Bez lielām svinībām un fanfārām 25. februārī tieši pirms 60 gadiem uz statūtu projekta pamatiem savu darbību uzsāka Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), tolaik saukta par Brīvās pasaules latviešu apvienību (BPLA). Par šīs latviešu centrālo organizāciju apvienības galvenajiem uzdevumiem bija izvirzīta cīņa par latviešu tautas atbrīvošanu un Latvijas valsts un neatkarības atjaunošanu, kultūras saglabāšana un jaunrade, un palīdzība Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas rezultātā pasaulē izkaisītiem latviešiem. Pats svarīgākais mērķis – Latvijas neatkarības atjaunošana – tika sasniegts pirms 25 gadiem, tomēr organizācija savu vitalitāti nav zaudējusi vēl šodien.

Ideja par vienotu, globāla mēroga latviešu organizāciju apvienības izveidi „brīvajā“ pasaulē pirmo reizi trimdinieku aprindās izskanēja jau četrdesmito gadu beigās, bet daudz nopietnāka diskusija par vispasaules latviešu apvienības veidošanu iesākās reizē ar latviešu centrālo apvienību dibināšanu trimdinieku jaunajās mītnes zemēs piecdesmito gadu sākumā. Kā to savās piezīmēs apraksta pirmais Amerikas latviešu apvienības un vēlāk arī BPLA priekšsēdis priekšsēdis prof. Pēteris Lejiņš, pirmais zināmais mēģinājums globālas latviešu organizāciju apvienības izveidē datējams ar 1951. gada pavasari, kad Latviešu Nacionālās padomes prezidijs Vācijā izsūtījis latviešu organizācijām aptaujas lapu par šādas apvienības darbības principiem. Tomēr šis mēģinājums palicis bez rezultātiem. Gadu vēlāk vispasaules latviešu apvienības izveides iniciatīvu pēc Kanādas un Austrālijas latviešu centrālo organizāciju pamudinājuma uzņēmās Amerikas latviešu apvienība, pamatojoties uz faktu, ka ASV bija apmeties vislielākais skaits latviešu salīdzinājumā ar citām latviešu trimdinieku mītnes zemēm pasaulē.

Kā izrādījās, process nebija nedz ātrs, nedz viegls. 1952. gada pavasarī P. Lejiņš skaidroja, ka vispasaules latviešu apvienība var tikt radīta tikai un vienīgi atsevišķu valstu un kontinentu vienošanās ceļā, kuras pamatā būtu kompromiss, brīdinot, ka kādas grupas atteikšanās no dalības apvienībā novedīs pie tā, ka tā vairs nebūs vispasaules apvienība. Kā tas vēlāk tika aprakstīts trimdas presē, nospraustais uzdevums bija „ciets rieksts“ un kompromisa meklējumi vairākkārt „nonāca uz sēkļa“.

Lai arī organizāciju vidū pastāvēja absolūta vienprātība par šādas organizācijas nepieciešamību un izveides steidzamību, par viedokļu sadursmes punktu izvērtās organizāciju atšķirīgais skatījums par apvienības pārvaldes kārtību. Proti, diskusiju sākumposmā Latvijas Atjaunošanas Komitejas Eiropas centrs, kas apvienoja latviešu organizācijas Eiropā, pieprasīja, ka šai vispasaules latviešu organizācijai būtu divi pārvaldes centri, bet sēdeklis atrastos Eiropā. Turklāt LAK-EC rosināja, ka šādā apvienībā tiktu pieaicināti arī politisko partiju pārstāvji, bet tiesības tikt ievēlētiem apvienības valdē būtu tikai Latvijas pavalstniekiem. Tolaik Latviešu apvienība Austrālijā un Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā, kā arī Brazīlijas latviešu apvienība, kas tobrīd runāja vairākās Dienvidamerikas valstīs dzīvojošo latviešu vārdā, uzskatīja, ka organizācijas sēdeklim jāatrodas ASV vairāku iemeslu pēc. Pirmkārt, ASV bija labvēlīgi noskaņota nacionālām kustībām un organizācijām, kuru mērķis ir tautas atbrīvošana no Padomju Savienības jūga. Otrkārt, ASV valdības nostāja un rīcība iepretīm Padomju Savienībai un komunisma aneksijām bija kategoriski noraidoša, ko neesot bijis iespējams apgalvot par citām lielvalstīm. Treškārt, bruņota konflikta gadījumā starp rietumu demokrātijām no vienas puses un Padomju Savienību no otras puses, Latviešu vispasaules organizācijas vadība atrastos tālāk no tiešajiem kaŗa draudiem un varētu strādāt netraucēti. Gala rezultātā PBLA sēdeklis jeb centrālais sekretariāts tika izveidots Vašingtonā, no kurienes tikusi koordinēta organizācijas darbība visu, nu jau 60 gadu garumā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā Latvijā tika izveidota PBLA pārstāvniecība, kuras atbildībā ir PBLA ierosināto projektu īstenošana un pārraudzība, informācijas vākšana un izplatīšana, un ārzemēs dzīvojošo latviešu interešu aizstāvība.

To, kāda būtu izvērtusies PBLA darbība, ja organizācija attīstītos uz citiem pamatiem, šobrīd varam tikai spekulēt? Tomēr organizācijas sekmīga darbība 60 gadu garumā ir apliecinājums kompromisa mākslai latviešu sabiedrības iekšienē, un bezkompromisa cīņai par nospraustiem mērķiem ārpusē, kas, cerams, tiks saglabāta arī turpmāk.

Fotogrāfijā redzama BPLA delegācija 1968.g.oktobrī ceļā uz ASV Ārlietu ministriju. No kr. priekšā: ALA konsultants Zigurds Rudzītis, BPLA priekšsēdis Pēteris Lejiņš, Eiropas latviešu pārstāvis Reinhards, BPLA vicepriekšsēdis Alfreds Bērziņš, LAA prezidija priekšsēdis Jānis Ritenis, Dienvidamerikas latviešu pārstāvis māc. Jēkabs Mekšs, BPLA sekretārs Bruno Albats un LNAK priekšsēdis Jānis Niedra.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze, augsti godājamais aizsardzības ministra kungs, ļoti cienījamā izglītības ministres kundze, ekselences, dāmas un kungi!

Sirsnīgs paldies jums visiem, kas esat šeit kopā nākuši, lai kuplinātu mūsu ārzemju latviešu centrālās jumta organizācijas – Pasaules brīvo latviešu apvienības – gadskārtējās valdes sēdes atklāšanas norisi!

Kopš iepriekšējās valdes sēdes aizvadītā gada rudenī PBLA uzmanības lokā ir bijusi Latvijas drošības situācija, latviskās izglītības un kultūras pieejamība ārpus Latvijas, kā arī ekonomiskās sadarbības veicināšana starp Latvijas un diasporas uzņēmējiem. Šo jautājumu risināšanā esam cieši sadarbojušies ar mūsu partneriem Latvijas valdībā – Ārlietu ministrijā, Kultūras ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Aizsardzības ministrijā un arī Latvijas Republikas Saeimā.

Latvijas drošība ir mūsu valsts pastāvēšanas stūrakmens. Bez ieguldījumiem savas valsts drošības stiprināšanā mēs ne vien kļūstam par viegli ietekmējamu mērķi, bet arī graujam paši savas morālās tiesības nepieciešamības gadījumā lūgt palīdzību no saviem sabiedrotajiem Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Tieši tādēļ mums ir politiski svarīgi pēc iespējas ātri panākt valsts aizsardzības budžeta palielinājumu līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz mūsu valsts līdzdalība NATO, un kā to šogad esmu lūdzis Latvijas augstākām amatpersonām adresētā vēstulē.

Paldies Jums, Ministru prezidentes kundze, ka šī gada februārī iestājāties par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2 procentiem jau 2018.gadā, nevis 2020.gadā, kā to 2014.gadā sākotnēji bija apstiprinājis mūsu parlaments. Šie divi procenti vispirms ir vajadzīgi mums pašiem, lai nemazinātos morālā autoritāte apgalvojumiem, ka Latvijas neatkarība un drošība ir mūsu prioritāte. Situācija ir nopietna, ko padara vēl sarežģītāku daudzie pasaulē vienlaikus samilzušie konflikti un politiskie saspīlējumi.

Par būtisku izaicinājumu Latvijas valdībai un Eiropas vienotībai pēdējā gada laikā ir kļuvusi Eiropā samilzusī patvēruma meklētāju krīze, kas jau sasniegusi humanitāras katastrofas apmērus. Pasaules Brīvo latviešu apvienība, kuras biedru un atbalstītāju loku veido 2. Pasaules kara rezultātā bēgļu gaitās devušies tautieši un viņu pēcteči, kā arī pēdējos gados izceļojuši latvieši, vistiešākā veidā apzinās šīs krīzes humanitāro pusi un nepieciešamību sniegt palīdzību dzīvības briesmās nonākušajiem. Vienlaikus apzināmies, ka tas ir iekšpolitisks lēmums, kas jāpieņem Latvijas valdībai saskaņā ar tās pašas spējām integrēt šos patvēruma meklētājus Latvijas sabiedrībā, neradot draudus Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošībai. Jebkura patvēruma meklētāja uzņemšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā, viennozīmīgi, jānotiek uz latviešu valodas pamatiem un saskaņā ar Latvijas likumiem!

Lai nodrošinātu latviešu valodas ilgtsspēju un latviešu tautas dzīvotspēju, ir svarīgi ne tikai stiprināt latviešu valodas statusu Latvijā, bet arī veicināt tās apguvi daudzskaitlīgajā latviešu kopienā ārpus Latvijas. Šī uzdevuma īstenošanā nozīmīgu lomu spēlē PBLA Izglītības padome, sadarbojoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju un tās pakļautībā esošo Latviešu valodas aģentūru. Šis nav uzdevums, ko spējam paveikt mēs vieni paši, un šis nav uzdevums, ko var veikt kampaņveidīgi. Tādēļ aicinām Latvijas valdību Latvijas pamatbudžetā paredzēt atbalstu diasporas latviešu skolām un tālmācības procesam.

Tikpat nozīmīgas Latvijas tautas pastāvēšanai ir latviešu kultūras tradīcijas. Esam pateicīgi Kultūras ministrijai par tās sniegto atbalstu Dziesmu un deju svētku tradīciju uzturēšanai un latviešu kultūras pieejamībai ārpus Latvijas. Tā piemēram, ar Kultūras ministrijas atbalstu 2014.gada nogalē norisinājās Austrālijas latviešu 55. Kultūras dienas Sidnejā un nupat, septembŗa sākumā – XVI Rietumkrasta Dziesmu svētki Sanhozē, Kalifornijā. Ar Kultūras ministrijas atbalstu šogad arī notika vairākas viesmākslinieku turnejas ASV, Brazīlijā, Austrālijā, Krievijā un Īrijā, kas stiprina saites un veicina diasporas latviešu piederību Latvijai. Vēlos izteikt arī gandarījumu par Sabiedrības integrācijas fonda triju gadu programmu diasporas nevalstisko organizāciju darbības stiprināšanai, kuras ietvaros šogad 16 organizācijas saņēmušas Latvijas valdības finansējumu dažādu projektu īstenošanai.

Turpināšu par ekonomisko sadarbību. Lai veicinātu ārzemēs dzīvojošo latviešu iesaisti Latvijas tautsaimniecībā, PBLA ciešā sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju šī gada jūlijā Rīgā sarīkoja 2.Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no 17 valstīm. Vispirms pateicamies Ārlietu ministrijai par atbalstu šī foruma norisei. Vēlos pateikties arī Jums, Ministru prezidentes kundze, par jūsu iniciatīvu Ministru kabineta paspārnē izveidot augsta līmeņa diasporas uzņēmēju padomi, kuras sastāvs nupat šomēnes tika oficiāli apstiprināts! Esam pateicīgi arī Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējoņa kungam, kurš ir piekritis kļūt par foruma patronu un sniegt atbalstu foruma mērķu sasniegšanā.

Vēlos tikai piebilst, ka ekonomisko attīstību mūsu valstī joprojām kavē visai izplatītā korupcija, strīdi un šķelšanās tās apkarotāju pusē un joprojām mazspējīgā tieslietu sistēma. Tiesu nolēmumi bieži vien ir neprognozējami un dažkārt arī nesaprotami, maksātnespējas procesi mēdz būt krāpnieciski. Tas grauj mūsu sabiedrības un arī ārvalstu investoru uzticību tiesu varai un pašai valstij.

Ir viena lieta, kas ļoti pamatoti satraukusi visu ārzemēs dzīvojošo latviešu prātus – un tas ir Okupācijas muzeja rekonstrukcijas un Okupācijas muzeja Nākotnes nama būvniecības jautājums. Tas ir absurds, kas šogad ir noticis ar šo vairāk nekā 15 gadus plānoto un galvenokārt par ārzemju latviešu ziedojumiem attīstīto projektu. Kur bija šī projekta oponenti, kad tas tika iesniegts un saskaņots jau gadus atpakaļ? Kādēļ tieši šobrīd, īsi pirms plānotās Okupācijas muzeja rekonstrukcijas uzsākšanas tam tiek likti šķēršļi? Muzeja paplašinātā ēka ir iekļauta 2010.gadā apstiprinātajā Latviešu strēlnieku laukuma detaļplānojumā, tādēļ nav objektīvu iemeslu likt tālākus šķēršļus šī ilgi apspriestā, apstiprinātā un celšanai sagatavotā projekta īstenošanai.

PBLA aicina Latvijas Saeimu un valdību nekavējoties piešķirt Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektam nacionālas nozīmes būvobjekta statusu, lai atsevišķu architektu grupējumi ar Rīgas Būvvaldes starpniecību vairs nevarētu turpināt mērķtiecīgi gremdēt Okupācijas muzeja daudzu gadu darbu! Jāatzīmē, ka šeit runa nav par fizisku ēku, bet par Okupācijas muzeja darba apzinātu vai neapzinātu kavēšanu Latvijas okupācijas vēstures izpētē, skaidrošanā un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā.

Tuvojas Latvijas valsts simtgade, kuras svinību plānošanā iesaistījušās arī diasporas organizācijas. Nākamgad savu sešdesmitgadi atzīmēs arī Pasaules brīvo latviešu apvienība, kas ir neliela, bet nozīmīga daļa no mūsu valsts simts gadu vēstures. Šai kontekstā vēlos runāt par patriotisma vairošanas nepieciešamību mūsu sabiedrībā, jo 21.gadsimta globalizētajā pasaulē jūtams, ka mūsu jaunajā paaudzē strauji plok patriotiska dedzība un nozīmīgu vienojošu nacionālu mērķu uzstādījums un īstenošana. Tādēļ apsveicama ir Latvijas Ģenerāļu kluba iniciatīva pēc pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosmes izveidot Valsts aizsardzības un patriotisma fondu Namejs ar mērķi veicināt patriotismu Latvijas sabiedrībā.

Patriotisma saknes iet daudz dziļāk, tas nav tikai valsts svētku, bet gan ikdienas darba jautājums. Patriotisms ir jādēsta katrā paaudzē no jauna. Ja neievērosim patriotisma jēgu un nozīmi arī šajā gadsimtā, mūsu valstij nebūs nākotnes.

Mums Dievs ir devis tikai vienu Latviju, un kopīgi strādājot, mums tā ir jānosargā!

Dievs, svētī Latviju!

Jānis Kukainis,
PBLA priekšsēdis

Šonedēļ Latvija atzīmē 25. gadadienu kopš tās neatkarības atjaunošanas. Pa šiem gadiem tā ir demonstrējusi ievērojamu progresu, reformējot savu pārvaldes sistēmu un tautsaimniecības iekārtu. Pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO ir veicinājusi Latvijas izaugsmi un stiprinājusi Latvijas drošību.

Atvērtās Latvijas robežas, iespējas izglītoties, vairāk pelnīt un veidot karjeru ārzemēs, kā arī nesenās krīzes radītās sekas ir novedušas pie tā, ka no Latvijas pēdējos gados emigrējuši vairāk nekā 200 000 Latvijas valstspiederīgo. Kopā ar jau agrākā periodā izceļojušajiem dažādās pasaules valstīs šobrīd dzīvo ap 370 000 Latvijas izcelsmes personu. Kā liecina Latvijas Universitātes pētnieku veikta aptauja ESF projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros, uz kuru atsaucās 14,068 respondenti 118 valstīs, katrs trešais Latvijas diasporai piederīgais (34%) veic regulārus naudas pārvedumus uz Latviju, tādā veidā apzināti vai neapzināti turpinot sniegt atbalstu Latvijas tautsaimniecībai. Aptauja liecina, ka 38% sniedz papildu finansiālo atbalstu saviem draugiem vai radiniekiem Latvijā īpašos gadījumos. Saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu naudas pārvedumi uz Latviju pārsniedz pusmiljardu eiro gadā (2014. gadā – 594.78 milj. EUR, 2013. gadā – EUR, 574.29 milj. EUR, 2012. gadā – 567.79 milj. EUR).

Lai veicinātu mērķtiecīgus Latvijas diasporas pārstāvju zināšanu, sociālā un finanšu kapitāla ieguldījumus Latvijā, šī gada 10. jūlijā Rīgā tiek rīkots otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (turpmāk tekstā – forums), kurā aicināti piedalīties Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru profesionāļi no dažādām pasaules valstīm. Dienu pirms tā, 9. jūlijā, sasaistē ar forumu, Rīgā norisināsies Ārvalstu uzņēmēju tikšanās, kuras uzmanības lokā būs pārrunas par Latvijas ekonomisko izaugsmi un Latvijas investīciju vides konkurētspēju pasaulē. Savukārt 8. jūlijā Rīgas Ekonomikas augstskolā notiks Junior-PLEIF jeb Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums jauniešiem.

Foruma laikā par Latvijas investīciju vides konkurētspēju pasaulē, eksporta veicināšanas stratēģijām, uzņēmējdarbības uzsākšanu un iziešanu ārvalstu tirgos, kā arī par Latvijas diasporas lomu Latvijas kā uzņēmēju nācijas izveidē, diskutēs Latvijas izcelsmes ekonomisti, biznesa līderi un uzņēmēji, kuri savu profesionālo pieredzi ir ieguvuši strādājot gan Latvijā, gan ārpus tās. Dalībai forumā aicināti reģistrēties interesenti gan no Latvijas, gan ārvalstīm, kuriem ir interese veidot jaunus sadarbības tīklus un uzņēmējdarbības iniciatīvas, kā arī uz inovāciju un eksportu orientēto Latvijas uzņēmējdarbības nozaru un par ekonomikas attīstību atbildīgo institūciju, pētniecības un izglītības institūciju pārstāvji. Plašāka informācija par forumu, tajā skaitā reģistrācijas saite ir atrodama Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma mājas lapā.

Forumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskolu. Foruma plānošanā piedalās Ekonomikas ministrija un Latvijas Institūts.

Papildu informācija: Ilze Garoza, Pasaules brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre.

E-pasts: ilze.garoza@pbla.lv

Tālr. +1 732 666 7613