Veic pētījumu par ārpus Latvijas dzīvojošo jauniešu izglītības izvēlēm

LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs turpina pētījumu par to, kā emigrācijā dzīvojošie cilvēki pieņem lēmumu par savām un savu bērnu nākotnes mācībām vai studijām. Kā viņi izvēlas, kur mācīties vai studēt, un vai saskata Latviju kā potenciālo studiju vietu? Pētījums tiecas apzināt ārpus Latvijas dzīvojošo, esošo un potenciālo studentu izglītības pieredzi un saprast, kā uzlabot Latvijas profesionālo skolu, koledžu un augstskolu studiju piedāvājumu.

  • LU pētnieki aicina piedalīties šajā pētījumā, aizpildot anketu:
  • Latvijas izcelsmes jauniešus, kas dzīvo ārpus Latvijas un jau mācās vai par to domā, kā arī ārvalstīs dzīvojošos vecākus, kam ir bērni vecumā no 10 līdz 25 gadiem.

Anketa pieejama vietnē aptauja.migracija.lv.

  • Anketu iespējams aizpildīt līdz š.g. 20. novembrim.

Šajā aptaujā sniegtās atbildes palīdzēs apzināt ārpus Latvijas dzīvojošo esošo un potenciālo studentu izglītības pieredzi un saprast, kā uzlabot Latvijas profesionālo skolu, koledžu un augstskolu studiju piedāvājumu. Lai uzzinātu, kāds ir pašreizējais piedāvājums ārzemēs dzīvojošiem un izglītību ieguvušiem Latvijas valstspiederīgajiem, šī pētījuma ietvaros tiek veikta arī izglītības iestāžu aptauja. Abās aptaujās iegūtā informācija parādīs iespējamos risinājumus, kas ļautu uzlabot Latvijas profesionālās un augstākās izglītības piedāvājuma pievilcību.

Pētījuma nepieciešamību nosaka izglītības attīstībai nelabvēlīga demogrāfiskā situācija Latvijā un pasaulē nepārtraukti pieaugošā konkurence par studentiem. Kā liecina iepriekšējie LU Diasporas un migrācijas centra pētījumi, tikai nedaudzas no Latvijas profesionālās un augstākās izglītības iestādēm identificē diasporu kā potenciālo studentu mērķa grupu un domā par to, kā efektīvi to piesaistīt. Daļēji iemesls tam ir pamatotas informācijas un datu trūkums par diasporas jauniešu potenciālo interesi par studijām Latvijā, viņus interesējošajām studiju jomām, kā arī grūtībām, kas kavē šo jauniešu piesaisti Latvijas izglītības sistēmai.

Pētījuma rezultāti par diasporas jauniešu piesaistes iespējām profesionālās un augstākās izglītības iestādēm Latvijā būs publicēti brīvpieejā tīmekļvietnē diaspora.lu.lv.

Dr. sc. soc. Inta Mieriņa ir LU tenūrprofesore , LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore.

Second global Latvian émigré and return migrant survey launched

A team of researchers at the University of Latvia has launched a survey on current migration-related themes, with responses welcomed from those Latvians who live outside Latvia permanently or semi-permanently, as well as those who have returned or moved to Latvia after living or working abroad. This is the second large-scale survey of its kind being conducted in Latvia.

The study is being carried out within the frame of the project “Wellbeing and integration in the context of migration”, financed by the Latvian Council of Science. The aim of the survey is to find out how Latvians living abroad feel, providing in-depth analysis in a number of areas that are important for émigrés, including the availability of health care services, psychological wellbeing, integration into the labour market and the assessment of skills abroad and in Latvia etc.

The greatest focus will be on changes to the lives and future plans of those people who have left Latvia, what has motivated or hindered them from returning to Latvia. In short – the central theme is the wellbeing of emigrants and return migrants. However, in this survey, the response from exiled (trimda) Latvians and their descendants is especially welcomed – to be able to make a more precise assessment of the size of the Latvian diaspora.

The survey is open and may be completed by 31st October in Latvian or in English.  Recognising people’s time constraints, there is an option to either complete a shorter or longer version of the survey.

The first study of this kind was conducted in 2014 in the frame of the project “The Emigrant Communities of Latvia”, financed by the European Social Fund and became the largest survey in Europe of the diaspora of one country, with responses from 14 068 people. Due to the great response from Latvians and Latvian nationals living abroad, the survey resonated widely in Latvian society and dispelled many stereotypes that persisted regarding those of Latvian descent living abroad.

The survey methodology and results laid the groundwork not only for the systematic gathering of information on the experiences and lives of the Latvian diaspora in general but also highlighted the need to understand return migration processes, opportunities and restrictions, the motivation for return which was studied in-depth in the University of Latvia project «Returning to Latvia».

Summaries of results of the previous studies are available here (in Latvian).


Dr. sc. soc. Inta Mieriņa ir LU tenūrprofesore , LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore.

Pētījums: vairums aizbraukušo iedzīvotāju saglabā saikni ar Latviju

Pēdējos piecpadsmit gados no Latvijas emigrējušie iedzīvotāji tuvākajā laikā neplāno atgriezties, tomēr viņi nekādā gadījumā nav zuduši Latvijai. Šī ir viena no galvenajām atziņām, kas šodien izskanēja Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas prezentācijā.

Aptaujas dati atklāj, ka tuvāko 5 gadu laikā plāno atgriezties 16% ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo, un vēl 14% plāno atgriezties vecumdienās. Taču noteiktu apstākļu kopums, piemēram, darba iespējas un adekvāts atalgojums, turpmāko gadu laikā varētu pamudināt atgriezties vēl 40% respondentu. Biežāk par atgriešanos ir domājuši latvieši, jaunieši līdz 30 gadu vecumam un vīrieši. Lai gan 30% aizbraukušo atzīst, ka vairs vispār neplāno atgriezties Latvijā, aptauja arī parāda noturīgu saikni starp ilglaicīgajiem emigrantiem un Latviju. Piemēram, 62% jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, 67% regulāri seko līdzi Latvijas ziņām, 71% vismaz reizi nedēļā sazinās ar tuviniekiem Latvijā, 63% aptaujāto savā mītnes zemē atzīmē Jāņus, bet 62% – klausās latviešu mūziku.

Aptauja, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm, tika veikta LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieciskā projekta „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros. Projekta zinātniskā vadītāja Dr. Inta Mieriņa uzsver, ka aptaujas rezultāti atsedz gan skarbo patiesību par Latvijas emigrantu plāniem, gan arī izgaismo vēl neizmantotās iespējas. „Iegūtie dati liecina, ka, saglabājot saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespējas un veiksmīga emigrantu bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā,” norāda Mieriņa.

Pētnieki ar aptaujas datiem jau ir paguvuši iepazīstināt Ārlietu ministriju. Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts atzinīgi vērtē pētījumā iegūto informāciju: „Esmu ļoti pateicīgs pētniekiem par veikto darbu. Domāju, ka tas ir lieliski, ka ar šo pētījumu tieši iepazīstina Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienā. Pētījumā piedalījušies mūsu tautieši no 118 valstīm, kas apliecina, ka Latvijas diaspora ir visur pasaulē. Šis pētījums un līdz šim vēl nebijušie dati būs noderīgs instruments diasporas politikas veidotājiem, palīdzot pieņemt kvalitatīvus lēmumus, sadarbojoties ar diasporu un īstenojot atbalsta pasākumus, arī veicinot atgriešanos Latvijā.”

LU FSI pētniecisko projektu finansiāli ir atbalstījis Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā tika iesaistīti Latvijas sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projektu organizatoriski atbalsta LR Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas. Informatīvo atbalstu sniedz arī Draugiem.lv, lielākie Latvijas Interneta portāli (Delfi, Inbox, TvNet), diasporas mediji, kā arī daudzi aktīvi un ieinteresēti tautieši ārzemēs.

Preses konferences prezentācija pieejama šeit.

Dr. sc. soc. Inta Mieriņa ir LU tenūrprofesore , LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore.