Reinis Zariņš releases album of Lūcija Garūta’s piano works

One of the most notable Latvian composers in the first half of the 20th century was Lūcija Garūta. Taught by Jāzeps Vītols, the father of Latvian academic music and the founder of the Latvian Conservatory, she was one of the first professional female composers in Latvia, and she achieved a significant amount of success in Latvia in the period between the two World Wars.

During World War II, Garūta used her music to demonstrate against the Soviet occupation, and during this time she composed her best known work – the monumental oratorio Dievs, Tava zeme deg! (God, Thy Land is Aflame). Even today this work remains one of the most powerful large-scale choral works in Latvian music – the performance of her arrangement of the Lord’s Prayer – ‘Mūsu Tēvs Debesīs’ – was one of the most memorable moments of the 2018 Song Festival.

Garūta also composed extensively for piano. Recognizing her significant contribution to Latvian piano music, pianist Reinis Zariņš recorded an album Lūcija Garūta. Music for Piano, which includes both symphonic and solo piano works. Released by the Latvian national record label Skani in 2017 (40 years after Garūta’s death in 1977), this collection is a valuable and welcome addition to the comparatively few recordings of Garūta’s works.

Unlike many of her colleagues and members of the intelligentsia, Garūta remained in Latvia after World War II. Even though during the war she was hostile to the Soviet regime, Garūta was still allowed to compose, and perhaps her most significant post-war composition is her Concerto for Piano and Orchestra, composed in 1951. The work is dedicated to her niece Laila, who died tragically at a young age. Due to these circumstances, the work is both emotionally rich and vivid, at times even stormy, perhaps due to the wide range of emotions Garūta must have felt after Laila’s passing.  The somber second movement is particularly moving, as it includes elements from Latvian funeral songs, while the third movement adds elements of playfulness and vitality, concluding the work on what could be a hopeful, positive note. Zariņš is joined by the Liepāja Symphony Orchestra, conducted by Atvars Lakstīgala, and in their hands, the Piano Concerto, at times a requiem, at other times a tender remembrance of a young girl, makes for a deeply personal and intimate work.

As many Latvian composers have done throughout the years, Garūta also uses elements of Latvian folksongs in her works, such as in her variations on the Latvian folk song ‘Karavīri bēdājās’, composed in 1933, and still today remains one of her most popular works. As the title would indicate, this is a more serious work, about soldiers going to war and all the difficulties they face – from leaving their families to harsh conditions on the battlefield. At nearly twenty minutes, this expansive piano work is a showcase for Zariņš’ talents at not just skillfully performing the work, but also painting a captivating and engrossing portrait of the travails of soldiers.

The collection also includes four preludes written in the 1920s, as well as ‘Meditation’, written in 1935.

The CD concludes on the very tender ‘Lellītes aiju dziesmiņa’ (The Little Doll’s Lulling Song), also dedicated to niece Laila, and provides a quiet epilogue to this collection. This heartfelt work is given the appropriate emotion and feeling by Zariņš, and is a memorable performance of this deeply personal lullaby. In the CD liner notes, Zariņš shares a story of how he unexpectedly discovered the sheet music for this – it happened to drop out of one of Garūta’s photo albums that Zariņš was perusing.

The CD booklet features extensive information on Garūta and Zariņš, as well as the works performed, in both Latvian and English.

Lūcija Garūta. Music for Piano confirms again the significant contribution of composer Lūcija Garūta to Latvian academic music, particularly in the field of piano music. Channeling the many emotions Garūta displayed in her music, pianist Reinis Zariņš provides masterful and nuanced interpretations of her works, both the intimate solo works, as well as the sweeping Concerto for Piano. As has been the case in all of their releases so far, the Skani label has done an excellent job of highlighting not just notable Latvian composers, but Latvian performers as well. Music for Piano is a vital document of one of the most significant composers in Latvian history.

For further information, please visit the Skani website.

Lūcija Garūta. Music for Piano

Reinis Zariņš

Skani, SKANI056, 2017

Track listing:

    1. Concerto for Piano and Orchestra – 1stmovement
    2. 2ndmovement
    3. 3rdmovement
    4. Prelude in B minor
    5. Prelude in E major
    6. Prelude in C sharp minor
    7. Prelude in D flat minor
    8. Variations on the Latvian folk song ‘Karavīri bēdājās’
    9. Lellītes aiju dziesmiņa

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area who lives in Rīga, Latvia. When not working in the information technology field, he sings in the Latvian Academy of Culture mixed choir Sõla, does occasional translation work, and has been known to sing and play guitar at the Folkklubs Ala Pagrabs in Old Rīga. Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis svin Mārtiņus Sibīrijā

Šis ir brīnišķīgs gads! Katram gadam savs skaistums. Šis ir Latvijas simtgades gads, un tas bija viens no iemesliem, kas palīdzēja radīt un piepildīt ideju. Tā radās šī gada maijā Sanktpēterburgā, kad kopā sanāca visi Krievijas latviešu diasporu pārstāvji. Dzīvojot vienā viesnīcas stāvā ar Omskas un Augšbebru latvietēm, Baškortotānas latviešu valodas skolotājai radās doma par to, ka Mārtiņi jāsvin Sibīrijā. Pie tam Baškīrijas latvieši sen nav bijuši ciemos pie sibīriešiem, pie tam latviešu valodas apguvējiem būs lieliska iespēja uzlabot savu senču valodas prasmes. Domāts, darīts! Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diasporas atbalsta projektu konkursā “Arhlatviešu vidusskolas skolēnu motivācijas veicināšanas un pieredzes apmaiņas braucienam uz Mārtiņdienas svinībām Omskas apgabala Augšbebru ciemā” tika piešķirti līdzekļi, un nu mēs jau braucam vilcienā no Ufas un Omsku. Kādam no skolēniem tas ir pirmais brauciens ar vilcienu, turklāt tik tālu no mājām.

Latviešu folkloras ansamblis “Atbalss” vienmēr ir dzirdams un pamanāms. Arī šoreiz vilcienā “Atbalss” dzied, tā dzied visur, un mūsu dziesmu repertuārs ir plašs.

Pēc 24 stundu brauciena nokļūstam Omskā. Ir vakars. Stacijā mūs sagaida Omskas Latviešu biedrības direktors Andris Tupesis. Dodamies uz autoostu, lai nokļūtu līdz Augšbebriem, mums vēl piecas stundas jābrauc ar satiksmes autobusu. “Atbalss” kļuvusi pavisam klusa, nogurusi, taču tas ir tikai mirklis, ceļā uz autoostu, bērni “atdzīvojas”. Par Sibīriju līdz šim domāts pavisam maz, tā asociējas ar aukstumu un lielu salu, un novembra sākumā sals te tik tiešām jūtams.

Pēc piecu stundu brauciena ar autobusu mēs esam sasnieguši gala mērķi. Esam Augšbebros – mazajā latviskajā ciematā! Jau ceturto reizi esmu Augšbebros, un mani vienmēr pārņem vienas un tās pašas sajūtas – miers un siltums. Ir labi te būt!

Svētki paiet ātri. Svētki sniedz gandarījumu, taču prieku un piepildījumu dod gatavošanās lielajam notikumam. Koncerts, gatavošanās Mārtiņdienas gadatirgum – vafeles cepot un putna pienu brūvējot. Pucēšanās, mēģinājumi un latviešu danču vakari ar vietējo jaunatni – tā paiet divas dienas Augšbebros, un mēs attopamies vien tad, kad viss jau ir beidzies. Jau atkal tiek krāmēts koferis, pēc tam 5 stundu garais ceļš līdz Omskai. Aizbraucot no Augšbebriem bija 19 grādu sals, Omskā – mīnuss viens, Baškīrijā – plus viens.

“Kaut varētu Mārtiņdienu aiz ausīm noturēt!”, tā teic latviešu tautas dziesma, un taisnība vien ir. Spilgti bija Mārtiņi Augšbebru ciemā, spilgta un spraiga gatavošanās tiem. Šķiet svētki rodas tad, kad tiem gatavojamies un gaidām tos, pati Mārtiņu norises diena bija kulminācija mūsu darbam, bet vispirms jau iecerei, kura izdevās.

 

 

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

Skolotāju konference Melburnā: Ideju tik daudz, bet laika – tik maz

13. un 14.oktobrī notika kārtējā Austrālijas latviešu nedēļas nogales skolu skolotāju konference. Šoreiz konferences dalībniekus viesmīlīgi uzņēma Melburnas Latviešu nama “Daugavas” skola. Kopumā konferenci apmeklēja 22 cilvēki, t.i., gandrīz puse no visiem nedēļas nogales skolotājiem Austrālijā. Lielākā daļa skolotāju piedalījās abas dienas, bet bija arī tādi dalībnieki, kas ieradās tikai uz pirmo dienu, bet citi – tikai uz otro.

Konferences pirmajā dienā Daila Mora (Mohr) stāstīja, kā noritēja šī gada jūlijā notikušais diasporas skolotāju seminārs Latvijā. Seminārs bija ļoti interesants un bagāts ar informāciju, tāpēc Daila izvēlējās pastāstīt un parādīt, viņasprāt, vērtīgāko. Tā ir interneta vietne Soma.lv, L.Gēmutes grāmatiņas valodas iesācējiem un Medeņu pāra rīkotā danču apmācība.

Konferencē piedalījās skolotāja no Latvijas Dace Konopecka. Viņa dalījās pieredzē par to, kādiem aspektiem jāpievērš uzmanība, organizējot un vadot nodarbības. Tika pārrunāts, kā labāk rosināt un motivēt darbam zēnus, kā meitenes, kāds atbalsts vieniem vai otriem nepieciešams mācīšanās procesā.

Tāpat Dace vadīja arī interesantas “iesildīšanās “ aktivitātes, ko var izmantot gan stundas sākumā, gan citā piemērotā brīdī, piemēram, “Domino” ar variācijām (Cilvēks- domino kauliņš), “Nepareizais apgalvojums” (Opposite day), “Mainās vietām tie, kas …”. Iesākot nodarbības ar interesantu, dinamisku aktivitāti, skolotājs veicina gan bērna adaptāciju, gan vienlaicīgi motivē viņu darbam, kā arī iegūst informāciju par to, cik lielā mērā bērns ir gatavs šīsdienas darbam.

Tika pārrunātas mūsdienu skolēnu mācīšanās īpatnības, secinot, ka, lai skolēns nezaudētu koncentrēšanos, vēlams mainīt darbošanās veidus un variēt uzdevumus.

No LAAJ Skolu nozares vadītājas Ļenas Rumpes konferences dalībnieki uzzināja par LAAJ Skolu nozares ieplānotajām aktivitātēm izglītības jomā, par esošajām izmaiņām PBLA un plānotajām LAAJ strukturālajām izmaiņām. Skolu pārziņi saņēma mapi ar informāciju par dažādiem fondiem un finansējumiem. Tāpat skolotāji tika iepazīstināti, kā lietot LAAJ Skolu nozares vadītājas vairāku gadu garumā apkopotos materiālus, prezentācijas un citus resursus, kas atrodami laaj.izglitiba google drive. Šajā platformā ir gan skolotāju pašizglītībai nepieciešamā literatūra un prezentācijas no skolotāju semināriem, gan skenētas darba lapas, spēles un citi materiāli darbam klasēs dažādiem vecumposmiem. Pēc konferences Austrālijas latviešu skolu skolotājiem tika nosūtīta saite pieejai pie šīs platformas materiāliem. Savukārt, Adelaides skolas pārzine Iveta Leitase, kura ikdienas darbā ir IT speciāliste, palīdzēja saprast, cik viegli skolotāji savā starpā var sadarboties google dokumentu koplietošanā.

Konferences rīkotāja, LAAJ Skolu nozares vadītāja Ļena Rumpe (pirmā no kreisās) ar MLB “Daugavas” skolas bibliotekāri Indru Riteri, vieslektori no Latvijas Daci Konopecku un lektori Māru Baumani.

Ar lielu interesi klausījāmies MLB “Daugavas” skolas pārziņa Alda Sveiļa, Adelaides Latviešu skolas pārzines Ivetas Leitases, Sidnejas Latviešu skolas pārziņa Normunda Roņa stāstījumos par viņu vadīto skolu darbu, sasniegumiem un nākotnes redzējumu.

Viesiem bija izdevība piedalīties gan skolas atklāšanas procesā, gan doties ekskursijā pa “Daugavas” skolu, kam sekoja īss stāstījums par tās vēsturi un nesavtīgajiem cilvēkiem, kas skolā ir darbojušies. Tika piedāvāta brīnišķīga iespēja vērot mācību stundas dažādās klasēs. Skolotāja Dace no Latvijas koncentrējās uz to skolotāju mācību darbu stundā, kuri bija izteikuši vēlmi vērot viņu stundas. Skolotāji saņēma uzslavas un ieteikumus savam darbam, kā arī idejas – ko un kā var papildināt stundās.

Melburnas skolas bibliotekāre Indra Riters bija parūpējusies par ļoti plašu jaunāko grāmatu izstādi skolas bibliotēkā. Īpaša telpa tika atvēlēta grāmatām par vēsturi un ģeogrāfiju, jo pirms konferences rīkotajā aptaujā skolotāji bija izteikuši vēlēšanos uzzināt, kādas ģeogrāfijas un vēstures grāmatas vēl izdotas pēdējos gados. LAAJ Skolu nozares vadītāja bija iegādājusies dažādas grāmatas no Latvijas par šo tēmu, kā arī Amerikas Latviešu apvienības (ALA) izdotās grāmatas. Vienojāmies, ka tomēr neaizvietojamas diasporas skolām šo priekšmetu apguvē ir ALA izdotās M.Laiviņas grāmatas ģeogrāfijā un vēsturē vienlaicīgi abās valodās.

Dienas nobeigumā meistardarbnīcā “Neslēp sveci zem pūra” visiem kopā bija iespēja dalīties ar saviem vērojumiem un idejām, kas iegūtas dienas laikā un ko varētu izmantot nākotnē, mācot latviešu valodu savu skolu klasēs. Vēlāk skolotāji sadalījās mazākās grupiņās, lai varētu praktiski izmēģināt dažādas spēles un aktivitātes. Tāpat Dace Konopecka demonstrēja Latviešu valodas aģentūras mācību komplekta “Atver pasauli” spēles un to iespējamās daudzveidīgās variācijas. Kopā ar Ivetu Leitasi visiem kopā bija iespēja izveidot darbības vārdu plakātus dažādos laikos. Grupu vadītāji Dace Konopecka un Ļena Rumpe, demonstrējot aktivitātes un spēles, centās parādīt kā vienas aktivitātes, spēles ietvaros, veiksmīgi uzdodot dažādu valodu līmeņu jautājumus vai uzdevumus bērniem, visi justos iekļauti un katrs bērns parādītu savas zināšanas. Tika nolemts, ka LVA mācību komplekts “Atver pasauli” noteikti jāiegādājas visām skolām.

Otrajā dienā Dace Konopecka, būdama arī Latviešu valodas aģentūras tālmācības skolotāja ClassFlow vidē, mums demonstrēja, kā noris šīs mācības. Joprojām tas ir vēl projekts, kas tiek pilnveidots, bet patīkami ir tas, ka bērnu skaits tālmācībā pieaug. No Austrālijas un Jaunzēlandes valodu apgūst 6 bērni.

Turpinājumā bija noorganizēta “Stunda vidusskolas skolotājiem”, kas izvērtās daudz garāka nekā stunda. MLB “Daugavas” skolas ģeogrāfijas skolotāja Māra Priedkalna, iepriekšējā gadā pabijusi Īrijā uz semināru “Uzmanību, pusaudži”, stāstīja par šo notikumu. Tāpat AZVV skolotāja Māra Baumane dalījās ar padomiem pusaudžu mācīšanā un audzināšanā. Māra B., iedvesmojusies no redzētā šīgada LVA skolotāju diasporas seminārā, interesantā veidā, balstoties uz alfabētisko principu, pastāstīja, kas ir nepieciešams mūsu pusaudžiem. Daži no ieteikumiem – pusaudži ir jāredz kā pieauguši Cilvēki, jārēķinās ar viņu Emocijām, jāIedvesmo un jāMīl tādi, kādi viņi ir un katram jāmeklē sava Atslēga.

Protams, uzreiz izraisījās diskusijas par vidusskolēniem un par A.Ziedares Vasaras vidusskolu (AZVV). Vērtīgākais bija, ka mēs vēlreiz pārliecinājāmies, ka LAAJ atbalstītie pasākumi – Vasaras vidusskola un braucieni “Sveika, Latvija” ir ļoti motivējoši pusaudžiem un notur interesi par latvietību. Liekas, ka kamēr vien būs AZVV, latviešu valoda un kultūra pastāvēs Austrālijā!

Milzīgs paldies skolotājiem Melburnā par sadarbību un izturību! Viņiem šī nedēļas nogale izvērtās īpaši gara. Paldies visiem dalībniekiem un Melburnas Latviešu biedrības namam un skolai par uzņemšanu, palīdzēšanu, jaukajiem smaidiem un par sirsnīgajām, radošajām sarunām!

Tāpat paldies par našķiem kafijas pauzēs un gardajām pusdienām Lindai Drēziņai, kura mūs ļoti lutināja.

Spriežot pēc atsauksmēm, Latvijas 100gades zīmē notikusī Austrālijas nedēļas nogales skolu skolotāju konference ir bijusi iedvesmojoša, ar labu gaisotni, lielisku skolotāju no Latvijas un ieguvumu katrā lekcijā (tie ir daži teikumi no dalībnieku rakstītajām atsauksmēm). Viens labs novēlējums no dalībnieka – turpināt kombinēt teoriju ar praktiskām lietām!

20.oktobrī skolotāja Dace Konopecka apmeklēja Adelaides Latviešu skolu, kur darbojās klasēs un vadīja meistarklasi skolotājiem, kā arī stāstīja par tālmācības iespējām ClassFlow vidē. Viņu gaida arī Sidnejas Latviešu skola 27.oktobrī. Meistarklase pl. 12. Laipni gaidīti gan skolotāji, gan vecāki!

Pasākumu līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

 

Ļena Rumpe

LAAJ Skolu nozares vadītāja

 

 

Lena Rumpe ir LAAJ Skolu nozares vadītāja