New collector’s coin entitled “Mana Latvija” released

Egils Kaljo | 

As part of the Latvian centennial celebrations, and to find a drawing for a new collector’s coin, the Bank of Latvia initiated a children’s drawing competition.

Among 10,000 submitted drawings, the winner of the competition was Elizabete Kandere, and her drawing appears on the new collector’s coin entitled ‘Mana Latvija’ (My Latvia).

The silver coin has a mintage of 4000 and was minted by the Koninklijke Nederlandse Munt in the Netherlands. The design of the coin was prepared by artist Sandra Krastiņa and the plastic model was created by Jānis Strupulis.

For further information, please visit the Bank of Latvia’s collectors’ coin website.

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Carion Quintet’s new CD features works by Latvian composers

Egils Kaljo | 

The Carion Quintet, a woodwind quintet that brings together musicians from Denmark, Hungary and Latvia, has been performing together since 2002, and, in their fifteen year history, have become one of the premiere wind quintets worldwide. Though they have been active recording artists, up until recently, their recordings were focused on Danish composers. However, in 2017, after encouragement from the Latvian national record label Skani, the ensemble recorded an album of works by Latvian composers. Entitled Northwind, it gathers recordings of works by Imants Zemzaris, Pēteris Plakidis, and Pēteris Vasks. The album is part of the Skani series celebrating the Latvian centennial.

Carion is formed from the following musicians – Dóra Seres on flute, Egils Upatnieks on oboe, Egīls Šēfers on clarinet, David M. A. P. Palmquist on horn, and Niels Anders Vedsten Larsen on bassoon.

The compositions on this CD were all written in the period between 1975 and 1985, a period when the Woodwind Quintet of the Latvian National Symphony Orchestra was actively performing and inspiring artists to compose for them. It was also a time of artistic upheaval (some small creative freedoms were being allowed by the Soviet authorities), and the works display a number of different styles and approaches, even though they were all composed in a similar period of time.

Composer Imants Zemzaris wrote ‘Four Preludes on a Theme by Alfrēds Kalniņš’ in 1981, on the 30th anniversary of the composer’s death. The theme is one of Kalniņš’ sacred songs, and the result is melodic and spiritual. Zemzaris blends together both classical and more modern elements in the preludes, lyrically bridging the divide between the two eras with gently flowing melodies and harmonies, and all the various elements are beautifully rendered by the members of the Quintet.

Zemzaris also is represented by his work ‘Voice’, and, as the title would suggest, it is a composition for a single instrument, the voice of the clarinet. Šēfers provides a compelling interpretation of the piece, with its meditative and quiet beginning, which then grows and expands to cover the many dynamics and aspects of a voice, and with the jumps in tone, can almost seem like a conversation.

The late composer Pēteris Plakidis makes full use of all the instruments of the quintet in his energetic and driving ‘Prelude and Pulsation’, with its alternating short bursts of sound and longer and occasionally shriller tones creating a layered sonic painting. This is then followed up by Plakidis’ ‘Two Sketches’ for solo oboe, and Upatnieks’ expressive and nuanced performance makes for a memorable rendition of these works.

The album concludes with two works by Pēteris Vasks. The first is ‘Music for Fleeting Birds’, an aural representation of migratory birds in Latvia. Carion create a dramatic, ornithological landscape, as the birds gather and sing, and then depart in preparation for the coming cold winter. Each instrument has its own, unique birdsong, There is also a considerable amount of tension in the work, perhaps reflecting Vasks’ own interest in ecology and conservation and the threat to the birds from humanity and industry.

The second work is perhaps Vasks’ most tragic composition – ‘In Memory of a Friend’, a work dedicated to bassoonist Jānis Barinskis, who perished in a fire in 1980. The terrifying work, with its all too real depiction of rushing and rising flames in the instruments, then concludes with a despairing moan, as if to symbolize one’s final breath.

The CD is accompanied by extensive notes on Carion, the composers and their works in English, German and Latvian.

The Carion Quintet show themselves to be a truly talented and versatile ensemble on Northwind. Though the compositions were all composed over the course of just a decade, each one is stylistically different and unique, and Carion bring out the individuality and personal characteristics and inner beauty of each of the works. As a result, Northwind is an exceptional document of some of the most compelling Latvian chamber music to have been composed, and the Carion Quintet, with their innovative and resonant performances, has brought new life and energy to these works.

For further information, please visit the Carion Quintet website and the Skani website.

Northwind

Carion Quintet

Skani, SKANI050, 2017

Track listing:

  1. Imants Zemzaris – Four Preludes on a Theme by Alfrēds Kalniņš
  2. Imants Zemzaris – Voice
  3. Pēteris Plakidis – Prelude and Pulsation
  4. Pēteris Plakidis – Two Sketches
  5. Pēteris Vasks – Music for Fleeting Birds
  6. Pēteris Vasks – In Memory of a Friend

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Atkal notiek latviešu kultūras dienas Baškortostānā

Ilona Saverasa | 

Darbs dara darītāju, un meistars, kā mēs zinām, no debesīm nekrīt. Darbs tik tiešām dara darītāju, bet debesis zemē nemet vis meistarus, bet ideju aizmetņus, kas pāraug notikumos. Kādi darītāji un kas par notikumiem? Kas atkal noticis Baškortostānā, ka gribas par to runāt skaļi, pat skaļāk nekā parasti?!

Pirms gada priecājos par to, ka Arhlatviešu vidusskolā tika ieviesta jauna tradīcija, proti, Latviešu kultūras dienas, kuru norises laiks ir gada sākums, tās ilgst divas nedēļās. Tā kā 2018. gads ir Latvijas simtgade, tad šo svarīgo notikumu man gribējās atnest arī uz Baškortostānu, tāpēc gatavošanās kultūras dienām notika ļoti laicīgi. Latvijas simtgade ir ļoti īpašs laiks, tāpēc arī kultūras dienām bija jābūt īpašām.

Ar ko aizraut un pārsteigt skolēnus, kā izcelt latvisko un padarīt to ievērojamu? Atrisinājums atnāca pats, pie tam pavisam negaidīti. Novembrī, esot pieņemšanā pie Latvijas Republikas vēstnieka Maskavā, divām Maskavas latvietēm radās ideja doties uz Baškortostānu un piedalīties Latviešu kultūras dienās. Domāts, darīts! Pēcāk Maskavas dāmām pievienojās trešā, un tā šī apņēmīgā trijotne februāra vidū lidoja uz Baškīriju. Trīs dienu laikā gan Arhlatviešu, gan Bakaldīnas vidusskolas skolēniem bija iespēja klausīties pieredzes bagātās vēsturnieces Ilzes Rengas stāstu par Latvijas ceļu līdz tās simtgadei, latviešu folkloras ansamblim “Atbalss” bija lieliska iespēja strādāt ar profesionālu horeogrāfi Antru Levovu, pie tam Antra ar latviešu rotaļām prata aizraut arī sākumskolas skolēnus. Latviešu valodas stundās ar skolēniem strādāja Maskavas Valsts universitātes pasniedzēja un Maskavas Latviešu skoliņas skolotāja Irita Saukāne. Tās bija ļoti piesātinātas un aizraujošas dienas, kuru laikā iespaidus un zināšanas guva ne tikai skolēni, bet arī latviešu valodas skolotāja Ilona.

Pašreiz rit otrā Latviešu kultūras dienu nedēļa. To īpašu padara latviešu valodas skolotājas Lienes Salmiņas radošais darbs ar latviešu valodas apguvējiem. “Strādāt ar skolēnu tā, lai viņa domas virzītos citā šķautnē”, saka skolotāja. Paralēli tam skolotāja Liene interesējas par novadpētniecību, proti, skolotāja vēlas apzināt ciema latviešus. Ar līdzīgu mērķi atbraukusi arī vēsturniece un viena no muzeja “LaPa” (Latvieši pasaulē) veidotājām Brigita Tamuža. Vēsturniece intervēja gan M. Gorkija, gan Bakaldīnas ciema latviešus, vāca materiālu muzeja fondam, vadīja vēstures nodarbības gan Arhlatviešu, gan Bakaldīnas vidusskolās. Priecē vēsturnieces Brigitas sacītais par Arhlatviešu ciema latviešiem:“Arhlatviešos ir diezgan daudz latviešu, kas vēl runā latviski, ņemot vērā, ka pavisam netālu ir Bakaldīnas ciems, kur latviešu un latviešu valodas pratēju palicis pavisam nedaudz.” Tamāra Bezbaile, Inese Zvaigzne, Lidija Blūma, Margarita Lielmane, Milda Kazanceva, Nadežda Freimane, Irina Haisarova (dzim. Vernere), Nadežda Ģībiete, tā ir tikai kripatiņa to latviešu, kurus nedēļas laikā vēsturniece paguva apciemot, tā ir tā kripatiņa latviešu, kas sevī nes pieredzi un vēsturi, par kuru svarīgi stāstīt, kuru svarīgi saglabāt.

Latviešu kultūras dienas ir kļuvušas par tradīciju. Es apzinos, kā tā tas būs tik ilgi, kamēr skolā tiks apgūta latviešu valoda. Es esmu pateicīga, ka skolā notiek Latviešu kultūras dienas, jo latviešu valodas un kultūras nozīmē Arhlatviešu vidusskolā tikai pastiprinās, pie tam, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī skolēni daudz vairāk interesējas par latviešu kultūru. Es atkal un atkal atduros pret atziņu, ka kopā var paveikt daudz un kopā darot arī izdodas. Ir vesels gads, lai domātu, ko un kā varētu darīt nākamajās Latviešu kultūras dienās, lai tās būtu interesantas, saistošas un sniegtu arvien jaunu informāciju, radītu interesi par Latviju, latviešu valodu un mums – neparastajiem latviešiem, kas turas cieši kā zāģa zobi.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.