University of Latvia launches new research project titled “Navigating Post-Exile: Transformations and Transitions in the Latvian Exile Community after 1991”

The concept of post-exile embodies a dual meaning: it signifies both the conclusion of the exile experience and the potential for return to one’s homeland. However, it also reflects the persistence of the exile experience, indicating that exile does not have a clearly definable end point. In Latvia, part of whose population (approximately 200 000 people) lived in exile for more than 50 years after the Second World War and the consequent Soviet occupation of Latvia, the term “post-exile” has never been widely used. Instead, after regaining independence in 1991, while a small proportion of Latvians from the “old exile” and their descendants returned to Latvia, those who remained came to be classified as part of the diaspora, and the “new emigration” wave that left Latvia in the past few decades gradually merged into this community. Despite the striking differences between the two cohorts, Latvian policymakers and researchers have adopted the term “diaspora” to refer to all Latvians abroad, with studies predominantly focusing on the experiences of the new emigration.

Building upon these considerations, and also recognising that even now, more than three decades after Latvia regained its independence, distinct Latvian communities in the West are discernible based on their time of arrival, this project aims to explore the “post-exilic” period of the Latvian exile community from a historical viewpoint. As such, the main goal of the study is to examine the evolution of the Latvian exile community, which maintained a robust identity throughout the long years of Soviet occupation, and how it adapted to the rapidly changing landscape of their homeland. Moreover, the study endeavours to understand the processes of integration or, conversely, non-integration of members of the exile community into the regained homeland and of the new diaspora with representatives of the “old exile”.

In addition to traditional historical research methods, the project will leverage the scientific team’s extensive expertise in applying a biographical approach and oral history methodologies. This approach will provide insights into individuals’ sense of belonging and the evolution of identities during a period marked by significant population movements both in Latvia and globally. Moreover, by amplifying the voices of exiled Latvians and their descendants, the project can help alleviate potential tensions between exiles and local residents in Latvia, fostering empathy, understanding, and cohesion, while breaking stereotypes rooted in historical and experiential differences.

The core research team comprises: PhD Maija Krūmiņa (project leader, history), PhD Kristīne Beķere (history), PhD Maruta Pranka (sociology), PhD Daina Grosa (migration studies), Ginta Elksne (PhD candidate in sociology), and Elvis Friks (doctoral student in literary studies).

The project outputs will include scientific publications, the organising of an international conference, conference reports, and various public outreach activities. Updates on the project can be followed on the project’s website and Facebook page.

The project is funded by the Latvian Council of Science (No. LZP-2024/1-0114) and will be implemented over three years.

Information prepared by: Maija Krūmiņa maija.krumina@lu.lv

Maija Krūmiņa, PhD, is a leading researcher at the Institute of Philosophy and Sociology, University of Latvia. She specializes in oral history and biographical research, as reflected in her doctoral thesis on Latvian exiles' refugee journeys during World War II (2023) and in numerous national and international publications.

Uzsākta trešā apjomīgā Latvijas diasporas aptauja

Pēc piecu gadu pārtraukuma Latvijas universitātes migrācijas pētījumu grupa uzsāk nu jau trešo apjomīgo Latvijas diasporas aptauju.

Šogad tā pievēršas diasporas politiskajai iesaistei, sociālajām un ekonomiskajām saitēm ar Latviju. Aptaujā noskaidrosim, kādēļ ārvalstīs dzīvojošie latvieši balso vai nebalso vēlēšanās, kādās vēl aktivitātēs iesaistās, lai ietekmētu procesus Latvijā, un kādu vēlētos redzēt politisko partiju piedāvājumu.

Pētījums atklās arī, kādu iemeslu dēļ cilvēki šobrīd aizbrauc, kā tas laika gaitā ir mainījies, un kas attur no atgriešanās Latvijā. Pētījums pieskaras arī ekonomiskajām saitēm ar Latviju un diasporas gatavībai investēt Latvijas uzņēmumos.

Aptaujā aicināti piedalīties Latvijas valstspiederīgie vai Latvijā dzimušie, kas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas.

Pētījumā sniegtās atbildes ir pilnībā konfidenciālas un tiks izmantotas tikai apkopotā veidā.

Aptaujā iespējams piedalīties līdz 10.novembrim, izmantojot saiti uz pētījumu.

Dr. sc. soc. Inta Mieriņa ir LU tenūrprofesore , LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore.

Biedrības jaunais raidieraksts “Vārti” būs palīgs diasporas ģimenēm – atklāšana 12. augustā Rīgā

12. augustā plkst. 17.00 Berga bazārā, LaPa muzeja telpās notiks biedrības “Latviešu valoda diasporas ģimenēs” atklāšanas pasākums. Augusta beigās dažādās straumēšanas platformās sāks skanēt biedrības veidots raidieraksts “Vārti”, kas tapis ar Latviešu valodas aģentūras un Amerikas Latviešu apvienības finansiālu atbalstu. Raidierakstā līdzās citu vecāku pieredzes stāstiem būs dzirdamas intervijas ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem par bērnu daudzvalodību, un tajā gan tiks sniegti ieteikumi ikdienas situācijām valodas uzturēšanai, gan skaidroti dažādi ar vairāku valodu apguvi saistīti jautājumi.

Biedrības mērķis ir atbalstīt diasporas ģimenes latviešu valodas uzturēšanā. Latviešu diasporas lielums 2023.gadā bija vismaz 420 000 cilvēku. Taču pētījumi liecina, ka tikai ap 15% no tiem aktīvi iesaistīti organizētā diasporas darbībā. Arī valodas uzturēšana lielākoties notiek mājās, un ģimenes loma valodas iemācīšanā un saglabāšanā ir visbūtiskākā.

Tāpēc biedrības aktivitātes būs vērstas uz dažāda formāta satura izstrādi, kas var noderēt un ir viegli pieejams ikvienai ģimenei. Uzsākot darbību, biedrība izveidoja Instagram kontu un Facebook lapu un grupu, kur regulāri tiek ievietota zinātniski pamatota informācija vecākiem par bērnu daudzvalodību un mantotās valodas apguvi.

Biedrības dibinātāji un biedri ir no dažādām valstīm un ar ilggadīgu pieredzi diasporas organizācijās un latviešu valodas uzturēšanas darbā. Migrācijas pētniece Daina Grosa uzaugusi Austrālijā un aktīvi darbojusies Austrālijas latviešu sabiedrībā, kā arī strādājusi PBLA Izglītības padomē; Inga Sindi, pēc izglītības teātra un literatūras zinātniece, ar ģimeni dzīvojusi dažādās valstīs, tai skaitā Apvienotajos Arābu Emirātos, kur vadīja nodarbības latviešu bērniem un sarakstīja grāmatu “Mamma saka ābols, papa saka Apfel”, ko šogad izdeva Latviešu valodas aģentūra; Signe Rirdance aktīvi darbojas Stokholmas latviešu skolā un nesen veikusi pētījumu par mantoto valodu latviešu diasporā Zviedrijā; Ieva Pūpola izveidoja un 12 gadus vadīja latviešu skolu Austrijā; Liene Karhumaki aktīvi piedalās Latviešu Kopienas Emirātos darbā un koordinē latviešu valodas skoliņu AAE bērniem; Inga Česle ir dzimusi Austrālijā un vada Brisbanes Latviešu namu; Amanda Zaeska ir Amerikā dzimusi tulkotāja un rediģētāja.

Biedrības atklāšanas pasākumā būs iespēja arī iegādāties Ingas Sindi nesen publicēto grāmatu “Mamma saka ābols, papa saka Apfel”, kurā diasporas vecāki var atrast praktiskus padomus par to, kā radīt motivāciju un pozitīvu gaisotni latviešu valodas izmantošanai ikdienā.

Daina Grosa un Inga Sindi
Biedrības “Latviešu valoda diasporas ģimenēs” dibinātājas un valdes locekles

Biedrības e-pasta adrese saziņai: lv.diasporasgimenes@gmail.com

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.