New commemorative coin celebrates significance of amber to Latvia

The Bank of Latvia’s latest commemorative silver coin contains a small piece of amber. The Amber Coin, designed and modeled by Aigars Bikše, celebrates the significance of amber throughout Latvia’s history.

The coin was issued Nov. 15. As noted in the accompanying booklet, Latvian amber comes from a time 40 million years ago when pine resin fossilized, and, since then periodically washes up on the beaches of Latvia.

The proof quality coin has a face value of 1 lat, and has a mintage of 7,000 pieces. The coin has a silver fineness of .925, weighs 20.7 grams, and has a diameter of 35 mm.

So far in 2010, the Bank of Latvia has released silver commemorative coins celebrating Duke Jacob of Courland; the 20th anniversary of the May 14, 1990, declaration of independence; and the Latvian ABC book. Scheduled for release by the end of 2010 is the third “Coin of Time,” containing both silver and niobium.

Commemorative coins can be purchased at all offices of the Bank of Latvia, as well as at certain numismatic shops in Latvia. For further information, visit www.bank.lv.

Dzintara monēta

The latest commemorative coin issued by the Bank of Latvia celebrates the importance of amber to the country’s history.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Retrospective CD provides satisfying overview of folk ensemble Kolibri

Kolibri atskatās

While other Latvian-American ensembles of the late 20th century performed popular and traditional tunes, Kolibri made its mark by performing Latvian folk songs, often with its own arrangements.

Though the ensemble has long since ceased active performance, it certainly has not been forgotten. A collection of Kolibri’s folk song arrangements and performances entitled Kolibri atskatās / Kolibri Reminisces was released in November 2009.

Formed in Boston in 1976 and most active through the 1980s, the ensemble made a name for itself with its professionalism, its unique arrangements of folk songs, and for raising the profile of Latvian music in not just the United States, but also worldwide. Kolibri made a number of appearances on American radio, articles about the ensemble appeared in the press, and it even performed at Carnegie Hall. Kolibri’s career, which included four albums, came to an end in the early 1990s.

The ensemble featured a number of distinguished Latvian-American composers. Some of the ensemble’s songs even became popular Latvian choir material. The best example is Anita Kuprisa’s arrangement of the folk song “Ģērbies saule, sudrabota,” which remains a staple of the Latvian choir music repertoire and frequently is heard in song festivals (and is a piece most all choir singers can sing by heart).

Other composers in the ensemble include brothers Mārtiņš and Pēteris Aldiņš, as well as Imants Mežaraups. The group also performed arrangements by noted composer Andrejs Jansons. A number of artists performed with the ensemble through its existence, including Līga Aldiņa, Juris Broks, Pamela Ambrose, Lalita Saliņa, Laura Padega-Zāmura, Pēteris Sils, Jānis Ozols and Ruta Dambis-Ruice.

What I particularly like about the arrangements on Kolibri atskatās / Kolibri Reminisces is that many of them are of folk songs that are heard less often, even obscure. Kolibri shines new light on these long-forgotten melodies. For example, the album opener, the Latgallian “Malni muni kumeleņi” (a song originally written down by composer Emils Melngailis), is a rousing tune with some beautiful kokles work arranged by Pēteris Aldiņš.

Kolibri’s use of flute and percussion give many of the songs an almost Renaissance music feel to them, such as on “Šūpļa dziesma” by Pēteris Aldiņš and “Tu māsiņa, es māsiņa” by Mežaraups.

It is also a treat to hear the original version of Kurprisa’s arrangement of “Ģērbies, saule, sudrabota.” The song also has a non-traditional beat—5/8—something not often encountered in Latvian folk songs!

Though most of the arrangements on this record are on the shorter side, there are a few “long form” works, for example the nearly 11-minute-long “Vedat mani dziedādami!,” which is actually an arrangement of multiple Latvian funeral songs.

The album closes with three different interpretations of the folk song “Sidrabiņa lietiņš lija,” by Pēteris Aldiņš, Kuprisa and Mārtiņš Aldiņš, respectively, with each composer offering their own unique interpretation of the winter solstice song.

In addition to the great music contained on the compact disc, there is also a wealth of information on the ensemble and the songs, in both Latvian and English. There are biographies of the group and its members, as well as some notes on each song, which are particularly interesting to read as they give an insight into the composition and arrangement process.

In the 1970s and 1980s, there was a rebirth of interest in Latvian folk song interpretations not just in Latvia, but also in the diaspora. One of the ensembles at the forefront of this movement was Kolibri. Kolibri atskatās is a particularly significant and enjoyable document of the period.

With the wealth of talent offered by members of the ensemble, it is actually not much of a surprise that they were able to make such great music together. Providing a fresh look at these ancient melodies, Kolibri made a name for itself as one of the definitive folk song interpreters in not just the United States, but worldwide. Taking its place among other Latvian folk song performers such as Iļģi and Skandinieki, Kolibri is one of the most important Latvian-American ensembles, and Kolibri atskatās is a particularly satisfying collection of the group’s arrangements, with many beautiful and memorable performances.

Details

Kolibri atskatās / Kolibri Reminisces

Kolibri

Kultūras biedrība SPEKTRS,  2009

S 001

Where to buy

Purchase Kolibri atskatās / Kolibri Reminisces from Amazon.com.

Purchase Kolibri atskatās / Kolibri Reminisces from iTunes.

Note: Latvians Online receives a commission on purchases.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Vienota, stipra latviskā kopība ārzemēs ir labākais atbalsts Latvijai

Pasaules brīvo latviešu apvienības un tās valdes vārdā apsveicu visus latviešus plašajā pasaulē Latvijas valsts dzimšanas dienā!

Aizvadītais gads Latvijai bijis piesātināts ar priekšvēlēšanu norisēm un citiem ar to saistītiem politiskiem notikumiem. Ar saviļņotiem prātiem esam sagaidījuši un aizvadījuši 10. Saeimas vēlēšanas.

PBLA šajā laikā kopā ar tās partneriem – Daugavas Vanagu organizāciju, kā arī ar dalīborganizācijām – Amerikas Latviešu Apvienību, Latviešu Nacionālo Apvienību Kanādā, Latviešu Apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē un Eiropas Latviešu Apvienību īstenoja Latvijā projektu “Tava balss ir svarīga Latvijai”, rosinot iedzīvotājus aktīvi piedalīties velēšanu procesā. Apceļojām 23 pilsētas ar triju tenoru un rokgrupas Dzelzs Vilks bezmaksas koncertiem, kuŗos aicinājām Latvijas vēlētājus valstiskai rīcībai 2. oktobrī gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās.

Pēc sekmīgām Saeimas vēlēšanām ceram, ka jaunievēlētie Latvijas politiķi vadīsies pēc citiem, valstiskiem morāles principiem, un viņu izveidotā valdība prasmīgi saimniekos līdz 11. Saeimas vēlēšanām!

Pašreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadību un stūrēt Latvijas kuģi uz mierīgākiem ūdeņiem caur ekonomiskām krīzēm mūsu valstij ļoti kritiskā brīdī. Viņš spēja saglabāt valdošo koalīciju līdz 10. Saeimas vēlēšanām, neskatoties uz oligarchu machinācijām un nevalstisku rīcību.

Lai arī ne vienmēr esam bijuši vienisprātis ar līdzšinējo Latvijas valdību un tās darbu, tomēr ārzemju latviešu un PBLA sadarbība ar mūsu valsti aizvadītajā gadā ir turpinājusies labāk, nekā daudzo iepriekšējo valdību laikā. Pateicamies Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par viņa valdības atsaukšanos uz daudzām mūsu izteiktām bažām un rūpēm. Ir gandarījums, ka Latvijas valsts varēja atvērt vairāk vēlēšanu iecirkņu ārzemēs, nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās! Kopīgi turpinām stiprināt latviešu sabiedriskās un nacionālpolitiskās aktivitātes ārzemēs un rosību latviskās izglītības un kultūras laukā. Kopīgi ar līdzšinējo valdību esam vienojušies, ka no 2011. gada 1. septembŗa Latvijas vēsture beidzot tiks mācīta Latvijas skolās kā atsevišķs mācību priekšmets. Esam arī atbalstījuši maiņas Pilsonības likumā, lai risinātu aktuālo un jūtīgo dubultpilsonības jautājumu. Dubultpavalstniecības statusa atjaunošana vairotu ārzemju latviešu sabiedrības piederības sajūtu mūsu valstij – 18. novembŗa Latvijai.

Ļoti lielas rūpes Latvijas nākotnei sagādā spējīgāko darba roku aizplūšana uz ārzemēm. Tā ilgusi jau vairākus gadus un nerimstas arī šogad. Ir bijis maz centienu un arī iespēju nodibināt aktīvu sadarbību ar daudzajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuŗi devušies labāka darba meklējumos uz ārzemēm. Tikai uzplaukums Latvijas saimnieciskajā dzīvē varēs šos cilvēkus Latvijai ļaut atgūt. Nopietna problēma Latvijai ir demogrāfiskā krīze ar negatīvu attīstību nākotnē, kas apdraud Latvijas valsts etnisko sastāvu. Izmaiņas var just, ciemojoties pustukšās Latvijas lauku sētās, kur redzam vairumu sirmgalvju, nevis vidējo un jaunāko paaudzi.

Labāks materiālais stāvoklis, protams, var līdzēt situācijas uzlabošanai, bet viens no iemesliem sliktajam demogrāfiskajam stāvoklim ir Latvijas sabiedrībā pastāvošā vērtību krīze. Satraucoši ir tas, ka maz vai pārāk virspusēji runā par demogrāfisko situāciju Latvijā. Nepatīkama lieta ir bezcerība un apātija, kam cilvēki vietumis padodas. Latvija pēc statistikas rādītājiem pasaulē ir ļoti augstā vietā ar pašnāvību skaitu. Tas rāda, ka ir jārunā par vērtībām, par ticību sev un augstākiem ideāliem. Jaunajai valdībai stāv priekšā liels darbs un PBLA cer nākt talkā pie tā risināšanas!

Pasaules brīvo latviešu apvienība nekad nav vairījusies paust savu viedokli par Latvijas valstī notiekošajiem politiskajiem procesiem, lai arī tas ne vienmēr ir sakritis ar Latvijas valdības pozīcijām. Mēs izteicām atšķirīgo ārzemju latviešu sabiedrības viedokli par latviešu valodas lietošanu Latvijā. Esam uzsvēruši, ka ir tikai viena valsts valoda – latviešu valoda, un to valdības pārstāvjiem jālieto intervijās Latvijā un sarunās ar Latvijas iedzīvotājiem. Latviešu valoda ir galvenais integrācijas rīks.

Mēs aicinām ikvienu latvieti Latvijā, mūsu tēvzemē un pasaulē aktīvāk izteikt savu nacionālpolitisko gribu un pārliecību, piedaloties referendumos, vēlēšanās, paužot savu attieksmi pret Latvijas politiķu darbu. Mēs rosināsim domu apmaiņu sabiedrībā par tādām Satversmes maiņām, kas vairotu mūsu politiķu atbildību iepretim saviem vēlētājiem, lai Saeimā izdotos ievēlēt tādus deputātus, kuŗi būtu īsti un cienīgi savas tautas pārstāvji, nevis tikai savu partiju šauro interešu kalpi, un lai valdības ministri tiktu izraudzīti savas kompetences, nevis partejiskās piederības dēļ. Esam cieši sadarbojušies ar Vēlēšanu Reformas biedrību, lai izskaustu lokomotīvju principu un ieviestu Latvijā izteikti labākus vēlēšanu procesus. Izsakām arī atbalstu, lai ieviestu Vēlētāju reģistru, kuŗu varētu jau pielietot 11. Saeimas vēlēšanās, kas atvieglotu ārzemēs dzīvojošiem latviešu pilsoņiem piedalīšanos vēlēšanās.

Ārzemju latviešu uzdevums ir uzturēt nacionālu, vitālu, rosīgu sabiedrību un latvisko kopību svešumā, kuŗa turpina nesavtīgi atbalstīt savu mītņu zemju latviešu organizācijas.  Tas ir un būs mūsu vislabākais atbalsts Latvijai un tās brīvībai.

Dievs, svētī Latviju!