Seminārā dalās pieredzē par vasaras vidusskolām un nometnēm diasporā

Kriss Kairis | 

“Skolotājs ir misionārs, kas strādā gan Latvijā, gan diasporā” ar šādiem vārdiem š.g. 1. decembrī tika atklāts diasporas izglītotāju seminārs “Latviešu valodas apguves iespējas diasporas izglītībā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece Vineta Ernstsone, atklājot semināru, min, ka aizvadītais gads bija pilns dažādu jauninājumu diasporas izglītībā. Seminārā paredzēts iepazīstināt nākamā gada latviešu vasaras vidusskolu skolotājus ar jau strādājošo skolotāju pieredzi, iepazīstinot ar vasaras vidusskolām, kas notiek ASV un Austrālijā. Tāpat paredzēts ieskats Latvijā notiekošajās nometnēs, kas paredzētas ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešu vidusskolēniem un studentiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja uzrunāja klātesošos, īsi raksturojot pagājušajā gadā sniegto valsts atbalstu diasporas vasaras vidusskolām, un izteica cerību, ka reiz visi vasaras vidusskolu absolventi būtu gatavi turpināt darbu vai mācības Latvijā, jo viņu latviešu valodas prasme šo iespēju nodrošinātu. Arāja arī minēja, ka diemžēl pašlaik vēl nav skaidrības, vai valsts atbalsts diasporas vasaras vidusskolām turpmāk tiks iekļauts budžetā, jo, kā zināms, līdz šim vēl neizveidotās valdības dēļ budžets vēl nav un kādu laiku vēl arī netiks pieņemts. Tomēr nesen pieņemtais diasporas likums dod cerības, ka vismaz viena gada ietvaros vasaras vidusskolu atbalsts tiks nodrošināts, jo likumā ārpus Latvijas izglītība uzsvērta kā viena no prioritātēm.

Turpmāk semināra apmeklētājus iepazīstināja ar vairākām vasaras vidusskolām. Ar ASV Mičiganas štatā esošo “Garezeru”, kas jau vairāk nekā 50 gadu pulcē ļoti daudz diasporas bērnu un jauniešu dažādās vecuma grupās, iepazīstināja ilggadējas skolotājas Ina Šulce un Ināra Strautniece. Līdzās tradicionālajām GVV vidusskolas mācībām un latviskuma izpratnes un audzināšanas nodarbēm dažus pēdējos gadus ar Latvijas valsts atbalstu Garezers ir pirmā vasaras vidusskola, kas absolventiem piedāvā iespēju kārtot valsts valodas prasmes eksāmenu. Šogad to kārtoja jau 41 persona – lielākoties 4.klases beidzēji un daži pieaugušie – saņemot A, B vai C valsts valodas prasmes apliecību.

Par vasaras vidusskolu “Kursa”, kas atrodas ASV Rietumkrastā, pastāstīja Reinis Vējiņš. Tajā skolēni valodas pārbaudījumu šogad kārtoja pirmo reizi. Par šo sasniegumu “Kursa” īpaši jāpaslavē, jo vairākus gadus pirms 2015. gada šī vasaras skola bija pārtraukusi darbību pedagogu trūkuma dēļ. Mācībspēku nepietiekamā kvalifikācija vai neesamība ir vispārzināma diasporas skolu problēma, tāpēc Latvijas valsts atbalstu, sūtot skolotājus uz vasaras vidusskolām, izglītības darbinieki un visa diasporas sabiedrība novērtē īpaši augstu.

Ziemeļu puslodei neparastā laikā – janvārī – notiek arī Annas Ziedares vasaras vidusskola Austrālijā. Ar to iepazīstināja skolotāja Ilze Jēgere. Šai vidusskolai arī ir vairāk nekā 40 gadus gara, tradīciju pilna vēsture, taču skolotāji ar Latvijas atbalstu uz turieni dodas tikai pēdējos gados. Veseli 45 cilvēki arī Austrālijā šogad jau kārtoja valsts valodas prasmes pārbaudījumu!

Par Eiropā notiekošo Eiropas vasas skolu pastāstīja Aira Priedīte no Eiropas Latviešu apvienības. Šī nometne pulcina latviešu jauniešus no vairākām Eiropas valstīm un arī Latvijas. Tajā nav formālas mācību programmas, bet jaunieši patiesi priecājas par kopā pavadīto laiku latviskā vidē un nodarbībās.

Latviešu valodas un kultūras vasaras skolu pārstāvēja Latvijas Universitātes Pirmsstudiju mācību centra direktore Sarmīte Miltiņa. Šī projekta ietvaros Latvijas Universitāte piedāvā latviešu izcelsmes studentu vecuma jauniešiem apmeklēt universitātes pasniedzēju vadītas valodas un kultūras nodarbības, uzlabojot savas valodas zināšanas un papildinot un pilnveidojot informāciju par latvisko kultūru gan mācību centrā, gan dažādās ekskursijās.

Latviešu valodas prasmes vērtētāju pieredzē dalījās Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva. A. Lazareva pastāstīja, ka kopš 2015. gada ārpus Latvijas ļoti palielinājusies interese par iespēju kārtot valodas prasmes pārbaudījumus. No 2006. gada līdz 2014. gadam to bija kārtojis tikai 161 interesents Maskavā, bet kopš 2015.gada to jau kārtojuši 339 interesenti Īrijā, Krievijā (Sibīrijā), ASV un Austrālijā. A. Lazareva minēja, ka, pētot pārbaužu rezultātus, novērojama nepieciešamība pēc piemērotāku mācību programmu veidošanas katrai kārtotāju grupai.

Semināra noslēgumā notika īsa diskusija par vasaras vidusskolu un nometņu veidošanas praksi. Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis, analizējot diasporas izglītības esošo situāciju, minēja, ka bērni Eiropā pagaidām vēl ir izbraucēji pirmajā paaudzē, tāpēc viņu latviešu valodas zināšanas ir labā līmenī. Tādēļ arī Eiropas vasaras skolā vasaras skolas dalībnieki netiek sadalīti pa valodas prasmes līmeņiem efektīvākam mācību procesam (kā tas notiek, piemēram, Garezera Vasaras vidusskolā), bet dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja apgūt sociālās zinības, pašiem vērtējot valstī un sabiedrībā notiekošos procesus. Tika arī uzsvērts, ka latviskās izglītības centieni ārpus valsts joprojām sasniedz tikai mazu daļu ārvalstīs dzīvojošo latviešu.

Diskusijā tika minēts, ka līdzšinējais Latvijas valsts atbalsts izglītības centieniem diasporā ir bijis ļoti nepieciešams un tiek atzinīgi novērtēts. Izskanēja arī vēlme, lai šādi semināri, kas sagatavotu Latvijas skolotājus tam, kas viņus sagaida, dodoties uz vasaras vidusskolām ārpus valsts, notiktu regulāri, lai pieredzējušākie kolēģi dalītos savā pieredzē, kā strādāt ar jauniešiem, kam latviešu valoda bieži vien nav pirmā valoda, tomēr tā viņiem noteikti nav arī svešvaloda. Pēdējā laikā bieži tiek minēts un arī semināra laikā izskanēja termins “mantotā valoda”. Šī emocionālā fona dēļ valodas apguvei, iespējams, jāizmanto nedaudz atšķirīgas metodes. Kaut pastāv bažas, cik plašu valsts atbalstu būs iespējams nodrošināt nākamajā gadā, jo joprojām nav iespējams pieņemt valsts budžetu, tomēr klātesošo gan valsts iestāžu, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka labi sāktā prakse jāturpina, lai vasaras vidusskolas un izglītojošās nometnes diasporā varētu turpināt darboties, īstenojot savu mērķi – veidot un saglabāt jauniešos latviskumu un zināšanas par Latvijas valsti, tās kultūras vērtībām un īpaši, valodu tādā līmenī, lai viņiem būtu iespēja pilnībā iekļauties Latvijas vidē nepieciešamības gadījumā, piemēram, izlemjot braukt uz Latviju studēt vai strādāt.

Krišs Kairis ir otrā kursa žurnālistikas students Rīgas Stradiņa universitātē.

Latvian Radio Choir, Sinfonietta Riga jointly record Vasks’ latest work

Egils Kaljo | 

The Latvian Radio Choir has long been the premiere interpreter of Latvian composer Pēteris Vasks’ choir music. Their many recordings of Vasks’ songs, both secular (2012’s Plainscapes, 2000’s Māte saule) and sacred (2007’s Pater Noster) have been landmark recordings, not only cementing Vasks’ reputation as one of the premiere living choir music composers, but also the Latvian Radio Choir’s reputation as one of the leading choir music interpreters worldwide.

2017’s Laudate Dominum can now be added to this already venerable discography. The recording is a collection of five sacred works for choir and orchestra, all composed between 2011 and 2016. Joining the Latvian Radio Choir and conductor Sigvards Kļava on the album is the equally talented chamber orchestra Sinfonietta Rīga.

Sinfonietta Rīga also has a long history with Vasks and his music, and have also recorded many noteworthy CDs of Vasks’ orchestral works, such as 2012’s Vox Amoris and 2008’s Viatore. This album is also not their first recording of Vasks’ music with the Latvian Radio Choir, as they also played on the Pater Noster recording.

Much of Vasks’ music, both choral and orchestral, focuses on spiritual and sacred themes, and many of them can be considered prayers, such as ‘Da pacem, Domine’. According to Vasks, this quiet and restrained work was composed to be a ‘cry of desperation for our times’, and the Latvian Radio Choir provide an engrossing and compelling performance of this piece, which is at once both tinged with sadness as well as hope.

‘Mein Herr und mein Gott’ is based on the writings of 15th century mystic Nicholas of Flüe (also known as Brother Klaus), who, in his later years, had a crisis in spirit and lived as a hermit for twenty years. The prayer, an exhortation to God to bring one closer and remove everything that distances, is deeply personal, and Vasks provides an appropriate musical vision of this prayer, full of piety and veneration.

The choir and orchestra are joined by organist Ilze Reine on ‘Laudate Dominum’, a fifteen minute work where the only sung text are the phrases ‘Laudate Dominum’ and ‘Alleluia’. Alternating between the rich and solemn organ performance and the reverent choir singing, the work slowly builds to a climax before reaching the triumphant, jubilant conclusion with the repeated word ‘Alleluia’.

The record also has two works inspired by the writings of Mother Theresa. The first is simply entitled ‘Prayer’ (subtitled ‘Lord, open our eyes’). Vasks’ works can often be discordant and harsh, and while the music on this collection shies away from that kind of approach, there are elements of this aspect of Vasks’ compositional style in ‘Prayer’. That is quite appropriate, considering that this prayer is to ‘hear the cries of the hungry, the cold, the frightened, the oppressed’, and Vasks often clearly and directly articulates suffering and hardship in his music.

The second work inspired by Mother Theresa is ‘The Fruit of Silence’, a work the Latvian Radio Choir has recorded previously (2015’s The Fruit of Silence), that time with choir and piano. This time, the piano (which only played single notes throughout the piece) has been replaced with the orchestra, which adds an additional dimension to the work, particularly at the conclusion of the work, with its placid and harmonious resolution – quite appropriate, considering that the final word in the work is ‘peace’.

Pēteris Vasks’ music is at once personal and universal, and the collaboration between the composer and the Latvian Radio Choir and Sinfonietta Rīga has resulted in the beautifully spiritual Laudate Dominum. This collection of prayers reveals not just the talents of the artists, but also the keen and deep understanding and appreciation of the goals and musical visions of Vasks’ works. Vasks’ music, particularly his sacred music, is often serene and peaceful, with moments both of sorrow and brightness, and the choir and the orchestra, working in tandem under the masterful direction of conductor Sigvards Kļava, have created an excellent document of these works.

For further information, please visit the Latvian Radio Choir website and the Sinfonietta Rīga website.

Laudate Dominum

Latvian Radio Choir and Sinfonietta Riga

Ondine, ODE 1302-2, 2017

Track listing:

  1. Da pacem, Domine
  2. Mein Herr und mein Gott
  3. Laudate Dominum
  4. Prayer (Lord, open our eyes)
  5. The Fruit of Silence

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Dagamba combine Beethoven with Rammstein on new CD

Egils Kaljo | 

The instrumental ensemble Dagamba have long been known for their compelling and unusual arrangements, particularly how they combine classical music with popular music. On their albums Recycled (2015) and Seasons (2016), they created musical fusions of many different artists, styles and eras to great effect.

Dagamba have continued this path on their latest release – 2017’s #LudwigVanRammstein, which, as the title makes clear, combines the music of composer Ludwig van Beethoven with German industrial rock group Rammstein.

At first glance, it would seem incongruous to combine the music of these two artists, the only similarity seeming to be that both the composer and group are from Germany. However, considering the often intense and stormy nature of the music of both, the links between Beethoven and Rammstein are closer than might initially seem. Some of Rammstein’s songs could even be considered symphonic in nature, with their broad musical and sonic palette.

Dagamba, who call themselves ‘classical music hooligans’, are made up of cellist Valters Pūce, pianist Dainis Tenis, cellist Antons Trocjuks, Hamidreza Rahbaralam on traditional Persian instruments and occasional vocals, and drummer Arturs Jermaks.

The album is not limited to just the works of Rammstein and Beethoven – for example, the opening number ‘Lullaby’, which mixes the Rammstein song ‘Mein Herz Brennt’ with a brief melodic reference to one of composer Raimonds Pauls’ most beloved melodies – ‘Circenīša Ziemassvētki’. The title of the song is perhaps slightly misleading, as it is not the tender bedtime song one might be expecting – after a tense yet quiet introduction, the full band comes crashing in to create a thunderous performance, and Pauls’ gentle melody becomes almost sinister in this context.

Perhaps one of Beethoven’s most somber and sad musical works is the 2nd movement of his 7th symphony, and this melody has been used to great effect when combined with the Rammstein song ‘Mutter’ in Dagamba’s ‘Crowd of Very Old Children’. The theme, played with appropriate melancholy on the cello is now combined with drums, and, as a result, is given an almost military-like feel, which is then transferred to the weighty chords of the piano.

The presence of the Iranian Rahbaralam in Dagamba has given their music even more musical and artistic flavors, adding Persian and Middle Eastern elements to the rock and classical themes. Rahbaralam also provides some occasional vocal work, for example on ‘1988. Ramstein’, a song that combines elements from the Rammstein song ‘Sonne’ and the music from one of Beethoven’s most famous piano works ‘Für Elise’ (Bagatelle No. 25). Rahbaralam’s vocal performance adds emotional heft to this tragic song, which, as its title might indicate, references the Ramstein air show disaster in 1988. Still, one does wish that there was more of Rahbaralam on this record, as it is often his contribution that makes a Dagamba song memorable.

Dagamba find inspiration in Latvian folk music as well, such as in the song ‘Polytical Fairytale’, which combines the Rammstein song ‘Amerika’ with the ‘Div’ dūjiņas gaisā skrēja’, a folk song about going off to war. The sorrowful folk song, as performed by cello and piano, provides the introduction for the weighty music to follow.

As their next project, Dagamba have selected to synthesize the works of Tchaikovsky with modern elements, and are planning a number of concerts in 2019, with a large scale concert at Arena Riga in April.

One does not need to be familiar with the songs of Rammstein (or even Beethoven’s compositions) to appreciate Dagamba’s musical mélange, as their ability to weave together melodies from different centuries makes for engrossing listening, even for those who might not be classical music or industrial music fans. It is also worth noting the significant contribution of producer (and percussionist) Rihards Zaļupe, who maintains a crisp clarity in all the songs. Helpfully, Dagamba have identified the Beethoven works and Rammstein songs used in each of the tracks on the album, so those who are familiar with the originals will appreciate these new arrangements even more. #LudwigVanRammstein is indeed a turbulent experience, and Dagamba’s vibrant performances are befitting of the intensity of both the works of Ludwig van Beethoven and Rammstein.

For more information, please visit the Dagamba website.

#LudwigVanRammstein

Dagamba

2017

Track listing:

    1. Lullaby (Mein Herz Brennt / R.Pauls Circenīša Ziemassvētki)
    2. Symphony – Du Riechst So Gut (5th Symphony – 1st mov.)
    3. Crowd of very old children (Mutter / 7th Symphony – 2nd mov.)
    4. You ain’t hurt, yo pathetic! (Ich Tu Dir Weh / Piano Sonata No.8 Sonata Pathetique – 2nd mov.)
    5. Polytical Fairytale (Amerika / Latvian folk tune Div’ dūjiņas gaisā skrēja)
    6. Black Moon (Ich Will / Piano Sonata No. 14 Moonlight Sonata – 1st mov.)
    7. 1988.Ramstein (Sonne / Bagatelle No. 25 Für Elise)
    8. Ludwig van Rammstein (Engel / Piano Sonata No. 14 Moonlight Sonata – 3rd mov.)

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.