Šodien mūsu visu sirdis ir atvērtas dziesmai un dejai, lai godinātu brīvo Latviju tās 90-tās dzimšanas dienas gadā. Reizē ar pirmajiem Dziesmu svētkiem piedzima arī latviešu tautas nacionālā pašapziņa. Visos laikos Dziesmu un Deju svētki ir rakstījuši un raksta Latvijas vēsturi. Šie svētki ir, lai vienotu mūsu tautu nākotnei.

Katrs latvietis ir stiprs savā garā un savos darbos. Latvietis smeļ savu spēku no savas dzimtas. Latvietis ir pamatīgs savā viensētā, kas simtiem gadu veido latvisko ainavu. Mēs gribam arī, lai Latvija būtu saliedēta un vienota, tādēļ ik pēc pieciem gadiem mēs satiekamies šeit, Dziesmu un Deju svētkos, lai saplūstu vienā balsī, lai veidotu kopā deju rakstu, lai sajustu katrs savas sirds pukstus sitoties vienā ritmā, lai sadodoties rokās radītu un sajustu nacionālās pašapziņas un tautas tradīciju gaisotni, lai dziļi ieelpotu viens otra prieku, cerību un ticību, lai līdz nākošajiem Dziesmu svētkiem būtu atbildīgi par savu tēvu zemi.

Ik latvietim sirdī ir trīs lietas – zināšanas, drosme un mīlestība.

Zināšanās mēs audzinām savus bērnus, kopjam savas tautas tradīcijas un godājam tautas gudrību. Tajās slēpjas mūsu spēja veidot pašiem savu nākotni.

Drosme nozīmē, ka mēs nestāvam klusu, kad dzirdam par netaisnību vai nekrietnību. Drosme nozīme ticību un pārliecību, ka mēs spējam vērst lietas par labu.

Dziesmā ir spēks.

Pirms vairāk kā 100 gadiem Jānis Cimze ir teicis: “Caur biedrībām un svētkiem dziedāšana var uzplaukt, zaļot un ziedēt, bet pamats un sakne ir un paliek skola. Tikai caur skolām izzudīs mēmās rīkles, neģēlīgās dziesmas un tā neglītā dziedāšana, ko vēl dažu reizi šur tur, Dievam žēl, dzirdam.”

Mūsu vienotība ir dziesmas spēkā, tādēļ aicinu Jūs visus kopā jau šogad iekļaut obligāto dziedāšanu mūsu skolu programmās!

Kopā mums izdosies!

Lai Dievs svētī Latviju!