Latviešu zinātnieki Berlīnē atsaucīgi sadarbībai ar Latviju, veidojot kustību #ziniLV

Sestdien, 22.februārī, pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) aicinājuma uz pirmo pieredzes apmaiņas un sadarbības diskusiju tikās Berlīnē strādājošie latviešu zinātnieki un pētnieki. Tikšanās apliecināja zinātnes diasporas gatavību sadarboties ar partneriem Latvijā gan zinātnes kopprojektos, gan plašākā zināšanu apritē – ar iesaisti praktiskās iniciatīvās inovāciju un tehnoloģiju pārneses jomā Latvijā vai rīcībpolitikas veidošanā. Tas sasaucas ar topošās zinātnes diasporas kopienas #ziniLV mērķiem.

“Pēc pieredzes gūšanas Dānijā un Vācijā vēlos savas zināšanas nodot Latvijai, sekmēt inovāciju pienesumu ilgtspējīgai – vides un sabiedrības priekšā  atbildīgai – attīstībai,” diskusijā uzsvēra Evita Milana, Dānijas Tehniskās Universitātes doktorante un Berlīnes Tehniskās Universitātes Uzņēmējdarbības centra tehnoloģiju pārneses menedžere. Pētniecības un sabiedrības norišu ciešā saikne atklājās arī kino pētnieces Astras Zoldneres atziņās, kuras analīze par senioru atspoguļojumu pēdējās desmitgades kinodarbos atklāj augošo nepieciešamību sabiedrības novecošanās kontekstā izskaust stereotipus par vecāka gadagājumu cilvēkiem.

Savukārt Lana Saksone, Šaritē psihiatrijas doktorante un metazinātnes pētniece Berlīnes Veselības institūtā, norādīja uz ieguvumiem, ko Latvijas zinātnes produktivitātei sniegtu sadarbība ar minētajām iestādēm zinātnes kvalitātes metrikas un indikatoru izstrādē. Pēc Aigas Šemetas, ģermānistikas pētnieces un latviešu valodas pasniedzējas Grefsvaldes Universitātē, pieredzes stāsta raisījās viedokļu apmaiņa arī par Latvijas un Igaunijas universitāšu salīdzinošo atvērtību sadarbībai ar ārvalstu pētniekiem, kā arī par nacionālās identitātes lomu zinātnes starptautiskajā kopienā. No Rīgas sarunā piedalījās Ieva Siliņa, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja, kura norādīja uz to, ka šis ir īstais laiks, kad zinātniekiem atgriezties Latvijā, lai piedalītos zinātniskajā un reformu darbā Latvijas konkurētspējas celšanai; arī no ārvalstīm sadarbībai ir plašas iespējas, veidojot starptautiskus konsorcijus pētniecības grantu piesaistei un popularizējot zinātni Latvijas sabiedrībā.

Ar šo diskusiju ir aizsākta zinātnes diasporas kopienas #ziniLV veidošana, sadarbojoties IZM, ELA un citām diasporas organizācijām, kā arī ieinteresētajiem partneriem Latvijā. Šogad plānotas līdzīgas diskusijas ar latviešu zinātniekiem un pētniekiem  Minhenē (Vācijā), Cīrihē (Šveicē), un, iespējams, Vīnē (Austrijā), un interesi šo kustību izvērst izrādījuši arī latvieši Briselē (Beļģijā), un Upsalā (Zviedrijā). Sadarbībā ar Berlīnē darbojošos diasporas latviešu sarunu klubu “LaVa” intervijas ar zinātniekiem un pētniekiem paredzēts atspoguļot arī podkāstu formātā.

Lai sekotu informācijai par gaidāmajiem pasākumiem un sadarbības iespējām, ikviens ir aicināts pievienoties LinkedIn grupai “#ZinātneLatvijai – Vācijā, Austrijā un Šveicē”, kā arī sekot ar mirkļbirku #ziniLV iezīmētajai informācijai ELA mājas lapā (www.ela.lv) un ELA Facebook vietnē. Ja vēlaties aktīvāk iesaistīties tīklošanās pasākumu un diskusiju rīkošanā savā pilsētā vai nozarē, sazinieties ar ELA, rakstot uz ela@latviesi.com!

Informāciju sagatavoja: Elīna Pinto, ela@latviesi.com / +352 691 981 524

* Sadarbības pasākumi ar diasporu zinātnē un pētniecībā tiek īstenoti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.

Elīna Pinto ir Eiropas latviešu apvienības politikas referente.

Eiropas latviešu organizācijas izvirza prioritātes un ievēl vadību savu interešu pārstāvībai Latvijā

Lai stiprinātu Eiropas latviešu savstarpējo sadarbību un iesaisti Latvijas norisēs, pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) iniciatīvas 24.-27. martā Briselē tikās latviešu diasporas organizāciju pārstāvji no visas Eiropas. ELA kopsapulce izvirzīja prioritātes nākamajiem diviem gadiem un ievēlēja vadību savu interešu pārstāvībai Latvijā. Atklātā seminārā “[ie]dRosme aktīvai latvietībai” tika uzsvērta diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības loma Latvijas tālākā izaugsmē, un šajā saistībā iezīmēti Eiropas Latviešu kongresa plāni (28.-30. jūlijā maršrutā Rīga – Stokholma – Rīga). Turklāt tīklošanās vakarā par tālāku sadarbību un tematisku nozaru ekspertu diskusiju rīkošanu vienojās Eiropas Savienības iestādēs strādājošie Latvijas speciālisti.

Amatā atkārtoti ievēlētais ELA priekšsēdis Kristaps Grasis (Vācija) pauž: “Eiropas latviešu vidū ir arvien pieaugoša interese par ELA darbību, ko apliecina atkal trīs jaunu biedrību pievienošanās. Ar tikpat lielu gandarījumu un iedrošinājumu uztveram to, ka biedru organizācijas mudina mūs pastiprināti pievērsties pilsoniskās un politiskās līdzdalības tēmai un diasporas interešu pārstāvībai Latvijā.” Par ELA vicepriekšsēdi tika ievēlēta politikas referente Elīna Pinto (Luksemburga), darbu prezidijā izglītības jomā turpinās Māris Pūlis un kultūras jomā – Inguna Grietiņa, un prezidijā ievēlētas arī Ieva Reine (Zviedrija) un Vita Kalniņa (Austrija). Kā referents informācijas jomā darbosies Indulis Bērziņš (Vācija), Eiropas lietās – Ilze Zilgalve (Beļģija) un sabiedrisko attiecību jomā – Lelde Vikmane (Francija). Pasaules Brīvo Latviešu apvienības valdē ELA pārstāvēs Kristaps Grasis, Indulis Bērziņš un Lilija Zobens (Lielbritānija).

ELA kopsapulce aicināja prezidiju turpināt aizsākto virzību uz konkrētiem rezultātiem latviskās izglītības, kultūras, jauniešu iesaistes, pilsoniskās un ekonomiskās līdzdalības jomā, turklāt stiprinot darbu interešu pārstāvības, mediju un remigrācijas atbalsta laukā. Lai simtgades noskaņās turpinātu Eiropas Latviešu kultūras svētku tradīcijas nostiprināšanu, tika nolemts otros šādus svētkus rīkot 2019. gadā Dublinā.

ELA biedri arī vienojās aicinājumā Latvijas valdībai, Saeimai un pārvaldes iestādēm nospraust vienotus ilgtermiņa virsmērķus sadarbībai ar diasporu un remigrējušo atbalstam, balstoties uz Latvijas tautas nedalāmības principu un ņemot vērā mobilitātes radīto diasporas īpašo situāciju. Šim nolūkam būtu veidojama skaidra, politiski atbildīga un atbilstīgiem resursiem apveltīta diasporas lietu pārvaldība, tai skaitā paredzot ilgtermiņa atbalsta finansējumu valsts bāzes budžetā. Šie jautājumi tiks aktualizēti, ELA un PBLA vadībai aprīlī Rīgā tiekoties ar Latvijas augstākajām amatpersonām.

Seminārā “Kopīgā ceļā uz Simtgadi – [ie]dRosme aktīvai latvietībai”, kas notika ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa un ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto raisīja aktīvu diskusiju par diasporas pilsoniskās iesaistes nozīmi Latvijā, mītnes zemēs un Eiropā. “Pēc pētījumu datiem Beniluksa reģionā dzīvojošie latvieši ir aktīvākā diasporas kopiena Eiropā: tā visdažādākajos veidos iesaistās Latvijas un Eiropas līmeņa norisēs. Šāda daudzveidīga un pilsoniski atbildīga līdzdalība var būt ieguvums arī Latvijas sabiedrībai, ekonomikai un tiesiskajai videi”, uzsvēra Inta Mieriņa. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar Eiropas Latviešu kongresa plāniem un mudināti iesaistīties šajā diasporai būtiskajā Simtgades ieskaņu pasākumā.

Tīklošanās vakarā Eiropas Savienības (ES) iestādēs strādājošie latvieši vienojās par ciešāku sadarbību, aizsākot diskusiju ciklu par ES nākotnes virzību un dažādām ES rīcībpolitikas nozarēm. Poļu starptautisko organizāciju darbinieku asociācijas “Network PL” dibinātājs Tomašs Radoss (Tomasz Rados) dalījās pieredzē par organizācijas darbu: ekspertu diskusijām, apmācībām par darba iespējām ES iestādēs un savu biedru interešu pārstāvību. Diskusijā tika izcelta arī nepieciešamība stiprināt Eiropas lietu izpratni un komunikāciju Latvijā, kā arī uzteikta Igaunijas labā prakse rīkot regulārus sadarbības forumus starp igauņu ekspertiem ES iestādēs un Igaunijas ministriju pārstāvjiem.

Informāciju sagatavoja:

Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienība

ela@latviesi.com /+352 691 981 524

Elīna Pinto ir Eiropas latviešu apvienības politikas referente.

Starptautiskos finanšu ekspertus no Latvijas aicina uz tīklošanās vakaru Luksemburgā

Asociācija “Luksemburga Latvija” un Eiropas Latviešu apvienība (ELA) aicina uz neformālu tīklošanās vakaru Luksemburgā, Frankfurtē, Briselē un to apkaimē strādājošos finanšu jomas ekspertus no Latvijas. Tīklošanās vakars Luksemburgā notiks piektdien, 11. novembrī, plkst. 19, vīna bārā Le Barrels (21, Allée Scheffer, L-2520 Luxembourg), pieteikšanās līdz 9.novembrim: ela@latviesi.com.

Šīs iniciatīvas mērķis ir veidot un stiprināt neformālās – gan draudzības, gan profesionālās sadarbības – saiknes starp tiem latviešiem, kuri savu profesionālo gājumu ārpus Latvijas veido finanšu jomā: gan privātās vai starptautiskās finanšu institūcijās, gan studējot finanšu jomā vai tajā veicot pētniecību. Turklāt ar skatu uz Latvijas Simtgadi tīklošanās ietvaros iecerēts veidot kopīgus pasākumus un pieredzes apmaiņas iniciatīvas, kas varētu stiprināt Latvijas tautsaimniecību un Latvijā padziļināt izpratni par starptautiskajām aktualitātēm finanšu jomā. Šis pirmais tīklošanās vakars būs iespēja savstarpēji tuvāk iepazīties, dalīties pieredzē un idejās par sadarbību, kā arī uzklausīt Latvijas goda konsula Luksemburgā Anrī Didriha (Henri Diederich) uzrunu un ELA/asociācijas “Luksemburga Latvija” pārstāves Elīnas Pinto stāstījumu par šādas tīklošanās plašāko kontekstu.

Šī iniciatīva sasaucas ar ELA aizsākto darbu, lai stiprinātu Eiropā dzīvojošo latviešu – dažādu nozaru profesionāļu – savstarpējos kontaktus un atgriezenisko saikni ar Latviju. Finanšu jomas ekspertu sadarbības paplašināšanai un nostiprināšanai iecerēti turpmāki pasākumi gan Luksemburgā, gan Londonā, gan Rīgā. ELA veido tīklošanās iestrādes arī ar Eiropā mītošajiem starptautisko organizāciju ierēdņiem un ārstiem no Latvijas. ELA ieskatā, “gan mums pašiem – Latvijas cilvēkiem Eiropā, gan arī Latvijai ir būtiski apzināties to milzīgo vērtību, kas slēpjas katrā gudrā un darbīgā cilvēkā, kas Latvijas vārdu nes ārpus tās robežām”.

Elīna Pinto ir Eiropas latviešu apvienības politikas referente.