Iznākusi pirmā latviešu valodas mācību grāmata japāņu valodā

Jūlija vidū trīs dienu garumā Drabešu pagasta viesu namā „Bille” notika ikgadējo diasporas skolotāju kursi, ko organizēja Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienību (ELA).

Kursu laikā viens no to dalībniekiem – Japānas Zinātnes popularizēšanas biedrības (Japan Society for the Promotion of Science) pētnieks Dr. Daiki Horiguči (Daiki Horiguchi) – klātesošos iepazīstināja ar pirmo japāņu valodā izdoto mācību līdzekli latviešu valodas apguvei Jaunais Ekspresis: latviešu valoda, kas nācis klajā Tokijas izdevniecībā Hakusuisha 2013. gadā. D. Horiguči arī ir šī mācību līdzekļa autors. Jaunais Ekspresis ir īpaša grāmatu sērija un tajā pieejamas mācību grāmatas vairāk nekā 50 pasaules valodās. Jāpiebilst, ka šī grāmata paredzēta īpaši japāņu studentiem.

Mācību grāmata strukturēta divdesmit nodaļās jeb nodarbībās, kas japāņu studentiem soli pa solim palīdzēs apgūt latviešu valodu, sākot ar alfabētu un skaņu izrunu un beidzot ar darbības vārdu veidošanu divdabja formā. Katrā no nodaļām aplūkots kāds ar latviešu valodas gramatiku saistīts temats, savukārt nodaļas noslēgumā pievienota neliela vārdnīciņa, kur tulkoti jaunie jeb nodarbības laikā apgūstamie vārdi. Lai studējošajiem atvieglotu valodas mācīšanos, grāmatai pievienots arī kompaktdisks. Mācību līdzekļa beigās atrodams neliels latviešu gramatikas kopsavilkums: skaidroti šaurā un platā patskaņa „e” izrunas nosacījumi, iekļautas nomenu (vietniekvārdu, lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) deklinēšanas un darbības vārdu konjugēšanas paradigmas, kā arī darbības vārdu prefiksu (priedēkļu) lietošana. Vēl šīs grāmatas pēdējās lappusēs ietverta latviešu – japāņu valodas vārdnīciņa. Lai cilvēkiem, kuri apgūst latviešu valodu, būtu kaut neliels ieskats arī mūsu valsts ģeogrāfijā, grāmatā atrodama Latvijas karte ar lielāko pilsētu, ūdeņu (upju, jūras un līča), augstākās vietas un robežvalstu nosaukumiem latviešu un japāņu valodā.

Grāmatas autors D. Horiguči ir Japānas–Latvijas Mūzikas asociācijas biedrs. Kopā ar Japānā dibināto kori „Gaisma”, kā dalībnieki dzied dziesmas latviešu valodā, viņš šovasar piedalījies XXV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. D. Horiguči nodarbojas arī ar pedagoģisko darbību, viņš Latvijas vēstniecībā Japānā pasniedz latviešu valodas kursus, kas japāņu vidū kļūst arvien iecienītāki.

image

D.Horiguši latviešu valodas mācību grāmatas vāks.

Diasporas skolotāju kursi šogad notika pie Cēsīm

image

Diasporas skolotāji kursu atklāšanā. Foto:  Latviešu valodas aģentūra – Aija Otomere

Jau vairāk nekā piecus gadus pašā vasaras viducī kādā no gleznainākajām Latvijas vietām satiekas diasporas nedēļas nogales skolu skolotāji, lai klausītos lekcijas, piedalītos dažādās radošajās darbnīcās, diskutētu par sev būtiskiem jautājumiem un iepazītos ar jauniem kolēģiem un domubiedriem.

Šogad diasporas skolotāju kursi notika no 9. līdz 11. jūlijam netālu no Cēsīm – Drabešu pagasta viesu namā „Bille”. Kursus organizēja Latviešu valodas aģentūra (LVA) sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienību (ELA). Tajos piedalījās 48 izglītības darbinieki no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Austrālijas, Japānas, Krievijas, Lielbritānijas, Īrijas, Spānijas, Luksemburgas, Beļģijas, Šveices, Vācijas, Austrijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Igaunijas.

Kursu svinīgajā atklāšanā klātesošos sveica LVA direktors Jānis Valdmanis, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte valsts valodas politikas jomā Zaiga Sneibe, Ārlietu ministrijas pārstāve Annija Senakola, PBLA Izglītības padomes priekšsēdētāja Daina Grosa, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) Izglītības nodaļas vadītājs un ELA prezidija loceklis Māris Pūlis un Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Inguna Grietiņa.

Kursus ievadīja saturiski un informatīvi piesātināta lekcija „Latviskā pašapziņa”, ko lasīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Dr. sc. soc. Dagmāra Beitnere. Viņa klātesošajiem lika aizdomāties par vairākiem aktuāliem jautājumiem: kāpēc mums ir vajadzīga latvietība un kāds ir tās kodols; uz kādām pamatvērtībām un vēstures faktiem būtu jābalsta latviskā pašapziņa, lai tā augtu un nostiprinātos; kādi ir pašizpratnes stereotipi un kā no tiem izkļūt. Klausītājus īpaši iepriecināja lektores vērojumi par latviešu literatūras klasiku un literāro tēlu ietekmi uz mūsu pašapziņu.

Pēc šīs lekcijas LVA diasporas projektu koordinatore Aija Otomere kopā ar M. Pūli klātesošos iepazīstināja ar diasporas skolām šobrīd pieejamajām atbalsta iespējām. Referenti informēja, ka šogad finansiālu atbalstu saņems 36 nedēļas nogales skolas Eiropā, ASV, Austrālijā un Kanādā. Tika stāstīts arī par LVA jau paveikto un plānoto līdz 2013. gada nogalei.

Nākamais uzstājās Leonīds Kotovičs, kurš pastāstīja par latviešu valodas apguvi Maskavas Latviešu kultūras biedrībā un iepazīstināja ar sava skolnieka Aleksandra Mihailovska izstrādāto tulkošanas programmu.

Ar lielu interesi diasporas skolotāji uzklausīja LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta pētnieces, praktizējošas psiholoģes, Inetas Tunnes lekciju „Bērnu psiholoģiskā attīstība: laikmeta konteksts”, pēc kā noklausīšanās kursu dalībniekiem radās patiesi daudz jautājumu. Dalībnieki no lektores uzzināja par bērnu vispusīgas attīstības kritērijiem, dažādām pieejām, personību veidojošiem faktoriem, par sadarbības starp vecākiem, skolotājiem un audzēkņiem lielo nozīmi, piesaistes modeļiem, bērna aizsargstratēģijām un ģimeņu tipiem.

Pēc pusdienu pauzes skolotāji intensīvi darbojās divās radošās meistarklasēs: filozofe un kino režisore Krista Burāne vadīja meistarklasi par filozofisko domāšanu valodas apguvē, savukārt Vita Brakovska – meistarklasi par radošo domāšanu. Kursu pirmās dienas noslēgumā skolotāji ar lielu sajūsmu pievienojās grupas „Dzelzs vilks” dziedātājiem.

Kursu otrā diena, 10. jūlijs, sākās ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesores, Zentas Anspokas lekcijām „Vēsturiskais atskats latviešu valodas apguvē” un „Darbs apvienotās grupās”, kā laikā īpaši tika uzsvērti divi jautājumi: kā individualizēt mācību procesu un cik svarīgi ir apzināti jeb jēgpilni mācīties. Diasporas skolotāji uzzināja, kā saskaņot valodas teoriju un praksi, kāda ir mācību satura secība. Aizrautīgi tika diskutēts par līdzsvaru starp gramatiku un komunikāciju, apgūstot latviešu valodu. Profesore pastāstīja par savu pētījumu, kādi mācību līdzekļi no skolēnu viedokļa vislabāk palīdz mācīties. Viņas galvenais secinājums: mūsdienās izglītojamajam nepieciešama rokasgrāmata, nevis tekstu grāmata.

Dienas turpinājumā LVA metodiķe Vineta Vaivade sava lekcijā „Mācību procesa diferenciācija un individualizācija” vairākkārt uzsvēra, ka, tā kā ikviens bērns ir individualitāte, skolotāja vienāda attieksme pret visiem audzēkņiem var ļoti kaitēt mācību procesam un savstarpējai sapratnei. Otra V. Vaivades lekcija bija „Latviešu valodas nodarbību plānošana, organizēšana un vērtēšana”. Savukārt sadarbībā ar LVA metodiķi Lieni Valdmani V. Vaivade klātesošos iepazīstināja ar dažādiem LVA mācību un metodiskiem līdzekļiem latviešu valodas apguvē.

Pēc lekcijām tika organizēts patstāvīgais darbs trīs grupās. Z. Anspoka vadīja grupu „Kā mācīsim lasīt un rakstīt latviski?”, V. Vaivade – „Teksts kā cietais rieksts”, bet L. Valdmane – „Elektroniskie resursi latviešu valodas apguvei”. Pēc spraigas patstāvīgas darbošanās Daina Grosa klātesošajiem pastāstīja par Amerikas Latviešu apvienības (ALA) 2013. gada mācību mērķiem, aicinot tos un citus labās prakses piemērus izmantot arī diasporas skolās Eiropā.

Dienas noslēgumā diasporas skolotāji apmeklēja Cēsu pili, kur meistardarbnīcās bija iespējams gan iemācīties cept pašraudzētu maizi, gan uzzināt interesantas lietas par seno rotu kalšanu. Pēc lustīgiem dančiem kopā ar folkloras kopas „Rija” dalībniekiem, roku ievingrināšanas šaušanā ar arbaletu un ekskursijas pa Cēsu pili sveču lukturīšu gaismā skolotāji devās nakts ekskursijā pa vienu no skaistākajām Latvijas pilsētām − Cēsīm.
Kursu noslēguma diena, 11. jūlijs, sākās ar priekšlasījumu par to, kā, apgūstot latviešu valodu, iespējams izmantot viedtālruņus un planšetdatorus. Melburnā dzīvojošais programmēšanas speciālists Arnis Gross paralēli stāstījumam klātesošajiem demonstrēja, kā šīs tehnoloģijas latviešu valodas stundās būtu izmantojamas praktiski.

Vairāki kursu dalībnieki pastāstīja par latviešu valodas apguves iespējām valstī, kur viņi darbojas kā latviešu valodas un kultūras skolotāji. Rita Jaurēna dalībniekus iepazīstināja ar savu pedagoģisko darbību Augšbebros (Omskas apgabals, Krievija), īpašu uzmanību veltot logopēdiskajam aspektam: kā audzēkņiem iemācīt pareizi izrunāt dažādas latviešu valodas skaņas. Ilona Saverasa pastāstīja par savu skolotājas darbu Maksima Gorkija ciemā (Baškīrija), savukārt Daiki Horiguči – par latviešu valodas mācīšanās iespējām Japānā. Jāpiebilst, ka šogad iznākusi arī D. Horiguči sarakstītā latviešu valodas mācību grāmata japāņu studentiem.

ELA izglītības referente Daina Grase kursu dalībniekus informēja par savu Beļģijas pieredzi un mazuļu skolas nozīmi latviešu valodas apguvē. Lai audzēkņus rosinātu vairāk lasīt grāmatas latviešu valodā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra galvenā bibliotekāre Ilze Čilipāne informēja par bērnu lasīšanas veicināšanas programmu „Bērnu un jauniešu žūrija“ un iespējām, kā minēto programmu varētu izmantot diasporas skolas. Diasporas nedēļas nogales skolu skolotāju kursus noslēdza diskusija „Diasporas nedēļas nogales skolu nākotnes perspektīva“, ko vadīja LVA direktora vietniece un Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, D. Grosa un M. Pūlis.

Foto:
Latviešu valodas aģentūra – Aija Otomere

image

Diasporas skolotāji kursu atklāšanā. Foto:  Latviešu valodas aģentūra – Aija Otomere

Latvian Song and Dance Festival memories will stay with us forever

image

Massed choir singing and conductor Aira Birziņa at the final concert of the Song and Dance Festival. Photo: Andris Straumanis.

The Latvian Song and Dance Festival is the Latvian mega-event held every five years in Riga that features a cast of literally thousands. In 2008 it was been entered into the UNESCO List of Intangible Cultural Heritage of Humanity – and rightly so, as it truly is an achievement in human collaboration celebrating culture and national pride.

The Lithuanian and Estonian counterparts are just as magnificent and awe-inspiring – proof that a life-long pride in their national song and dance has been embedded in the collective psyche of the three Baltic countries.

Looking at the festival from the perspective of a participant involved in one of the amateur diaspora choirs I can vouch for the spirit of inclusiveness and togetherness that permeated the massed choir of 15 400 singers (this includes the mixed choir and the mens’ and womens’ choirs – all the choirs sang the final three songs of the Final Concert together at the Mežaparks Open-Air Concert Hall). The 12,000 dancers have their own stories to tell – of many hours of hard work rehearsing but at the same time a sense of exhilaration, wonderment and joy of having the opportunity to take part in this event.

It was an extravaganza of sound, colour and rhythm. A test of endurance for the participants and patience for the audience. Logistical preparations of mammoth proportion – to bring together such a huge number of participants – both the singers and the dancers. At the end of the weeklong festivities the feeling was a sense of achievement, of unity with Latvians worldwide and at the same time – thankfulness that so many participants living outside Latvia could take part. This truly was a united effort.

____________________

I’ll share a few glimpses from the festival that will remain with me and have also added the feelings of a few fellow participants and spectators. Feel free to add your memories too – on the Latvians Online Facebook page!

• Looking into the sea of singers during the concert and pinching myself, reminding myself that I am a part of this vocal tour-de-force and that in spirit we are united in song with the whole Latvian nation.
• Catching the tram with countless other participants wearing national costumes and thinking how odd this would seem to a tourist or even a Latvian who is visiting for the first time – you may actually believe this is the customary daily in this country!
• The market at Vērmanes dārzs and beer garden Egle – both a meeting place for young and old, locals from Riga and the countryside and Latvians living outside Latvia. The feeling that all the Latvians I’d ever met in my life were all congregating in one place!
• The mass of dancers that gathered together for the grand finale at the Dance Concert “Tēvu laipas” –  were like a river of bodies that flowed through each other, a visual spectacle beyond comparison.
• Feeling like a celebrity when our Latvian choirs and dance groups from overseas joined the procession down Brīvības iela. The spectators’ cheering and greetings of “Brauciet mājās” were taken on board with the meaning – “Come home” not “Go home”, as some had interpreted it.
• The sense of sheer joy at the end of the final song concert when hundreds of singers threw their “Jāņu vaiņagi” (flower garlands) into the air. What a rollercoaster of a ride!

James Nobes (Adelaide, Austrālija – married to a Latvian, sang in the Mixed Choir):
Dziesmu svētki really brings Latvia to life, and reaches out and involves not only everyone there but all Latvians around the world. It was such a positive and emotional event it’s hard not to be swept away by it all. So much of Latvia is captured in song and dance and this is the perfect way to share it.

Anta Elferte (Dublina, Īrija):
Jā, es šos svētkus jūtu dvēselē. Droši vien tāpat kā pārējā latvju tauta. Lai arī manas pēdas svilst no tulznām, fiziskais ķermenis ir pārguris un balss saites atsakās klausīt, dvēsele gavilē par to, ko mēs varam, kas mēs esam.

Zinta Zvaigzne (Adelaide, Austrālija):
Mēģinājumi bija gari un grūti – un karsti – un biju pārsteigta, kad vairāki koristi izģērbās līdz apakšveļaii, kamēr mēs (no Austrālijas) sargājāmies no saules, kā vien varējām. Un viņi ģība! Tā bija grūta slodze. Koncerta dziesmas skanēja brīnišķīgi, un man bija liels lepnums un prieks, ka mums deva iespēju piedalīties.
Sevišķi iepriecināja beigas, kad koristi uzmeta vainagus gaisā. Mans dzīves biedrs Marks noklausījās visu koncertu ar lielu sajūsmu un aizrautību. Kaut viņš nesaprot latviešu valodu, viņu ļoti ietekmēja mūzika un balss harmonijas. Nedēļu velāk viņš teica, ka viņam vēl skan “Lūgšana” ausīs!

Kārlis Ātrēns (Adelaide, Austrālija):
Mēģinājuma solārijā karsu, dziedāju un baudīju kolonnas visu dienu līdz vakaram. Kad desmitos tiku atpakaļ civilizācijā bija grūti sameklēt pārtikas veikalu, lai stiprinātos nākošai dienai. Bet izturēju piektdienas mēginājumu un tad vēl divus sagatavošanās koncertus sestdien un gājienu un koncertu svētdien. Pretstatā 2008. gadam šoreiz bija strādāšana un izturības pārbaude, ne atpūta, vai garīga izklaide. Es apbrīnoju klausītāju izturību baudīt 5 ar pus stundu garo sniegumu!

Rasma Gaide (Toronto, Kanāda):
Dziesmu un deju svētki mani apgaro ar iespēju tos pilnīgi baudīt no jebkura skatu punkta. Dejotājs, dziedātājs, skatītājs, puķu pārdevējs, brīvprātigais darbinieks, Mežaparka priedēs gavilējošs bezbiļetnieks svētkos gūst savu neatkārtojamo prieku. Šogad dziedāju kopā ar četrdesmit diviem Kanādas apvienotā kora dalībniekiem, dziedāju kopā ar padsmit tūkstošiem citu koristu un kopā ar savu vienu vienīgo mīļo latviešu tautu. Manas pagājušo svētku sajūtas ir vārdos neaprakstāmas, vien dvēseliskā dziesmā izdziedāmas. 

Dāvids Zemdegs (Melburna, Austrālija):
Dziesmu Svētki to me is the “Mecca” for choir singers. I find it hard to express in words the incredible experience this was for me. I shall never forget that concert. I have decided to go to every Dziesmu Svetki for as long as I live!

Elīna Rikarde (Adelaide, Austrālija):
Dziesmu svētki iedvesmo, saliedē un dod ticību nākotnei. Šie svētki ir kā spēcinošs un dziedinošs svaiga gaisa malks. Visas nedēļas laikā daudzi latvieši pastiprināti gāja uz dažādiem pasākumiem, lai tikai vairāk uzņemtu īpašas sajūtas, kas pavadīs mūs nākamos 5 gadus.

Sally Cīrulis (Melburna, Austrālija – took part in the Dance Festival):
It was an awesome experience to be a participant in the dancing at Dziesmu Svētki. The rehearsals were long and hot but so worthwhile once the concerts started. On the first concert where my children and father-in-law were watching, I was feeling emotional and proud to be dancing Latvian dancing with my husband in Latvia. It was so exciting to be involved. A huge spectacle and something amazing to be part of. I thoroughly enjoyed it, a real buzz. I will return to dance in 5 years.

Edgar Vegners (Melbourne, Australia):
Taking part in both the Jauktais Koris and Vīru Koris was utter madness, but ensured that I had the best view and sound during the final concert. The days in the sun rehearsing were brutal and fun in equal measure. Some moments of the actual concert were sublime and transcendental. I loved Riga in summer (a first for me). It is one of the most beautiful cities on the planet.

Dace Mažeika (Rīga, Latvija):
Brīnišķīga, tautu apvienojoša sajūta. Vairākkārt biju lieciniece sabiedriskā transporta sarunām, kad latvieši vai latviešu izcelsmes dziesmu un deju svētku dalībnieki gan pacilāti, gan lietišķi apspriežas ar rīdziniekiem. Padomi, pieredze, informācijas apmaiņa un neizmērojama kopības un visiem vienlaikus svinamu svētku sajūta. Kaut izdotos vismaz daļu no tā realizēt mūsu ikdienas dzīvē un darbos gan Latvijā, gan pasaulē!

 

Description of image

View out into the audience from the choir. Photo: Arnis Gross

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.