Tuvojoties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) norisei Austrālijā šī gada nogalē, Austrālijā dzimušais Krišjānis Putniņš, kurš pirms astoņiem gadiem pārcēlies uz Latviju un Rīgā atvēris pirmo folkklubu „ALA pagrabs“, dalās pieredzē par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

„Kad es pirmo reizi Rīgā atvēru folkklubu, tad Latvijā vēl nebija tāda tautiskā kustība, kāda tagad ir, kad visiem ir telefonu vāciņi ar latviešu rakstiem un šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem. Latviešu folklora nebija vēl tik populāra. Tā ļoti nosacīti eksistēja tikai starp tiem, kuri ar to nodarbojās folkloras kopās un atsevišķos pasākumos,“ skaidro K. Putniņš, kura vadītais klubs šobrīd ik dienas pulcē ap 1000 apmeklētāju. „Man personīgi ir tāda sajūta, ka esmu piedalījies folkloras kustībā un to daļēji arī palīdzējis popularizēt,“ uzskata uzņēmējs.

Putniņš atzīst, ka procesā esot nācies pielaist daudz kļūdu un gūt smagas mācības, bet tas viņu nav atturējis turpināt. „Ir jāmācās un jāpieļauj tās kļūdas, bet galvenais nepadoties. Iespēja augt te tomēr ir krietni lielāka nekā Austrālijā vai Amerikā vai vēl kaut kur. Te tirgus ir mazāks. Te ir arī krietni mazāk līdzekļu vajadzīgs, lai uzsāktu pirmo biznesu. Un te arī ir ļoti daudz ideju, kas vēl nav realizētas, un līdz ar to te, savā ziņā, ir atvērts tirgus,“ uzskata K. Putniņš. „Ja tu nāc no ārzemēm ar godīgu, pozitīvu un strādīgu attieksmi, kādu es redzu ārzemju latviešu jauniešos, tad tādiem cilvēkiem ir visas iespējas kaut ko sasniegt,“ piebilst uzņēmējs.

Lai veicinātu ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu uzņēmēju un biznesa līderu interesi par ekonomisko sadarbību un ieguldīšanu Latvijā, kā arī lai iepazīstinātu Latvijas uzņēmējus ar biznesa iespējām Klusā okeāna un Āzijas reģionā, šī gada 29. un 30. decembrī notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pirmais reģionālais pasākums ārpus Latvijas ar skatu uz Klusā okeāna un Āzijas reģionu.

„Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas uz Latviju ir pārcēlušies un savu uzņēmējdarbību ir uzsākuši vairāki Austrālijas latvieši, kuri, atverot savus uzņēmumus, algojot darbiniekus un maksājot nodokļus Latvijā, sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā,“ skaidro Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēža vietniece un PLEIF 2016 koordinatore. „Rīkojot Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu Melburnā, Austrālijā, vēlamies ne vien iepazīstināt Latvijas uzņēmējus ar eksporta iespējām Klusā okeāna un Āzijas reģionā, bet arī ieinteresēt Austrālijas latviešus ieguldīt Latvijā,“ piebilst K. Saulīte.

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju attīstīta iniciatīva, kuras mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt zināšanu pārnesi un finanšu kapitāla piesaisti Latvijai. Pirmais šāds forums notika Rīgā 2013. gada vasarā, bet otrais – 2015. gada vasarā, pulcējot vairākus simtus augsta līmeņa uzņēmējus un dažādu nozaru speciālistus no pāri par 25 valstīm. 29. un 30.decembrī PLEIF ietvaros Melburnā, Austrālijā notiks pirmais reģionālais pasākums ar skatu uz Klusā okeāna un Āzijas reģionu, kurā tiks diskutēts par Latvijas uzņēmēju iespējām darboties Austrālijas, Jaunzēlandes un Āzijas tirgos un par šā reģiona uzņēmēju investīciju iespējām Latvijā.

Interviju ar Krišjāni Putniņu:

Ilze Garoza, Pasaules Brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre, Mob. tālr. 29123329

„Es zinu, kāpēc latvieši izvēlējās Baškīriju. Te izskatās tāpat kā Latvijā”, tā par Baškīrijas dabu izteicās skolotāja Rita Jaurēna, kas šogad ieradās Maksima Gorkija (Arhlatviešu) ciemā, lai divas nedēļas palīdzētu strādāt latviešu lingvistiskajā nometnē „Avots”, kā arī palīdzētu gatavoties Latviešu biedrības Baškīrijā 20 gadu jubilejai, kas tika svinēta saulgriežu naktī.

Ufā Latviešu biedrība tika nodibināta 1996. gadā, tās priekšsēdētājs – Viktors Kārkliņš. Latviešu Kultūrvēsturiskais centrs Arhangeles rajona Maksima Gorkija (Arhlatviešos) ciemā tika nodibināts 2006. gada jūnijā, tā pirmā direktore – Anna Gusarova (Veisa), tagadējā – Ludmila Muceniece. Biedrības un kultūrvēsturiskā centra mērķis ir veicināt latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību Baškortostānas republikā. Jāteic, ka latviskās dzīves, kultūras un valodas centrs ir Arhlatviešu vidusskola, un par tās uzturēšanu galvenokārt rūpējas latviešu valodas skolotājs.

Lai gan Latviešu biedrība Ufā nevar lepoties ar tādu stabilitāti kā, piemēram, Omskas Latviešu biedrība, tomēr tās priekšsēdētājs Viktors Kārkliņš savu iespēju robežās vienmēr ir atbalstījis latviešu kultūras dzīvi Baškīrijā. Ņemot vērā to, ka finansējums šīm biedrībām un kultūrvēsturiskiem centriem ir niecīgs, un paši darbinieki bieži vien tajā iegulda savus līdzekļus, Kārkliņa kungs bieži vien ir sniedzis finansiālu palīdzību Baškīrijas latviešu vajadzībām. Katru gadu Ziemassvētkos skolēni, kas apgūst latviešu valodu un apmeklē latviešu folkloras pulciņu, ir saņēmuši paciņas ar saldumiem, 2013. gadā, kad latviešu folkloras ansamblis „Atbalss” devās uz Dziesmu un deju svētkiem, Viktors Kārkliņš finansēja ceļu 11 dalībniekiem, arī latviešu valodas skolotāja mājas labiekārtošanu ir sponsorējis Kārkliņa kungs. Tā ir tikai neliela daļa no palīdzības, kuru ir sniedzis Latviešu biedrības priekšsēdētājs. Bez šaubām, finansiāli un morāli Baškīrijas latviešus ir atbalstījusi Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētāja Lauma Vlasova. Arī viņa ir sniegusi savu artavu, lai tiktu iegādāta un labiekārtota latviešu valodas skolotāja māja (līdz 2005. gadam skolotājs mitinājās istabiņā, kāda no vietējo iedzīvotāju mājām), 2013. Lauma Vlasova ansambļa „Atbalss” 6 dalībniecēm uzdāvināja latviešu tautas tērpus.

Jubilejas svinības ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme, kura latviešu folkloras ansamblim „Atbalss” uzdāvināja pastalas. Pēc vēstnieces teiktā, tas ir pēdējais elements, kas nepieciešams, lai „Atbalss” būtu ideāls latviešu folkloras ansamblis, kas atrodas ārpus Latvijas.

Latviešu biedrības Baškīrijā jubileju apmeklēja arī Latviešu biedrības Omskā pārstāvji, kuri šogad svinēs savas biedrības „Zvaigznīte” 25 gadu pastāvēšanas jubileju. Tika kaldināti kopīgi plāni, tika domāts un runāts par jauniem projektiem, kas apvienotu Krievijā dzīvojošos latviešus, kā tas bija 2009. gadā, kad Baškīrijā tika organizēti Krievijas-Latvijas Dziesmu svētki.

Ir padarīts liels darbs. Tas apstiprinājis to, ko sen pamanīju strādājot Baškīrijā, proti, vietējiem ir pavisam cita izpratne par to, kas ir latvietis, kāda ir tā mentalitāte, pasaules izpratne. Lai arī mūs sauc par bāliem, varbūt pat neizteiksmīgiem (salīdzinot ar krieviem, tatāriem vai baškīriem varbūt tā arī izskatās), bet vienu noteikti mums nevar atņemt. Tā ir skaistuma izjūta, latvietis ir estēts, tāpēc savu pasauli tas būvē skaistu. Arī svētki, kas arī mēdz būt pieticīgi, vienmēr būs skaisti, un pavēstīs galveno – ne jau spilgtas drēbes un vainagi rotās Baškīrijā svinētos Jāņus, tās būs mūsu tautas dziesmas, dejas un melodiskā valoda. Mēs esam īpaši ar to, ka esam latvieši, skaisti savā pieticībā un viedumā, to mums neatņemt.