Kopš 1971. gada Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs rīko Latviešu Tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu. Jau 46 reizes jūnija sākumā uz Brīvdabas muzeju sabrauc amatnieki no Latvijas un citām zemēm, lai parādītu ko prot, palepotos ar savu varējumu un paskatītos citu veikumu.

Audēji un kalēji, adītājas un celotājas, akmeņkaļi un dzintarnieki, tamborētājas un šuvējas, žogu pinēji un žogu raušu cepējas, podu taisītāji un podu gāzēji, varkaļi un rotkaļi, karošu grebēji un vienkoču cirtēji, jautrie mucinieki un glāžnieki, peteņu pinēji un maucīšu darinātājas, ratiņdreimaņi un svilpaunieku meistari, rudzu (rupj-) maizes un piparkūku cepējas – seno tradīciju glabātāji un jaunāku laiku meistari jau gadu desmitiem brauc uz Brīvdabas muzeju.

Satikties ar aroda “brāļiem” – pamācīties un padižoties, mācīt arodu un piedāvāt savus darbus lielākajā Latvijas amatnieku tirgū. Ne velti šis notikums tiek dēvēts par tradicionālās amatniecības augstāko raudzi – augstāko virsotni, jo TE sabrauc vislabākie un rāda vislabāko (veikumu). Katru gadu gadatirgu divās dienās apmeklē vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku gan no Latvijas, gan dažādām pasaules valstīm.

Par godu mūsu visu mīļās Latvijas 100-gadei 2018. gadā gadatirgu (kas notiks 2. un 3. jūnijā) esam iecerējuši īpašu – Brīvdabas muzejs vienkopus aicina latviešu amatniekus no visas pasaules, gluži, kā Dziesmu svētkos, kur plecu pie pleca stāv kori no visas pasaules, arī pie mums Brīvdabas muzejā plecu pie pleca darbosies un dižosies amatnieki no visas pasaules. Aicinām visus, visus pasaules latviešus – dažādu amatu pratējus un darītājus kuplināt Brīvdabas muzeja lielāko un skaistāko pasākumu – 48. Latviešu lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu.

Gadatirgus norises laiks – 2018. gada 2. un 3. jūnijs. Amatniekiem iekārtošanās tirdzniecības vietās – no 1.jūnija pēcpusdienas. Brīvdabas muzejs nodrošina Pasaules latviešu amatniekiem bezmaksas amatu demonstrējuma vietu, tirgošanās vietu, ieeju amatniekam un viņa palīgiem, palīdzību organizatoriskos jautājumos.

Būsim priecīgi, ja ar šo ziņu dalīsieties, palīdzēsiet to nogādat līdz ikvienam latvietim visās pasaules malās, jo gadatirgus ir satikšanās vieta gan amatniekam, gan tirgotājam, gan pircējam un vērotājam.

Uz jautājumiem atbildes labprāt sniegsim, ja rakstīsi uz info@brivdabasmuzejs.lv, adresējot Brīvdabas muzeja direktores vietniecei Kristīnei Kūlai.

Uz tikšanos mājās!

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Katra latviešu gadskārta Baškīrijā nāk ar kaut ko jaunu un nebijušu. Iepriekšējos gadus Mārtiņi tika svinēti ar ukraiņiem, vāciešiem, šogad Mārtiņdienas koncerts tika vests uz Bakaldīnas vidusskolu.

Bakaldīna atrodas 20 km no Maksima Gorkija ciema. Tā bija viena no latviešu kolonijām. Līdz latviešu ierašanās laikam Bakaldīnas teritorija bija tukša un neapdzīvota. Līdz ar latviešu ierašanos tiek izveidota pirmā skola Bakaldīnas teritorijā (1901. gadā Kalna skola, mācības latviešu valodā notiek līdz 1938. gadam), arī kultūras dzīvi veido iebraucēji no Latvijas, proti, tiek nodibināts orķestris, koris, iedzīvotāji iestudē izrādes. Uz Bakaldīnu viesizrādēs brauc Maskavas teātris „Skatuve”, nodibinātajā bibliotēkā tiek saņemtas grāmatas, avīzes un žurnāli no Latvijas. Par Bakaldīnas latviešiem izdotas vairākas grāmatas. Viens no to autoriem ir bijušais bakaldīnietis žurnālists Arvīds Auns-Urālietis („Vēl atmiņā bērnības saule”, „Latviešu saraksti”), sērijā „Tradīciju burtnīca” izdoti „Baškīrijas siguldiešu stāsti”- intervijas ar Bakaldīnas latviešiem, kas 20.gs. piecdesmitajos gados atgriezās Latvijā.

Pašreiz Bakaldīnas vidusskolā mācās apmēram 100 skolēnu. Latviešu valoda netiek mācīta, bet šajā mācību gadā Bakaldīnas skolēniem ir iespēja reizi nedēļā apmeklēt latviešu folkloras pulciņu. Tā ir iespēja iepazīstināt un radīt interesi par latviešu – senču kultūru. Lai gan Bakaldīnas skolā lielākā daļa skolēnu ir baškīri un krievi (pagājušā gadsimta 50-tajos gados liela daļa latviešu atgriezās Latvijā), vietējie iedzīvotāji ļoti spilgti atceras to, ka latvieši ir dzīvojuši Bakaldīnā, ka tie ir iekopuši tagadējos Bakaldīnas laukus, ka tā ir bijusi strādīga tauta, kas pie turības tikusi ar smagu darbu. Pie tam Bakaldīnas vidusskolas muzejā (to izveidoja Bakaldīnas vēstures skolotāja Nadežda Ģībiete) ir daudz materiālu (fotogrāfijas, arhīva dokumenti, sadzīves priekšmeti, stendi), kas atspoguļo mūsu tautiešu ikdienas un kultūras dzīvi.

Koncertā, kā ierasts, uzstājās bērnu folkloras ansamblis „Atbalss”, kura dziesmu un deju repertuārs pēdējos gados ir kļuvis krietni plašāks. Būtiski, ka koncertā uzstājās ne tikai ansamblis, bet arī skolēni, kas apgūst un apguva latviešu valodu. Priecē fakts, ka bijušiem latviešu valodas apguvējiem rodas laiks un vēlme piedalīties šādos koncertos.

Man un „Atbalsij” atliek vien pateikties par to, ka mums tika dota iespēja sevi parādīt, un kārtējo reizi pierādīt to, ka nav svarīga nacionalitāte, (ansambļa sastāvā ir ne tikai latvieši, bet arī krievi, uzbeki, tatāri un baškīri) bet svarīga ir vēlme pieņemt un izprast citu tautu kultūru, nodot to skatītājiem un klausītājiem ar tādu pat mīlestību, ar kādu to uzņemam sevī.

Sasagrieza čigāniņi

Istabiņas vidiņā,

Sagriez, Dievs, rudzus, miežus

Lielajā tīrumā.

Šogad gadskārtējā sēde notika Klīvlandē, 2016. gada 15. oktobrī. Sēdē piedalījās padomes locekles Ingrīda Jansone, padomes priekšsēde, Helēna Vīksniņa, Katskiļu 3×3 vadītāja, Laila Medne, Katskiļu 3×3 darbiniece, Maija Zaeska, Daiga Rūtiņa un Larisa Kaļiņa, Garezera 3×3 vadītājas, Maira Bundža, nometņu avīžu redaktore, padomes sekretāre, un Līga Ruperte, 3×3 globālā koordinātore. Garezera 3×3 dalībniekus pārstāvēja Anda Prātiņa.

Helena Vīksniņa ziņoja, ka Katskiļu nometnē bija 115 dalībnieku, 10 no tiem bērni, 10-12 gadu vecumā. Nometnes vispārējā un vienas ievirzes specifiskā tēma bija dzintars. Ap dzintara tēmu risinājās arī dažādas citas nodarbības,. Varēja apbrīnot daudzo nometnes dalībnieču dzintara rotu dažādību un skaistumu.

Par Garezera 3×3 stāstīja Maija Zaeska. Arī Garezerā nometnes tēma bija dzintars, kam tika veltīta viena ievirze un citas nodarbības. Ļoti iepriecināja tas, ka nometnē bija 208 dalībnieku, jo kopš 1991. gada dalībnieku skaits bija turējies zem 200. Bērnu kopskaits bija 53, 26 no tiem 0-5 g.v. (jaunākajam bija 3 mēneši), bet 6-12 g.v. bija 27 bērni. Ar bērniem strādāja 7 audzinātāji, bet būtu derējis vēl vairāk! Nākošgad bērnu programmu plāno paplašināšanāt cerībā, ka dalībnieku skaits turpinās augt.   Prieks, ka aug no Latvijas pēdējos gados iebraukušo dalībnieku skaits.

Līga Ruperte sniedza īsu pārskatu par pārējiem 3×3 pasaulē. 2016. gadā 3×3 notika Austrālijā (58 dalībnieki), Latvijā, Saldū (320 dalībnieki, 30 no ārzemēm) un Pelčos (444 dalībnieki, 73 no ārzemēm), Lielbritānijā angļu valodā (50 dalībnieki), latviešu valodā (79 dalībnieki), un Īrijā (102 dalībnieki). Kopš 1981. gada ir notikusi 231 nometne, un dalībnieku kopskaits ir 33930. Pelčos notika šovasar iznākušās grāmatas par Latvijas 3×3, 1990.-2015. atvēršanas svētki. Piedalījās LV kultūras ministre Dace Melbārde (viņa ar savu meitu 3×3 pavadīja visu nedēļu), bijusī LV prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 3×3 darbinieki no dažādām zemēm un labs skaits bijušo Latvijas nometņu vadītāju, ieskaitot pirmās, 1990. gada nometnes Madlienā vadītājus Jāni Gulbi un Līgu Ruperti.

 

Fotogrāfijā redzama 3×3 dibinātāja, Līga Ruperte. Garezeŗā Līgai uzdāvināja šo krekliņu ar viņas iesauku – “3×3 mamma”. Foto: Maija Zaeska.

2017. gada 3×3 programma:

Melburnā – no 2. – 8. janvārim, vad. Daina Grosa un Uldis Ozoliņš

Rūjienā – no 2. – 9. jūlijam, vad. Sannija un Madars Kalniņi

Salacgrīvā – no 23. – 30. jūlijam, vad. Dina un Reinis Cepļi

Lielbritānijā angļu val. – no 30. jūlija – 6. augustam, kontaktpersona Rita Harrison

Lielbritānijā latviešu val. – no 14. – 18. augustam, vad. paziņos vēlāk

Īrijā – no 13. – 19. augustam, vad. Lāsma Andersone un Krists Bebrišs

Garezerā – no 6. – 13. augustam, vad. Maija Zaeska, Daiga Rūtiņa, Larisa Kaļiņa

Katskiļos – augusta otrajā pusē, vad. Helēna Vīksniņa

Informācija par visiem 3×3, kā arī nometņu avīzes un grāmatas par 3×3 ārzemēs un Latvijā atrodama www.3×3.lv

Sēdes dalībnieces augstu novērtēja izdevību būt kopā un pārrunāt sarežģīto nometņu veidošanas un vadīšanas procesu veiksmes un neveiksmes, nākotnes plānus un sadarbību starp nometnēm. Visi ir pateicīgi par LV Kultūras ministrijas finansiālo atbalstu 3×3 un cer, ka tas tiks piešķirts arī nākotnē. Pēc sēdes padomes locekles apmeklēja Ērika Ešenvalda un Ņujorkas latviešu kora koncertu.

Ziemeļamerikas 3×3 padomes sēde 2017. gadā notiks Čikāgā, 21. oktobrī.