Kaut arī līdz Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanām ir vēl gads, gatavošanās šim procesam kļūst par vienu no galvenajām Amerikas latviešu apvienības (ALA) Informācijas nozares darba prioritātēm.
Nu jau vairākus mēnešus ALA sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību ASV un Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) darbojas pie vēlētāju pirmsvēlēšanu aptaujas projekta ar mērķi apzināt ASV dzīvojošo Latvijas pilsoņu domas par vēlēšanu procesu ārpus Latvijas. Aptauja tika izdalīta latviešu centros ASV, izsūtīta pastā, izplatīta elektroniski, kā arī iespiesta laikrakstā “Laiks”. Atsaucība ir laba, rezultāti tiks apkopoti un izmantoti vēlēšanu plānošanas procesā.
Lai plānotu vēlēšanu norisi un ieinteresētu tautiešus nākamgad aktīvāk piedalīties šajās svarīgajās Saeimas vēlēšanās, ALAs pārstāvji ir piedalījušies arī vairākās tikšanās. Nule aizvadītās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējās valdes sēdes ietvaros ALAs Informācijas nozares vadītājs Jānis Kukainis un bijušais Latvijas goda konsuls Sidnejā Jānis Daliņš tikās ar CVK priekšsēdi Arni Cimdaru un Vēlēšanu reformu biedrības priekšsēdi Valdi Liepiņu. (Šī gada septembŗa sēdē ALAs valde nolēma iestāties Vēlēšanu reformas biedrībā kā organizācija atbalstītāja.)
Sarunu dalībnieki apsprieda sāpīgo jautājumu par zemo vēlētāju dalību Latvijas Republikas vēlēšanu procesā ārvalstīs, vēlētāju reģistra ieviešanas iespēju, balsošanas procesa ērtāku izkārtošanu pilsoņiem ārvalstīs, kā arī interneta balsošanas plusus un mīnusus.
Sarunas dalībnieki konstatēja, ka ALAi būs krietni jāpiestrādā, lai veicinātu ASV dzīvojošo pilsoņu aktīvitāti. Darbība tiks saskaņota ar PBLA Vēlēšanu reformu komisiju, Vēlēšanu reformas biedrību Latvijā un Daugavas Vanagu organizāciju, kuŗas rūpēsies par pilsoņu dalību vēlēšanās ne tikai ASV, bet arī pasaules mērogā. Bēdīgi ir fakti, ka ārzemēs (pēc Vēlēšanu reformas biedrības informācijas) iepriekšējās 9. Saeimas vēlēšanās piedalījās tikai nepilni 23 procenti no balsstiesīgajiem, bet pa pastu pieteicās balsot tikai 557 pilsoņi.
Pēc Latvijas Republikas vēstniecības ASV sniegtajiem CVK datiem 9. Saeimas vēlēšanās ASV deviņos iecirkņos pavisam kopā nobalsoja tikai 1487 cilvēki:
- Vašingtonā – 411
- Čikāgā – 272
- Losandželosā – 120
- Sietlā – 109
- Klīvlandē – 90
- St. Pēterburgā – 54
- Mineapolē – 110
- Bostonā – 99
- Ņujorkā – 222
Jānis Kukainis skaidroja, ka vēlētāju aktīvitāti ASV traucē divi saistīti, bet atsevišķi risināmi faktori, proti, nepietiekamais vēlēšanu iecirkņu skaits un ar to saistītais lielais attālums, kas vēlētājam jāmēro, lai balsotu. Otrs faktors – balsošanas fakta reģistrēšana pasēs un ar to saistītā nepieciešamība vēlētājam balsot iecirknī vai arī uzticēt savu valsts pilsoņa pasi pastam.
“ALA sadarbībā ar iepriekš minētajām organizācijām iestāsies par vēlēšanu iecirkņu skaita palielināšanu un darīs visu iespējamo, lai ASV dzīvojošajiem pilsoņiem balsošana būtu ērtāka,” uzsvēra J. Kukainis. “Mēs uzzināsim aptuvenu balsstiesīgo skaitu un apsvērsim iespēju ar vietējo organizāciju atbalstu financēt piemērotas telpas un apmācīt iecirkņu darbiniekus.”
“Šīs vēlēšanas būs ļoti svarīgas Latvijas Valsts nākotnei, un šādi, iesaistot tautiešus un organizācijas, mēs varam ne tikai palīdzēt mūsu tēvzemei, bet arī veicināt sabiedrības aktīvitāti ASV,” viņš piebilda.
Protams, ka šādu iecirkņu izveidošana, vietējo darbinieku iesaistīšana un oficiāla pilnvarošana ir jāsaskaņo ar Latvijas Republikas likumiem un attiecīgajām ministrijām. Iespējams, ka būtu vajadzīgi grozījumi esošajos likumos, lai atvieglotu iecirkņu izveidošanas procedūru un mazinātu financiālo slodzi valstij. A. Cimdars solīja izpētīt iespējas un ziņot par iespējamajiem risinājumiem.
Sarunu dalībnieki bija vienis prātis, ka viens no ideālākajiem atrisinājumiem vēlēšanu procesa uzlabošanai būtu vēlētāju reģistra ieviešana. Tādējādi balsošanas fakts nebūtu jāreģistrē pasē, un balsošana ērti un viegli varētu notikt pa pastu.
Vēlēšanu reformas biedrība ir jau sagatavojusi ierosinājumu Saeimas vēlēšanās ieviest vēlētāju reģistra kārtību un cenšas panākt atbilstošu likuma maiņu, kas attiektos uz 10. Saeimas vēlēšanām. Jautājums patlaban ir atkarīgs no Latvijas valdības koalīcijas noskaņojuma un gribas šādu maiņu likumā ieviest. Aizvadītajās nedēļās Latvijas Valsts budžeta sagatavošana lielā mērā pārņēmusi valdības darba kārtu, un jautājums par vēlētāju reģistra ieviešanu nav pat pārrunāts koalīcijas sēdēs.
Viens risinājums vēlētāju skaita palielināšanai būtu interneta balsošanas iespēja Latvijas pilsoņiem ārzemēs. Latvijas vēstniecība ASV ir interesējusies par šādu iespēju un kopā ar ALAs pārstāvjiem tikusies ar kompānijas pārstāvjiem, kas šādu sistēmu varētu uzstādīt, – kaut vai tikai ASV mērogā kā pilotprogrammu, bet tas ir dārgs pasākums, kas prasītu vēlēšanu likuma maiņas un diez vai būtu paveicams līdz nākamajam rudenim. Tomēr arī šī informācija ir nodota Centrālās vēlēšanu komisijas vadības apsvēršanai.
No kreisās puses: Jānis Kukainis, ALAs Informācijas nozares vadītājs, Jānis Daliņš, bijušais Latvijas goda konsuls Sidnejā, Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis un Valdis Liepiņš, Vēlēšanu reformas biedrības priekšsēdis. (Foto: Amerikas latviešu apvienība)