Amerikas latviešu skolas notur un piesaista jaunus skolēnus

Ilze Garoza | 2014. gada 30. May

Šomēnes noslēdzies mācību gads lielākajā daļā latviešu sestdienas un svētdienas skolu ASV. Par spīti tam, ka latviešu skolu skaits ASV pēdējos četros gados ir samazinājies no 19 uz 16, skolēnu kopskaitu Amerikas latviešu skolās tas nav ietekmējis, liecina šī gada pavasarī veikta Amerikas latviešu skolu aptauja.

Saskaņā ar Amerikas latviešu skolu pārziņu sniegto informāciju 2013./2014. mācību gadā Amerikas latviešu sestdienas un svētdienas skolās mācījās 533 audzēkņi, kas ir tikpat, cik 2009./2010. gadā, kad ASV tika veikta līdzīga aptauja[1]. Sākot ar pirmsskolas vecuma grupām līdz astotai klasei (Čikāgā darbojas arī vidusskola), latviešu skolas Amerikā piedāvā iespēju latviešu izcelsmes bērniem un jauniešiem papildus mācībām vispārizglītojošās skolās apgūt latviešu valodu, kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju un citus mācību priekšmetus.

Papildus augstāk minētajām sestdienas un svētdienas skolām, kas pamatā no septembra līdz maijam pulcējas uz nodarbībām reizi nedēļā, Čikāgā darbojas arī pilna laika latviešu bērnudārzs „Stariņš“, kuru šogad apmeklē 12 bērni. Savukārt vasarās uz intensīvām mācībām sešu nedēļu garumā Garezerā, Mičiganas pavalstī, ik vasaru sabrauc vairāk nekā 100 latviešu bērnu un pusaudžu. Līdzīgā programmā Kursas vasaras vidusskolā, Vašingtonas pavalstī, pērn piedalījās 17 skolēnu. Tas nozīmē, ka kopējais bērnu skaits, kuri piedalās latviešu izglītības programmās ASV (neskaitot nometnes), sasniedz gandrīz 700.

Gadu gaitā, ņemot vērā atšķirīgo latviešu skaitu dažādās pilsētās un mainīgās migrācijas plūsmas, bērnu skaits un tā dinamika dažādās skolās ļoti atšķiras. Vēl joprojām lielākā latviešu skola ASV darbojas Čikāgā, kur šogad mācījās 91 skolēns, kas ir par 11 skolēniem vairāk nekā pirms četriem gadiem. Kopš 2009./2010. mācību gada skolēnu skaits par pieciem ir pieaudzis arī Bostonā, Portlandē un Sietlā, savukārt Bronksā tas ir gandrīz divkāršojies (šogad 35 skolēni), bet Filadelfijā – gandrīz trīskāršojies (šogad 26 skolēni). Vaicājot Filadelfijas latviešu skolas pārzinei Silvijai Mežgailei, kā skolai izdevies tik lielā mērā palielināt skolēnu skaitu, skolas pārzine ir lakoniska: „Mēs jau neko īpašu nedarījām, viņi paši atnāca.“ Silvija Mežgaile piebilst, ka ir „ļoti svarīgi, lai gaisotne ir tāda, kas pieņem tos, kam ir vēlēšanās“. Jāatzīmē, ka šogad starp skolas audzēkņiem 12 bija tādi, kuru vecāki ir trimdinieku pēcteči, bet 14 bērnu vecāki uz ASV pārcēlušies pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Salīdzinājumā ar 2009./2010. mācību gadu, skolēnu skaits ir samazinājies Vašingtonas latviešu skolā, kas ar 59 audzēkņiem vēl joprojām ir otra lielākā latviešu skola ASV. Skolēnu skaita kritumu ir pieredzējusi arī Klīvlandes latviešu skola. Pārējās skolās šogad nav novērotas būtiskas skolēnu skaita izmaiņas.

Komentējot demogrāfisko situāciju Amerikas latviešu skolās, Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere uzsver, ka darbam skolās ir jābūt ‘gudram’. „Mums ir jāsaprot situācija – ģimenes, kurām kalpojam, bērnu spējas un valodas līmeņi un skolas mērķi – lai varam efektīvi kalpot un lietderīgi strādāt.“ „Skolu aptaujas, valodas līmeņu pārbaudījumi, stratēģiska plānošana un sarunas noved līdz šādai saprašanai,“ skaidro A.Zommere, norādot, ka ievāktā informācija palīdzēs veidot programmas, meklēt mācību vielu un sadarboties ar ģimenēm Amerikas latviešu bērnu latviskās izglītības procesā.

[1] Garoza, I. (2011). M.A.Thesis: Defining boundaries between two immigrant waves from Latvia: a study of Latvian supplementary schools in the U.S.Minneapolis: University of Minnesota, 267 p. Pieejams: http://conservancy.umn.edu/handle/11299/116895

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Photo: Charles Kelley.

Emigration – Not Everybody Leaves for Money

Ilze Garoza | May 23, 2014

The mass emigration that Latvia has experienced in this millennium has alarmed not only Latvian authorities, who in their efforts to reverse it, last year adopted a Reemigration plan. The scale of emigration also distresses the Latvian people, which, according to public polls, is seen as the biggest demographic threat to Latvia. According to University of Latvia professor Mihails Hazans, more than 250 thousand people have left Latvia since 2000 and between 20 to 30 percent have the intention to emigrate in the near future. Is emigration good or bad? Can it be reversed? And from a global perspective, what can we learn from other countries who have experienced mass migration at some point of their history?

These are some of the questions brought up at a discussion with Hans Storhaug, the President of the European Association of Migration Institutions (AEMI) and Maddalena Tirabassi, the AEMI Vice-President when they were visiting Latvia last month in preparation for the 12th AEMI conference which will take place in Riga from September 25 to 27, 2014.

Between 20 to 50 percent return

The AEMI Vice-President, Italian scholar Maddalena Tirabassi, who is also the Director of Altreitalie Centre on Italian migration, when describing recent Italian migration patterns, cites conclusions from a recently published book by her research center „The best of Italy is leaving. Italian migration in the XXI Century“ (La meglio Italia. Le mobilita’ italiane nel XXI secolo.). She says that the majority of people leaving Italy in the thousands today from every region of Italy, but mostly from the Nothern areas, are highly educated. „This phenomenon does not affect just Italians and citizens of Italy, but also migrants from other countries are starting to leave the country too,“ says Tirabassi, adding that it is a big issue, for which Italy has not found a solution yet.

When it comes to Norway, the AEMI President Hans Storhaug, who is also the Director of the Norwegian Emigration Center, explains that the problem of emigration has not existed in Norway since a century ago, when around 900 000 persons left the country between 1825 and 1925 due to a bad economy and unemployment. „Today this wave has changed. Norway is now experiencing huge immigration not only from the Third World countries, but also from the EU countries,“ says Storhaug. He states that most migratory movements depend on the economy of each country, and says it is difficult to give advice, when or how each country can improve their economic provisions to stop the human outflow. „There is a natural flow of migrants out of a country, when the economy is down, and there is a natural inflow, when the economy is improving,“ says Storhaug.

Asked whether Norway ever adopted some kind of a Reemigration plan at the peak of or following the mass emigration, Storhaug explains that initially emigration was not on the public or government agenda, since the majority of emigrants were not highly skilled, but mainly poor people striving for better lives abroad. However, when the government decided that they want those people back, they created programs offering land to returnees for re-establishing themselves, which, as Storhaug describes, did not have much success. „Totally speaking in regards to these hundred years of emigration, around 20 to 25 % of those who left came back. So, around one quarter of the emigrants in the time span of 100 years returned,“ says Storhaug, adding that the return rate in other countries like South and Eastern European countries has been higher. Maddalena Tirabassi confirms it, by saying that in Italy’s case it has been one third to a half.

Both migration experts agree that reemigration is a big and controversial issue. Is it success to go back home? Or is it a sign that you have failed abroad? When addressing this controversy, Tirabassi states that in her opinion the big distinction is the choice of staying abroad or going back. „In Italy, we saw that it is very tricky. Five, ten years ago, people felt free to go back and forth. Now there is a feeling that it isn’t a choice anymore, but they are compelled to stay abroad, because they don’t see any solution to their survival in Italy, not in terms of starvation, but in terms of the quality of their lives,“ says Tirabassi. For instance, minority rights are better preserved in some other countries. Some say that women are treated better in Scandinavia or Germany, there is a better legislation there, more maternity leave and welfare in other countries, which stimulates a kind of welfare migration, adds the Italian scholar.

Migration – a safety valve

„The question of welfare is a big issue in Norway, in regards to the newcomers, particularly from Poland,“ says Hans Storhaug. According to official statistics around 84 000 immigrants from Poland have arrived in Norway, but as the Norwegian migration expert points out the number could be much higher due to the fact that many of them are part of the gray economy. Since the Norwegian welfare model allows foreign nationals to collect their pensions even after returning to their homeland, which many of the immigrants from other countries do, it has created a heated discussion in Norway, fueling criticism especially among the conservative and right wing parties, elaborates Storhaug. From the sending countries‘ perspective, he describes emigration as a kind of a safety valve for sending countries as it lowers the cost of social security payments and reduces the unemployment rate. Many people from the Baltics have chosen this path. As an example, Storhaug mentions Lithuanian immigrants in Norway, who by January this year, numbering an estimated 30 000, constitute the third largest immigrant group in the country . „Many of them – perhaps a majority – are working in the fishing industry in small villages along the west cost. Many bring their families, settling down, taking jobs Norwegians do not find attractive anymore, giving new life to isolated places that otherwise probably would have been depopulated,“ explains the Director of the Norwegian Emigration Center, adding: „They are keeping our long coast alive!“

However, as Maddalena Tirabassi points out, the mass migration in many European countries has happened not only because of a poor economy and high unemployment. „The question is much more complex,“ says Tirabassi, explaining that today there is a new kind of mobility in Europe, where people move around freely for work and study. Recent research in Italy indicates that not everybody leaves to earn higher salaries and to receive more welfare benefits. Tirabassi specifically cites a survey of 1100 emigrants that her center launched recently, which indicated that many people also move in a quest for a different kind of lifestyle. „Otherwise they would not have gone to places like Brazil or Latin America,“ says Tirabassi. She also points out a new phenomenon: „For the first time people are not going abroad to send money home, that is a feature that distinguishes Italian migration now.“ Tirabassi elaborates that in some instances the families would even send money to support the emigrant’s life abroad. She also mentions a recent trend of retired people moving to cheaper countries. Among other factors that influence people’s decisions about emigration and reemigration are such things as weather, climate and language, which may influence a person’s decision whether and where to emigrate. „The weather and the difficulties of the language are not compensated by the welfare state,“ points out Tirabassi.

In addition to promoting migration studies and preservation of the cultural heritage of European migration, AEMI under Tirabassi’s initiative has started compiling migration histories of all 42 AEMI member countries. Tirabassi says that she got involved in such an undertaking, because people don’t know much about migration in their own country, let alone about other countries. She also says that it is important to show how Europe has been made up of migrants and how European culture is a result of the intermingling of so many cultures. „We have seen a lot of cultural influences and an intermingling of people within Europe in the past. So to study Europe from this cultural approach – bottom-up – from the lower mixing of population, may help to create a more unified Europe,“ concludes Tirabassi.

ALAs 63. Kongresa fokusā Baltijas drošības jautājums

Ilze Garoza | 2014. gada 10. May

Maija pirmajā nedēļas nogalē Filadelfijā, Pensilvānijas pavalstī, noslēdzās Amerikas latviešu apvienības 63. kongress, kurā piedalījās vairāk nekā 70 Amerikas latviešu organizāciju pārstāvji un atsevišķo biedru delegāti, kā arī viesi no Latvijas un Kanādas. Reaģējot uz Krievijas agresijas izpausmēm Ukrainas teritorijā un no tās izrietošās starptautiskās drošības situācijas pasliktināšanos, šogad ALAs kongresā dominēja Eiropas un Baltijas reģiona drošības tematika.

Amerikas latvieši aicina stiprināt Baltijas drošību

Amerikas latviešu apvienības kongress, kas ir augstākā lēmējinstitūcija Amerikas latviešu sabiedrībā, savā noslēguma sesijā 4. maija rītā apstiprināja 20 rezolūcijas, no kurām liela daļa fokusējās uz drošības situāciju Baltijas valstīs un to kaimiņu reģionā.Pirmkārt, Amerikas latviešu apvienība vienotībā ar Latviešu nacionālo apvienību Kanādā (LNAK) kategoriski nosodīja Krievijas agresiju un iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās un tās mēģinājumu mainīt pastāvošās robežas Eiropā. Otrkārt, ALA izteica atzinību ASV administrācijai un prezidentam Barakam Obamam par izrādīto nostāju Ukrainas jautājumā un pateicās ASV par Baltijas valstu drošības stiprināšanu, nosūtot karaspēka vienības un lidmašīnas uz Latviju, Lietuvu un Igauniju. Vienlaikus, reaģējot uz Krievijas agresijas izpausmēm, Kongresa delegāti aicināja Latvijas valdību lemt par Latvijas aizsardzības budžeta palielinājumu līdz 2% no IKP jau sākot ar nākamo gadu, nevis ar 2020. gadu, kā to paredz Latvijas valdības šī brīža solījumi NATO. Lai dotu pretsparu Krievijas agresijai un stiprinātu Baltijas valstu drošību, ALA Kongresa delegāti arī aicina ASV pastiprināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kā arī NATO nodrošināt pastāvīgu militāru klātbūtni Baltijas valstīs. Lai veicinātu Eiropas valstu neatkarību no Krievijas energoresursiem, kongresa delegāti aicināja ASV valdību atvieglot Amerikas energoresursu eksportu uz Eiropas Savienību.

Savā uzrunā ALA kongresa delegātiem, skaidrojot situācijas attīstību Ukrainā un tās mācībstundu Latvijai, Latvijas vēstnieks ANO Jānis Mažeiks uzsvēra, ka šajā situācijā, kad Krievija ir anektējusi Krimu, tādā veidā ignorējot savas starptautiskās saistības, latviešiem ir īpaši svarīgi turpināt skaidrot Baltijas valstu vēsturi starptautiskajai sabiedrībai. Jānis Mažeiks aicināja necelt paniku, bet atgādināja, ka Ukrainas drošības situācija ir arī Latvijas drošības jautājums. Tādēļ Latvijas vēstnieks ANO mudinājaAmerikas latviešus piedalīties pasākumos Ukrainas atbalstam, vērsties pie ASV administrācijas ar aicinājumu spert tālākus soļus NATO kolektīvās drošības telpas stiprināšanai Baltijas reģionā, kā arī veicināt Amerikas investīcijas Latvijā, kas savukārt stiprinātu ASV interesi par Latviju.

ALA atjauno Ārējās informācijas nozares darbu

Reaģējot uz Krievijas radītajiem draudiem starptautiskajai, tajā skaitā, Baltijas drošībai, Amerikas latviešu apvienības kongresa delegāti vienbalsīgi atbalstīja ierosinājumu paplašināt ALA valdes sastāvu, atjaunojot Ārējās informācijas nozares darbu. Ārējās informācijas nozares kompetencē būs pastiprināti strādāt pie komunikācijas ar ASV varas iestādēm un Amerikas sabiedrību ar mērķi nodrošināt ASV atbalstu un valdības garantijas Baltijas valstu drošībai. Nozares vadītāja amatā tika apstiprināts Apvienotās Baltiešu komitejas valdes loceklis, Vašingtonā dzīvojošais Markus Videnieks. ALAs Iekšējās informācijas nozari, kuras pārziņā ir ALAs ikmēneša Infogrammu izplatīšana, „Latvian Dimensions“ žurnāla izdošana, kā arī sociālo mediju kontu administrēšana, tāpat kā pēdējos divus gadus vadīs Taira Zoldnere. Saskaņā ar ALA kongresā notikušajām valdes vēlēšanām, ALAs valdes sastāvs šogad nav būtiski mainījies, ja neskaita Kaijas Petrovskas ievēlēšanu „Sadarbība ar Latviju“ nozares vadītāja vietnieka amatā. ALAs priekšsēdes pienākumus turpinās pildīt Anita Bataraga, savukārt vicepriekšsēža amatā uz vēl vienu termiņu pārvēlēts Andris Ramāns. Ar pilnu ALA valdes locekļu sastāvu iespējams iepazīties ALA mājas lapā: www.alausa.org.

Ministru prezidente aicina uz ciešāku sadarbību

Rūpēs par Latvijas drošības situāciju un ar mērķi veicināt Latvijas un ASV ekonomisko sadarbību, pagājušajā nedēļā ASV viesojās un ALA Kongresu apmeklēja arī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Latvijas ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Latvijas Ministru prezidente, kuras Amerikas apmeklējuma mērķis bija sarunās ar ASV augstākajām amatpersonām pārrunāt drošības situāciju Baltijā, kā arī veicināt Latvijas un ASV politisko dialogu un ekonomisko sadarbību, ALA Kongresa atklāšanā pateicās Amerikas latviešiem par ieguldīto darbu Latvijas drošības stiprināšanā un labklājības veicināšanā, kā arī latviešu valodas un kultūras uzturēšanā ārpus Latvijas. „Esmu pārliecināta, ka latviešu saikne ar dzimteni – Latviju nekad nepārtrūks. Mums visiem rūp Latvija, lai vai kur mēs atrastos,” savā uzrunā sacīja Ministru prezidente. Latvijas premjerministre uzsvēra, ka Latvijai ir īpaši svarīgi veicināt tautiešu politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt viņu saikni ar Latviju un latvisko identitāti, kā arī stiprināt esošo sadarbību. Kā spilgtu sadarbības piemēru premjerministre izcēla 2013.gada jūlijā notikušo Pasaules Latviešu Ekonomikas un inovāciju forumu – iniciatīvu, kas Rīgā pulcēja vairāk nekā 350 latviešu izcelsmes profesionāļu no 21 valsts, un pauda cerību, ka šāda uzņēmēju tīkla izveide kļūs par svarīgu instrumentu Latvijas attīstības veicināšanai. Premjerministre atgādināja, ka pērn stājās spēkā Pilsonības likuma grozījumi, kas pieļauj dubultpilsonību, un aicināja ikvienu latvieti izmantot dubultpilsonības sniegtās iespējas ietekmēt situāciju Latvijā, piedaloties Latvijas parlamentārajās vēlēšanās un referendumos.

Šogad starp Kongresa īpašajiem viesiem bija arī Latvijas Ārlietu Ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, kurš kongresa delegātus iepazīstināja ar Latvijas valdības rīcību sadarbības stiprināšanā ar latviešu diasporu, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kurš kongresa delegātusiepazīstināja ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas labiekārtošanas gaitu.