Nākošgad no Latvijas 3×3 Falls Creek, Austrālijā viesosies daudzpusīgie Janta un Ilmārs Meži. Iepazīsimies mazliet ar viņiem. Lai gan Mežiem ir kupla ģimene, uz 3×3 viņi tomēr dosies vieni paši.

Kāda jūsu pamatnodarbošanās, kādi vaļasprieki?

Janta ir botāniķe Latvijas Dabas muzejā, kur strādā ar izstāžu ierīkošanu, gan arī Latvijas augu kolekcijas papildināšanu. Savukārt Ilmārs strādā Starptautiskajā Migrācijas organizācijā, palīdzot imigrantiem brīvprātīgi atgriezties atpakaļ dzimtenē, ja tiem nav tiesību dzīvot Latvijā. Vaļasprieku mums ir daudz, no kuriem kopīgie ir saistīti ar latviešu tradicionālo kultūru un dabu. Mums ļoti patīk visiem izbraukt dabā – vai nu sēņot un ogot, vai ar laivām pa kādu nelielu upi, vai apceļot skaistas vietas.

Mums visiem liels pārsteigums bija uzzināt, ka jums ir viena no Latvijas “dižģimenēm” – ģimenē aug seši bērni! Kādos vecumos viņi ir?

Mums ir seši bērni: vecākā meita Ingrīda (24) jau strādā par zobārsta palīdzi, Silvija (21) mācās pēdējo gadu Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Nākamā ir Lauma (16), kura mācās Rīgas Āgenskalna ģimnāzijā un interesējas par “mangām” un mitoloģiju, bet Jānis Viesturs (13) mācās Rīgas Doma kora skolā, ir īsts kora puika, kaut, protams, labprātāk spēlētu futbolu vai kādu datorspēli. Bet abi maziņie – Kalvis Ievalts (4) un Marta Austra (1) vēl dzīvojas pa māju un izstaro prieku un enerģiju.

Lūdzu pastāstiet par savu folkloras dzīvi. Janta – tu dziedi grupā “Saucējas”, un Ilmār, tu esi dziedātājs, kā arī mūzikas instrumentu kolekcionārs. Cik katrs dziedat, cik mūzicējat?

Esam dziedājuši jau no skolas gadiem – Janta ilgu laiku dziedāja “Saviešos”, bet tagad jau 5 gadus dzied Latvijas Kultūras akadēmijas grupā “Saucējas”, kas vāc un restaurē senākās tradicionālās dziesmas bez apdares, tieši tā, kā tās ir skanējušas agrāk, un kā tās vēl vecākie ļaudis atceras. Ilmārs agrāk ir dziedājis folkloras draugu kopā “Skandinieki”, bet tagad labprāt dzied un muzicē draugu un ģimenes pasākumos. Mums abiem ir īpaša interese vākt un atdzīvināt sen aizmirstās latviešu dziesmas – kopā esam izbraukājuši daudzus Latvijas lauku nostūrus meklējot cilvēkus, kuri vēl atceras seno laiku dziedāšanu. Dziesmu meklēšanā esam bijuši arī vairākos Sibīrijas latviešu ciemos, kur pierakstītās dziesmas dziedam un dodam tām jaunu dzīvi mūsdienās. Ilmārs pēdējā laikā ir aizrāvies arī ar mūzikas instrumentiem – īpaši ermoņiku kolekcionēšanu un spēlēšanu, bet spēlē arī cītaru, kas ir sens latviešu stīgu instruments, līdzīgs koklei.

Ilmār, Tavs darbs ir saistīts ar demogrāfijas un migrācijas pētniecību. Lūdzu pastāsti, kā radās interese darboties šinī laukā..
Jau skolas gados sāku interesēties par iedzīvotāju ģeogrāfiju – atceros sevi kā puiku, aptuveni 12-14 gadu vecumā, izrakstot no grāmatām Latvijas pilsētas un pagastus ar to iedzīvotāju skaitu un arī vācot pamatinformāciju par visām pasaules valstīm. Interese padziļinājās studējot Latvijas universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, un vēlāk Rietumu Mičigānas universtitātē (ASV). Jau 18 gadus vadu Starptautiskās Migrācijas organizācijas nelielo biroju Rīgā, bet sabiedriskā kārtā esmu uzņēmies demogrāfijas politikas uzlabošanas mudinātāja pienākumus. Neatlaidīgi runājot ar žurnālistiem un politiķiem ir izdevies mazliet mainīt sabiedrisko domu, ka arī Latvijā ir nepieciešams lielāks atbalsts tām ģimenēm, kuras audzina vairākus bērnus, un svarīgi ir novērst nabadzību, kas daudzām ģimenēm rodās tāpēc, ka viņi vēlās vairākus bērnus. Vairākos gados ir izdevies rast dzirdīgas ausis arī politiķu un ierēdņu starpā, un pakāpeniski arī Latvijā tiek uzlabota demogrāfijas politika.

Vai esat piedalījušies 3×3 arī Latvijā? Un citur pasaulē?

Esam piedalījušies vairākos Latvijas 3×3 pasākumos kā lektori un praktisko nodarbību vadītāji, visspilgtākā atmiņā bija Alsungas nometne, kur varēja iedraudzēties ar dzīvespriecīgajām Suitu sievām. Esam arī bijuši 3×3 Garezerā vairākas reizes un senāk arī Katskiļos.

Janta, vai tev rokdarbi ir visu mūžu bijuši mīļi – vai no mātes, vecās mātes mācījies šīs mākas?

Protams, ka ar rokdarbiem nodarbojās gan mammiņa, gan vecmammiņa, toreiz jau tā bija ikdienas nepieciešamība – jo rocība daudziem neļāva neko daudz nopirkt, tāpēc rokdarbi bija labs risinājums. Jau 15 gadu vecumā sāku mācīties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur mācījos tekstila nodaļā. Mans diplomdarbs bija pašas gatavots tautastērps, un arī joprojām turpinu tos darināt – visai ģimenei un ārpus tās. Nesen pie manis sāka pulcēties sievietes, kam interesē savs tautas tērps un es varu palīdzēt – kam piegriezni izgriezt, kam uzsākt adījumu, kam iemācīt aust ar celiem, kam brunčus sašūt.

Kur dzīvojat Latvijā – vai pilsētas centrā, vai laukos?
Dzīvojam Rīgas laukos – jeb vienā no zaļākajām Rīgas nomalēm – Mārupē, ko precīzāk būtu saukt par Bieriņiem, bet šo veco nosaukumu daudzi neatpazīst. Tas ir plašākais Rīgas privātmāju apūves rajons, kur pie katras mājas ir lielāks vai mazāks dārzs. Mums ir liela māja, kura būvēta 1898.gadā, ko pamazām cenšamies atjaunot. Arī mums ir liels dārzs ar daudzām ābelēm, ķiršiem, plūmēm, ir arī izdevies ieaudzēt Latvijas vīnogas, persikus un aprikozes, kas visi nes saldus augļus. Blakus tek Mārupīte, no kuras mūsu dīķī iepeld līdakas, un pēdējā gadā pie mums ir apmeties dzīvot arī bebrs. Līdz Vecrīgai mums ir 50 minūšu gājiens, ko reizēm arī cenšamies veikt kājām vai riteņiem. Agrāk dzīvojām vienkāršos pilsētas centra dzīvokļos, tad ik katru brīvu dienu rāvāmies ārā uz laukiem, bet kopš pašiem ir māja ar dārzu, tad laprāt laiku pavadam tur.

Vai bērni jums arī interesējas par folkloru – rokdarbiem, dziedāšanu, latvisko dzīves ziņu?

Ar bērniem nav tik viegli – jo viņiem jāļauj iziet arī caur vecāku noliegšanas stadijai – nevaram lielīties, ka visi bērni ir aktīvi dziedātāji, muzicētāji vai tautas tērpu darinātāji. Bet lietas notiekas pamazām – vecākā meita pamazām ir sajutusi vajadzību gatavot linu kreklus, arī jostiņas. Savukārt Silvija ir aktīva dejotāja tautiskajos dančos – būtu tikai puišu tur vairāk:-) Domājam, ka ar laiku visi bērni sajutīs nepieciešamību darboties arī kādā latviešu tradīciju jomā.

Vai būsit Austrālijā pirmo reizi? Kas jums Austrālijā visvairāk interesē?

Austrālijā abi būsim pirmo reizi. Vistuvāk Austrālijai līdz šim esam ceļojuši uz Sibīrijas latviešu ciemiem un arī Indijā. Austrālijā ceram iepazīt gan dabu, gan cilvēkus un viņu kultūru – gan eiropejiešu, gan vietējo aborigēnu. Priecāsimies, ja izdosies uz kādu brīdi ienirt siltā jūras līcī pavērot krāsainās zivtiņas, kā arī ceram ieraudzīt kādu ķenguru bariņu. Visbeidzot ir arī maza cerība no Austrālijas vecākās paaudzes latviešiem dzirdēt kādu mums nepazīstamu dziesmu. Mūsu labākās teicējas Ķērstas Albužes (dz.Bubēris) brālis dzīvojot kaut kur Austrālijā – varbūt izdotos satikt arī viņu un parunāt par “veciem laikiem”.

Kas jums mīļākā nodarbe karstā vasaras dienā? Garajos ziemas vakaros?
Kā jau ziemeļniekiem mūsu ideālais vasaras siltuma komforts ir no 20-25 C, bet ja karstums pārsniedz 30 grādus, tad meklējam ēnu un ūdeni. Ziemā, kad ir tumšs un auksts – tad Ilmārs strādā ar arhīva datiem vācot latviešu uzvārdu sarakstu un to izplatību, bet Janta veic rokdarbus. Labā ziemas dienā, gan mēģinam ar bērniem slidot un slēpot, veidot sniegavīru.

Paldies par interviju! Tiksimies 3×3 janvārī!