Volleyball pair undefeated as track and field kicks off

Viesturs Zariņš | 

Latvia’s beach volleyball pair of Martins Plavins and Janis Smedins beat Norway 2:0 (21:18 and 21:16) and remain undefeated to advance to the quarter finals. On Monday they will face the winner of Saturday’s match between Russia and the USA. Win or lose they are guaranteed at least an 8th place finish.

The second pair of Aleksandrs Samoilovs and Ruslans Sorokins face off in the round of 16 against 3rd ranked Germany on Saturday to see if they too can make it to the quarter finals. It will be a tall order but the two Latvian pairs have surprised at London.

Things got interesting in beach volleyball on Friday when the top-ranked USA pair who were gold medalists in Beijing and were ranked 2nd in London were upset and eliminated by the Italians.

So far Latvia’s beach volleyballers have gone the furthest as other Latvian athletes have failed to deliver although the games are only half-way through.

Sixty-five year old pistol-shooter Afanasijs Kuzmins, in his 9th Olympics this year, finished 17th in a field of 18. He won gold under the Soviets at Seoul in 1988 and a silver at Barcelona in 1992 as part of Latvia’s team. This time he did not qualify for the Games but was given the one wild card berth awarded to Latvia’s Olympic Committee.

Meanwhile athletics, or track and field as it is more commonly known, kicked off on Friday.

The heptathlon is a women’s track and field event and consists of seven disciplines: the 100m hurdles, the high jump, the shot put, the 200m, the long jump, the javelin and the 800m. It is a test of strength, endurance and speed. It was added to the Olympics for women in 1984 and replaced the five event pentathlon. Laura Ikauniece finished 15th after day one, while Aiga Gribuste was 23rd in a field of 38. Competition continues on Saturday.

Ikauniece was a surprise bronze winner at this year’s European championships after moving up from junior ranks. Latvian fans should take note of that as they continue to wait for one of their athletes to get to the podium. Most of the medal winners for Latvia in the Summer Games since independence was restored have been a surprise.

The Games are over, however, for Latvian athletes in gymnastics, judo, swimming, table tennis, the shot put and road cycling.

Gaŗezera audzēkņu Olimpiādes akcija veiksmīga

Zanda Vēvere | 

image

GVV audzēkņi līksmo, kad NBC pārraida Baltiešu iesoļošanu Olimpiādes atklāšanas ceremonijā. Foto: Ilze M. Kalniņš.

2012. gads Gaŗezera vasaras vidusskolas skolēnu un audzinātāju atmiņās paliks ar kādu īpašu notikumu, proti, viens no nozīmīgākajiem un svarīgākajiem 2012. gada GVV audzēkņu un darbinieku panākumiem bija iniciatīvas uzsākšana saistībā ar Londonas Olimpiskajām spēlēm. Pateicoties ģeogrāfijas skolotāja Arta Inkas ierosinājumam un piesaistot latviešu valodas skolotāju Zandu Vēveri, kopā ar GVV Skolēnu padomi tika uzsākta akcija “Pārraidiet Baltijas valstis Londonas olimpiskajās spēlēs”.

GVV skolēni un darbinieki nosūtīja NBC vadībai atklātu vēstuli, ko parakstīja 168 atbalstītāji, lai mudinātu „National Broadcasting Company” (NBC) mainīt tās ilggadējo praksi, ignorējot Baltijas valstis olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas tiešraidē. Audzēkņi un skolotāji lūdza nodrošināt Londonas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas pārraidē dažādību, vienādu attieksmi un pilnīgu nacionālo komandu parādes atspoguļošanu.

Turklāt GVV uzsāka akciju sociālajos tīklos, aicinot visus Baltijas valstīs dzīvojošos un viņu draugus ASV, Kanādā un citviet pasaulē sazināties ar televīzijas translācijas nodrošinātājiem NBC un pieprasīt pilnu Londonas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas pārraidi nacionālo komandu parādes laikā. Akcijas ietvaros tautieši tika aicināti nosūtīt vēstuli NBC vadībai, kā arī pievienoties GVV izveidotajām mājas lapām draugiem.lv un facebook.com, kā arī sekot brīvprātīgās atbalstītājas Katriānas Zommers ierakstiem Twitter.

Akcijas uzsākšanas iemesls bija daudzu Amerikas latviešu vilšanās un neapmierinātība ar NBC ierasto praksi, kad olimpisko spēļu atklāšanas parādes laikā Baltijas valstu komandu iesoļošana netika atspoguļota, tās vietā rādot reklāmas. Daudzi Amerikas baltieši atceras, kā 1992. gadā, tikai vienu gadu pēc neatkarības atjaunošanas, saviļņoti skatījušies Barselonas Olimpisko spēļu atklāšanu. Taču nacionālo komandu parādi bieži pārtrauca reklāmas, un Latvijas un Lietuvas komandu iesoļošana olimpiskajā stadionā netika pārraidīta. Diemžēl arī nākamajos gados pārējo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju tiešraides izraisīja līdzīgu sarūgtinājumu.

GVV akcijai nekavējoties pievienojās un to atbalstīja daudz līdzjutēju gan ASV un Latvijā, gan Vācijā, Igaunijā, Anglijā un citviet pasaulē. Liels panākums iniciatīvai bija Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atbalsts, izplatot preses relīzi, kurā Ilze Āķe-Vīksne, LOK speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos, norādīja, ka „Latvijas Olimpiskā komiteja atbalsta ārzemju latviešu uzsākto iniciatīvu, jo iestājas pret jebkādu Olimpisko komandu diskrimināciju vai ignorēšanu atklāšanas ceremonijas un Olimpisko spēļu laikā, kā arī uzskata, ka šajā gadījumā nekādas reklāmas devēju un komercintereses nevar stāvēt pāri Olimpiskajām interesēm”.

Pateicoties LOK atbalstam, GVV Olimpiādes akcija piesaistīja preses uzmanību Latvijā un citviet. Par šo iniciatīvu vēstīja gan LTV, TV3, Radio 1, gan interneta mediji kā tvnet.lv, delfi.lv, apollo.lv, kasjauns.lv, bns.lv, leta.lv, reitingi.lv u.c. Turklāt atbalstu sniedza un GVV akciju medijos popularizēja arī citas iestādes un organizācijas kā Latvijas Institūts, Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), Amerikas latviešu asociācija (ALA), Amerikas baltiešu brīvības līga (BAFL), Latviešu fonds un, protams, Latviešu centra Gaŗezers administrācija.

Ar sajūsmu un aplausiem Gaŗezera vasaras vidusskola saņēma vēsti no NBC, kad tā dienu pirms Londonas Olimpisko spēļu atklāšanas izplatīja preses relīzi, apstiprinot, ka NBC tiešraide „ietvers katru (NBC pasvītrots) valsts delegācijas iesoļošanu atklāšanas ceremonijā”. GVV audzēkņi un darbinieki jutās patiesi gandarīti un pauda pārliecību, ka ir spējuši šo procesu ietekmēt. Par to liecināja NBC strupā atbilde vienai no GVV skolotājām: „Mēs paziņojām vakar, ka visas 204 nācijas būs redzamas NBC. Lūdzu pasakiet to saviem draugiem!” Šāda reakcija apliecināja, ka GVV uzsāktā akcija patiešām bija veiksmīga un spēja panākt šķietami nepaveicamo!

Ar nepacietību un saviļņojumu Gaŗezerā tika sagaidīta NBC Londonas Olimpisko spēļu atklāšānas pārraide. NBC turēja solījumu un pārraidīja visas valstis, taču GVV cerības viņi attaisnoja tikai daļēji. Latvijas iesoļošana tika parādīta nepilnīgi un ļoti īsu laika sprīdi. Neskatoties uz to, akcijas organizētāji bija gandarīti par paveikto un lepni, ka pēc ilgiem gadiem bija iespējams redzēt Latvijas komandas iesoļošanu olimpiskajā stadionā. Latvijas komandas parādīšanās TV ekrānā  tika uzņemta ar patiesu saviļņojumu, skaļiem aplausiem un gavilēm!

Vislielākais prieks un gandarījums Gaŗezera vasaras vidusskolas audzēkņiem un skolotājiem bija par to, ka viņi – skaitliski maza grupa – ir spējuši ietekmēt tik ievērojamu notikumu. Ar šo iniciatīvu GVV ir nesuši ne tikai skolas vārdu pasaulē, bet arī pievērsuši pasaules uzmanību mazajai Latvijai un kārtējo reizi apliecinājuši, cik svarīgi ir latviešu kopienai būt vienotai. Turklāt, uzsākot Olimpiādes akciju, 2012. gada audzēkņi un skolotāji ir turējušies pie GVV mērķa un moto: „Gaŗezers – Dievam un Latvijai!”

Vairāk informācijas: Garezera mājas lapā. Epasts:olympics@garezers.org, vai
http://www.facebook.com/BroadcastTheBalticStates
http://www.draugiem.lv/garezers-olimpiade/

image

Gaŗezera Vasaras Vidusskolas audzēkņu komanda, kas uzsāka akciju “Pārraidiet Baltijas valstis Londonas olimpiskajās spēlēs”. Foto: Ilze M. Kalniņš.

Dual citizenship, other amendments move closer to approval by Saeima

Andris Straumanis | 

Changes to Latvian law allowing dual citizenship for people living abroad—including exiles and their descendants as well as recent emigrants—are a step closer to approval by the Saeima.

The Latvian parliament’s Citizenship Law Amendments Subcommittee (Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija) has agreed to language that would enable a broad range of persons to become dual citizens, which under the current law is not allowed.

The subcommittee approved the amendments during a July 31 meeting, the Saeima Press Service announced in a news release. The legislation (Nr. 52/Lp11) now heads to the Legal Affairs Committee (Juridisko lietu komisija), where it must be reviewed before a second reading can take place in the full Saeima. The parliament resumes its work when the autumn session begins Sept. 4.

“Working with experts and interested parties, the subcommittee has managed to agree on changes to the law that reflect today’s situation and resolve the most fundamental challenges,” said MP Ingmārs Čaklais, chair of the subcommittee, according to the press service. Čaklais did not respond to an email seeking further comment.

The amendments would allow dual citizenship for persons who have become citizens of countries that are part of the European Union, the European Free Trade Association or the NATO defense alliance. That covers most of Europe as well as Canada and the United States. The amendments also would allow for dual citizenship for people in countries with which Latvia has treaties recognizing it.

Latvian exiles and their descendants also would be allowed to become dual citizens. The current Citizenship Law included a provision that allowed them to reclaim Latvian citizenship until July 1995. Since then, however, the law generally forbids new dual citizens.

Persons who through marriage or adoption have become citizens of another country also would be allowed to retain their Latvian citizenship.

In other individual cases, dual citizenship would be allowed by the action of the Cabinet of Ministers, according to the proposed amendments.

The amendments also call for a child to become a Latvian citizen no matter where they are born, as long as one of the parents is a citizen.

The changes to the Citizenship Law are part of legislation first proposed last year by MPs from the Unity (Vienotība) party during the 10th Saeima and reintroduced in November by the 11th Saeima’s Legal Affairs Committee. Technical corrections to the amendments were proposed by the Ministry of Justice and in December received backing from the Cabinet of Ministers.

The debate over dual citizenship, as well as overall reform of the Citizenship Law, has continued for several years and has been heightened by continued emigration from Latvia as well as renewed interest from the exile community. Former Justice Minister Gaidis Bērziņš gave strong support to the renewal of dual citizenship when he spoke to a March conference devoted to the issue of Latvian citizenship in the 21st century. Culture Minister Žaneta Jaunzeme-Grende, visiting the recent Latvian Song Festival in Milwaukee, Wis., heard from Latvian-Americans that they eagerly await the amendments, according to spokesperson Ieva Līne.

The subcommittee also agreed on somewhat controversial language regarding children born to noncitizens, of whom an estimated 312,000 live in Latvia. Under current law, children born to noncitizens can become Latvian citizens only upon application by their parents. The proposed amendments would allow parents to designate their child as a Latvian citizen at the same time as the birth is registered, but they will have to promise to help the child learn the Latvian language and acquire respect and allegiance to Latvia, according to the Saeima Press Service.

Still to be debated, according to the press service, are several points, such as language requirements for ethnic Latvians and Livs who live abroad and wish to become Latvian citizens, as well as rules regarding revocation or renunciation of citizenship. Those issues would be addressed before the third and final reading of the legislation.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.