Swedish newspaper supports Vīķe-Freiberga for EU president

A leading Swedish newspaper has thrown its support behind former Latvian President Vaira Vīķe-Freiberga to become the next president of the European Council, which is the European Union’s main decision-making body.

“Europe needs a strong, respected and unifying figure as a new, permanent president,” the newspaper Dagens Nyheter said in an editorial published Nov. 5. “Her name Vaira Vīķe-Freiberga.”

Vīķe-Freiberga, who served two terms as Latvia’s sixth president, is one of several candidates—including former British Prime Minister Tony Blair—mentioned for the post.

With the Czech Republic’s ratification on Nov. 4 of the 2007 Treaty of Lisbon, changes to the structure and operation of the European Union are expected to take effect Dec. 1. Among them is the selection of a president of the European Council to serve a 2.5-year term. Currently the presidency rotates among EU member states every six months. Sweden holds the presidency now, while Latvia would have been scheduled to take over in the first half of 2015.

Among reasons the newspaper supports Vīķe-Freiberga is that it believes the time has come for the European Union to elect a woman as president, as well as to select someone from the EU’s newest members. Latvia joined the EU in 2004.

In its editorial, Dagens Nyheter argued that Vīķe-Freiberga would be a good representative for Europe because of her speaking skills, her fluency in five languages and because she “has a strong commitment to Europe.”

Vīķe-Freiberga was born in Latvia in 1937. Her family fled during World War II to Germany and then relocated to Morocco. After settling in Canada, Vīķe-Freiberga completed her education and became a professor of psychology. She returned to Latvia in 1998 to head the Latvian Institute and was elected president in 1999.

The newspaper acknowledged that her candidacy could be troublesome for some critics because of Vīķe-Freiberga’s strong ties to the United States, because Russia might object and because some people believe someone who has grown up in Canada should not be president of the European Council. Dagens Nyheter dismissed the arguments.

Meanwhile, support for Vīķe-Freiberga’s candidacy is growing online. One Web site, A Woman to Head Europe, has gathered nearly 2,800 signatures supporting the former Latvian president.

“An exceptional character, Ms. Freiberga is a woman of peace, a committed, determined European,” according to the Web site.

The Web site was registered Oct. 28 by David Juni of Saint Mande, France.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

ALA, PBLA gatavojas 10. Saeimas vēlēšanām

Kaut arī līdz Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanām ir vēl gads, gatavošanās šim procesam kļūst par vienu no galvenajām Amerikas latviešu apvienības (ALA) Informācijas nozares darba prioritātēm.

Nu jau vairākus mēnešus ALA sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību ASV un Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) darbojas pie vēlētāju pirmsvēlēšanu aptaujas projekta ar mērķi apzināt ASV dzīvojošo Latvijas pilsoņu domas par vēlēšanu procesu ārpus Latvijas. Aptauja tika izdalīta latviešu centros ASV, izsūtīta pastā, izplatīta elektroniski, kā arī iespiesta laikrakstā “Laiks”. Atsaucība ir laba, rezultāti tiks apkopoti un izmantoti vēlēšanu plānošanas procesā.

Lai plānotu vēlēšanu norisi un ieinteresētu tautiešus nākamgad aktīvāk piedalīties šajās svarīgajās Saeimas vēlēšanās, ALAs pārstāvji ir piedalījušies arī vairākās tikšanās. Nule aizvadītās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējās valdes sēdes ietvaros ALAs Informācijas nozares vadītājs Jānis Kukainis un bijušais Latvijas goda konsuls Sidnejā Jānis Daliņš tikās ar CVK priekšsēdi Arni Cimdaru un Vēlēšanu reformu biedrības priekšsēdi Valdi Liepiņu. (Šī gada septembŗa sēdē ALAs valde nolēma iestāties Vēlēšanu reformas biedrībā kā organizācija atbalstītāja.)

Sarunu dalībnieki apsprieda sāpīgo jautājumu par zemo vēlētāju dalību Latvijas Republikas vēlēšanu procesā ārvalstīs, vēlētāju reģistra ieviešanas iespēju, balsošanas procesa ērtāku izkārtošanu pilsoņiem ārvalstīs, kā arī interneta balsošanas plusus un mīnusus.

Sarunas dalībnieki konstatēja, ka ALAi būs krietni jāpiestrādā, lai veicinātu ASV dzīvojošo pilsoņu aktīvitāti. Darbība tiks saskaņota ar PBLA Vēlēšanu reformu komisiju, Vēlēšanu reformas biedrību Latvijā un Daugavas Vanagu organizāciju, kuŗas rūpēsies par pilsoņu dalību vēlēšanās ne tikai ASV,  bet arī pasaules mērogā. Bēdīgi ir fakti, ka ārzemēs (pēc Vēlēšanu reformas biedrības informācijas) iepriekšējās 9. Saeimas vēlēšanās piedalījās tikai nepilni 23 procenti no balsstiesīgajiem, bet pa pastu pieteicās balsot tikai 557 pilsoņi.

Pēc Latvijas Republikas vēstniecības ASV sniegtajiem CVK datiem 9. Saeimas vēlēšanās ASV deviņos iecirkņos pavisam kopā nobalsoja tikai 1487 cilvēki:

  • Vašingtonā – 411
  • Čikāgā – 272
  • Losandželosā – 120
  • Sietlā – 109
  • Klīvlandē – 90
  • St. Pēterburgā – 54
  • Mineapolē – 110
  • Bostonā – 99
  • Ņujorkā – 222

Jānis Kukainis skaidroja, ka vēlētāju aktīvitāti ASV traucē divi saistīti, bet atsevišķi risināmi faktori, proti, nepietiekamais vēlēšanu iecirkņu skaits un ar to saistītais lielais attālums, kas vēlētājam jāmēro, lai balsotu. Otrs faktors – balsošanas fakta reģistrēšana pasēs un ar to saistītā nepieciešamība vēlētājam balsot iecirknī vai arī uzticēt savu valsts pilsoņa pasi pastam.

“ALA sadarbībā ar iepriekš minētajām organizācijām iestāsies par vēlēšanu iecirkņu skaita palielināšanu un darīs visu iespējamo, lai ASV dzīvojošajiem pilsoņiem balsošana būtu ērtāka,” uzsvēra J. Kukainis. “Mēs uzzināsim aptuvenu balsstiesīgo skaitu un apsvērsim iespēju ar vietējo organizāciju atbalstu financēt piemērotas telpas un apmācīt iecirkņu darbiniekus.”

“Šīs vēlēšanas būs ļoti svarīgas Latvijas Valsts nākotnei, un šādi, iesaistot tautiešus un organizācijas, mēs varam ne tikai palīdzēt mūsu tēvzemei, bet arī veicināt sabiedrības aktīvitāti ASV,” viņš piebilda.

Protams, ka šādu iecirkņu izveidošana, vietējo darbinieku iesaistīšana un oficiāla pilnvarošana ir jāsaskaņo ar Latvijas Republikas likumiem un attiecīgajām ministrijām. Iespējams, ka būtu vajadzīgi grozījumi esošajos likumos, lai atvieglotu iecirkņu izveidošanas procedūru un mazinātu financiālo slodzi valstij. A. Cimdars solīja izpētīt iespējas un ziņot par iespējamajiem risinājumiem.

Sarunu dalībnieki bija vienis prātis, ka viens no ideālākajiem atrisinājumiem vēlēšanu procesa uzlabošanai būtu vēlētāju reģistra ieviešana. Tādējādi balsošanas fakts nebūtu jāreģistrē pasē, un balsošana ērti un viegli varētu notikt pa pastu.

Vēlēšanu reformas biedrība ir jau sagatavojusi ierosinājumu Saeimas vēlēšanās ieviest vēlētāju reģistra kārtību un cenšas panākt atbilstošu likuma maiņu, kas attiektos uz 10. Saeimas vēlēšanām. Jautājums patlaban ir atkarīgs no Latvijas valdības koalīcijas noskaņojuma un gribas šādu maiņu likumā ieviest. Aizvadītajās nedēļās Latvijas Valsts budžeta sagatavošana lielā mērā pārņēmusi valdības darba kārtu, un jautājums par vēlētāju reģistra ieviešanu nav pat pārrunāts koalīcijas sēdēs.

Viens risinājums vēlētāju skaita palielināšanai būtu interneta balsošanas iespēja Latvijas pilsoņiem ārzemēs. Latvijas vēstniecība ASV ir interesējusies par šādu iespēju un kopā ar ALAs pārstāvjiem tikusies ar kompānijas pārstāvjiem, kas šādu sistēmu varētu uzstādīt, – kaut vai tikai ASV mērogā kā pilotprogrammu, bet tas ir dārgs pasākums, kas prasītu vēlēšanu likuma maiņas un diez vai būtu paveicams līdz nākamajam rudenim. Tomēr arī šī informācija ir nodota Centrālās vēlēšanu komisijas vadības apsvēršanai.

Kukainis, Daliņš, Cimdars un Liepiņš

No kreisās puses: Jānis Kukainis, ALAs Informācijas nozares vadītājs, Jānis Daliņš, bijušais Latvijas goda konsuls Sidnejā, Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis un Valdis Liepiņš, Vēlēšanu reformas biedrības priekšsēdis. (Foto: Amerikas latviešu apvienība)

Three from Latvia charged in Montana with fraud, extortion

Three men from Latvia could each face a prison term of 20 years and a USD 250,000 fine if convicted in a case involving allegations of computer fraud and extortion in Montana. Their trial is scheduled to begin Dec. 29 in U.S. District Court in Great Falls.

Aleksandrs Hoholko, 29, Jevgenijs Kuzmenko, 25, and Vitalijs Drozdovs, 33, were extradited from the Netherlands and arrived in the United States on Oct. 22 to face the charges against them, according to the U.S. Attorney’s Office in Montana.

All three have pleaded not guilty to charges of extortion affecting commerce; fraud in connection with computers; obtaining financial records through unauthorized access to computers; and threatening communications and receipt of extortion proceeds, according to court records.

The three men were arraigned Oct. 26. They are accused helping a man named Robert Borko in an attempt to extort money from the Great Falls-based financial services business Davidson Companies, according to the Associated Press. Borko allegedly broke into the company’s computer system and accessed records of more than 300,000 clients. He e-mailed the company demanding money in exchange for deleting the records.

The company on Jan. 30, 2008, informed its clients that a database containing personal information had been “unlawfully accessed by a third party through a sophisticated network intrusion.” The company offered its clients a free one-year subscription to a credit reporting service so that they could monitor their accounts.

The three men from Latvia were indicted by a federal grand jury in March 2008. Court records were unsealed only after the men were arrested.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.