Kas motivē Amerikas latviešus iesaistīties sabiedriskā dzīvē?

Ilze Garoza | 

Iedziļināties un saprast, kas motivē ārzemēs dzīvojošos latviešus iesaistīties latviešu sabiedriskā dzīvē un sabiedriskā darbā, dzīvojot ārpus Latvijas, ir jautājums, uz kuru atrast atbildi ir daudzu ārzemju latviešu organizāciju interesēs, kas cenšas piedāvāt diasporas latviešiem saistošas programmas un pasākumus.

Šis bija jautājums, ko pērn stratēģiskās plānošanas nolūkā centās izzināt arī Amerikas latviešu apvienība, veicot Amerikas latviešu sabiedrības aptauju, uz kuru atsaucās vairāk nekā 600 personas no 37 ASV pavalstīm.

Līdzdalību motivējošie faktori

Iemesli, kas motivē Amerikas latviešus iesaistīties latviešu sabiedrisko organizāciju darbā un sabiedriskā dzīvē, bieži vien ir ļoti subjektīvi. Dažus ASV dzīvojošos latviešus līdzdarboties sabiedriskā dzīvē motivē „nostalģija“, „lepnums būt etniskam amerikānim“, iespēja „…tirdziņā nopirkt maizi, alu vai pīrādziņus“. Citi uz šo jautājumu sniedz daudz lakoniskāku atbildi: „patīk to darīt“. Tomēr papildus šiem individuāli aprakstītajiem sabiedriskās līdzdalības iemesliem ALAs izplatītajā aptaujā iezīmējas vairākas dominējošas tendences, kas ilustrē plašākas sabiedrības līdzdalības motivējošos faktorus.
Visbiežākais minētais iemesls, kas motivē Amerikas latviešus iesaistīties vietējā sabiedriskā dzīvē, ir iespēja svešumā uzturēt latviešu valodu un kultūru, ko par svarīgāko iemeslu uzrādīja 80 procenti aptaujāto. Kā otrais svarīgākais iemesls tiek minēta draudzību uzturēšana ar citiem latviešiem (73 %), bet kā trešais – piederības stiprināšana latviešu tautai (48 %).

Retāk par vienu no galvenajiem iemesliem iesaistīties sabiedriskā dzīvē tiek minēta pienākuma apziņa (30%), iespēja sniegt atbalstu Latvijai (20 %) un ģimenes ietekme (19 %). 14 % kā vienu no galvenajiem iemesliem līdzdalībai sabiedriskā dzīvē minēja iespēju iegūt un apmainīties ar praktisku, sadzīvē noderīgu informāciju. Nelielai daļai sabiedriski aktīvo latviešu (7%) kā viens no motivējošiem sabiedriskās līdzdalības iemesliem ir iespēja gūt atzinību un novērtējumu no citiem latviešiem. Trīs procentus aptaujāto Amerikas latviešu motivē „finansiāla palīdzība vai atlīdzība“. Vairākkārt kā viens no svarīgākajiem līdzdarbošanās iemesliem tiek minēts – latviešu valodas un kultūras nodošana bērniem. Tajā pat laikā aptaujā tika minētas arī tādas atbildes kā – latviešu sabiedrībā iesaistīties „neinteresē“ vai arī starp motivējošiem faktoriem tika uzrādīts „nekas“.

Līdzības un atšķirības trimdinieku un jauniebraucēju motivācijā

Analizējot ALAs aptaujā iegūtos datus šķērsgriezumā, redzams, ka parādās zināmas atšķirības atbildēs, ko snieguši “trimdas latvieši” jeb personas, kas ASV ieceļojušas II Pasaules kara rezultātā vai viņu pēcteči, un personas, kas ASV ieceļojušas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. II Pasaules kara rezultātā ASV ieceļojušie latvieši un viņu pēcteči kā galvenos trīs iemeslus līdzdalībai latviešu sabiedriskā dzīvē un sabiedriskā darbā min: 1) iespēju uzturēt latviešu valodu un kultūru, ko par vienu no galvenajiem iemesliem nosauca 82 procenti aptaujāto Amerikas latviešu; 2) draudzību uzturēšanu ar citiem latviešiem (72%) un 3) piederības stiprināšanu latviešu tautai 49 (%).

Tie latvieši, kas ieradušies ASV pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kā svarīgākos motivējošos iemeslus līdzdalībai vietējā latviešu sabiedriskā dzīvē uzskaita tos pašus iemeslus, ko Amerikas latvieši, tikai mazliet atšķirīgā secībā. Kā visbiežāk minētā motivācija jauniebraucēju atbildēs izskan iespēja veidot un uzturēt draudzības ar citiem latviešiem, ko par galveno iemeslu min 82 procenti jauniebraucēju. Tas arī izskaidro to, ka jauniebraucēji bieži vien daudz labprātāk tiekas neformālos pasākumos un sarunās nekā formālos sarīkojumos. Kā otro svarīgāko iemeslu jauniebraucēji ierindo “iespēju uzturēt latviešu valodu un kultūru” – 73%, savukārt kā trešo – “piederības stiprināšanu latviešu tautai” (50%). Kā ceturtā visbiežākā motivācija jauniebraucēju vidū parādās “praktiskas informācijas apmaiņa”, ko prioritāro trīs motivāciju sarakstā iekļāva 36 procenti aptaujāto jauniebraucēju. Salīdzinājumam, tikai astoņi procenti II Pasaules kara rezultātā ASV ieceļojušās personas un viņu pēcteči nosauca praktiskas informācijas apmaiņu kā vienu no trim svarīgākajiem iemesliem, kādēļ viņi iesaistās Amerikas latviešu sabiedriskā dzīvē.

Kā to 2012. gada pavasarī vairākos latviešu centros ALAs sarīkotajās fokusgrupās sacīja uzrunātie jauniebraucēji no Latvijas, saziņā ar citiem ASV dzīvojošajiem latviešiem viņus interesē atrast atbildes uz tādiem praktiskas dabas jautājumiem, kā piemēram, kur atrast dzīvokli, kā sameklēt darbu, iespējas apgūt un papildināt savas angļu valodas prasmes, kā iegūt veselības apdrošināšanu, sūtīt savus bērnus skolā utml. Jauniebraucēji atzīst, ka daudz no šīs informācijas esot atrodama internetā angļu valodā, tomēr par specifiskiem tematiem, kā piemēram, par apdrošināšanas polisēm un citiem juridiska rakstura jautājumiem to esot daudz vieglāk saprast savā dzimtajā valodā. Zīmīgi, ka atšķirībā no Amerikas latviešiem, starp kuriem 22% “ģimenes ietekmi” nosauc kā vienu no trim nozīmīgākajiem motivējošiem faktoriem līdzdalībai sabiedriskā dzīvē, tikai četri procenti jauniebraucēju atzīmēja ģimenes ietekmi kā atbildi uz šo aptaujā iekļauto jautājumu.

Vadoties pēc ALAs izplatītās aptaujas datiem, redzams, ka latviešus ASV līdzdarboties vietējā latviešu sabiedriskā dzīvē motivē dažādi iemesli, kas galvenokārt saistās ar latviešu valodas un kultūras uzturēšanu, draudzību veidošanu un piederības stiprināšanu latviešu tautai. Domājot par to, kā uzrunāt un piesaistīt jauniebraucējus no Latvijas, kas ir aktuāls jautājums daudzos latviešu centros ASV, organizācijām būtu vērts ņemt vērā jauniebraucēju identificēto interesi par praktiskas informācijas ieguvi un apmaiņu. Vai jūsu centrā ir kāda kontaktpersona, pie kā jauniebraucējs no Latvijas var vērsties pēc padoma par sadzīviskas dabas jautājumiem? Vai jūsu centrā ir notikusi kāda formāla vai neformāla saruna par to, kā jauniebraucējam no Latvijas labāk orientēties ASV likumos un ikdienas dzīvē? Tikai iedziļinoties, saprotot un ņemot vērā sabiedrības intereses, organizācijas varēs piesaistīt jaunus biedrus un pasākumu apmeklētājus. Saprotot, ka šīs intereses dažādām grupām atšķiras, paver iespējas veidot daudz mērķtiecīgākas un saistošākas programmas, ar ko ieinteresēt ASV dzīvojošos latviešus.

Plašāka informācija par ALAs veikto Amerikas latviešu sabiedrības aptauju pieejama pēdējā Latvian Dimensions numurā! Plašāka informācija par Amerikas latviešu organizāciju stāvokli lasīt iepriekš publicētajā rakstā: https://latviansonline.com/site/print/8351/

Paraksts zem tabulas: “Amerikas latvieši” piedāvātajā grafikā apzīmē latviešus, kas ASV ieceļojušas pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas un viņu pēctečus. “Jauniebraucēji no Latvijas” apzīmē tās personas, kas ieceļojušas ASV no Latvijas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

 

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

State Choir Latvia performs British composer Jackson’s works

Egils Kaljo | 

image

A particularly notable collaboration recently in Latvian classical music is composer Gabriel Jackson working with the State Choir Latvija, conducted by Māris Sirmais.

Working together, the artists have released the CD A ship with unfurled sails, featuring the choral music of Jackson, and, among the ten works on the CD, six are first recordings.

According to the State Choir Latvija website, Jackson, a leading British composer of sacred choral music, began his collaboration with choir in 2007, when the choir premiered a number of his works. Jackson has also been interested in Baltic choir traditions, so it would seem natural that the choir and Jackson would have a successful cooperation.  Jackson has, on a number of occasions, been awarded the British Composer Award for his choral works. A ship with unfurled sails, recorded in 2010 at the St. John’s Church in Rīga, is a testament not just to Jackson’s choral composition prowess, but also the State Choir Latvija’s place among the best choirs in the world.

Though most of the compositions on the CD are of a sacred nature, there are some secular works as well, such as ‘The Voice of the Bard’ by famed British poet William Blake. Blake’s poems are often full of vivid imagery and mysticism, and ‘The Voice of the Bard’ is no exception. Gabriel’s music begins with a tense, anxious introduction, repeating the words ‘hear’ and ‘voice’ a number of times in a unison melody. The titular Bard, who may very well be Blake himself, expressed dramatically through the voices of the male singers, calls on the Earth to return, and ‘Arise from out of the dewy grass’. This is then followed by the somber lyrics ‘night is worn, and the morn rises from the slumberous mass’, which is accented by the soaring soprano solo of Inese Romancāne.

‘Now I have known, O Lord’, based upon the poetry by Al-Junaid (also known as Junayd of Baghdad) is a calm, reflective work that is full of reverence and spirit. Al-Junaid was a Persian Muslim mystic of the 9th century. As the work builds to its culmination, Al-Junaid’s revelation is expressed as a joyous celebration, particularly the final lines of the text, ‘In wondrous and ecstatic Grace I feel Thee touch my inmost ground’. The choir masterfully brings forth the necessary gravity and veneration to the music and the words, making this spiritually deep work particularly memorable.

Jackson’s ‘Missa Triueriensis’, composed in 2005, based upon Latin mass texts, and consisting of five parts – ‘Kyrie’, ‘Gloria’, ‘Sanctus and Benedictus’ and ‘Agnus Dei’ is also a very . ‘Kyrie’ begins with the women’s voices singing ‘Kyrie eleison’ (Lord, have mercy), a somber beginning that continues with the altos, tenors and basses when singing ‘Christe eleison’ (Christ, have mercy), with the full choir culminating in the final ‘Kyrie eleison’. In contrast, the ‘Gloria’ section begins with a dramatically expressive ‘Gloria in excelcis Deo’, and then continues in a quieter and melodic fashion. The ‘Sanctus’ section’s beginning is meditative, then punctuated by some louder moments, and concludes with the expressive and memorable solo by soprano Nora Vītiņa, singing ‘Benedictus qui venit in nomine Domini’ (Blessed is he who comes in the name of the Lord).

Joining the choir for the final work on the CD, ‘Ave regina caelorum’ is Latvian guitarist Kaspars Zemītis, whose guitar work in the song gives the composition a rather dramatic sense of contrast. The electrical guitar, almost like a rock solo, initially seems discordant with the sacred vocal performance, but over the course of the work’s twelve and a half minute duration, perhaps a bit surprisingly, blends in rather seamlessly with the singers and gives the work a much broader palette of colors than it might otherwise have had. Particularly memorable is the interplay of the guitar with the soprano solo by Inese Romancāne. Zemītis, with a solo that reminds one more of the guitar pyrotechnics of musicians like Jimi Hendrix or Edward Van Halen, gives the ‘Gaude virgo gloriosa’ section an almost ethereal quality, a kind of rapturous illumination. Jackson, unafraid to mix styles that might seem contradictory, leads the listener through a journey full of highs and lows.

The extensive CD booklet features texts and English translations for all the songs, as well as detailed notes on each work and biographies of the choir, conductor Māris Sirmais and guitarist Kaspars Zemītis.

The State Choir Latvija continues to hit new highs with each passing year, thanks to not just the immense talents of each singer, but the visionary conducting of Māris Sirmais. Unafraid to be enclosed by musical boundaries, the choir has formed a memorable bond with composer Gabriel Jackson on A ship with unfurled sails, a collection of performances that will entrance and enlighten listeners. This singular release confirms, yet again, the talents of the composer and the choir, and is a worthy entrant in the field of modern choir music.

More information on the State Choir Latvija website – http://www.koris.lv and the Hyperion website – http://www.hyperion-records.co.uk

Details

A Ship with Unfurled Sails

The State Choir Latvija, conductor Māris Sirmais

UK:  Hyperion,  2013

CDA67976

Track listing:

1. The Voice of the Bard

2. Now I have known, O Lord

3. O Doctor optime

Missa Triueriensis

4. Kyrie

5. Gloria

6. Sanctus and Benedictus

7. Agnus Dei

8. Thomas, Jewel of Canterbury

9. Sanctum est verum lumen

10. Angeli, archangeli

11. A ship with unfurled sails

12. Aeterna caeli Gloria

13. Ave regina caelorum

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Foreign ministry outlines plans for cooperation with Latvian diaspora

Andris Straumanis | 

More diplomats working with the diaspora, support for weekend schools, and cooperation in researching and preserving exile culture are among plans put forth in a just-released report from the Latvian Ministry of Foreign Affairs.

The 29-page report, “Par Ārlietu ministrijas sadarbību ar Latvijas diasporu 2013.-2015.gadā” (The Foreign Ministry’s Cooperation with Latvia’s Diaspora, 2013-2015), details recent efforts to work with the growing diaspora and outlines what is expected to be done in the next two years.

The report was reviewed in a Feb. 21 meeting in Rīga between Foreign Minister Edgars Rinkēvičs and various experts, including Aldis Austers of the European Latvian Association, several University of Latvia academics, Pauls Raudseps of the news magazine Ir, and Dace Akule of the Providus Center for Public Policy, according to a press release from the ministry.

The document focuses on four main activities: maintenance of Latvian identity and links to the homeland; encouraging the diaspora’s political and civic participation in Latvian affairs; overall cooperation with the diaspora; and addressing the issue of re-emigration.

Among other plans outlined in the report is creation of “Globālais latvietis” (The Global Latvian), which is described as a unified communication platform that would inform the diaspora about what is happening in various Latvian communities abroad, as well as in Latvia itself.

Of course, many of the specific projects planned by the Foreign Ministry will rely not only on cooperation among Latvian government institutions, nongovernmental organizations and the diaspora, but on funding as well—a problem the report points to several times.

The full report, in Latvian, may be downloaded from the Foreign Ministry’s website, www.mfa.gov.lv (PDF, 523 K).

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.