Pirms 3 gadiem zinātnisko darbu lasījumu konkursā Ufā es iepazinos ar mariešu valodas un literatūras skolotāju Irinu. Pagāja laiks, un šogad, domājot par Mārtiņdienas koncertu, es sapratu, ka sen ar “Atbalsi” un citiem maniem censoņiem neesam braukuši ārpus Arhangeles rajona un tad es atcerējos skolotāju Irinu Toigildinu. Desmit darba gadu laikā ar skolēniem esam apciemojuši ukraiņu, vāciešu, baltkrievu diasporu. Bija pienācis laiks apciemot mariešus, kuru viena no diasporām atrodas Blagovešenskas pilsētā (Baškortostānā ir vairākas mariešu diasporas), pavisam netālu no republikas galvaspilsētas Ufas.

Marijelas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Ņižņijnovgorodas apgabalu rietumos un ziemeļrietumos, Kirovas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Tatarstānu dienvidaustrumos un dienvidos, Čuvašiju dienvidos. Mariešu valoda pieder somugru valodu saimei. Interesanti, ka marieši nepieder nevienai konfesijai, viņi ir pagāni. Iztaujājot skolotāju Irinu, uzzināju, ka baznīcu viņi neapmeklē, kāzās un bērēs tiek piekopti senču rituāli, tiek svinēti vasaras un ziemas svētki (Семык, Шорыкйол),  kā arī svarīgi notikumi zemnieku ikdienā – Jaunās maizes svētki (Угинде пайрем), Teliņa piedzimšanas svētki (Тувыртыш кочмаш), Krāsns svētki (Коҥга пайрем) un citi.

Pedagoģiskajā koledžā, kur strādā Irina, mariešu valoda tiek apgūta fakultatīvi. To mācās gan skolēni, kuriem ir mariešu cilme, gan tie, kuriem tās nav. Pašlaik koledžā mariešu valodu apgūst vairāk nekā 20 studentu. Irina mariešu valodu māca vairāk nekā 20 gadus, skolotājas ģimenē visi sarunājas mariešu valodā.

Skolotāja Irina noorganizēja divu koncertus – gan Pedagoģiskajā koledžā, kurā Irina māca mariešu valodu un literatūru, gan pilsētas kultūras centrā, kurā uzstājās ne tikai “Atbalss”, bet arī Blagovešenskas mariešu folkloras kopa “Онгырйук” (“Zvana skanējums”).  Sievu balsis tik tiešām bija skaņas un dzidras kā zvana skanējums. Vienlaicīgi tika svinēti gan latviešu Mārtiņi, gan visā Krievijā zināmā Tautu vienības diena (4. novembris).

Mani iepriecināja tas, ka koncertus apmeklēja jaunieši, prieks bija par to, ka viņus interesēja gan latviešu, gan vietējā mariešu kultūra. Arī latviešu un mariešu tautas rotaļas likās viņiem saistošas. Pirms mājupceļa, sarunājām tikties Lieldienās Arhlatviešos. Turpināsim iesākto, es ticu, ka mums izdosies!

Labas idejas un  skaisti nodomi nāk no debesīm. Dažreiz negaidīti, citreiz jau laikus brīdinot. Arī latviešu valodas nometnes ideja nāca laicīgi un tiešā lidojumā no debesīm.

Sadarbība ar Maskavas latviešiem sākās 2017. gadā, kad ansamblis “Atbalss” piedalījās Lieldienu svinībās Latvijas vēstniecībā Maskavā. Tam sekoja 2018. gada Latviešu kultūras dienas Arhlatviešu vidusskolā, kur ar bērniem strādāja trīs skolotājas no Maskavas.

Uzaicinājumu piedalīties nometnē no Maskavas latviešu skoliņas vadītājas Antras Levovas saņēmu 2018. gada nogalē. Es apzinājos, nometnē mums ir jāpiedalās. Bija jādomā par to, kur ņemt finansējumu ceļa izdevumiem, un tieši tajā laikā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izsludināja diasporas atbalsta projektu konkursu. Pēdējo gadu laikā, piedaloties diasporas atbalsta projektu konkursā, esmu varējusi piepildīt ļoti daudz ieceru un ideju. Man un maniem skolēniem par lielu laimi projekts tika apstiprināts, atlika sakrāmēt ceļasomas un skolotāja Ilona, Arkādijs Cīrulis, Kristīne Trocenko un Kristīne Braznovska varēja doties ceļā.

Darbs nometnē bija aktīvs un uzdevumiem piesātināts. Nometnē bērni mācījās latviešu valodu, dziesmas, dejas un rotaļas, darbojās radošās mākslas pulciņā. Ar skolēniem strādāja Maskavas Latviešu skolas skolotāji, kā arī pedagogi no Latvijas. Paralēli darbam nometnē, skolēni un skolotāji gatavojās Maskavas Latviešu skolas 25 gadu jubilejai. Skoliņa dibināta 1994. gadā, tā darbojas Latvijas vēstniecības Maskavā telpās. To absolvējuši aptuveni 240 skolēnu, ar skolēniem strādājuši latviešu valodas skolotāji no Latvijas un Maskavas. Pašreiz skoliņā mācās 32 skolēni vecumā no 6 līdz 14 gadiem. Skolēni apgūst latviešu valodu, Latvijas vēsturi, skolēniem ir deju nodarbības, kā arī radošās mākslas pulciņš.

Es jūtos gandarīta par to, ka šis mācību gads bijis labiem notikumiem bagāts. Man prieks, ka to noslēgusi Latviešu valodas nometne, kas uz dažām dienām spējusi apvienot Maskavas un Baškortostānas latviešus.

Maskavas skolas jubilejā Arkādijs un abas Kristīnes runāja Jāņa Petera dzejoli “Tēma ar sveci”, man liekas, svarīgākais, ko bērni paņēma no šī brauciena ir ietverts dzejnieka vārdos:

“Nevajag daudz, vajag, lai dzīvo

Viss, ko tu jūti un redzi”.