No 16. līdz 18. jūnijam Eslingenā, Vācijā, norisinās vērienīgs pasākums “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”, kuru apmeklēs Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts. Šajā laikā latvieši pieskandinās pilsētas ielas un koncertzāles, svinot Eslingenas dziesmu svētku 70. gadadienu.

Diasporas vēstnieks A. Sjanīts apmeklēs svētku pasākumus, aicinot dalībniekus glabāt latviešu valodu un kultūru tāpat, kā tas daudzu desmitu gadu garumā izdevās trimdiniekiem, kas, pulcējoties Eslingenā, dejoja un dziedāja pirms 70 gadiem. Svētku norisē piedalīsies arī Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma, kura teiks uzrunu svētku atklāšanas pasākumā.

Tieši Eslingenā tūlīt pēc kara tika izveidota lielākā latviešu bēgļu nometne Vācijā, kurā vienviet uzturējās ap 7000 latviešu. Par spīti grūtībām latvieši ātri attīstīja plašu kultūras dzīvi, 1947. gadā sarīkojot pirmos trimdas dziesmu svētkus.

Šogad pilsētā trīs dienas valdīs īpaša gaisotne, piedāvājot vairāk nekā desmit pasākumu, to vidū svētku gājienu, koru un deju kolektīvu koncertus, kā arī dziesmu spēles „Eslingena” izrādi, kurā piedalīsies teju 60 dalībnieku no astoņām valstīm. Kopā svētkos pulcēsies vairāk nekā 700 dziedoši un dejojoši latvieši. Svētku laikā notiks arī tikšanās ar bijušajiem un esošajiem eslingeniešiem, kā arī grāmatas „Atmiņas par Eslingenu” atklāšana.

Ārlietu ministrija sadarbojas ar pasākuma „Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” organizētājiem, sniedzot atbalstu deju lielkoncerta „Latviešu danči” norisei. Eslingenas dziesmu svētkos piedalīsies šo svētku patronese un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī kultūras ministre Dace Melbārde.

 

 

24. augustā Ārlietu ministrijā notika darbas grupas diasporas politikas jautājumos sēde, kurā diasporas organizācijām un sadarbības partneriem tika prezentēts informatīvais ziņojums par Ārlietu ministrijas aktivitātēm diasporas jomā no 2013. līdz 2015. gadam. Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts, iepazīstinot ar paveikto un diasporas aktualitātēm, uzsvēra, ka sadarbība ar diasporu ir viens no prioritārajiem Ārlietu ministrijas darbības virzieniem. Sēdē piedalījās arī jaunais diasporas vēstnieks Atis Sjanīts, kas amatā stāsies 26. augustā.

P.K. Elferts informēja par Ārlietu ministrijas iesaisti diasporas politikas un starpinstitūciju sadarbības īstenošanā iepriekšējos gados. Vēstnieks atzīmēja ārlietu dienesta padarīto diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju, kā arī aicināja Ekonomikas ministriju turpināt aktivitātes remigrācijas jomā.

Informatīvais ziņojums par Ārlietu ministrijas un diplomātisko konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs aktivitātēm diasporas jomā ietver informāciju par realizētajiem projektiem un diasporai sniegto plašo konsulāro atbalstu, tai skaitā 2015. gadā 23 braucieniem ar mobilo pasu darbstaciju uz 33 pilsētām Apvienotajā Karalistē, Īrijā, ASV, Kanādā, Vācijā un Spānijā. Pirmo reizi notika arī braucieni uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Dienvidamerikas valstīm – Venecuēlu, Argentīnu un Brazīliju. Turklāt 2015. gadā Latvijas konsulārās amatpersonas 191 gadījumā nodrošināja nepilngadīgo tiesību un interešu aizsardzību ārvalstīs, īpaši – Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un Norvēģijā.

Atbalsts sniegts aptuveni 90 projektiem un aktivitātēm kultūras, izglītības, pētniecības, ekonomikas un sporta jomā Latvijā un ārvalstīs. Ārlietu ministrijas izmantotais kopējais finansējums diasporas projektu īstenošanai 2013.–2015. gadā ir 341 711 eiro. Atbalstīto projektu vidū īpaši jāizceļ Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, aktivitātes jauniešiem Latvijā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē un Beļģijā, Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, konkurss par sižetu un raidījumu veidošanu par diasporas tematiku sadarbībā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Informatīvais ziņojums atspoguļo arī datus par diasporas Latvijas pilsonības un dubultpilsonības jautājumiem, kā arī diasporas un migrācijas procesu izpēti un komunikācijas platformas stiprināšanu un atbalstu diasporas medijiem. Ar informatīvo ziņojumu var iepazīties ministrijas interneta vietnē.

Sēdē tika uzsvērti arī aktualitātes un nākotnes plāni sadarbības organizēšanai ar diasporu, tostarp 2016. gada 29.–30. decembrī Melburnā, Austrālijā Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) sadarbībā ar Ārlietu ministrijas organizētais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pirmais reģionālais pasākums ārpus Latvijas, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra darbība, konkurss diasporas mediju atbalstam, diasporas jauniešu pasākumi, kā arī jaunas sadarbības formas un plašāks atbalsts diasporas pasākumiem. Turpmākās aktivitātes diasporas jomā ietver arī Latvijas valsts simtgadi un diasporas iesaisti, iniciatīvu “Latvijas pēdas pasaulē”, atgriešanās politiku un pilsoniskās līdzdalības veicināšanu.

Sēdes laikā vēstnieks P.K. Elferts savus darba pienākumus nodeva jaunajam speciālo uzdevumu vēstniekam diasporas jautājumos Atim Sjanītim, kas līdz šim bijis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Turcijā. A. Sjanīts uzrunā apliecināja, ka viss diasporas jomā iesāktais tiks turpināts.

Darba grupas sēdē piedalījās PBLA pārstāvniecības Rīgā vadītājs Jānis Andersons un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Kristaps Grasis, kā arī pārstāvji no Saeimas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latviešu valodas aģentūras, Rīgas domes, Sabiedrības integrācijas fonda, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra, PBLA, Eiropas latviešu apvienības, Zviedrijas latviešu apvienības un portāla www.latviesi.com. Sēdē tika izskatīti arī Kultūras ministrijas šī gada organizētajā diasporas konferencē pieņemtās rezolūcijas, īpašu vērību pievēršot aicinājumam veidot sociāli aktīvo remigrantu nevalstisku organizāciju remigrācijas atbalstam.