Šī gada 2. oktobrī gaidāmās Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas ir uzskatāmas par nozīmīgu pavērsienu Latvijas politikā un šobrīd nepieciešams nodrošināt, lai ikkatrs Latvijas Republikas pavalstnieks, kas dzīvo gan Latvijā, gan arī ārpus tās, pildītu savu pilsonisko pienākumu un piedalītos šajā tik nozīmīgajā balsojumā.

Ar šādu uzsaukumu maija pirmajā nedēļas nogalē Sanfrancisko noslēdzās Amerikas Latviešu apvienības 59. Kongress, kur gaidāmajām Saeimas vēlēšanām bija atvēlēta īpaša vieta kongresa dienaskārtībā.

Saeimas vēlēšanas un Latvijas ārpolitiskais kurss

Viens no kongresa referentiem, Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Politikas nodaļas docents Ivars Ījabs, pašreizējo situāciju Latvijā pielīdzināja brīdim pusaudža dzīvē, kad tam jānostājas pašam uz savām kājām. Pēc Ījaba domām gaidāmās vēlēšanas Latvijā apliecinās, vai pēc 20 gadiem kopš Deklarācijas par Latvijas Neatkarības atjaunošanu parakstīšanas Latvija spēs beidzot nostāties pati uz savām kājām vai arī tā nonāks stagnācijā. Šī būs izvēle, vai Latvija saglabās līdzšinējo uz Rietumiem vērsto ārpolitisko kursu vai arī tā “sāks dreifēt Austrumu virzienā” un kļūs par Krievijas Trojas zirgu Eiropas Savienībā, uzskata politologs.

Bažas par Latvijas tālāko attīstību ALA kongresa delegātiem radījuši Saskaņas Centra lielie panākumi iepriekšējās Rīgas Domes vēlēšanās, un šīs prokrieviskās partijas uzvara Saeimas vēlēšanās pēc Ījaba domām varētu atsaukties gan uz turpmāko Latvijas ārpolitisko kursu, gan uz esošo valsts valodas un pilsonības likumdošanu.

Uzsverot gaidāmo vēlēšanu nozīmi, ALA kongresa delegāti mudina ikvienu ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas pilsoni pildīt savu pienākumu un piedalīties vēlēšanās, cerot, ka tādā veidā tikšot nodrošināta patriotiski un valstiski noskaņotu politisko partiju ievēlēšana Saeimā. Nebalsot nemaz nav iespējams, uzskata Vēlēšanu reformas biedrības “VĒL” vadītājs Valdis Liepiņš. Viņš uzsver, ka nebalsot nav iespējams, jo tādā veidā tiek nobalsots pasīvi, ļaujot citiem izlemt, kas tiks ievēlēts Saeimā.

Turklāt tikai caur līdzdalību vēlēšanās ASV dzīvojošie latvieši var cerēt uz to, ka Saeimā tiks ievēlētas personas, kam rūp ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu liktenis. Ar šādu pamudinājumu piedalīties Saeimas vēlēšanās ALA 59. Kongresa delegātus uzrunāja Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.

“Ja jūs gribat, lai jūsu balsi sadzird Latvijas politiķi, jums jābalso,” kongresa atklāšanā sacīja Latvijas vēstnieks.

Mērķis trīskāršot balsotāju skaitu

Īpašu uzmanību Saeimas vēlēšanām pievērsusi Jāņa Kukaiņa vadītā ALA Informācijas nozare, kas ļoti aktīvi iesaistījusies 10. Saeimas vēlēšanu procesa organizēšanā ASV. Par vienu no lielākajiem sasniegumiem Informācijas nozare min faktu, ka pēc intensīvām sarunām ar Latvijas valdību un Centrālo Vēlēšanu komisiju, ALA un Pasaules brīvo latviešu apvienībai (PBLA) izdevies panākt 15 vēlēšanu iecirkņu izveidi lielākajos latviešu centros Amerikā. Salīdzinājumam, 9. Saeimas vēlēšanās Latvijas pavalstnieki ASV varēja balsot deviņos iecirkņos.

Līdz ar to ALA Informācijas nozares pārstāvji cer, ka 2. oktobrī gaidāmajās vēlēšanās izdosies nodrošināt vismaz divtik (dažs cer uz trīstik un četrtik) lielu vēlētāju aktivitāti salīdzinājumā ar 9. Saeimas vēlēšanām 2006. gadā, kurās piedalījās aptuveni 1500 ASV dzīvojošo Latvijas pilsoņu.

Šobrīd galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ASV dzīvojošās personas, kurām ir Latvijas pavalstniecība, spētu iegūt vai atjaunot Latvijas Republikas pasi. Pašlaik ASV dzīvojošiem latviešiem ir iespēja noformēt Latvijas pilsoņa pases ar vēstniecības starpniecību, ierodoties personīgi Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, ASV galvaspilsētā. Tomēr Latvijas vēstniecība un ALA cenšas nodrošināt iespēju, ka LR pases būtu iespējams saņemt arī lielākajos latviešu centros uz vietas, uz kurieni dotos Latvijas vēstniecības darbinieki ar pārvietojamām pasu izgatavošanas stacijām.

Jautājumi, ko uzdot politiskām partijām

Lai palīdzētu ASV dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem sagatavoties vēlēšanām, ALA Kongresā tika rīkota arī diskusija, kurā tika apkopoti jautājumi, kurus pēc diskusijas dalībnieku domām būtu svarīgi uzdot Saeimas deputāta amata kandidātiem.

Tā PBLA priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš aicina politiskās partijas atbildēt uz jautājumu, kā tās attiecas pret dubultpilsonības jautājumu? Sausiņš uzsver, ka Latvijas politiskās partijas ļoti reti izsakās par to, kādām vajadzētu būt attiecībām ar latviešiem ārpus Latvijas robežām.

“Es gribētu redzēt, ka viņi satiktos ar tautiešiem ārzemēs vismaz vienreiz gadā vai reizi pa diviem gadiem,” uzrunā kongresa delegātiem sacīja Sausiņš.

PBLA priekšsēdis, kā arī vairāki citi kongresa delegāti uzsver, ka viņi gribot redzēt, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši ir svarīgi Latvijai. Kongresā paustie komentāri liecina, ka ASV dzīvojošā latviešu kopiena neredz pietiekamu ieinteresētību no Latvijas valdības veidot ciešu sadarbību ar tautiešiem ārzemēs, trūkstot konkrēta sadarbības plāna un esot pārāk neskaidra viņu kopējā vieta Latvijas politikā.

Tāpat arī vēstnieks Pildegovičs pauda aicinājumu politiskām partijām atbildēt uz jautājumu, vai tās iecerējušas kaut ko darīt, lai latviešu kopiena ārzemēs attīstītos un būtu ilgtspējīga?

Bez iepriekš minētajiem jautājumiem, politologs Ījabs aicināja politiskās partijas un Saeimas deputātu amata kandidātus atbildēt arī uz jautājumiem, vai viņu pārstāvētās partijas plāno pieturēties pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas kursa? Kad valsts sāks interesēties, kas pieder Latvijas valsts iedzīvotājiem? Kā arī, ko Latvijas politiskās partijas ir iecerējušas darīt ar partiju sistēmas un partiju finansēšanas jautājumu?

Daugavas Vanagu ASV Centrālās valdes priekšnieks Zigurds Rīders aicināja politiskās partijas atbildēt uz jautājumu par Latvijas nodokļu sistēmas reformām? Tāpat diskusijas dalībnieki mudināja partijas sniegt savu vīziju, kāda būs Latvija pēc desmit gadiem kulturālā un ekonomiskā ziņā? Un kā politiskās partijas savus solījumus pildīs? Šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kongresa delegāti aicināja diskutēt priekšvēlēšanu laikā.

Lai veicinātu pēc iespējas saturiskāku un konstruktīvāku diskusiju, kongresa delegāti aicina ASV latviešu centros organizēt vēlētāju diskusiju grupas, lai izvērtētu politisko partiju programmas un kandidātus, kā arī veicinātu dalību Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanās. Ilgtermiņā ALA Informācijas nozare rosina valdību strādāt pie tā, lai ASV dzīvojošie Latvijas pavalstnieki nākotnē varētu balsot ar vēlētāju reģistra palīdzību, nevis ar pasēm. Tāpat ALA Informācijas nozare iesaka Latvijas valdībai apsvērt balsojuma iespēju internetā.