Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ciemos Gaŗezerā

Saulainajās jūlija dienās, Gaŗezera saime pie sevis sagaidīja Latvijas Izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un Latvijas vēstniecības ASV Vadītāja vietnieku Juri Pēkali.   Amerikas latviešu apvienība un Gaŗezers vēlējās iepazīstināt jauno Izglītības un zinātnes ministri ar ASV lielāko latviešu skolu – Gaŗezera vasaras vidusskolu – kā arī ar Gaŗezera kvalitatīvajām mācību programmām jaunākiem skolēniem. Trīs dienu apciemojums deva iespēju Ministrei iepazīties ar Gaŗezera darbu, ar mācību programmu vidusskolā, kā arī darbiniekiem, kuŗi Gaŗezerā strādā ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.

Šī ir GVV 55. mācību vasara un vidusskolā sešas nedēļas mācās 132 skolēni no ASV un Kanadas. Šogad Gaŗezera sagatavošanas skola sagaidīja 62 skolēnus 3 posmos, Bērnu nometnē pa trim posmiem 90 skolēnu un Bērnudārzs pulcināja 52 jaunākos bērnus savās telpās.

Vizīte Gaŗezerā sākās ar teritorijas apskati. Sagatavošanas skola, Bērnu nometne un Bērnudārzs, iepazīstināja Ministri ar savu darbu un skolēniem. Trīs muzeji atvēra savas durvis viesiem.

Teritorijas apskate atklāja to, cik Gaŗezers ir milzīgs un cik latviešu tajā darbojas un atpūšas. Ir gan programmu darbinieki, gan skolēnu vecāki, gan ļaudis no ciema “Latvija”, kā arī viesi.

Pusdienas Ministre un Vēstnieka vietnieks ēda kopā ar skolotājiem un audzinātājiem no Latvijas, kas ieradušies strādāt GVV. Izglītības un zinātnes ministrija kopš 2018. gada vasaras atbalsta vidusskolas darbu, sūtot 15 spējīgu un ieinteresētu skolotāju un audzinātāju – Kultūras vēstnešus, Camp Counselors USA apstiprinātos darbiniekus –  strādāt ar skolēniem. Jāpiemin, ka šonedēļ Gaŗezera vasaras vidusskolā uzturas Valsts izglītības satura centra speciālistes Anta Lazareva un Baiba Mūrniece Buļeva. VISC speciālistes atbraukušas veikt Valsts valodas prasmes pārbaudījumu ar IV klases skolēniem. Pusdienu laikā vairāki skolotāji un audzinātāji dalījās ar ieskatiem un atziņām par piedzīvoto. Latvijas skolotājus un audzinātājus iespaidojusi GVV skolēnu vēlme uzlabot valodu. Citi stāstīja kā vietējo latviešu ciešā sadarbība un savstarpējais atbalsts ir aizkustinošs. XV Latviešu dziesmu un deju svētki Toronto bijusi iespēja Latvijas viesiem piedzīvot nepiedzīvoto.

Trešdienas turpinājumā, viesi un Kultūras vēstneši no Latvijas devās ekskursijā uz ASV augsti vērtēto Notre Dame universitāti. Izglītības ministrei, kuŗa ir ne tikai politiķe, bet arī latviešu literatūras zinātniece un universitātes pasniedzēja, kā arī  Kultūras vēstnešiem, bija paredzētas izglītojošas ekskursijas. Pēcpusdiena pagāja pastaigā pa plašo universitātes teritoriju, klausoties jaunajā gidā, kas iepazīstināja ar slavenās ASV universitātes darbību.

Ceturtdiena sākās ar GVV rīta lūgšanu, kur ministrei bija iespēja sveikt skolēnus, audzinātājus un skolotājus, ar laba vēlējumiem un veltēm. Skolēni, savukārt, sveica Ilgu Šuplinsku ar dziesmu latgaliski. Izglītības ministre izmantoja izdevību pasniegt Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstus iemīļotām GVV darbiniecēm. Sandra Kronīte-Sīpola saņēma IZM Atzinības rakstu par daudzu gadu Gaŗezera mācību programmas vadīšanu. Elisu Freimani apbalvoja ar IZM Atzinības rakstu par daudzu gadu darbu mācot GVV skolēnus.  Pārējais rīts pagāja sarunās ar skolēniem, apciemojot mācību stundas, piedaloties nodarbībās un uzdodot skolēniem vai skolotājiem jautājumus.  Īpaši jaukas bija pusdienas kopā ar III klases skolēniem. Skolas direktore iepazīstināja viesus ar skolēnu mītnes pilsētām, pieredzi apciemojot tēvtēvu zemi, mājās runātām valodām un nometnes pieredzi. Sarunas pusdienu laikā bija dzīvas un abpusēji interesantas.

Netālajā Kalamazū pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kur 1980. gados latviešu studenti mācījās Latviešu studiju programmā. Maira Bundža strādā RMU bibliotēkas pētniecības nodaļā un kopā ar viesiem izstaigāja universitātes teritoriju, stāstot par Latviešu studiju programmu un studiju centru, kā arī par universitātes nākotnes vīziju. Kalamazū apciemojumā bija iespēja izstaigāt arī Kalamazū latviešu sabiedrisko centru, kuŗā atrodas latviešu skolas telpas.

Vakarā Ministre Ilga Šuplinska stājās tautiešu priekšā uzrunājot viņus šīs vasaras pēdējos “Mūžizglītības kursos”. Līga Ejupa, Klinklāvu galerijas vadītāja ik gadus rīko ceturtdienas vakara kursus vietējiem latviešiem un viesiem. Kursantus uzrunā dažādi speciālisti, kas tobrīd atrodas Gaŗezerā. Pēdējo uzrunu sniedza Ilga Šuplinska, kas stāstīja “Susātīvu konceptu Latgaliešu kultūrtelpā”. Ilgai Šuplinskai ir mīļa Latgales kultūra un valoda. Klātesošie izjuta Ministres entuziasmu daloties ar literārajiem piemēriem un paskaidrojumiem.

Piektdien IV klases skolēni rakstīja Valsts valodas prasmes pārbaudījumus. Ilgai Šuplinskai un Jurim Pēkalim bija izdevība vērot pārbaudījumu norisi, kā arī paklausīties skolēnu sniegumu vidējā jeb B līmeņa runātprasmes pārbaudījumā. Valsts izglītības satura centra speciālistes šovasar ceturto gadu ierodas veikt pārbaudījumus ar GVV beidzēju klasi. Šogad vairāki skolēni izvēlējās rakstīt pārbaudījumu C līmenim, kas ir augstākais valodas prasmes līmenis. Gaŗezera vidusskolas vadība izteica lepnumu par visiem IV klases skolēniem, kas ar nepacietību gaida pārbaudījumu rezultātus.

Vakarā Izglītibas un zinātnes ministrei un Vēstniecības vadītāja vietniekam vēl bija iespēja satikt Gaŗezera administrāciju, Gaŗezera padomes locekļus, programmu vadītājas, un vairākus Amerikas latviešu apvienības valdes locekļus pieņemšanā ciema “Latvija” paviljonā. Īpaši skaisti bija ALA Izglītības nozares vadītājas Elisas Freimanes Ministrei veltītie vārdi. Elisa Freimane uzsvēra, ka katrs latviešu bērns ir svēts, lai kur dzimis un audzis. “Katrs latviešu bērns ir svēts, jo bez bērniem, kas tic Latvijai, mums nav Latvijas.” Izglītības nozares vadītāja pateicās Ministrei par sniegto atbalstu latviešu skolu darbam ASV un vēlēja labus panākumus izglītības darbā.

27. jūlijā viesi kopā ar GVV saimi pulcējās, lai godinātu Baltijas ceļa 30.gada dienu. Tika uzņemtas kopīgas fotogrāfijas, kurās visi sastājās plecu pie pleca, atveidojot Latvijas robežlīniju, un simboliski sadevās roku rokā, atveidojot Baltijas ceļa ķēdi no Tallinas līdz Viļņai caur Latviju. Gaŗezera vasaras vidusskola iezīmēja lielu Latvijas valsts kontūrkarti vidusskolas teritorijā – Pētersona sporta laukumā.  Vēlāk Ilga Šuplinska un Juris Pēkalis devās uz Vašingtonas pavalsti, ciemoties Vasaras vidusskolā Kursa un Vašingtonas universitātes Baltiešu studiju programmā.

Pateicamies Izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai un Latvijas vēstniecības vadītāja vietniekam Jurim Pēkalim par Gaŗezeram veltīto laiku un interesi. Priecājamies un pateicamies par līdzšinējo sadarbību ar Latvijas iestādēm un Latvijas vēstniecību ASV. Gaŗezera saime turpinās strādāt par labu nākamajām latviešu paaudzēm, ar devīzi, “Dievam un Latvijai”!

Songwriter Dinārs Gulbis brings Latvian poetry to life

In recent years, Latvian songwriter Dinārs Gulbis has distinguished himself as one of the most notable songwriters in Latvia. He released his debut album, Es nezinu kāds ir īsākais ceļš pie tevis in 2015, and the album was nominated for the ‘Best Songwriter’ award at the Zelta mikrofons awards. Gulbis, with his distinctive, world-weary voice and dramatic song interpretations, has established himself as a premiere artistic talent.

Gulbis returned in 2018 with his second album Kad, which continues his songwriting and musical career, with both new songs and both well-known, as well as rarely-heard, Latvian songs. On the album, Gulbis is joined by guitarists Kaspars Zemītis and Reinis Jaunais, bass guitarist Lauma Kazaka, and drummer Ivars Logins.

One of Gulbis’ main goals in his performances is to bring Latvian poetry vividly to life. One example is the nocturnal ode ‘Gājēji pusnaktī’, a song with poetry by Austra Skujiņa, full of imagery of a stroll on a dark evening. Gulbis’ music for this song, as well as his vocal performance, creates captivating imagery. As Gulbis sings phrases like ‘Uz jumtiem mēness raksta dzejas un klusos namos spoki klīst’ (The moon writes poetry on the roofs and ghosts wander the quiet houses), he transports the listener to this dark terrain.

As on his first album, Gulbis’ wife Daiga Gulbe also provides poetry for his songs – on the introspective ‘Ceļš uz sevi’, the title track ‘Kad’, as well as the deeply personal ‘Par mums’, a tender song of love and relationship growth, with phrases like ‘mirkli esam viens otra elpa’ (we are briefly each other’s breath).

In a nod to his influences, Gulbis also provides his version of what is one of the best known and beloved dramatic songs, ‘Atzīšanas’ (also known as ‘Miglā asaro logs’), with lyrics by poet Aleksandrs Čaks. Čaks’ evocative text, with its unrequited longing and sorrow and phrases like ‘Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc’ (you drench your lips with my blood), along with the melancholy melody, has inspired generations of singers and musicians. Gulbis has noted that Čaks was one of his main inspirations to begin his songwriting career, and one can sense this in Gulbis’ intimate and emotional performance of this song of the personal nature of this song.

‘Atzīšanas’ is one of a triptych of Čaks songs that Gulbis performs – the other two being the equally well known ‘Liepas satumst’, as well as the slightly less familiar ‘Lepnai sievietei (Melnais vīns)’. For both, Gulbis captures the essence of Čaks’ texts, enhancing the mood and atmosphere of Čaks’ poetry with his vocal style.

Over the course of the eighteen songs on his second album Kad, Dinārs Gulbis continues to develop and build upon the sound and atmosphere of his debut album. Threaded with melancholy, longing and sorrow, the album’s brooding performances are engaging and memorable. Of course, some listeners may find that the album, with its often slow and sad songs, to be perhaps a bit morose at times, but for others, the music and vocals will be calming and engrossing. Gulbis displays his innate ability to bring Latvian poetry vividly to life, creating almost theatrical performances, and his singular talent is on full display on Kad.

For further information, visit Dinārs Gulbis page on the Lauska website.

Kad

Dinārs Gulbis

Lauska, LAUSKACD081, 2018

Track listing:

  1. Ceļš uz sevi
  2. Dzīva daļa
  3. Dziesma (par talantiem)
  4. Gājēji pusnaktī
  5. Jaunlaulātais
  6. Izvēle
  7. Kad
  8. Ķēniņa Tālivalža dziesma
  9. Par mums
  10. Par piedošanu
  11. Par zelta pīlīti
  12. Piedzimšana
  13. Šis lapu laiks
  14. Vibrācija un skaņa
  15. Liepas satumst
  16. Lepnai sievietei (Melnais vīns)
  17. Atzīšanās (Miglā asaro logs)
  18. Visskaistākās ogas pasaulē

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Rīgā atzīmē Pasaules Bēgļu dienu, atklāj izlaušanās spēli “Bēgļu gaitās”

Sadarbojoties ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) Ziemeļeiropas reģionālajam birojam
Stokholmā un “Latvieši pasaulē” – muzejam un pētniecības centram, ar daudzpusīgu
programmu 19.jūnijā Rīgā, Kalēju ielā 57. tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules Bēgļu diena.
Šī diena katru gadu tiek atzīmēta, lai pieminētu bēgļu izturību un spēju sākt jaunu dzīvi,
neskatoties uz piedzīvotajām grūtībām. Miljoniem cilvēku visā pasaulē ir bijuši spiesti
pamest savas mājas, draugus un radus, savas izcelsmes valstis, lai glābtos no vardarbības,
vajāšanas vai kara. Daudzi no viņiem pavada ceļā nedēļas un pat mēnešus. Taču, ja vien
viņiem tiek dota iespēja un atbilstoši apstākļi, bēgļi ātri vien atsāk pilnvērtīgu dzīvi. Un jau pavisam drīz viņi sniedz savu ieguldījumu tās sabiedrības un valsts labā, kas viņus ir
uzņēmusi. Bēgļi ir tādi paši cilvēki kā katrs no mums – vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka viņi ir nonākuši nepaskaužamā situācijā un ir spiesti doties bēgļu gaitās.

Pasākuma centrālais notikums ir ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) ikgadējā ziņojuma Global Trends Report prezentācija, ko vadīs Didzis Melbiksis no ANO Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas reģionālā biroja Stokholmā, kā arī “Latvieši pasaulē” izstādes un izlaušanās spēles “Bēgļu gaitās” svinīga atklāšana, piedaloties Saeimas deputātei Vitai Tēraudai, ĀM speciālo uzdevumu vēstniekam diasporas jautājumos Aivaram Grozam, PBLA priekšsēdei Kristīnei Saulītei, un citiem runātājiem.

UNHCR ziņojums Global Trends Report tiek laists klajā katru gadu jūnijā. Tas satur
apstiprinātus statistikas datus par bēgļiem, iekšzemē pārvietotajām personām, patvēruma
meklētājiem un bezvalstniekiem visā pasaulē iepriekšējā gadā. Dokuments ir noderīgs un
svarīgs visiem, kas strādā ar bēgļu jautājumiem vai interesējas par šo tematu.

“Latvieši pasaulē” – muzeja un pētniecības centra radošās komandas darba rezultāta –
izstādes un izlaušanās spēles “Bēgļu gaitās” – centrā ir II Pasaules kara beigu posma notikumi Latvijā un to sekas, kas daudziem kļuva par sākumu izceļošanai no Dzimtenes. Ekspozīcija piedāvā izstādes un spēles apmeklētājiem izdzīvot bēgļu gaitas, iedziļinoties individuālos lēmumos un izprotot emocionālās, fiziskās un praktiskās grūtības, ar kurām ļaudis reāli saskarās, cauri Kurzemei dodoties uz ostām, lai 1944.gada oktobra sākumā izceļotu uz Vāciju. Projekts tapis īstenots Latvijas simtgades pasākumu zīmē – Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras konferences “Latvija ārpus Latvijas simt gados” ietvaros. Tā finansētāji un atbalstītāji ir: Latvijas Republikas Kultūras Ministrija, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Biedrība Free Riga.

Bēgļu dienas ietvaros risināsies virkne citu notikumu: mākslinieces Brigitas Strodas vadībā notiks radošā darbnīca, kurā tiks darināti kroņi kā simbols dzīves aplim, autorei daloties savā radošajā pieredzē, kā izmantot bēgļu naratīvus, darinot sīkscenogrāfiju”. Uldis Neiburgs, Gada vēsturnieks Latvijā 2018, LU Latvijas vēstures institūts, lasīs lekciju “Latvijas iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju (1944-1945): motīvi, norise, rezultāti ”. Savukārt, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Liene Sebre un Ģirts Liuziniks aicinās atgriezties 1944. gada notikumos, piedāvājot literāros lasījumus “Maize no mājām.”

Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” ir nevalstiska organizācija, kas jau 12 gadus mērķtiecīgi vāc, kārto un padara pieejamu sabiedrībai latviešu diasporas vēstures
mantojumu. Muzeja krājuma fokusā ir izceļotāju individuālā pieredze un tās saistība ar “lielās vēstures” procesiem un pārmaiņām, kas sev līdzi – bieži vien neviļus – aizrāvušas
ģimenes, veselas dzimtas, aizvedot ļaudis svešumā, kur tiem dzīvi ir bijis jāsāk par jaunu – no nekā. Muzeja krājums pašlaik deponēts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, uz tā bāzes veidotas vairākas izstādes, grāmatas un filma par latviešu gaitām ārpus Latvijas.