Šomēnes noslēdzies mācību gads lielākajā daļā latviešu sestdienas un svētdienas skolu ASV. Par spīti tam, ka latviešu skolu skaits ASV pēdējos četros gados ir samazinājies no 19 uz 16, skolēnu kopskaitu Amerikas latviešu skolās tas nav ietekmējis, liecina šī gada pavasarī veikta Amerikas latviešu skolu aptauja.

Saskaņā ar Amerikas latviešu skolu pārziņu sniegto informāciju 2013./2014. mācību gadā Amerikas latviešu sestdienas un svētdienas skolās mācījās 533 audzēkņi, kas ir tikpat, cik 2009./2010. gadā, kad ASV tika veikta līdzīga aptauja[1]. Sākot ar pirmsskolas vecuma grupām līdz astotai klasei (Čikāgā darbojas arī vidusskola), latviešu skolas Amerikā piedāvā iespēju latviešu izcelsmes bērniem un jauniešiem papildus mācībām vispārizglītojošās skolās apgūt latviešu valodu, kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju un citus mācību priekšmetus.

Papildus augstāk minētajām sestdienas un svētdienas skolām, kas pamatā no septembra līdz maijam pulcējas uz nodarbībām reizi nedēļā, Čikāgā darbojas arī pilna laika latviešu bērnudārzs „Stariņš“, kuru šogad apmeklē 12 bērni. Savukārt vasarās uz intensīvām mācībām sešu nedēļu garumā Garezerā, Mičiganas pavalstī, ik vasaru sabrauc vairāk nekā 100 latviešu bērnu un pusaudžu. Līdzīgā programmā Kursas vasaras vidusskolā, Vašingtonas pavalstī, pērn piedalījās 17 skolēnu. Tas nozīmē, ka kopējais bērnu skaits, kuri piedalās latviešu izglītības programmās ASV (neskaitot nometnes), sasniedz gandrīz 700.

Gadu gaitā, ņemot vērā atšķirīgo latviešu skaitu dažādās pilsētās un mainīgās migrācijas plūsmas, bērnu skaits un tā dinamika dažādās skolās ļoti atšķiras. Vēl joprojām lielākā latviešu skola ASV darbojas Čikāgā, kur šogad mācījās 91 skolēns, kas ir par 11 skolēniem vairāk nekā pirms četriem gadiem. Kopš 2009./2010. mācību gada skolēnu skaits par pieciem ir pieaudzis arī Bostonā, Portlandē un Sietlā, savukārt Bronksā tas ir gandrīz divkāršojies (šogad 35 skolēni), bet Filadelfijā – gandrīz trīskāršojies (šogad 26 skolēni). Vaicājot Filadelfijas latviešu skolas pārzinei Silvijai Mežgailei, kā skolai izdevies tik lielā mērā palielināt skolēnu skaitu, skolas pārzine ir lakoniska: „Mēs jau neko īpašu nedarījām, viņi paši atnāca.“ Silvija Mežgaile piebilst, ka ir „ļoti svarīgi, lai gaisotne ir tāda, kas pieņem tos, kam ir vēlēšanās“. Jāatzīmē, ka šogad starp skolas audzēkņiem 12 bija tādi, kuru vecāki ir trimdinieku pēcteči, bet 14 bērnu vecāki uz ASV pārcēlušies pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Salīdzinājumā ar 2009./2010. mācību gadu, skolēnu skaits ir samazinājies Vašingtonas latviešu skolā, kas ar 59 audzēkņiem vēl joprojām ir otra lielākā latviešu skola ASV. Skolēnu skaita kritumu ir pieredzējusi arī Klīvlandes latviešu skola. Pārējās skolās šogad nav novērotas būtiskas skolēnu skaita izmaiņas.

Komentējot demogrāfisko situāciju Amerikas latviešu skolās, Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere uzsver, ka darbam skolās ir jābūt ‘gudram’. „Mums ir jāsaprot situācija – ģimenes, kurām kalpojam, bērnu spējas un valodas līmeņi un skolas mērķi – lai varam efektīvi kalpot un lietderīgi strādāt.“ „Skolu aptaujas, valodas līmeņu pārbaudījumi, stratēģiska plānošana un sarunas noved līdz šādai saprašanai,“ skaidro A.Zommere, norādot, ka ievāktā informācija palīdzēs veidot programmas, meklēt mācību vielu un sadarboties ar ģimenēm Amerikas latviešu bērnu latviskās izglītības procesā.

[1] Garoza, I. (2011). M.A.Thesis: Defining boundaries between two immigrant waves from Latvia: a study of Latvian supplementary schools in the U.S.Minneapolis: University of Minnesota, 267 p. Pieejams: http://conservancy.umn.edu/handle/11299/116895