Šī gada 9. un 10. septembrī Denverā, Kolorādo pavalstī, notika Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares rīkotie kursi latviešu skolu skolotājiem. Uz konferenci iegūt praktisku atbalstu, dalīties pieredzē un smelties iedvesmu jaunajam mācību gadam ieradās 18 skolotāji no 11 latviešu skolām ASV.

Konferences dalībnieki no tuvākām un tālākām ASV pilsētām ieradās jau piektdienas, 8. septembra, vakarā un tikās Kolorādo latviešu kultūras centrā, kur laipnie un viesmīlīgie Denveras latvieši bija parūpējušies par ceļotāju slāpju veldzēšanu un izsalkuma remdēšanu. Nesteidzīgās sarunās, atkalredzēšanās priekos un jaunās iepazīšanās ātri vien aizritēja vakars, un tas palīdzēja noskaņoties gaidāmajam spraigajam darba cēlienam. Nākamajā rītā visiem uz strīpas bija jābūt jau pulksten 8:00! Un diena saplānota līdz pulksten 8iem vakarā!

Konference bija ļoti intensīva un aizraujošām lekcijām piesātināta. Sestdienas rīts sākās ar konferences atklāšanu. Andra Zommere, ALAs Izglītības nozares vadītāja un konferences rīkotāja, un Dace Mažeika, PBLA Izglītības padomes pārstāve ASV, sirsnīgās uzrunās sveica skolotājus. Atzīstot grūtības, ar kurām saskaras latviešu skolas diasporā, A. Zommere aicināja tās pārvarēt un smelties enerģiju, kopīgi nodziedot “Bēdu manu lielu bēdu”.

Nodarbību cikls sākās ar Ņudžersijas latviešu pamatskolas skolotājas Kristīnas Putenes lekciju par diferencētas valodas mācību stundām. K. Putene dalījās vērtīgā pieredzē, kā veiksmīgāk veidot mācību stundas bērniem ar dažādiem valodas prasmes līmeņiem. Šis jautājums ir aktuāls gandrīz visās latviešu skolās. Mācību gada sākumā pēc valodas līmeņa pārbaudes Ņudžersijas latviešu skolas 4. un 5. klases audzēkņi tika sadalīti nevis pēc vecuma, bet atbilstoši valodas prasmes līmenim. Katra grupa saņēma diferencētu valodas apmācību, kas piemērota bērnu īpašajām vajadzībām. Šāda klašu veidošana pēc valodas līmeņiem izrādījās sekmīga, ko apliecināja katras grupas augstāki rezultāti pavasarī veiktajos pārbaudījumos. Šobrīd K. Putene sadarbojas ar Latviešu valodas aģentūru, lai abās klasēs izmantotos mācību materiālus apkopotu izdevumā “Mācību materiāli skolēniem diasporā”. Tematiski sakārtotajā mācību komplektā ietilps lasāmviela, nodarbību apraksti, darba lapas un norādījumi skolotājiem.

Konferences turpinājumā klausījāmies Daces Copeland, skolotājas un bijušās ALAs Izglītības nodaļas vadītājas, lekciju par ALAs lasāmvielas projektu un vienu no tā mērķiem – lasāmības vērtēšanas sistēmas latviešu valodā izstrādi. ALAs lasāmvielas projekts ir D. Copeland kopdarbs ar skolotāju Elisu Freimani. Abas skolotājas, par pamatu ņemot tekstus, kas publicēti žurnālā “Mazputniņš”, veido lasāmvielu, nodarbības un metodiskos materiālus visu vecumu skolēniem. Lasāmviela sakārtota pa valodas līmeņiem, sākot no zemākā līmeņa A1 līdz vidējam – B2. D. Copeland konferences dalībniekus iepazīstināja ar līdzšinējo veikumu – krāsainiem, mūsdienīgiem, brīnišķīgām Andras Otto ilustrācijām papildinātiem mācību materiāliem, kas sastāv no lasāmā teksta, norādījumiem skolotājiem vai vecākiem, uzdevumiem un nodarbībām, ko var veikt klasē vai mājās. Līdz šim ir izstrādāti četri komplekti, bet skolotājas iecerējušas apstrādāt līdz pat 150 stāstiem. Materiāli ir pieejami ALA Izglītības nozares mājas lapā, sadaļā Mācību materiāli.

Pierasts, ka amerikāņu skolās caur tādām programmām kā Lexile un Accelerated Reader bērniem tiek vērtēts lasīšanas izpratnes līmenis. Atbilstoši bērna individuālajam lasīšanas līmenim skolotāji tad var ieteikt grūtuma ziņā piemērotu lasāmvielu. Izrādās, ka latviešu valodā nav šādas lasāmības vērtēšanas formulas, pēc kā skolotājs vai vecāks varētu objektīvi pateikt, vai teksts ir “viegls” vai “grūts”. Tāpēc, izvērtējot dažādas teorijas, E. Freimane un D. Copeland kā vispiemērotāko latviešu valodai izvēlējušās Zviedrijā izveidoto sistēmu LIX (The Lasbarhesthindex Swedish Readability Formula). Skolotājas to pielāgojušas un izstrādājušas lasāmvielas sakārtošanas sistēmu, kur noteikti LIX skaitļi atbilst noteiktiem latviešu valodas prasmes līmeņiem. D. Copeland iepazīstināja ar formulu, pēc kā var aprēķināt LIX skaitli, un deva klātesošajiem iespēju patrenēties “likšošanā” un atsvaidzināt savas matemātikas zināšanas, izrēķinot grūtības pakāpi tekstam par pūķiem. Iepriekšminētajiem “Mazputniņa” tekstiem arī ir aprēķināts LIX skaitlis, tādējādi atvieglinot skolotāju un vecāku darbu teksta izvēlē.

Dace Anstrate, latviešu valodas skolotāja un speciālais pedagogs, bija mērojusi garu ceļu no Jelgavas, lai abās konferences dienās dalītos pieredzē latviešu valodas mācīšanā, lai tas izvērstos par dinamisku, priekpilnu un izglītojošu piedzīvojumu. D. Anstrate ir pieredzes bagāta skolotāja, gandrīz 30 gadi aizvadīti, strādājot ar dažādām auditorijām – bērnudārzos, skolās, ar studentiem, pieaugušajiem, nesen pat mācījusi latviešu valodu cietumā. D. Anstrate skolotājus aicināja pievērsties latviešu valodas mācīšanai kā rotaļīgam procesam, kur, spēlējot dažādas spēles, dziedot dziesmas, latviešu valoda pati nemanāmi iesēžas bērnu galvās. Lai skolotājiem pašiem mācītais labāk nosēstos atmiņā, enerģiskā un atraktīvā D. Anstrate aicināja visus piedalīties piedāvātajās spēlēs – trenēt atmiņu, nosaukt labas īpašības par sevi, izlocīt kājas ārā saulītē, uzdejot kukaiņu deju, rakstīt dzejoļus. Viņa pat pamanījās spēles veidā pārbaudīt skolotāju zināšanas lietvārdu deklināciju un darbības vārdu konjugāciju noteikšanā! Skolotāja piedāvāja ļoti bagātīgu ideju klāstu, kā latviešu valodas nodarbības padarīt interesantākas gan jaunākiem, gan vecākiem bērniem.

Dace Mažeika, filoloģe un PBLA Izglītības padomes pārstāve ASV, sniedza pārskatu par internetā pieejamiem materiāliem latviešu valodas apguvē. Uzdevums nav viegls, jo materiālu ir daudz un, īpaši YouTube kanālā, tie ir dažādas kvalitātes, bet D. Mažeika bija paveikusi grūto darbu, izsijājot graudus no pelavām, un konferences dalībniekus iepazīstināja ar vērtīgiem, pārbaudītiem, interesantiem un profesionāli izstrādātiem izglītojošiem materiāliem dažādām vecumgrupām un valodas prasmēm.

Starpbrīžos starp lekcijām pārstāvji no katras skolas iepazīstināja klātesošos ar savu skolu, pastāstīja par skolas darbu, parādīja filmiņu vai skolas gada grāmatu, dalījās pieredzē par veiksmīgi novadītiem projektiem. Uzzinājām, ka K. Barona latviešu skola Čikāgā var lepoties ar lielāko reģistrēto bērnu skaitu – 114, bet Ročesteras latviešu skola ar sešiem bērniem neatlaidīgi turpina darboties jau 65. gadu.

Saistošas un vērtīgas bija darba grupas, kurās skolotāji pārrunāja savu skolu veiksmes un izaicinājumus. Kā ūdens malks karstā dienā skolotājus veldzēja atskārsme, ka visās skolās ir līdzīgas problēmas – dažādi valodas prasmes līmeņi klasēs, skolēnu skaits sarūk, latviešu skolai jākonkurē ar sporta nodarbībām brīvdienās. Indianapoles skola pēdējai problēmai atrisinājumu atrada, pārceļot latviešu skolas mācības uz piektdienu vakariem. Arī veiksmes stāsti skolām līdzīgi – pozitīva sadarbība un atbalsts no vietējām latviešu organizācijām un vecākiem, daudzās skolās veiksmīgi norisinājušās Rumaka lasīšanas sacensības un tautas dziesmām veltīti projekti.

Konference noslēdzās svētdien ar draudzības pusdienām, uz kurām ieradās arī vietējie Denveras latvieši. ALAs Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere izteica pateicību Denveras latviešiem par viesmīlīgo uzņemšanu un dalībnieku izguldināšanu, lektorēm par noderīgajām lekcijām, skolotājiem par viņu darbu, strādājot ar jauno paaudzi, un novēlēja visiem sekmīgu un darbīgu jauno mācību gadu. Skolotāji, iedvesmojušies, pacilāti un jaunām idejām bagāti, atgriezušies mājās nu ar jaunu sparu var ķerties pie atbildīgā un nozīmīgā darba.

Raksta autore Linda Kalna ir Ziemeļkalifornijas latviešu skolas skolotāja.

Foto: Andra Zommere