Luksemburgas latviešu skoliņa “Strops” 9. maijā veiksmīgi nobeidza 3. mācību gadu.

Šogad Luksemburgas latviešu skoliņā veiksmīgi turpinājās sadarbība ar dažādiem vieslektoriem no Latvijas. Vislielākais atklājums bērniem un viņu vecākiem bija Montesori pedagoģes un latviešu valodas skolotājas Andras Ozolas nodarbības. Viņa skolu šogad apciemoja trīs reizes, sestdienas rītā novadot nodarbības visām „Stropa” grupām, bet vakarā vadot semināru vecākiem. Vislielāko pārsteigumu Andra sagādāja mazajiem „Stropa”  bērniem, kas viņas leļļu teātri, dzejoļus un dziesmas vēroja kā apburti – vārda tiešā nozīmē pavērtu muti un nepakustoties.

Vakara seminārā vecākiem Andra runāja par dažādām ar bērnu audzināšanu, izglītošanu un kopābūšanu saistītām lietām. Viņa mācīja vecākus būt radošiem gan attiecībās ar bērniem un savā starpā, gan radoši pieiet bērnu izglītošanai.  Piemēram, jebkurš dzejolis atdzīvosies, ja to pavadīs ritms, ko bērns veido, izmantojot maizes griežamo dēlīti. Ar knaģiem, izrādās, var piespraust ne tikai veļu, bet arī patskaņus dzejoļa rindās, var arī uzcelt torni, izmantojot dziesmu. Tādejādi bērns spēj iemācīties vissarežģītākās lietas, pats pat nemanot, ka to dara. Galvenā atziņa pēc Andras semināriem – būt atvērtam un radošam un ar mīlestību uztvert sev apkārtesošos cilvēkus, notikumus un pasauli, kā arī spēt šo attieksmi iemācīt saviem bērniem. Ceram, ka sadarbība ar Andru Ozolu turpināsies arī nākošajā mācību gadā.

Vēl „Stropu”  šogad apmeklēja nu jau ilggadīgā mūsu draudzene Ilga Reizniece, kas bērniem mācīja rotaļas, dziesmas, iepazīstināja ar tautas mūzikas instrumentiem. Kā vienmēr – aizraujoši, profesionāli un mīļi.

Kā vissirsnīgākie gada viesi jānominē folkloras kopa „Egle” no Medņevas Latgalē, kas viesojās pie Luksemburgas latviešu folkloras kopas „Dzērves”. Izrādās, ka folkloras kopā „Egle” gandrīz visi dalībnieki strādā izglītības jomā, ko mēs, protams, nevarējām neizmantot un uzaicinājām viņus novadīt mūsu bērniem nodarbību ciklu „Stropā”. Skolotāji bija ļoti gatavojušies, lai katrai grupiņai piemeklētu atbilstošas aktivitātes – bija gan neredzētas pirkstiņspēles mazajiem, gan kaut kas īpašs mūsu lielajiem puišiem – sena kara deja, kas dejota pirms došanās kaujā.

Vislielākais izaicinājums šogad un domājams, ka tas turpināsies arī nākamajā gadā, bija –  kā nodarbināt un ieinteresēt skolas vecāko grupu, proti, bērnus no apmēram 7 – 12 gadiem. Šķiet, kas tas ir vecums, kad notiek lūzums un bērniem zūd motivācija apmeklēt latviešu skolu, kā arī vairums nodarbībās piedāvātās tēmas viņiem šķiet garlaicīgas. Iespējams, ka tas ir saistīts ar vecumposma īpatnībām vai arī, iespējams, viņi ir pārslogoti citās jomās un retajās brīvdienās grib vienkārši atpūsties. Šajā jautājumā labprāt iepazītos ar citu diasporas latviešu skolu pieredzi.

Liels prieks, ka mums beidzot ir arī sava mājas lapa, ko visi var apskatīt un novērtēt šeit:  www.strops.lu . Ceram, ka šī mājas lapa tiks izmantota ne tikai informācijai par „Stropa” aktivitātēm, bet kļūs par latviešu vecāku Luksemburgā satikšanās vietu, kur forumos varēs jautāt un iegūt atbildes uz jebkādiem ar bērniem Luksemburgā saistītiem jautājumiem. Šobrīd ir sākusies dalībnieku reģistrācija forumā, kur pašlaik līdz rudenim un jaunā mācību gada sākumam valda klusums. 

“Stropa” pēdējā skolas diena

Lai gan skolas gada noslēguma nodarbība šogad sakrita ar Eiropas skolas svētkiem, Latviešu skoliņas “Strops” pēdējā skolas diena bija labi apmeklēta. Atceroties ar kādu sajūsmu un interesi bērni skatījās ciemos atbraukušo leļļu teātra mākslinieku izrādi pagājušā mācību gada nobeigumā, bija skaidrs, ka arī šogad bērni gaidīs ko īpašu. Un viņiem nenācās vilties, jo ciemos bija atbraukuši Lācītis Pūks un Sivēns.

No sākuma Pūks un Sivēns satika pavisam jaunākos “Stropa” skolēnus, ar kuriem kopā gan lēca kā tīģeris, gan lidoja un zumēja kā bites, kā arī meklēja un atrada ēzelīša Ī-ā pazudušas astes (izradās, ka tās var būt arī vairākas). Izdejojušies un izpriecājušies paši mazākie, Pūkam un Sivēnam ar ziepju burbuļiem rādot ceļu, devās pie pārējiem “Stropa” skolniekiem, kuri jau bija sapulcējušies uz svinīgo skolas gada noslēgumu.

Pēc skolas līdzšinējās vadītājas Aigas uzrunas, kurā viņa pateicās visiem par līdzdalību, atzīmēja pašas centīgākās lielās bites un iepazīstināja ar jauno skolas vadītāju Daigu, nu jau var teikt “kā ierasts” visi klātesošie nodziedāja skolas himnu “Teici, teici, valodiņa”. Pēc tam visi, kas šogad “Stropā” kārtīgi mācījušies saņēma diplomu par veiksmīgi pabeigtu skolas gadu un kopā ar grupas biedriem nofotografējās pie skolas ģērboņa. Blakus telpā par godu šim notikumam mākslas skolotāja Signe atklāja mazo mākslinieku darbu izstādi, kura tai veltītā laika un pūliņu ziņā nemaz neatpalika no Rīgas galerijās skatītajām.

Pēc mazas iestiprināšanās gluži Pūka gaumē paši mazākie “Stropa” skolnieciņi atvadījās līdz nākamajam gadam un devās mājās, kamēr lielākos Pūks un Sivēns aicināja ārā, lai dotos “ekspotīcijā”. Kas gan tik viss tur nenotika – gan spēles gan rotaļas, gan veļas žaušanas sacensības, gan bišu līmēšana, gan dejas, gan virves vilkšana bērniem pret vecākiem. Protams, uzvarēja bērni, kā gan savādāk, jo tikai viņus pirms vilkšanas Sivēns bija uzcienājis ar krāsainiem “stiprumtārpiem”!

Beigās pēc teju divām stundām nepārtraukta jampadrača visiem “ekspotīcijas” dalībniekiem ar Pūku priekšgalā izdevās atrast tik kāroto medus podiņu, no kura nu katrs varēja ar pirkstu nogaršot – vai tajā tiešām ir tīrs medus līdz pašam dibenam. Un bija! Laimīgas un nogurušas visas “Stropa” bitītes pamāja ardievas Lācītim Pūkam un Sivēnam un devās mājup, lai atkal salidotu kopā rudenī uz nākamo – “Stropa” ceturto skolas gadu.

Luksemburgas skolas “Strops” vārdā
Ilze Lase in Daiga Priede