Seko Ilzes Garozas kopsavilkums speciāli Latvians Online par latviešu sabiedrisko organizāciju stāvokli ASV.

Efektīva nākotnes darbības plānošana nevar notikt bez līdzšinējās darbības izvērtēšanas un esošā stāvokļa apzināšanas. Šāda pieeja šogad ir vadījusi Amerikas latviešu apvienību (ALA) tās centienos izstrādāt rīcības plānu nākamajiem gadiem, kas maksimāli atspoguļotu ALAs biedru un biedru organizāciju vajadzības un intereses.

Lai gūtu pēc iespējas kvalitatīvāku un pilnīgāku priekšstatu par pašreizējo stāvokli Amerikas latviešu organizācijās un izzinātu, kāda šobrīd ir Amerikas latviešu sabiedrība, tās sabiedriskā līdzdalība, intereses un vajadzības, ALA šogad veica Amerikas latviešu organizāciju aptauju, uz kuru atsaucās 74 organizācijas, un Amerikas latviešu sabiedrības aptauju, uz ko atsaucās 624 personas. Tāpat esošo problēmu apzināšanas un iespējamo risinājumu meklēšanas nolūkos, ALA šogad sarīkoja 12 diskusijas astoņos latviešu centros ASV, kurās piedalījās ap 140 dalībnieku no dažādām Amerikas latviešu organizācijām. Šī raksta centrālā tēma būs šī brīža latviešu organizāciju stāvoklis Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī prognozes nākotnei.

Līdzdalība latviešu sabiedriskās organizācijās

Latviešu sabiedriskās organizācijas ir viens no latviešu kopienas stūrakmeņiem ASV. Tām ir bijusi vitāli svarīga loma latviešu valodas un kultūras uzturēšanā ASV un latviešu kopienas dzīves organizēšanā vairāku gadu desmitu garumā. Kā to savā 2004.gadā publicētajā rakstā „Trīsreiztrīs nometņu loma latviskās identitātes saglabāšanā trimdā“ konstatē Līga Ruperte: „Neviena grupa, ne sabiedrība nevar pastāvēt bez formālām organizācijām vai institūcijām, jo bez tām nevar rasties kolektīva, paredzama pieredze, kas ir nepieciešama, lai grupas locekļiem būtu “mēs” sajūta.”  Lielāko daļu šobrīd ASV darbojošos latviešu organizāciju – baznīcas, biedrības, skolas, akadēmiskās koorporācijas u.c. nodibināja II pasaules kara rezultātā no Latvijas izceļojušie bēgļi un viņu pēcteči. Tajā pat laikā ASV šobrīd aktīvi darbojas arī tādas latviešu organizācijas, kā piemēram, Filadelfijas Brīvo Latvju biedrība, kuras darbība iesniedzas 120 gadu senā pagātnē.

Aplēst, cik tieši latviešu organizāciju šobrīd darbojas ASV, ir ļoti sarežģīts uzdevums. ALAs biedru organizāciju sarakstā uzskaitītas vairāk nekā 140 latviešu organizācijas ASV. Tajā pat laikā Latviešu kredītsabiedrību gada grāmatā 2012. gadam, kuru izdod Latviešu kredītsabiedrība Toronto – Kanādā, ir uzskaitītas ap 200 latviešu organizāciju ASV. Šo organizāciju biedru skaits variē no dažām personām līdz vairākiem simtiem, atsevišķos gadījumos sasniedzot vairākus tūkstošus, kā piemēram Amerikas Latviešu palīdzības fonda (ALPF) gadījumā. Jānorāda gan, ka ALPF pēc būtības ir aprošināšanas kompānija un ne visi tās biedri ir latvieši vai ar latvisku izcelsmi.

Latviešu organizāciju izaicinājumi ASV

Šogad ALAs izvērstā Amerikas latviešu organizāciju aptauja, uz kuru atsaucās 74 organizācijas, norāda uz zināmām tendencēm Amerikas latviešu organizāciju darbībā. Kamēr ASV darbojas atsevišķas latviešu organizācijas, kuras pēdējos piecos gados pieredzējušas biedru skaita pieaugumu, tomēr vairums latviešu organizāciju saskaras ar divām savstarpēji saistītām un vietējo sabiedrību satraucošām tendencēm – biedru novecošanu un biedru skaita samazināšanos.

ALAs veiktā organizāciju aptauja liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā biedru skaitu samazinājumu pieredzējuši 57 procenti latviešu organizāciju ASV. Desmit procentos gadījumu biedru skaita samazinājums tiek raksturots kā ievērojams. 37 % organizāciju biedru skaits pēdējos piecos gados neesot būtiski mainījies. Nepilni seši procenti organizāciju norāda, ka to biedru skaits ir palielinājies.

Daudz kritiskākas tendences paveras, aplūkojot Amerikas latviešu organizāciju biedru demogrāfisko sastāvu. Saskaņā ar ALAs aptaujāto organizāciju pārstāvju iesniegtajām aplēsēm, 64 procenti Amerikas latviešu organizāciju biedri ir vecāki par 61 gadu. No tiem – 38 procenti ir vecāki par 76 gadiem. Vecuma kategorijā no 51 līdz 60 gadiem ietilpst nepilni 14 procenti aptaujāto organizāciju biedru, kategorijā no 41 līdz 50 – nepilni deviņi procenti, savukārt no 31 līdz 40 gadiem – 5.8 procenti biedru. To biedru īpatsvars, kas ietilpst vecuma kategerijā līdz 30 gadiem, ir astoņi procenti. Jānorāda, ka biedru organizāciju aptauja aptvēra gan draudzes, kuru locekļu vecuma amplitūda ir no zīdaiņiem līdz simtgadniekiem, kā arī tādas organizācijas, kā, piemēram, ASV latviešu gaidu jendu un Amerikas latviešu jaunatnes apvienība, kuras tiešā mērķauditorija ir gados jaunākas personas.

Šī gada vasarā Amerikas latviešu apvienības veiktā Amerikas latviešu sabiedrības aptauja, uz kuru atsaucās 624 personas, ļauj paskatīties uz latviešu organizāciju darbību ASV no cita skatu punkta. Proti, tās ļauj ieraudzīt un labāk izprast, kādas ir Amerikas latviešu sabiedriskās līdzdalības izpausmes un motivējošie faktori. No daudzajiem aptaujā iztirzātajiem jautājumiem šī raksta kontekstā tiks analīzēts tikai viens – Amerikas latviešu piederība organizācijām.

No visiem aptaujātajiem Amerikas latviešiem 81 procents respondentu uzrādīja piederību kādai no latviešu organizācijām ASV, savukārt 19 procenti atzīmēja, ka tie nav biedri vai dalībnieki nevienā latviešu organizācijā ASV. Vairāk nekā puse, precīzāk, 52 procenti aptaujāto Amerikas latviešu uzrāda piederību latviešu draudzei. Nākamā visbiežāk minētā organizatoriskā piederība ir latviešu akadēmiskajām koorporācijām vai kopām, kurām piederību uzrāda 37 procenti aptaujāto latviešu ASV. Latviešu biedrībās kā biedri vai dalībnieki darbojas 36 procenti respondentu, savukārt 22 procenti uzrāda piederību Daugavas Vanagiem. Vienlīdz daudz – 18 procenti norāda saistību ar latviešu kredītsabiedrību un latviešu skolu. Tautas deju kopā piedalās 11 procenti respondentu, bet korī dzied – 10 procentu aptaujāto.

Kā to Amerikas latviešu apvienības septembra valdes sēdē norādīja klātesošā Daina Bolšteina, vislielākais īpatsvars respondentu ir biedri organizācijās, kas neprasa aktīvu sabiedrisku līdzdalību ikdienā. Tajā pat laikā organizācijās, kas prasa aktīvu līdzdalību, kā piemēram, koris vai deju kopa, iesaistītais Amerikas latviešu īpatsvars ir ievērojami mazāks, attiecīgi desmit un 11 procenti no visiem aptaujātajiem respondentiem.

Interesants ir fakts, ka katrs aptaujātais Amerikas latvietis ir caurmērā iesaistīts 3 latviešu organizācijās kā biedrs vai kā dalībnieks. Sadalot respondentus pa kategorijām atkarībā no ieceļošanas laika, redzams, ka šajās kategorijās ietilpstošo personu līdzdalība latviešu sabiedriskās organizācijās ievērojami atšķiras. Ja personas, kas ASV ieceļojušas II pasaules kara rezultātā, caurmērā ir piederīgas 3.6 organizācijām, tad viņu ASV dzimušie pēcteči ir piederīgi vidēji 3.4 organizācijām. Vismazākā līdzdalība latviešu organizācijās ASV vērojama starp latviešiem, kas ASV ieceļojuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Personas, kas ieceļojušas ASV 90os gados, ir iesaistītas vidēji 1.8 organizācijā, savukārt personas, kas ieceļojušas ASV kopš 2000.gada – 1.1 organizācijā. Jānorāda, ka augstāk minētie dati ir vidējais aritmētiskais izvilkums par aptaujas dalībniekiem dažādās kategorijās. Dažkārt viena persona mēdz būt biedrs vai dalībnieks – deviņās un vai pat desmit organizācijās, citos gadījumos – tikai vienā vai nevienā organizācijā.

Raugoties uz Amerikas latviešu organizāciju uzrādītajām biedru statusa izmaiņām, kā arī uz šo organizāciju demogrāfisko stāvokli, kas liecina par ļoti lielu gados vecāku biedru īpatsvaru, lielai daļai lasītāju droši vien acu priekšā veidojas ļoti pesimistisks redzējums par latviešu organizāciju likteni ASV. Lai arī nenoliedzami latviešu organizācijas ASV sagaida ievērojamas demogrāfiskas pārmaiņas, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka latviešu organizācijas ASV ir nonākušas kraujas malā. Drīzāk Amerikas latviešu organizācijas nākamajos piecos desmit gados sagaida pārmaiņu vētras, kuras pārdzīvos tās organizācijas, kas spēs laicīgi un adekvāti reaģēt uz esošo situāciju. Šobrīd ir pienācis īstais laiks sanākt kopā un kopīgiem spēkiem meklēt veidus, kā atgriezt “pazudušo paaudzi” jeb sabiedriski neaktīvos latviešus, kā uzrunāt un piesaistīt jauniebraucējus no Latvijas, un kā latviešu sabiedriskā dzīvē ieinteresēt “puslatviešus” jeb personas no jauktām ģimenēm ar ierobežotām vai neesošām latviešu valodas zināšanām.

Apzinoties, ka Amerikas latviešu apvienība ir tik spēcīga, cik spēcīgas ir tās biedru organizācijas, ALAs valde šogad ir lēmusi par vairāku atbalsta pasākumu nodrošināšanu savām biedru organizācijām. Lai mudinātu šobrīd sabiedriski neaktīvos latviešus iesaistīties latviešu sabiedrisko organizāciju dzīvē, ALAs valde vasaras sēdē apstiprināja iniciatīvu: Iestājies vietējā organizācijā un pie reizes kļūsti par Amerikas latviešu apvienības biedru! Ar šo iniciatīvu ALA vēlas piedāvāt ASV dzīvojošajiem latviešiem iespēju iepazīties vienlaikus gan ar ALAs, gan vietējo organizāciju darbu, un papildus tam atbalstīt savas biedru organizācijas jaunu biedru un dalībnieku piesaistē. (Kā liecina ALAs veiktā organizāciju aptauja, 32 procenti latviešu organizāciju ASV pagājušajā gadā nebija uzņēmušas nevienu jaunu biedru. Desmit procenti aptaujāto organizāciju pēdējo reizi jaunus biedrus uzņēma pirms vairāk nekā desmit gadiem).

Domājot par Amerikas latviešu organizāciju tālāko likteni, šobrīd būtiski ir katrai organizācijai izvērtēt un atbildēt pašai sev – vai tā vēlas turpināt savu darbību un nodrošināt tās pastāvēšanu arī nākotnē? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad nākamais solis ir – domāt, kā jūsu organizācija plāno reaģēt uz pārmaiņām, kas notiek latviešu un plašākā sabiedrībā? Ar šogad iesākto situācijas izpēti Amerikas latviešu apvienība ir iesākusi dialogu, ko tā ir iecerējusi turpināt, uzklausot Amerikas latviešu sabiedrības intereses un vajadzības* un veicinot pieredzes apmaiņu Amerikas latviešu organizāciju starpā.

*Plašāka informācija par sabiedrisko līdzdalību motivējošiem faktoriem, Amerikas latviešu sabiedrību interesējošiem pasākumiem, kā arī par galvenajiem šķēršļiem, kas kavē latviešu iesaistīšanos Amerikas latviešu sabiedriskā dzīvē, būs izlasāma nākamajā Amerikas latviešu apvienības izdotajā „Latvian Dimensions“ numurā.

 

 

A new retrospective exhibition titled “Evalds Dajevskis: Place, Art and Identity,” opening October 3 at the Art Space in the Embassy of Latvia in Washington, United States, explores Dajevskis’ artistic expression at different periods over his lifetime. It also interprets 20th-century events that shaped his life and molded his identity, as an artist in Latvia, postwar Germany, and the United States. 

The Latvian artist Evalds Dajevskis (1914-1990) lived between two watershed events of the 20th century: the beginning of World War I in August 1914 and the collapse of the Soviet Union, when Latvia regained its independence.

The exhibit, developed by his son, Peter Dajevskis, kicks off a two-year farewell tour of Evalds Dajevskis’ art in the United States.  At the end of the tour, the collection will reside permanently at the Liepaja Museum, where a 100th-anniversary exhibit in 2014 will celebrate the artist’s life and career and the new home for his works.

The exhibit will offer audiences, both in the United States and Latvia, the opportunity to gain insights on Evalds Dajevskis as an artist and on his art within the historical context of major 20th -century events.  The personal accounts go back to Evalds Dajevskis’ childhood days living outside St. Petersburg, Russia, and moving to his grandfather’s farmstead near Valka, located in northern Latvia close to the border with Estonia.  The exhibit explores Dajevskis’ work on an artistic level but also in terms of his contributions to sustaining Latvian heritage, in Germany’s displaced persons camps, and within the multi-cultural American setting in which he lived for over half of his life.  As part of the opening day program at the Embassy, Peter Dajevskis will present a lecture describing his personal journey of discovery as he sought the stories and the places where his father once lived and worked over the course of the 20th century.

Peter Dajevskis’ approach to his father’s career is from a cultural geographer’s perspective. He addresses thirty-four pieces from his personal collection of paintings.  He looks at his father’s artistic roots in the ancient traditions, vernacular architecture, and folkways of the ancient Baltic peoples. With Evalds Dajevskis paintings and set designs as a source for reflection, Peter Dajevskis examines his father’s experience as a displaced person as well as during other significant moments of the 20th century.  The collection on display reveals Evalds Dajevskis’ contribution to the creation of a traveling theater that performed throughout western Germany’s displaced persons camps during the post-World War II era.  For instance, the scenography that Dajevskis produced for the Latvian Theater of Meerbeck reflects the important role that the arts played during those years to sustain the human spirit and to help the Latvian community maintain its identity over the course of six long years in refugee camps. 

The exhibit also looks at the artist’s portrayal of New York City landscapes after he immigrated to the United States in 1951.  His paintings reflect his connection to an entirely new and dynamic environment.  The visitor can also see the artist’s 1952 set designs for the Michael Myerberg film production of Humperdinck’ opera Hansel and Gretel.  The conceptual designs for the film’s sets, along with interpretive materials, address the traditional Latvian folk motifs that Dajevskis brought to this American film.  After 1956, when Dajevskis was admitted as a member of the United Scenic Artists union, he became active in scenic painting for Broadway plays, ballet, and opera at the Lincoln Center. During this time period, Evalds Dajevskis also designed numerous stage sets for the American Latvian Theater, which traveled to émigré audiences along the east coast and throughout the Midwest. 

In still another section of the exhibit, Peter Dajevskis explores the artist’s response to the city of Riga under Soviet rule.  Dajevskis visited the city in 1988 after having been denied a return to his native country for over 53 years. Completed in 1989, his painting The Old Gates was probably Evalds Dajevskis most political work, as it addressed the devastating impact of Soviet occupation on his own life and that of his countrymen. 

Whether he sketched in displaced persons camps or on the streets of Riga during the last years of Soviet occupation, Dajevskis interpreted the times and places he knew according to his own unique understanding.  He even connected with places in the universe that were not so immediate to him—such as the moon.  During the 1960s, with the space race on and the Apollo program constantly in the news, he began to reflect on the moon’s extraordinary place in human history.  He became concerned that the legacy of the moon as known through the ages in legends, stories, music or children’s rhymes would be changed forever when man landed on the moon.  He felt that the notion of the romantic moon would be gone forever. Dajevskis decided that it was time to paint a final “portrait” of the moon as he knew it.

For this exhibition, an interpretive smart phone “app” is available to visitors.  It features a guide to the exhibit and personal commentary by Peter Dajevskis about the motivation and stories behind his father’s art.  Reproductions of many of the works on display can be obtained at:

http://www.requestaprint.net/artist/gallery.php?gallery_id=19

Proceeds from sales will help cover exhibit development costs and expenses associated with shipping of the painting collection to Latvia.

The Embassy of Latvia Art Space is located at 2304 Massachusetts Ave., NW Washington, DC:

http://latvia-usa.org/exevdapartan.html

The exhibit will be open 12:00 p.m. – 6:00 p.m.

Thursdays: October 4, 11, 18, 25 and November 8, 15

Saturdays: October 6, 13, 20, 27 and November 3, 10, 17

Tuesdays: October 9, 16, 23, 30 and November 6, 13

and final day Sunday: November 18.

Seko Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 67.sesijā 2012.gada 26.septembrī.

Prezidenta kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Ģenerālsekretāra kungs! Es vēlos Jums izteikt atzinību par Jūsu nesavtīgo darbu, vadot Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās sekretariātu tā, lai tiktu realizēta organizācijas misija un īstenoti tās uzdevumi.

Šo augsta līmeņa debašu tēma ir ļoti aktuāla. Apvienoto Nāciju Organizācijai pieder vadošā loma konfliktu risināšanā mierīgā ceļā. Tai ir likumīgs un institucionāls ietvars šim uzdevumam.

Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis ir apņēmušās ievērot hartā ietvertos principus. Tāpēc konfliktu risināšana mierīgā ceļā galvenokārt ir atkarīga no nacionālo un starptautisko organizāciju līderu apņemšanās. Tikai tad, ja viņi ir stingri apņēmušies, Apvienoto Nāciju Organizācija un citas starptautiskas organizācijas un institūcijas ir spējīgas pieņemt lēmumus un rīkoties.

Vēlos runāt par dažiem konkrētiem izaicinājumiem, kas prasa starptautiskās sabiedrības stingru gribu un izšķirošu rīcību.

Sīrijas konflikts apdraud drošību un stabilitāti visā reģionā un aiz tā robežām. Latvija aicina visas Drošības Padomes dalībvalstis paust stingru politisko gribu vienoties un atrisināt šo krīzi. Nevainīgu cilvēku dzīvības ir jāaizsargā!

Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās ir viens no nopietnākajiem globālajiem draudiem. Starptautiskajai sabiedrībai jābūt vienotai savā apņēmībā to novērst.

Latvija ir nopietni norūpējusies par Sīrijas ķīmisko ieroču krājumu iespējamo izmantošanu.

Izsakām nožēlu par progresa trūkumu dialogā ar Irānu par tās kodolprogrammu. Mēs uzskatām, ka tai pilnībā jāsadarbojas, lai tiktu noskaidroti visi problemātiskie jautājumi.

Mēs aicinām stiprināt centienus panākt Kodolieroču neizplatīšanas līguma un tā Rīcības plāna mērķu sasniegšanu. Šajā sakarā mēs atzinīgi novērtējam Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas spertos soļus pretim globālam atbruņošanās procesam un politikas caurskatāmībai. Mēs ceram, ka tas samazinās paļaušanos uz kodolieročiem kā drošības garantu.

Tāpat Latvija apsveic Otrās pārskata konferences panākto vienprātību par kājnieku ieročiem un vieglajiem strēlnieku ieročiem. Mums jāpieliek visas pūles, lai jau tuvākajā nākotnē atrastu risinājumus attiecībā uz Ieroču tirdzniecības līgumu.

Latvija atbalsta aizvien aktīvāko lomu, ko spēlē reģionālās organizācijas, kā piemēram, Āfrikas Savienība un Arābu līga, mierīgā konfliktu risināšanas procesā.

Arī Eiropas reģionālās organizācijas ir cītīgi darbojušās, lai risinātu ilgstošus konfliktus Eiropā.

Mēs redzam pozitīvas politiskā risinājuma tendences Piedņestrā, Moldovā. Tomēr risinājums var būt ilgtspējīgs tikai tad, ja tiks izvests ārvalstu karaspēks. Starptautiska Miera uzturētāju misija ar starptautisku mandātu varētu būt racionāls tālākais ceļš.

2008.gada Gruzijas konflikta sekas vēl ilgi ietekmēs drošības situāciju reģionā. Eiropas Savienības novērošanas misija Gruzijā šobrīd ir vienīgais starptautiskais spēlētājs, kas seko Sešu punktu vienošanās ievērošanai. Pilnvērtīga piekļuve okupētajām teritorijām veicinātu noturīgu attīstību. Papildus tam būtu nepieciešams atjaunot Apvienoto Nāciju Organizācijas tiešu klātbūtni Gruzijā.

Mēs joprojām esam norūpējušies par augošo incidentu skaitu Kalnu Karabahā. Konfliktējošajām pusēm būtu jāatturas no naidīgas publiskās retorikas un būtu jākoncentrējas uz uzticību veicinošiem pasākumiem. Būtu jāizvairās no plašām militārajām mācībām šajā nestabilajā reģionā.

Afganistāna jau vairāk kā dekādi ir bijusi pasaules uzmanības centrā. Mēs ticam, ka starptautiskā sabiedrība ir stingri apņēmusies palīdzēt Afganistānas valdībai stiprināt valsts publisko administrāciju un Nacionālos drošības spēkus.

Latvija turpinās savu līdzdalību Eiropas Savienības un NATO misijās Afganistānā. Mēs plānojam piedalīties misijās arī pēc 2014.gada. Bez tam Latvija nodrošinās finansiālu ieguldījumu starptautiskajā fondā, lai atbalstītu Afganistānas Nacionālos drošības spēkus.

Afganistānas nākotne ir cieši saistīta ar ekonomisko attīstību un reģionālo sadarbību. Mēs aicinām Centrālāzijas valstis pilnvērtīgi iesaistīties diskusijās par reģiona nākotni.

Afganistānai ir potenciāls kļūt par reģionālu transporta un tranzīta mezglu. Izmantojot līdzšinējo pieredzi, Latvija kā Ziemeļu Apgādes tīkla izejas punkts, jau ir iesaistījusies Afganistānas ekspertu apmācībā transporta un narkotiku apkarošanas jomā.

Globālā ekonomika un finanšu krīze liek līderiem koncentrēties uz tūlītējiem tās pārvarēšanas pasākumiem, bieži vien novēršot uzmanību no ilgtermiņa globālajiem izaicinājumiem. Tomēr, neskatoties uz pozitīvām tendencēm, pasaules ekonomika joprojām ir nestabila.

Latvija atbalsta visus centienus stabilizēt situāciju Eirozonā un nesen spertos soļus, lai to nodrošinātu.

Pieliekam pūles, lai Latvija sniegtu pienesumu un būtu daļa no risinājuma globālajai ekonomiskajai stabilitātei. Latvijas IKP ir audzis vairāk par 5,5% pagājušajā gadā, un šī pozitīvā tendence turpināsies arī šajā gadā. Pagājušajā desmitgadē esam sasnieguši ievērojamu progresu gan ieņēmumu ziņā, gan strukturālās konverģences procesā. Pārvaldības un ekonomisko struktūru kvalitāte Latvijā ir atbilstoša un pielīdzināma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Pieredze, ko Latvija ir guvusi pārejas procesā un izšķirošo reformu īstenošanā, palīdzot pārvarēt neseno krīzi, ir tas, ar ko esam gatavi iekļauties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā tās turpmākajā paplašināšanās kārtā.

Kopumā, Latvija pēc krīzes ir kļuvusi stiprāka, ar uzlabotu konkurētspēju, sabalansētu ekonomiku un labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, tādējādi labi sagatavojusies nākamajam izaugsmes ciklam. Svarīgi uzturēt un saglabāt veselīgas ekonomikas ilgtspēju līdztekus integrācijas procesam Eirozonā. Latvija uzskata, ka sarežģījumus ir pārvarami, un tiecas ieviest eiro 2014.gadā.

Starptautiskā drošība un miers ir cieši saistīti ar diviem citiem Apvienoto Nāciju Organizācijas pīlāriem – attīstību un cilvēktiesībām.

Latvija atbalsta augsta līmeņa paneļa par Attīstības programmu pēc 2015.gada izveidošanu. Mēs esam gandarīti, ka Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs ir no Latvijas un piedalīsies šī paneļa darbā.

Šī brīža ietvars Tūkstošgades attīstības mērķiem ir atjaunojis globālu rīcību attiecībā uz attīstību un uzlabojis tā efektivitāti. Latvijas Eiropas Savienības prezidentūra 2015.gadā vērtēs sasniegto progresu un aktīvi iesaistīsies procesā par attīstības ietvaru pēc 2015.gada. Tam jābūt vērstam uz cilvēkiem, mērķtiecīgam, ar noteiktu laika ietvaru un skaidram.

Pēdējo gadu laikā mēs esam pieredzējuši, ka daudzās valstīs pieaug to cilvēku skaits, kas pieprasa brīvību un taisnīgumu.

Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta šie centieni. Mums jāpalīdz veidot stabilas demokrātiskas institūcijas un tiesiskumu, jo mēs ticam, ka cilvēktiesību ievērošana, laba pārvaldība un iekļaujošas ekonomikas attīstība palīdzēs novērst konfliktu rašanos nākotnē.

Latvija piedalās kapacitātes stiprināšanā vairākās valstīs, kurās pašlaik notiek konflikts vai tas nesen beidzies. Mēs aktīvi atbalstām pārejas perioda valstu centienus stiprināt tiesiskumu.

Mēs atzinīgi vērtējam, ka šie jautājumi tagad ir daļa no Ģenerālsekretāra Piecu gadu rīcības plāna, un mēs esam apņēmušies tos realizēt īstenot.

Latvija uzskata, ka ekonomiskā un sociālā attīstība gūs labumu no atvērtās pārvaldes principu ieviešanas. Pilsoniskā sabiedrība Latvijā aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanas procesā visos posmos un līmeņos.

Latvija pilnībā atbalsta spēcīgas un efektīvas ANO Cilvēktiesību padomes darbu. Mēs esam izvirzījuši savu kandidatūru 2014.gada Padomes vēlēšanās.

Lai ietu kopsolī ar moderno pasauli, Apvienoto Nāciju Organizācijai ir jāmainās. Ir pienācis laiks sākt reālas sarunas par Drošības padomes reformām. Mēs atbalstām Padomes dalības paplašināšanu gan pastāvīgo, gan nepastāvīgo locekļu kategorijā. Jebkuram Drošības padomes paplašināšanās variantam jāietver vismaz viena jauna nepastāvīgā vieta Austrumeiropas valstu grupai.

Prezidenta kungs!

Pasaule atrodas vētrainā laika posmā, par ko liecina nesenie varmācīgie notikumi Tuvajos Austrumos.

Mēs stingri nosodām uzbrukumus diplomātiskajām misijām vairākās valstīs un uzskatām, ka tie nav pieļaujami. Latvija pilnībā atbalsta biedrošanās brīvību un tiesības rīkot miermīlīgas demonstrācijas. Mēs izsakām nožēlu par jebkuru mēģinājumu izmantot reliģiju ekstrēmisma un vardarbības kurināšanai.

Tolerancei un cieņai pret mūsu atšķirībām ir izšķiroša nozīme konfliktu un vardarbības novēršanā gan mūsu pašu, gan starptautiskajā sabiedrībā.

Noslēgumā, dāmas un kungi, Latvija cer uz rezultatīvu Ģenerālās Asamblejas 67.sesiju. Risināsim problēmas ar patiesu politisko gribu!

Paldies, Prezidenta kungs!