Īrijā notiek latviešu skolu skolotāju metodiskās apmaiņas diena un izglītības konference

2017. gada 28. oktobrī latviešu nedēļas nogales skoliņā ‘’Zīļuks’’ Portadown, Ziemeļīrijā notika gadskārtējā Īrijas un Ziemeļīrijas latviešu nedēļas nogales skolu skolotāju metodiskās apmaiņas diena un izglītības konference, kuru rīkoja Latviešu Biedrība Īrijā.

Metodiskās apmaiņas diena iesākās ar atklātajām nodarbībām skolā ‘’Zīļuks’’, kur nodarbību sākumā skolotāji varēja klausīties bērnu sagatavotu nelielu koncertiņu, dziesmas bērniem bija mācījusi Portadown latviešu nedēļas nogales skolas ‘’Zīļuks’’ vadītāja Vineta Makšus. Pēc tam bērni devās uz nodarbībām savās klasēs, pavisam darbojās un atklātās nodarbības varēja vērot un piedalīties skolotāji trīs klasēs- mazākajā (3-5.g.), vidējā(5-7.g.) un lielākajā (7-14.g.). Mācāmā tēma bija ‘’Rudens’’. Katra grupiņa veica uzstādīto uzdevumu savu iespēju robežās, skolotājas varēja skatīties, piedalīties, palīdzēt un paņemt svarīgāko līdzi kā pieredzi uz savām skoliņām.

Pēc atklātajām nodarbībām sekoja kafijas pauze ar garšīgām pusdienām, kuras bija sarūpējuši skolas bērnu vecāki.

Pusdienu laikā konferences dalībniekiem pievienojās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā Jānis Sīlis, sarunas turpinājās par plānotajiem pasākumiem, par skolu ikdienu, par pieredzi, kuru var gūt viens no otra un par to, cik jauki ir vienreiz gadā satikties, pārrunāt darāmo un uzklausīt kolēģu ieteikumus problēmu jautājumu risināšanai. Pēc diskusijām sekoja Vēstnieka Jāņa Sīļa uzruna pasākuma dalībniekiem, skolas vecākiem un bērniem, kurā tika teikti pateicības vārdi latviešu nedēļas nogales ‘’Zīļuks’’ vadītājai Vinetai Makšus un skolotājiem, bērniem un vecākiem par uzņemšanu skolas mājīgajās telpās, kā arī pausta pateicība LBĪ par šāda pasākuma organizēšanu un nepieciešamību.

Otrajā daļā notika konferences dalībnieku tikšanās ar logopēdi Vitu Skramani. Apskatāmā lekcijas tēma:’’Fonemātisko procesu attīstība skaņu izrunas un lasītprasmes iemaņu veicināšanā. Lasītprasmes apguves grūtības’’. Lekcija, kas sastāvēja no divām tēmām, bija ļoti interesanta, vērtīga, logopēdei ir liela darba pieredze Latvijā, viņa ir gatava palīdzēt arī skolotājiem un vecākiem Īrijā, sniegt savas zināšanas un darboties ar bērniem, kam ir problēmas skaņu un vārdu izrunāšanā. Arī atklāto nodarbību laikā logopēde Vita Skramane darbojās ar skolas bērniem, parādot, kā var ar treniņu palīdzību, izlabot nepareizās burtu un vārdu skaņas. Nodarbību noslēgumā sekoja logopēdes veidotais rotaļu aplis, kurā bērni praktiski apguva un skolotāji vēroja mēles treniņu vingrinājumus.

Pēc logopēdes lekcijas ar Latviešu valodas aģentūras latviešu valodas tālmācības programmu un pārbaudes perioda nodarbībām Class Flow platformā, skolēniem vecumā no sešiem līdz divpadsmit gadiem iepazīstināja Latviešu Biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja Inguna Grietiņa- Dārziņa. Šī tālmācības programma ir savas darbības sākuma posmā, kurā tiek iesaistīti latviešu skolēni no dažādām pasaules valstīm un 18 pedagogi no Latvijas, kuri paralēli tiek apmācīti darboties ar šo programmu. Konferences dalībnieki varēja uzdot interesējušos jautājumus, Grietiņa-Dārziņa aicināja skolotājus izteikt arī savus viedokļus, ieteikumus uzlabojumiem vai pasniegšanas veidam. Tomēr kopumā šāda apmācības metode, kur skolotājs no Latvijas, skaipa stundā pasniedz latviešu valodas apmācību skolēniem, ar vecāku klātbūtni, no visas pasaules tika atzīta par ļoti vērtīgu un inovatīvu un interese par to Īrijas un Ziemeļīrijas skolotājiem tikai pieauga.

Šī diena bija informācijas un zināšanu bagāta, tā pagāja jaukā, draudzīgā atmosfērā ar domu par tikšanos nākošajā gadā, jo visi skolotāji atzina, ka vismaz vienu reiz gadā ir nepieciešams satikties, lai pārrunātu skolu lietas, lai iegūtu pieredzi un vienkārši kontaktētos viens ar otru.
Paldies par Latviešu nedēļas nogales skolotāju metodiskās apmaiņas dienas un izglītības konferences finansiālu atbalstu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un Latvijas vēstniecībai Īrijā.

Informāciju sagatavoja Inita Danne ( LBĪ projektu nodaļas vadītāja )

Inita Danne ir LBĪ projektu nodaļas vadītāja.

„Spotlight Latvia“ – nebijusi iespēja biznesa kontaktu dibināšanai ASV

Šo ceturtdien, 26. oktobrī, Čikāgā, ASV norisināsies konference „Spotlight Latvia“, kurā piedalīsies vairāk nekā 200 ASV un Latvijas uzņēmēji, lai veidotu pirmo kontaktu un liktu pamatus tālākas sadarbības veidošanai nākotnē.

„Šī ir pirmā šāda veida un līmeņa konference ASV, kuras fokusā ir ekonomiskās sadarbības veicināšana starp Latviju un Ameriku un nepastarpinātu tīklošanās iespēju radīšana starp abu valstu uzņēmējiem,“ skaidro konferences rīcības komitejas priekšsēdis, Latvijas goda konsuls Ilinojas štatā Roberts Blumbergs. Viņš informē, ka konferencē plānota vairāk nekā 200 sadarbībā starp Latviju un ASV ieinteresētu pārstāvju līdzdalība.

Konference – skatuve Latvijas uzņēmumiem

Konferenci, kuras rīkošanā iesaistīta Amerikas latviešu apvienība, Latvijas vēstniecība ASV un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), atklās Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, kā arī LIAA vadītājs Andris Ozols. Tam sekos dinamiskas Latvijas uzņēmumu prezentācijas no industriālās ražošanas, pārtikas rūpniecības un IT sektora, kā arī transporta un loģistikas sektoriem.

„Konferences centrālā doma ir tāda, ka Latvijas kompānijām vārda tiešā nozīmē tiek piedāvāta skatuve, lai tās ASV uzņēmēju auditorijai parādītu viņu radītos produktus un pakalpojumus,“ skaidro R. Blumbergs. „Mēs arī vēlamies, lai Latvijas valdības amatpersonas un uzņēmumu pārstāvji izskaidro, kādēļ Latvija ir laba vieta ASV investīcijām un sadarbībai biznesa jomā,“ norāda konferences rīcības komitejas priekšsēdis.

„Latvijai kā mazai valstij pasaules mainīgajos apstākļos ir nepieciešams regulāri atgādināt par sevi un ieguldīt lielu darbu Latvijas piedāvāto iespēju un sadarbības priekšrocību popularizēšanā,“ piebilst konferences līdzorganizators, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs. „Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, mēs vēlamies veicināt Latvijas atpazīstamību ASV un sniegt atbalstu Latvijas ekonomiskās izaugsmes ceļā,“ norāda P. Blumbergs.

Amerikāņus interesē Latvijas piedāvājums

Starp reģistrētiem konferences dalībniekiem no ASV ir tādu kompāniju pārstāvji, kā Walgreens, Amazon, Oshkosh Corporation, Jewel/Osco, Uline, Deutsche Bank, HSBC, OCA Ventures, Amsted Rail un daudzi citi, kurus interesē uzzināt vairāk par Latvijas piedāvājumu.

„Mēs mārketējam un pārdodam savus produktus tikai Ziemeļamerikā, bet iegādājamies produktus globāli un vienmēr raugāmies pēc augstas kvalitātes un zemu izmaksu ražošanas partneriem pasaulē. Mēs ļoti maz zinām par Latviju un priecāsimies par iespēju vairāk uzzināt šajā konferencē,“ bilst Uline kompānijas vadītājs Frics Noišels.

„Biznesa tendences sliecas par labu Baltijas valstīm, jo īpaši Latvijai, un mēs ar nepacietību gaidām iespēju Spotlight Latvia konferencē uzzināt vairāk par investīciju iespējām tajā,“ savas ekspektācijas attiecībā uz konferenci skaidro Universal Forest Products uzņēmuma viceprezidents Diks Gotjērs.

ASV piedāvātās tirgus iespējas milzīgas

Tikmēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītājs ASV Toms Zvidriņš informē, ka vairāki Latvijas lielie uzņēmumi jau ir atraduši savu vietu ASV tirgū: “Veiksmīgi tiek eksportēti produkti ar augstu pievienoto vērtību – elektroniskās iekārtas, medicīniskās iekārtas, farmācijas produkti, optiskās šķiedras un mēbeles”. LIAA pārstāvniecības vadītājs piebilst, ka Latvijas uzņēmēju iespējas ASV tirgū ir milzīgas, bet viņš atgādina, ka šis ir tirgus, kas prasa rūpīgu sagatavošanos no Latvijas uzņēmēju puses.

Plašāka informācija, tajā skaitā konferences programma, atrodama konferences mājas lapā.

Kontaktinformācija: 

Ilze Garoza

E-pasts: ilze.garoza@alausa.org

Tālr. +1 732 666 7613

 

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Skolotāji tiekas konferencē Denverā

Šī gada 9. un 10. septembrī Denverā, Kolorādo pavalstī, notika Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares rīkotie kursi latviešu skolu skolotājiem. Uz konferenci iegūt praktisku atbalstu, dalīties pieredzē un smelties iedvesmu jaunajam mācību gadam ieradās 18 skolotāji no 11 latviešu skolām ASV.

Konferences dalībnieki no tuvākām un tālākām ASV pilsētām ieradās jau piektdienas, 8. septembra, vakarā un tikās Kolorādo latviešu kultūras centrā, kur laipnie un viesmīlīgie Denveras latvieši bija parūpējušies par ceļotāju slāpju veldzēšanu un izsalkuma remdēšanu. Nesteidzīgās sarunās, atkalredzēšanās priekos un jaunās iepazīšanās ātri vien aizritēja vakars, un tas palīdzēja noskaņoties gaidāmajam spraigajam darba cēlienam. Nākamajā rītā visiem uz strīpas bija jābūt jau pulksten 8:00! Un diena saplānota līdz pulksten 8iem vakarā!

Konference bija ļoti intensīva un aizraujošām lekcijām piesātināta. Sestdienas rīts sākās ar konferences atklāšanu. Andra Zommere, ALAs Izglītības nozares vadītāja un konferences rīkotāja, un Dace Mažeika, PBLA Izglītības padomes pārstāve ASV, sirsnīgās uzrunās sveica skolotājus. Atzīstot grūtības, ar kurām saskaras latviešu skolas diasporā, A. Zommere aicināja tās pārvarēt un smelties enerģiju, kopīgi nodziedot “Bēdu manu lielu bēdu”.

Nodarbību cikls sākās ar Ņudžersijas latviešu pamatskolas skolotājas Kristīnas Putenes lekciju par diferencētas valodas mācību stundām. K. Putene dalījās vērtīgā pieredzē, kā veiksmīgāk veidot mācību stundas bērniem ar dažādiem valodas prasmes līmeņiem. Šis jautājums ir aktuāls gandrīz visās latviešu skolās. Mācību gada sākumā pēc valodas līmeņa pārbaudes Ņudžersijas latviešu skolas 4. un 5. klases audzēkņi tika sadalīti nevis pēc vecuma, bet atbilstoši valodas prasmes līmenim. Katra grupa saņēma diferencētu valodas apmācību, kas piemērota bērnu īpašajām vajadzībām. Šāda klašu veidošana pēc valodas līmeņiem izrādījās sekmīga, ko apliecināja katras grupas augstāki rezultāti pavasarī veiktajos pārbaudījumos. Šobrīd K. Putene sadarbojas ar Latviešu valodas aģentūru, lai abās klasēs izmantotos mācību materiālus apkopotu izdevumā “Mācību materiāli skolēniem diasporā”. Tematiski sakārtotajā mācību komplektā ietilps lasāmviela, nodarbību apraksti, darba lapas un norādījumi skolotājiem.

Konferences turpinājumā klausījāmies Daces Copeland, skolotājas un bijušās ALAs Izglītības nodaļas vadītājas, lekciju par ALAs lasāmvielas projektu un vienu no tā mērķiem – lasāmības vērtēšanas sistēmas latviešu valodā izstrādi. ALAs lasāmvielas projekts ir D. Copeland kopdarbs ar skolotāju Elisu Freimani. Abas skolotājas, par pamatu ņemot tekstus, kas publicēti žurnālā “Mazputniņš”, veido lasāmvielu, nodarbības un metodiskos materiālus visu vecumu skolēniem. Lasāmviela sakārtota pa valodas līmeņiem, sākot no zemākā līmeņa A1 līdz vidējam – B2. D. Copeland konferences dalībniekus iepazīstināja ar līdzšinējo veikumu – krāsainiem, mūsdienīgiem, brīnišķīgām Andras Otto ilustrācijām papildinātiem mācību materiāliem, kas sastāv no lasāmā teksta, norādījumiem skolotājiem vai vecākiem, uzdevumiem un nodarbībām, ko var veikt klasē vai mājās. Līdz šim ir izstrādāti četri komplekti, bet skolotājas iecerējušas apstrādāt līdz pat 150 stāstiem. Materiāli ir pieejami ALA Izglītības nozares mājas lapā, sadaļā Mācību materiāli.

Pierasts, ka amerikāņu skolās caur tādām programmām kā Lexile un Accelerated Reader bērniem tiek vērtēts lasīšanas izpratnes līmenis. Atbilstoši bērna individuālajam lasīšanas līmenim skolotāji tad var ieteikt grūtuma ziņā piemērotu lasāmvielu. Izrādās, ka latviešu valodā nav šādas lasāmības vērtēšanas formulas, pēc kā skolotājs vai vecāks varētu objektīvi pateikt, vai teksts ir “viegls” vai “grūts”. Tāpēc, izvērtējot dažādas teorijas, E. Freimane un D. Copeland kā vispiemērotāko latviešu valodai izvēlējušās Zviedrijā izveidoto sistēmu LIX (The Lasbarhesthindex Swedish Readability Formula). Skolotājas to pielāgojušas un izstrādājušas lasāmvielas sakārtošanas sistēmu, kur noteikti LIX skaitļi atbilst noteiktiem latviešu valodas prasmes līmeņiem. D. Copeland iepazīstināja ar formulu, pēc kā var aprēķināt LIX skaitli, un deva klātesošajiem iespēju patrenēties “likšošanā” un atsvaidzināt savas matemātikas zināšanas, izrēķinot grūtības pakāpi tekstam par pūķiem. Iepriekšminētajiem “Mazputniņa” tekstiem arī ir aprēķināts LIX skaitlis, tādējādi atvieglinot skolotāju un vecāku darbu teksta izvēlē.

Dace Anstrate, latviešu valodas skolotāja un speciālais pedagogs, bija mērojusi garu ceļu no Jelgavas, lai abās konferences dienās dalītos pieredzē latviešu valodas mācīšanā, lai tas izvērstos par dinamisku, priekpilnu un izglītojošu piedzīvojumu. D. Anstrate ir pieredzes bagāta skolotāja, gandrīz 30 gadi aizvadīti, strādājot ar dažādām auditorijām – bērnudārzos, skolās, ar studentiem, pieaugušajiem, nesen pat mācījusi latviešu valodu cietumā. D. Anstrate skolotājus aicināja pievērsties latviešu valodas mācīšanai kā rotaļīgam procesam, kur, spēlējot dažādas spēles, dziedot dziesmas, latviešu valoda pati nemanāmi iesēžas bērnu galvās. Lai skolotājiem pašiem mācītais labāk nosēstos atmiņā, enerģiskā un atraktīvā D. Anstrate aicināja visus piedalīties piedāvātajās spēlēs – trenēt atmiņu, nosaukt labas īpašības par sevi, izlocīt kājas ārā saulītē, uzdejot kukaiņu deju, rakstīt dzejoļus. Viņa pat pamanījās spēles veidā pārbaudīt skolotāju zināšanas lietvārdu deklināciju un darbības vārdu konjugāciju noteikšanā! Skolotāja piedāvāja ļoti bagātīgu ideju klāstu, kā latviešu valodas nodarbības padarīt interesantākas gan jaunākiem, gan vecākiem bērniem.

Dace Mažeika, filoloģe un PBLA Izglītības padomes pārstāve ASV, sniedza pārskatu par internetā pieejamiem materiāliem latviešu valodas apguvē. Uzdevums nav viegls, jo materiālu ir daudz un, īpaši YouTube kanālā, tie ir dažādas kvalitātes, bet D. Mažeika bija paveikusi grūto darbu, izsijājot graudus no pelavām, un konferences dalībniekus iepazīstināja ar vērtīgiem, pārbaudītiem, interesantiem un profesionāli izstrādātiem izglītojošiem materiāliem dažādām vecumgrupām un valodas prasmēm.

Starpbrīžos starp lekcijām pārstāvji no katras skolas iepazīstināja klātesošos ar savu skolu, pastāstīja par skolas darbu, parādīja filmiņu vai skolas gada grāmatu, dalījās pieredzē par veiksmīgi novadītiem projektiem. Uzzinājām, ka K. Barona latviešu skola Čikāgā var lepoties ar lielāko reģistrēto bērnu skaitu – 114, bet Ročesteras latviešu skola ar sešiem bērniem neatlaidīgi turpina darboties jau 65. gadu.

Saistošas un vērtīgas bija darba grupas, kurās skolotāji pārrunāja savu skolu veiksmes un izaicinājumus. Kā ūdens malks karstā dienā skolotājus veldzēja atskārsme, ka visās skolās ir līdzīgas problēmas – dažādi valodas prasmes līmeņi klasēs, skolēnu skaits sarūk, latviešu skolai jākonkurē ar sporta nodarbībām brīvdienās. Indianapoles skola pēdējai problēmai atrisinājumu atrada, pārceļot latviešu skolas mācības uz piektdienu vakariem. Arī veiksmes stāsti skolām līdzīgi – pozitīva sadarbība un atbalsts no vietējām latviešu organizācijām un vecākiem, daudzās skolās veiksmīgi norisinājušās Rumaka lasīšanas sacensības un tautas dziesmām veltīti projekti.

Konference noslēdzās svētdien ar draudzības pusdienām, uz kurām ieradās arī vietējie Denveras latvieši. ALAs Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere izteica pateicību Denveras latviešiem par viesmīlīgo uzņemšanu un dalībnieku izguldināšanu, lektorēm par noderīgajām lekcijām, skolotājiem par viņu darbu, strādājot ar jauno paaudzi, un novēlēja visiem sekmīgu un darbīgu jauno mācību gadu. Skolotāji, iedvesmojušies, pacilāti un jaunām idejām bagāti, atgriezušies mājās nu ar jaunu sparu var ķerties pie atbildīgā un nozīmīgā darba.

Raksta autore Linda Kalna ir Ziemeļkalifornijas latviešu skolas skolotāja.

Foto: Andra Zommere