Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL) sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) viesmīlīgajā Daugavas Vanagu namā Bradfordā 14. un 15. martā organizēja ikgadējo diasporas skolotāju semināru. Tajā piedalījās 38 diasporas skolotāji no Īrijas un Lielbritānijas, kopā pārstāvot 20 skolas. Semināru atklāja Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijā un Ziemeļīrijā Andris Teikmanis, sveicot dalībniekus un informējot par jaunākajām vēstniecības aktualitātēm gan diasporas izglītības jomā, gan organizējot pasākumus ES prezidentūras ietvaros. Vēstnieka kungs visus klātesošos aicināja domāt par pasākumiem Lielbritānijā, kas atzīmētu Latvijas simtgadi. Ievadvārdus teica arī Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis, ELA priekšsēdētājs Aldis Austers, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Zaiga Sneibe, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde un šī semināra galvenais organizators no Lielbritānijas puses Māris Pūlis (LNPL Izglītības nodaļas vadītājs un ELA izglītības referents).

Pirmo reizi diasporas skolotāju seminārā ārvalstīs piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves. Savā runā Zaiga Sneibe (IZM) uzsvēra, ka viņas pārstāvētā ministrija vēlētos apzināt diasporas skolotāju problēmas, lai IZM varētu palīdzēt tās risināt.

Kā jau pierasts, semināra atklāšanai sekoja LVA diasporas projektu koordinatores Aijas Otomeres stāstījums par 2015. gadā plānoto Latvijas atbalstu izglītībai diasporā. Kā svarīgākie tika minēti no 28.-30.jūlijam plānotie diasporas skolotāju kursi Latvijā, kā arī no 10.-15. augustam plānotā diasporas un reemigrējušo bērnu vasaras nometne. Abu pasākumu norises vietas pašlaik vēl nav zināmas, jaunumiem var sekot līdzi LVA mājaslapā www.valoda.lv.

Skolotāju interesi raisīja VISC (Valsts izglītības un satura centrs) speciālistes Antas Lazarevas stāstījums un prezentācija, kas bija balstīta uz LVA izstrādāto latviešu valodas apguves programmu 10-12 gadus veciem bērniem, tādējādi nododot apspriešanai programmas fragmentus un mācību materiālus. Skolotājiem bija konkrēti ieteikumi un jautājumi, kas, kā atzina Lazarevas kundze, noteikti palīdzēs programmas pilnveidošanā, jo tikai sadarbojoties var nonākt pie vislabākā rezultāta. Sarunās tika uzsvērta nepieciešamība latviešu valodas apguves programmu veidot atbilstoši bērna līmenim, nevis vecuma grupai un augsti vērtēta iespēja piedalīties radītā materiāla apspriešanā. Ļoti tiek gaidīta arī valodas apguves programma 13-14 gadus veciem bērniem, kas esot jau izstrādāta un drīzumā būšot pieejama LVA mājas lapā, protams, papildināta ar mācību un metodiskajiem materiāliem.

Kā novitāte diasporas kursu programmā tika iekļauts pārskats par veidiem kā tiek veikta valsts (latviešu) valodas prasmes pārbaude bērniem un jauniešiem, kas latviešu valodu apguvuši nesaistīti ar kādu konkrētu valodas apguves programmu. Vēlāk tika runāts par prasībām augstskolu reflektantiem un iespējām kārtot neatkarīgo latviešu valodas eksāmenu. Tēma izraisīja daudz jautājumu un pārdomu,parādot, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls tiem diasporas jauniešiem, kas vēlas atgriezties Latvijā un turpināt savu izglītību kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Acīmredzot, nepieciešama plašāka informatīva kampaņa par šo tēmu, jo iespēju nepārzināšana jauniešus attur no piedāvāto iespēju izmantošanas. Lazarevas kundze norādīja, ka VISC ir gatavs palīdzēt un ir atvērts sadarbībai.

Par radošu latviešu valodas apguvi pirmsskolā un sākumskolā stāstīja LVA speciāliste Ērika Pičukāne, kuras prezentācija tika ļoti gaidīta un augstu novērtēta, it īpaši no to skolotāju puses, kuri strādā ar paša jaunākā vecuma bērniem.

Semināra laikā katra skola stāstīja par saviem jaunumiem, vadīja meistarklases, pārrunāja labās prakses piemērus, diskutēja par problēmām, ieteica risinājumus, apskatīja jaunākos mācību un metodiskos līdzekļus, kā arī darba grupās kopīgi radīja ideālo diasporas izglītības sistēmu, tādējādi pavadot divas aizrautīgas, iedvesmojošas un saturā bagātas semināra dienas.