Lieldienu svinēšana Baltikas ciemā Baškīrijā

Ilona Saverasa | 2018. gada 16. April

Klāt pavasaris! Klāt Lieldienu prieks! Lai gan Baškīrijā pavasaris nāk ilgi un ar lielām pūlēm, tas tomēr nāk, un Lieldienas pa kupenām tek tam līdzi. Šogad Baškīrijas latviešiem Lieldienas ievilkās līdz pat aprīļa vidum. Lai! Svētku nekad nav par daudz.

Šoreiz Lieldienu prieku dalījām ar Baškortostānā dzīvojošajiem baltkrieviem, kuri 19. gadsimta beigās no centrālās un austrumu Baltkrievijas pārcēlās uz Baškīriju zemes dēļ. Baltkrievi apmetās Iglino rajonā, kur savukārt jau mitinājās latvieši. Iglino un Arhangele bija divas lielākās latviešu kolonijas Baškortostānā.

Iglino rajons atrodas netālu no Baškīrijas galvaspilsētas Ufas, agrāk – Ufas apriņķis. Tajā vienkopus atradās Austrumciema (visvecākais latviešu ciems Baškīrijā), Ozolciema, Baltijas (tagad Baltikas) ciema, Rīgas, Simbirskas, Baložciema u.c. viensētu kolonijas.

Baltijas ciema koloniju 1885. gadā nodibināja Smiltenes un Raunas ieceļotāji. Latvieši audzēja rudzus, prosu, auzas, kviešus, galvenais ienākumu avots bija lopkopība. 1890. gadā latvieši atvēra savu skolu, pirmajos gados mācības notika latviešu valodā. 20. gadsimta sākumā mācības notika jaunās skolas telpās, tās pirmais direktors bija Kārlis Sville. Ar lielu bijību vietējie latvieši atceras skolotāju Gustavu Gulbi, kurš skolā nostrādājis visu mūžu. Pratis gatavot vijoles, bijis labs dārznieks. Baltijas un Austrumu ciemā bija lūgšanu nami, kuri 20. gadsimta 30-tajos gados pārtapa par klubiem. Baltijas ciema lūgšanu namā strādāja pērminderis Kārlis Gulbis, kuru 1937. gadā apcietināja, un piesprieda 25 gadu sodu izsūtījumā. Līdzīgi kā Arhangeles kolonijas latvieši, arī Iglino tika dibināti orķestri, kori, pat amatierteātri. Pūtēju orķestri vadīja Pēteris Eidiņš, stīgu instrumentu orķestri – Voldemārs Šmits.

Baltkrievi, līdzīgi kā latvieši, 19. gadsimta beigās uz Baškīriju pārcēlās zemes dēļ. 20 gadsimta sākumā uz Baškīriju atceļoja Pirmā pasaules kara bēgļi. Ar laiku jau atbraukušie baltkrievi uz Baškīriju aicināja savus novadniekus, slavēdami Baškortostānas auglīgo zemi. Baltkrievi galvenokārt nodarbojās ar zemkopību, audzēja linus. Saimniekoja tā, kā bija pieraduši to darīt dzimtenē. 20. gadsimta 50-tajos, 70-tajos gados daudz latviešu atgriezās savā etniskajā dzimtenē. Baltkrievi šo iespēju tik ļoti neizmantoja. Baltikas ciema vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Marina Manturova paskaidroja: “Staļiniskās represijās latvieši cieta krietni vairāk nekā baltkrievi, tas bija viens no iemesliem, kāpēc latvieši izmantoja iespēju atgriezties Latvijā”.

Iglino rajons ir vienīgais Baškortostānas rajons, kur dzīvo daudz baltkrievu, tāpēc tika izveidots Baltkrievu Kultūrvēsturiskais centrs, kura paspārnē darbojas pieaugušo un bērnu baltkrievu folkloras ansambļi, muzejs, kā arī bibliotēka, kurā ir pieejamas grāmatas baltkrievu valodā. Baltikas ciema vidusskolā fakultatīvi var apgūt baltkrievu valodu un folkloru. Līdzīgi kā latviešiem Jāņi, arī baltkrievi ļoti labprāt svin vasaras saulgriežus (jūlijā). Tie ir plaša mēroga svētki, kurus apmeklē baltkrievi no citām Krievijas pilsētām un no Baltkrievijas.

Apmeklējot Baltikas ciemu, mani patīkami pārsteidza iedzīvotāju draudzība un mērķtiecība. Par saviem līdzekļiem ciematā ir uzcelta baznīca, ciemats ir sakopts un tīrs. Kluba zālē nebija nevienas brīvas vietas, pie tam, uz koncertu bija atnākuši ne tikai skolēni, bet arī skolotāji. Taču visbrīnišķīgākais bija tas, ka pēc koncerta es iepazinos ar vienu no Baltikas ciema latvietēm Mildu Gulbi. Viņas senči savulaik atbraukuši no Vidzemes.

Baškīrijas latviešu diasporai ir izveidojusies cieša sadraudzība ar ukraiņu un vāciešu diasporu. Kārtējo reizi pārliecinos, ka nedz ukraiņiem, nedz vāciešiem un arī baltkrieviem nav tik ciešas sadarbības un atbalsta ar etnisko dzimteni kā tas ir latviešiem. Uzturēt un saglabāt saikni ar savu etnisko dzimteni ir svarīgi, taču Baltikas baltkrievi savu kultūru un valodu spēj saglabāt arī bez šīs saiknes ar dzimteni. Pirms pāris gadiem ugunsgrēks iznīcināja Baltkrievu etnogrāfisko muzeju, vietējie to ir atjaunojuši. Baltkrievu folkloras ansamblis “Sjabri” vairākkārt ir ieguvis “Tautas ansambļa” godu.

Baltkrievus un latviešus vieno kas kopīgs. Tā ir spēja svešā vietā neaizmirst sevi un spēt par to runāt un stāstīt tik ilgi, kamēr sadzird un apjauš, ka mēs esam tāda saujiņa ne savējo. Šai baltkrievu saujiņai tas ir izdevies lieliski. Saglabāt savu kultūru un valodu laikā, kad līdzekļu trūkumu dēļ daudz kas apstājas, ir liela māka. Mēs varam tikai mācīties, kā to paveikt. Gribas ticēt, ka šī saikne ar uzņēmīgo, viesmīlīgo un draudzīgo tautu nepārtrūks.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

Latvian Radio Choir’s “Daba un dvēsele” – works from golden era of choir music

Egils Kaljo | April 7, 2018

The Latvian Radio Choir has long been acknowledged as not just one of the most talented choirs in Latvia, but also one of the most versatile. Through their diverse repertoire, they have established themselves as a truly singular choir, one that can expertly perform even the most complex and challenging of works. Though their focus is mainly on the modern, and often experimental repertoire, the Latvian Radio Choir, conducted by Kaspars Putniņš, do still occasionally delve into the classic repertoire.

In 2013, the choir released the CD Diena aust, a collection of performances of choir works from the ‘golden era’ of choir music (the first half of the 20^th century), and have now followed that up with 2017’s Daba un dvēsele, a similar collection of Latvian choir classics, released by the Latvian national record label Skani as part of their Latvian Centennial series.

Perhaps the most popular choir music composer of that era was Emīls Dārziņš, whose choir compositions remain beloved and frequently performed, as well as being a central part of the Song Festival repertoire, more than a century later. Though his life was tragically cut short, in a brief period of time Dārziņš composed a number of wondrous works. On this set, the Latvian Radio Choir provides memorable renditions of the mystical ‘Senatne’, the tender and sentimental ‘Mēness starus stīgo’ and the anthemic ‘Lauztās priedes’.

Composer Emilis Melngailis took much inspiration from Latvian folklore, and this can be heard in the four part ‘Latvian Requiem’, with texts by Vilis Plūdonis and Rainis. This somber, weighty work traces the final journey, through glades of ferns, to one’s final resting place. The cycle concludes with the fateful, ‘Pastarā diena’, a tragic and even violent musical setting of the End of Days. The Latvian Radio Choir create an absorbing and, at times, unsettling interpretation of this final journey.

The supernatural is on display in Jānis Zālītis’ ‘Biķeris miroņu salā’, a mystical tale of a goblet on the Island of the Dead that gathers anguished souls. The lyrical and delicate ‘Mežā nakts ir ienākusi’, with the expressive poetry of Jānis Jaunsudrabiņš, is Jēkabs Graubiņš contribution, and here the Radio Choir show their exceptional ability to bring forth all the tiniest nuances of a song to make for a vivid portrayal of night in a forest.

The bulk of the songs on Daba un dvēsele are by composer Jāzeps Vītols, whose monumental contribution not just to Latvian choir music, but Latvian music in general, cannot be understated. For his time, he was a prolific innovator in choir music, be in dainty miniatures like ‘Mēnestiņš meloja’ or the expansive Bible scene of ‘Dāvids Zaula priekšā’. Vītols also was inspired by Latvian folklore and legends, and many of his songs put music to fables, like ‘Rūķīši un Mežavecis’. His sweeping lyricism, captured richly by the singing of the choir, can be heard on songs like ‘Diena beidzas’ and ‘Saules svētki’.

The CD booklet includes extensive notes on the composers and the compositions in both Latvian and English, as well as English translations of all the lyrics.

In the CD booklet, conductor Putniņš compares the recording of these songs to writing a love letter – which is an appropriate metaphor, considering that many of these songs are now an inseparable part of the Latvian cultural canon, and have inspired many a musician throughout the years. Conductor Kaspars Putniņš and the Latvian Radio Choir have clearly imbued all of these performances with love and respect, and, as a result, Daba un dvēsele is an exceptional and inspiring collection.

For further information, please visit the Latvian Radio Choir website and the Skani website.

Daba un dvēsele

Latvian Radio Choir

Skani, SKANI054, 2017

Track listing:

Emīls Dārziņš – Senatne
Emīls Dārziņš – Mēness starus stīgo
Emīls Dārziņš – Lauztās priedes
Emilis Melngailis – Daba un dvēsele
Emilis Melngailis – Latviešu rekviēms – Pamazām brauciet
Emilis Melngailis – Latviešu rekviēms – Pamazām, palēnām
Emilis Melngailis – Latviešu rekviēms – Saule riet
Emilis Melngailis – Latviešu rekviēms – Pastarā diena
Jānis Zālītis – Biķeris miroņu salā
Jēkabs Graubiņš – Mežā nakts ir ienākusi
Jāzeps Vītols – Diena beidzas
Jāzeps Vītols – Mēnestiņš meloja
Jāzeps Vītols – Dūkņu sils
Jāzeps Vītols – Rūķīši un Mežavecis
Jāzeps Vītols – Karalis un bērzlapīte
Jāzeps Vītols – Dāvids Zaula priekšā
Jāzeps Vītols – Saules svētki

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

ALA izceļ Baltijas valstu un ASV prezidentu tikšanās simbolisko nozīmi

Raits Eglītis | 2018. gada 5. April

Amerikas latviešu apvienība (ALA) apsveic Latvijas valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Latvijas valdības delegāciju ar sekmīgo dalību ASV un Baltijas valstu samita norisē Vašingtonā, D.C. šī gada 3. aprīlī.
“Baltijas valstu vadītāju uzņemšana Baltajā namā Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas simtgadē ir spēcīgs un simbolisks žests, kas apliecina Baltijas valstu un ASV vēsturiskās saites, ciešo sadarbību šodien un sadarbības potenciālu nākotnē gan aizsardzības, gan ekonomiskās sadarbības jomā,” tikšanās rezultātus vērtē ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Kā pozitīvu zīmi viņš saredz, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir pamanījis Baltijas valstu ieguldījumu NATO kolektīvā drošībā un aizsardzībā un ka samita laikā ASV apliecināja savu gatavību turpināt savu militāro klātbūtni Baltijas reģionā un nodrošināt atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzībai. Kā konkrēts žests šajā jomā ir Baltijas nama otrdien izplatītais paziņojums par 170 miljonu ASV dolāru atvēlēšanu Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanai, no kuriem gandrīz 100 miljoni ASV dolāru (81,4 miljoni eiro) ir paredzēti lielkalibra munīcijas iepirkumiem un vairāk nekā 70 miljoni (57 miljoni eiro) apmācību un ekipējuma programmām.
Ne mazāk svarīgs ir ASV dotais signāls un novērtējums par sadarbības potenciālu ekonomiskās sadarbības jomā. “Kā Amerikas latvietis un Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis es lepojos, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis tika uzņemts Baltajā namā un ka Latvija sevi nodemonstrēja pozitīvā veidā un saņēma komplimentus no ASV prezidenta par tās sasniegumiem ekonomikas un aizsardzības jomā,” sacīja ALAs priekšsēdis P. Blumbergs. “Mēs arī priecājamies, ka ASV prezidents atzina Baltijas valstis par labu ieguldījumu vietu, bet vienlaikus ceram, ka Latvija turpinās veikt nepieciešamos mājas darbus Latvijas investīciju vides uzlabošanas jomā,” uzsvēra P. Blumbergs, norādot uz nepieciešamajiem uzlabojumiem korupcijas apkarošanas, naudas atmazgāšanas jomā un tiesu sistēmas darbā.
3. aprīlī ALAs priekšsēdim P. Blumbergam, ģenerālsekretāram Raitam Eglītim un programmu koordinatorei Marisai Gudrajai bija iespēja tikties ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Vašingtonā notikušā US-Baltic Economic Summit ietvaros. Tāpat ALAs vadība 3. aprīlī tikās uz atsevišķu sarunu ar Latvijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas tirdzniecības palātas Amerikā (Latvian American Chamber of Commerce), kā arī Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā pārstāvjiem, pārrunājot iespējas veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un ASV. Jāatgādina, ka ar ALA atbalstu pagājušā gada oktobrī Čikāgā norisinājās pirmais, līdz šim lielākais Latvijas un ASV ekonomiskai sadarbībai veltīts pasākums “Spotlight Latvia”, kas pulcēja gandrīz 200 Latvijas un ASV uzņēmumu vadītāju un ekonomiskā sadarbībā ieinteresētas personas. Šogad 28. un 29. jūnijā Valmierā notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kurā plānots apspriest tālākās sadarbības iespējas ekonomikas jomā.

Amerikas latviešu apvienība (ALA) ir centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno ap 90 000 latviešu visā Amerikā. ALA ar vairāk nekā 140 dažādām latviešu organizācijām (biedrības, baznīcas un kultūras organizācijas) un gandrīz 5000 biedriem no visām pavalstīm ir lielākā latviešu organizācija ārpus Latvijas.