Nākamvasar Rīgā notiks Pasaules latviešu ekonomikas forums

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji tikās pirmajā oficiālajā Pasaules latviešu ekonomikas foruma plānošanas sanāksmē, kurā piedalījās arī pārstāvji no LR Ministru prezidenta biroja, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Amerikas latviešu apvienības un Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā. „Šī bija pirmā oficiālā plānošanas sēde, kur runājām par konkrētām lietām, konferences mērķiem, dalībniekiem un programmu,“ tikšanās norisi komentē PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis.

Pasaules latviešu ekonomikas forums notiks Rīgā  2013. gada 2. un 3. jūlijā. Foruma galvenais mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem latviešiem Latvijā un pasaulē, veicinot savstarpēju kontaktu un sadarbības projektu veidošanos, investīciju piesaisti Latvijai, kā arī Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

Foruma galvenā mērķauditorija ir ārzemēs dzīvojošie profesionāļi – ekonomiski aktīvie latvieši un latviskas izcelsmes personas, kas vēlas izvērst ekonomisku sadarbību un nostiprināt saikni ar Latviju. „Mēs cenšamies uzrunāt visus – gan trimdas sabiedrību, gan nesenos izbraucējus,“  skaidro J. Kukainis. Tuvākajos mēnešos foruma rīkotājorganizācijās sadarbībā ar forumā iesaistītajām dalīborganizācijām turpinās darbu pie foruma potenciālo dalībnieku uzrunāšanas un piesaistes. Jau šobrīd dalību forumā apstiprinājuši vairāki prominenti un pieredzējuši latviešu uzņēmēji no ASV, Austrālijas, Latvijas, bet interesi par forumu izrādījuši latvieši vairākās valstīs gan Eiropā, gan Amerikā, gan Āzijā. 

Ilze Garoza PBLA/ALA

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Kur esam – kraujas malā vai pārmaiņu priekšā?

Seko Ilzes Garozas kopsavilkums speciāli Latvians Online par latviešu sabiedrisko organizāciju stāvokli ASV.

Efektīva nākotnes darbības plānošana nevar notikt bez līdzšinējās darbības izvērtēšanas un esošā stāvokļa apzināšanas. Šāda pieeja šogad ir vadījusi Amerikas latviešu apvienību (ALA) tās centienos izstrādāt rīcības plānu nākamajiem gadiem, kas maksimāli atspoguļotu ALAs biedru un biedru organizāciju vajadzības un intereses.

Lai gūtu pēc iespējas kvalitatīvāku un pilnīgāku priekšstatu par pašreizējo stāvokli Amerikas latviešu organizācijās un izzinātu, kāda šobrīd ir Amerikas latviešu sabiedrība, tās sabiedriskā līdzdalība, intereses un vajadzības, ALA šogad veica Amerikas latviešu organizāciju aptauju, uz kuru atsaucās 74 organizācijas, un Amerikas latviešu sabiedrības aptauju, uz ko atsaucās 624 personas. Tāpat esošo problēmu apzināšanas un iespējamo risinājumu meklēšanas nolūkos, ALA šogad sarīkoja 12 diskusijas astoņos latviešu centros ASV, kurās piedalījās ap 140 dalībnieku no dažādām Amerikas latviešu organizācijām. Šī raksta centrālā tēma būs šī brīža latviešu organizāciju stāvoklis Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī prognozes nākotnei.

Līdzdalība latviešu sabiedriskās organizācijās

Latviešu sabiedriskās organizācijas ir viens no latviešu kopienas stūrakmeņiem ASV. Tām ir bijusi vitāli svarīga loma latviešu valodas un kultūras uzturēšanā ASV un latviešu kopienas dzīves organizēšanā vairāku gadu desmitu garumā. Kā to savā 2004.gadā publicētajā rakstā „Trīsreiztrīs nometņu loma latviskās identitātes saglabāšanā trimdā“ konstatē Līga Ruperte: „Neviena grupa, ne sabiedrība nevar pastāvēt bez formālām organizācijām vai institūcijām, jo bez tām nevar rasties kolektīva, paredzama pieredze, kas ir nepieciešama, lai grupas locekļiem būtu “mēs” sajūta.”  Lielāko daļu šobrīd ASV darbojošos latviešu organizāciju – baznīcas, biedrības, skolas, akadēmiskās koorporācijas u.c. nodibināja II pasaules kara rezultātā no Latvijas izceļojušie bēgļi un viņu pēcteči. Tajā pat laikā ASV šobrīd aktīvi darbojas arī tādas latviešu organizācijas, kā piemēram, Filadelfijas Brīvo Latvju biedrība, kuras darbība iesniedzas 120 gadu senā pagātnē.

Aplēst, cik tieši latviešu organizāciju šobrīd darbojas ASV, ir ļoti sarežģīts uzdevums. ALAs biedru organizāciju sarakstā uzskaitītas vairāk nekā 140 latviešu organizācijas ASV. Tajā pat laikā Latviešu kredītsabiedrību gada grāmatā 2012. gadam, kuru izdod Latviešu kredītsabiedrība Toronto – Kanādā, ir uzskaitītas ap 200 latviešu organizāciju ASV. Šo organizāciju biedru skaits variē no dažām personām līdz vairākiem simtiem, atsevišķos gadījumos sasniedzot vairākus tūkstošus, kā piemēram Amerikas Latviešu palīdzības fonda (ALPF) gadījumā. Jānorāda gan, ka ALPF pēc būtības ir aprošināšanas kompānija un ne visi tās biedri ir latvieši vai ar latvisku izcelsmi.

Latviešu organizāciju izaicinājumi ASV

Šogad ALAs izvērstā Amerikas latviešu organizāciju aptauja, uz kuru atsaucās 74 organizācijas, norāda uz zināmām tendencēm Amerikas latviešu organizāciju darbībā. Kamēr ASV darbojas atsevišķas latviešu organizācijas, kuras pēdējos piecos gados pieredzējušas biedru skaita pieaugumu, tomēr vairums latviešu organizāciju saskaras ar divām savstarpēji saistītām un vietējo sabiedrību satraucošām tendencēm – biedru novecošanu un biedru skaita samazināšanos.

ALAs veiktā organizāciju aptauja liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā biedru skaitu samazinājumu pieredzējuši 57 procenti latviešu organizāciju ASV. Desmit procentos gadījumu biedru skaita samazinājums tiek raksturots kā ievērojams. 37 % organizāciju biedru skaits pēdējos piecos gados neesot būtiski mainījies. Nepilni seši procenti organizāciju norāda, ka to biedru skaits ir palielinājies.

Daudz kritiskākas tendences paveras, aplūkojot Amerikas latviešu organizāciju biedru demogrāfisko sastāvu. Saskaņā ar ALAs aptaujāto organizāciju pārstāvju iesniegtajām aplēsēm, 64 procenti Amerikas latviešu organizāciju biedri ir vecāki par 61 gadu. No tiem – 38 procenti ir vecāki par 76 gadiem. Vecuma kategorijā no 51 līdz 60 gadiem ietilpst nepilni 14 procenti aptaujāto organizāciju biedru, kategorijā no 41 līdz 50 – nepilni deviņi procenti, savukārt no 31 līdz 40 gadiem – 5.8 procenti biedru. To biedru īpatsvars, kas ietilpst vecuma kategerijā līdz 30 gadiem, ir astoņi procenti. Jānorāda, ka biedru organizāciju aptauja aptvēra gan draudzes, kuru locekļu vecuma amplitūda ir no zīdaiņiem līdz simtgadniekiem, kā arī tādas organizācijas, kā, piemēram, ASV latviešu gaidu jendu un Amerikas latviešu jaunatnes apvienība, kuras tiešā mērķauditorija ir gados jaunākas personas.

Šī gada vasarā Amerikas latviešu apvienības veiktā Amerikas latviešu sabiedrības aptauja, uz kuru atsaucās 624 personas, ļauj paskatīties uz latviešu organizāciju darbību ASV no cita skatu punkta. Proti, tās ļauj ieraudzīt un labāk izprast, kādas ir Amerikas latviešu sabiedriskās līdzdalības izpausmes un motivējošie faktori. No daudzajiem aptaujā iztirzātajiem jautājumiem šī raksta kontekstā tiks analīzēts tikai viens – Amerikas latviešu piederība organizācijām.

No visiem aptaujātajiem Amerikas latviešiem 81 procents respondentu uzrādīja piederību kādai no latviešu organizācijām ASV, savukārt 19 procenti atzīmēja, ka tie nav biedri vai dalībnieki nevienā latviešu organizācijā ASV. Vairāk nekā puse, precīzāk, 52 procenti aptaujāto Amerikas latviešu uzrāda piederību latviešu draudzei. Nākamā visbiežāk minētā organizatoriskā piederība ir latviešu akadēmiskajām koorporācijām vai kopām, kurām piederību uzrāda 37 procenti aptaujāto latviešu ASV. Latviešu biedrībās kā biedri vai dalībnieki darbojas 36 procenti respondentu, savukārt 22 procenti uzrāda piederību Daugavas Vanagiem. Vienlīdz daudz – 18 procenti norāda saistību ar latviešu kredītsabiedrību un latviešu skolu. Tautas deju kopā piedalās 11 procenti respondentu, bet korī dzied – 10 procentu aptaujāto.

Kā to Amerikas latviešu apvienības septembra valdes sēdē norādīja klātesošā Daina Bolšteina, vislielākais īpatsvars respondentu ir biedri organizācijās, kas neprasa aktīvu sabiedrisku līdzdalību ikdienā. Tajā pat laikā organizācijās, kas prasa aktīvu līdzdalību, kā piemēram, koris vai deju kopa, iesaistītais Amerikas latviešu īpatsvars ir ievērojami mazāks, attiecīgi desmit un 11 procenti no visiem aptaujātajiem respondentiem.

Interesants ir fakts, ka katrs aptaujātais Amerikas latvietis ir caurmērā iesaistīts 3 latviešu organizācijās kā biedrs vai kā dalībnieks. Sadalot respondentus pa kategorijām atkarībā no ieceļošanas laika, redzams, ka šajās kategorijās ietilpstošo personu līdzdalība latviešu sabiedriskās organizācijās ievērojami atšķiras. Ja personas, kas ASV ieceļojušas II pasaules kara rezultātā, caurmērā ir piederīgas 3.6 organizācijām, tad viņu ASV dzimušie pēcteči ir piederīgi vidēji 3.4 organizācijām. Vismazākā līdzdalība latviešu organizācijās ASV vērojama starp latviešiem, kas ASV ieceļojuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Personas, kas ieceļojušas ASV 90os gados, ir iesaistītas vidēji 1.8 organizācijā, savukārt personas, kas ieceļojušas ASV kopš 2000.gada – 1.1 organizācijā. Jānorāda, ka augstāk minētie dati ir vidējais aritmētiskais izvilkums par aptaujas dalībniekiem dažādās kategorijās. Dažkārt viena persona mēdz būt biedrs vai dalībnieks – deviņās un vai pat desmit organizācijās, citos gadījumos – tikai vienā vai nevienā organizācijā.

Raugoties uz Amerikas latviešu organizāciju uzrādītajām biedru statusa izmaiņām, kā arī uz šo organizāciju demogrāfisko stāvokli, kas liecina par ļoti lielu gados vecāku biedru īpatsvaru, lielai daļai lasītāju droši vien acu priekšā veidojas ļoti pesimistisks redzējums par latviešu organizāciju likteni ASV. Lai arī nenoliedzami latviešu organizācijas ASV sagaida ievērojamas demogrāfiskas pārmaiņas, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka latviešu organizācijas ASV ir nonākušas kraujas malā. Drīzāk Amerikas latviešu organizācijas nākamajos piecos desmit gados sagaida pārmaiņu vētras, kuras pārdzīvos tās organizācijas, kas spēs laicīgi un adekvāti reaģēt uz esošo situāciju. Šobrīd ir pienācis īstais laiks sanākt kopā un kopīgiem spēkiem meklēt veidus, kā atgriezt “pazudušo paaudzi” jeb sabiedriski neaktīvos latviešus, kā uzrunāt un piesaistīt jauniebraucējus no Latvijas, un kā latviešu sabiedriskā dzīvē ieinteresēt “puslatviešus” jeb personas no jauktām ģimenēm ar ierobežotām vai neesošām latviešu valodas zināšanām.

Apzinoties, ka Amerikas latviešu apvienība ir tik spēcīga, cik spēcīgas ir tās biedru organizācijas, ALAs valde šogad ir lēmusi par vairāku atbalsta pasākumu nodrošināšanu savām biedru organizācijām. Lai mudinātu šobrīd sabiedriski neaktīvos latviešus iesaistīties latviešu sabiedrisko organizāciju dzīvē, ALAs valde vasaras sēdē apstiprināja iniciatīvu: Iestājies vietējā organizācijā un pie reizes kļūsti par Amerikas latviešu apvienības biedru! Ar šo iniciatīvu ALA vēlas piedāvāt ASV dzīvojošajiem latviešiem iespēju iepazīties vienlaikus gan ar ALAs, gan vietējo organizāciju darbu, un papildus tam atbalstīt savas biedru organizācijas jaunu biedru un dalībnieku piesaistē. (Kā liecina ALAs veiktā organizāciju aptauja, 32 procenti latviešu organizāciju ASV pagājušajā gadā nebija uzņēmušas nevienu jaunu biedru. Desmit procenti aptaujāto organizāciju pēdējo reizi jaunus biedrus uzņēma pirms vairāk nekā desmit gadiem).

Domājot par Amerikas latviešu organizāciju tālāko likteni, šobrīd būtiski ir katrai organizācijai izvērtēt un atbildēt pašai sev – vai tā vēlas turpināt savu darbību un nodrošināt tās pastāvēšanu arī nākotnē? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad nākamais solis ir – domāt, kā jūsu organizācija plāno reaģēt uz pārmaiņām, kas notiek latviešu un plašākā sabiedrībā? Ar šogad iesākto situācijas izpēti Amerikas latviešu apvienība ir iesākusi dialogu, ko tā ir iecerējusi turpināt, uzklausot Amerikas latviešu sabiedrības intereses un vajadzības* un veicinot pieredzes apmaiņu Amerikas latviešu organizāciju starpā.

*Plašāka informācija par sabiedrisko līdzdalību motivējošiem faktoriem, Amerikas latviešu sabiedrību interesējošiem pasākumiem, kā arī par galvenajiem šķēršļiem, kas kavē latviešu iesaistīšanos Amerikas latviešu sabiedriskā dzīvē, būs izlasāma nākamajā Amerikas latviešu apvienības izdotajā „Latvian Dimensions“ numurā.

 

 

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Līdz galam neizdziedātā dziesma un neizdejotā deja

Pirms došanās uz XIII Vispārējiem Dziesmu svētkiem ASV, kas norisinājās šogad no 4. līdz 8.jūlijam Milvokos un pulcēja vairāk nekā 3000 apmeklētāju, no dažādiem avotiem izskanēja ziņas, ka šie, iespējams, būšot pēdējie šāda veida svētki Amerikas Savienotajās Valstīs. Ļaudis runāja, ka neviens latviešu centrs ASV vairs neesot gatavs uzņemties šāda mēroga svētku rīkošanu. Un, spriežot pēc sarunām ar Milvoku Dziesmu svētku rīkotājiem, var saprast – kāpēc?

XIII Vispārējo latviešu dziesmu svētku plānošana esot sākusies tūlīt pēc iepriekšējo svētku noslēguma Indianapolē un organizatoriskie darbi (sabiedriskā kārtā) noritējuši pieaugošā intensitātē jau kopš 2007. gada. Daudzu līdžsinējo sabiedrisko darbinieku spēki sāk izsīkt, savukārt jaunie baidoties uz saviem pleciem uzņemties šāda mēroga sarīkojumu organizēšanu.

Lai arī ASV Vispārējo Dziesmu svētku karogs nupat aizceļojis pie Kanādas latviešiem, kuri 2014.gadā Hamiltonā rīko XIV Kanādas Vispārējos dziesmu svētkus, tomēr ļoti grūti būtu noticēt, ka šis karogs aizceļojis turp uz neatgriešanos.

Pat ja Dziesmu svētku apmeklētāji stāsta, ka bagātīgās koncertu programmas lielākā daļa skatītāju esot bijusi vecāka gada gājuma ļaudis – bijušie trimdinieki, tomēr, ar Dziesmu svētku dalībnieka acīm raugoties, svētkos netrūka gados jaunu dalībnieku, kuri faktiski nodrošināja lielāko īpatsvaru no vairāk nekā 600 deju lieluzdevuma dejotāju. Un ņemot vērā to enerģijas lādiņu, ko šie latviešu izcelsmes ASV un Kanādā dzimušie jaunieši guva no līdzdalības šajos svētkos, ir grūti noticēt, ka šī enerģija nemeklēs jaunus ceļus un veidus, kā izpausties nākotnē.

Dziesmu svētku laikā bija vērojams, kā to dalībnieki un apmeklētāji kā tādi atomi saskārās viens ar otru, radot maģisku enerģētisku lādiņu. Daži satikās pēc gada, citiem tā bija atkalredzēšanās pēc 10, 20 vai pat 30 gadiem. Ik katru šādu satikšanos pavadīja apkampieni un siltu vārdu apmaiņa. Tomēr drīz pēc tam katrs atkal devās savā virzienā, lai paspētu uz kādu no daudzajiem Dziesmu svētku sarīkojumiem vai satiktu savus radus, draugus vai paziņas.

Jāpiebilst, ka Dziesmu svētku programma bija tik bagātīga, ka uz visiem sarīkojumiem paspēt nemaz nebija iespējams. Kaut ko priekš sevis varēja atrast gan dziesmu un deju, gan teātra un mākslas cienītāji, gan uzdzīves mīlētāji.

Viens no Milvoku restorāniem bija sagatavojis īpašu pārsteigumu – speciālu šim notikumam par godu sabrūvētu alu “Latvian Lager”. (Kā pastāstīja restorāna viesmīļi, šis divu mēnešu patēriņam domātais miestiņa daudzums ticis iztukšots trīs dienu laikā.) Latviešu klātbūtne Milvokos Dziesmu svētku nedēļā bija jūtama ik uz stūra. Par to liecināja virs galvenās Dziesmu svētku viesnīcas un pilsētas ielās izkārtie Latvijas karogi, kā arī visapkārt dzirdamā latviešu valoda.

Absolūts fizisko spēku izsīkums, bet emocionāls pacilājums bija stāvoklis, kas raksturoja ļoti daudzus Dziesmu svētkus dalībniekus nākamajās dienās pēc atgriešanās savās mājvietās. “Latviskās baterijas ir uzlādētas,” savas izjūtas raksturoja vairāki svētku dalībnieki. Savukārt sociālie mediji, tādi kā Facebook, pēcsvētku dienās pieredzēja īstu Dziesmu svētku fotogrāfiju pārsātinājumu, kur stundu pa stundai parādījās jauni fotouzņēmumi no svētku koncertiem un to aizkulisēm.

Kamēr Fox ziņu kanāls Milvokos četrās atsevišķās videoreportāžās iepazīstināja amerikāņu sabiedrību ar latviešu dziesmu svētku tradīcijām, tautastērpiem, dejām un rotas lietu gatavošanas prasmēm, tajā pat laikā Latvijas masu mediji par šo notikumu spītīgi klusēja. Šie svētki Latvijas masu medijiem bija kā nebijuši, ja neskaita ziņu aģentūras LETA izplatīto ziņu par grupas “Labvēlīgais Tips” uzstāšanos Dziesmu svētku dalībniekiem un Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes Grendes plānoto uzrunu Dziesmu svētku kopkoru koncertā, uz kuru ministre aizkavēta lidojuma dēļ tā arī neieradās.

Lai arī šie svētki kārtējo reizi norādīja uz to, ka latvieši Latvijā un pasaulē dzīvo lielā mērā paralēlu, savstarpēji atrautu kulturālo dzīvi, tomēr tie nodrošināja arī vairākus nozīmīgus savstarpējās sakarsmes punktus, kas izpaudās caur Latvijas viesmākslinieku uzstāšanos dažādās Dziesmu svētku programmas daļās. Folkoras grupa „Iļģi“, koris „Ogre“, deju kolektīvs „Mārupieši“ un grupa „Labvēlīgais Tips“ kalpoja kā vēstneši no Latvijas. Kā norāda vairāki svētku apmeklētāji, šo mākslinieku klātbūtne palīdzēja celt svētku kopējo māksliniecisko kvalitāti.

Tik un tā Dziesmu un deju svētku dzīvo spēku un kritisko masu nodrošināja ASV un Kanādā dzīvojošie latvieši pirmā, otrā, trešā un pat ceturtā paaudzē, piesaistot arī dažu labu amerikāni un viesus no citām valstīm. Ja daļai dalībnieku un apmeklētāju šie bija n-tie Dziesmu svētki un šo svētku tradīcijas un rituāli tiem jau bija labi pazīstami, tad daudziem šie bija pirmie Dziesmu svētki ASV.

Nenoliedzami, ka ASV Vispārējie Dziesmu svētki nav tādi, ko varētu apmeklētības un mākslinieciskās kvalitātes ziņā salīdzināt ar Latvijā ik pa pieciem gadiem rīkotajiem Dziesmu un Deju svētkiem, kuru dalībnieki tiek atlasīti konkursa kārtībā, bet to vērtība slēpjas Amerikas latviešu spējā pēc 60 gadus ilgas dzīves svešumā vēl joprojām sapulcēties tik lielā skaitā un turpināt šo dziesmu svētku tradīciju un latvietības svinēšanu caur dziesmām un dejām.

Šo ASV Vispārējo dziesmu svētku vērtība slēpjas arī tajā sirdsegsmē, ko dziesmu svētku dalībnieki nesa līdzi katrā savā priekšnesumā. Ir jāizsaka vislielākā atzinība Milvoku dziesmu svētku rīcības komitejai, kas uzņēmās saorganizēt šo latviešu tautas salidojumu Amerikā un nodrošināja ļoti kvalitatīvu svētku norisi. Tas enerģijas lādiņš, kas nāca no dziesmu svētku dalībniekiem, mudina domāt, ka šī enerģija tik drīz neizsīks – tā dziesma vēl nav izdziedāta. Un tā deja vēl nav izdejota. Un, vadoties pēc enerģijas neizzūdamības likumiem, paredzams, ka svētki neizpaliks.  Tikai jautājums kādā formātā un kur?

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.