Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis piedalās dziesmu konkursā

Katrs mācību gads Baškīrijā man atnes jaunus pārbaudījumus, piespēlē izaicinājumus un iemet rokās nebijušas iespējas. 2013. gads nav izņēmums, proti, latviešu folkloras ansamblis „Atbalss” dalībniecēm bija lieliska iespēja pabūt Latvijā, piedalīties Dziesmu svētkos, izbaudīt to burvību un sajust savu piederību dziesminieku tautai.

Čūskas gads meta izaicinājumu. Ansamblim bija jāparāda un jāpierāda sevi Latvijā, kā arī Baškīrijā. Simts kilometru rādiusā no Maksima Gorkija ciema ansamblis „Atbalss” daudziem pazīstams, taču nieka (ņemot vērā Krievijas teritorijas plašumu, tas tiešām ir nedaudz) 200 kilometru aiz Ufas – Baškīrijas galvaspilsētas – bijām svešas, nevienam nezināmas, jaunums bija pat tas, ka Baškīrijā kaut kur vēl eksistē tāda tauta kā latvieši, kur nu vēl viņu pēcteči ar latviešu tautas dziesmu uz lūpām.

Šī dziesmotā ceļa sākums saistāms ar janvāri, kad ar tautas dziesmu „Neba maize pate nāca” guvām iespēju piedalīties konkursa pusfinālā un pēc tam jau finālā. Pirmo reizi četru gadu laikā bijām tikušas tik tālu. Uzvara deva stimulu gatavoties, un parādīt sevi no vislabākās puses, tas „uzsita” azartu parādīt, kas mēs esam, ko varam un ko protam. Augusts likās vēl tālu, taču galvā dega doma par dziesmas izvēli. Kas latviešu tautas dziesmu klāstā būtu tik īpašs, ar ko varētu pārsteigt Baškīrijas žūriju, kas pieradusi pie jautriem, skaļiem, spilgtiem un degošiem priekšnesumiem, jo nereti bija nācies dzirdēt, ka latvieši tik stāvēt un dziedāt prot.  Nu nesanāk mums dziedāt „Bēdu, manu lielu bēdu” un vienlaikus polku lekt. Nereti no mums gribējuši „izspiest”  kaut ko krievu, baškīru vai tatāru garam līdzīgu, nereti mūsu tērpus par blāviem un trūcīgiem saukuši. Nenogurusi esmu skaidrojusi, ka latvieši nav tas pats, kas krievi, tatāri, baškīri, baltkrievi vai ukraiņi. Mēs esam citādi, ļaujiet mums savu citādību saglabāt, ja gribat īstus latviešus redzēt!

Radās doma! Gribat šovu, dosim jums šovu! Meklēju dziesmu, kurā aizrauj ar jautru melodiju, pie kuras var polku un ne tikai to lekt! Man ienāca prāta latviešu danču dziesma „Skroders”, kas ansambļa meitenēm bija labi zināma. Daļa meiteņu dziedāja, daļa dejoja, redz, varam savienot dziesmu ar deju, tikai pa savam, ne tā kā prasa. Priekšnesuma tapšanā lielu ieguldījumu sniedz Arhangeles rajona mūzikas skolas direktore Irina Peņagina, kura mācīja mūs dziedāt divbalsīgi, kura norīkoja vijolnieci un bajānisti (latvieti Ļubovu Zālīti) mūsu priekšnesumu padarīt melodisku, turklāt abas muzikantes ansamblim palīdz atkārtoti. No tiesas priecē tas, ka Arhangeles rajona mūzikas skolas kolektīvs ne reizes nav atteicis man palīdzību, kad esmu gatavojusies kādam koncertam, turklāt vienmēr tas darīts bez maksas.

Mēģinājumi notika veselu nedēļu. Meitenēm tas bija jauns uzdevums, jauna pieredze un izaugsmes iespēja. Konkurss norisinājās divas dienas. Pirmajā dienā tik izvēlēti vislabākie priekšnesumi, lieki piebilst, ka bijām starp labākajiem, lai gan pēc uzstāšanās tā nelikās, uztraukums bija darījis savu un nesanāca tik labi, kā pirms tam tika mēģināts. Bet mums tika dota otra iespēja, kuru izmantojām, parādot sevi no vislabākās puses. Gandarījumu meitenēm sniedza ne vien atkārtota uzstāšanās, bet arī pasniegtais diploms, uz kura bija rakstīts „Par uzticību nacionālajām tradīcijām”.  Tiešām uzticīgas, cenšamies darīt tā, lai līdzinātos saviem senčiem, kas atbraucot uz Baškīriju spēja saglabāt latvietību ar darbu, dziesmu, valodu. Arī mēs cenšamies, lai citi spriež, cik labi tas sanāk.

image

Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis “Atbalss”.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

Sviests latest installment features new folk interpretations

The fifth installment of the Sviests folk music collection – entitled Sviests V (Lauska CD043) has now been released. Every other year, a CD containing new recordings by Latvian folk musicians and collectives is released by the Lauska label, giving listener an insight into the varied aspects of modern Latvian folk music.

Featuring songs by both established Latvian groups such as the pagan metal band Skyforger, as well as drum and bagpipe ensemble Auļi, as well as newcomers such as sulA, Vējam kabatā, and Los Daugavas nens, the collection displays Latvian folk music in various forms and interpretations.

The CD booklet contains a brief write-up of each group and song in both Latvian and English.

A number of the artists on the CD appeared July 27th at the ‘Ethno-Eco Festival’ in Cēsis.

For further information, please visit the Lauska website at http://www.lauska.lv or the Radio Oira (Latvian Folk Radio) website at http://www.radiooira.lv

Track listing:
1. Lineņi, muni lineņi – Lata Donga
2. Kalnā kāpu lūkoties – Skyforger
3. Lietus dziesma – sulA
4. Blusa – Tarkšķi
5. Klipu klapu kaimiņ Janka – Māsas Dimantas
6. Aiz kalniņa dūmi kūp – Vētras saites
7. Taidu olu padareju – Rūžupis veiri
8. Saules deja – Vējam kabatā
9. Māras dziesma – Vecpilsētas dziedātāji
10. Brāļu gabals – Pērkonvīri un Skaistkalnes pūtēji
11. Gaismeņa ausa – Pulsa efekts un Leila Alijeva
12. Psihopāta Mihaela deja – Nepieradinātā folka orķestris
13. ‘Kur tu teci’ pusčetros no rīta – Laima Jansone, Artis Orubs, Andris Grunte
14. Ik rītiņi saule lēca – Lāns
15. Zīmogs sarkanā vaskā – Auļi
16. Krustceles – Andris Diržininkas
17. Kas kaitēja nedienēt – Los Daugavas Nens
18. Tumša tumša tā eglīte – Otava Yo

image

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Collection of Ziedonis’ poetry in song

image

Perhaps one of the reasons the recently departed Latvian poet Imants Ziedonis was held in such high regard is that, even though his poetry was deep and thoughtful, it was often, at the same time, accessible and understandable.

It was not the head-scratching affair, opaque and oblique like some other poets – much of it was written in a language that the average reader could understand and relate to. In fact, Ziedonis had quite the knack for writing song lyrics – many songs featuring his words remain immensely popular. Something about his works lends itself to popular music. This has been reconfirmed many times – the most recent example being the Viegli album project, where various Latvian musicians wrote songs with the words of Ziedonis.

Recognizing this aspect of the poet’s appeal, the Latvian record company Micrec released the collection Dziesmiņas par prieku, a collection of songs all of which share a common thread – their lyrics are by Ziedonis.

The bulk of the songs on this collection are from the 1970s and 1980s, and feature Latvian stars and composers of that era. In fact, it seems like most every significant composer and artist from that era is represented here – composers such as Raimonds Pauls, Imants Kalniņš and Uldis Stabulnieks, and performers such as Viktors Lapčenoks, Nora Bumbiere, Ingus Pētersons, among many others.

It should be no surprise that most of the songs on this collection are by the most popular composer of that era (and still one of the most popular and influential composers today), Raimonds Pauls. Pauls, with a natural ability to write a catchy and memorable melody, used the lyrics of Ziedonis to compose what would become some of his most popular tunes. Songs like “Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc” (performed by Edgars Liepiņš), “Nenes zvaigznes istabā” (performed by Ingus Pētersons), and “Meitene ar kallu ziediem” (performed by Credo)

One can also see how Ziedonis’ words were essential to the Latvian Reawakening in the 1980s, particularly in songs like “Tautas laiks” (music by Jānis Lūsēns, sung by Zigfrīds Muktupāvels), a memorable anthem from that era and a song that, even today, still gives me chills.

Ziedonis’ poetry also lends itself to choir music, and one such example is on this collection – “Mūžu mūžos būs dziesma” (composed by Valters Kaminskis) and performed by the Song Festival men’s choir. This song, with its basic truth “Mūžu mūžos būs dziesma, un mūžu mūžos alus smēķēs” (Song will live forever, and beer will always be tasty), has resonated with Song Festival audiences for decades now.

Granted, some of the lyrics here could be considered a bit trite. One example would be “Tā es tevi mīlēšu”, with music by Raimonds Pauls and performed by Nora Bumbiere and Viktors Lapčenoks, which is one of those songs that just about every Latvian knows (the chorus, at least), and is usually sung at loud volume after a few drinks. Still, though, the lyrics have given this song a universal appeal.

Packaging is minimal on this collection, though – there is only the list of songs and a photo of Ziedonis. It would have been interesting reading if the artists and composers had contributed some notes about what it was like working with and performing the poetry of Ziedonis. Or, at the very least, it could have provided some minimal biographical information, or perhaps when the songs were recorded. Still though, the most important aspect is the songs, and, in this aspect, the CD delivers admirably.

Dziesmiņas par prieku, besides being a tribute to the wordsmith Ziedonis is also a very detailed snapshot of Latvian popular music in the 1970s and 1980s. Ziedonis’ way with words was a natural fit for composers and performers, and his lyricism made for some memorable popular songs. Not that anyone really needs a reminder of what made Ziedonis’ poetry so exceptional, but this collection of songs, many of which are indelibly part of the national conscience, reconfirm Ziedonis’ place in the annals of Latvian poetry.

 

Details

Dziesmiņas par prieku – Dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju

Various artists

Micrec,  2013

MRCD503

Track listing:

1. Visskaistākās ogas pasaulē – Austra Pumpure

2. Un kamēr mazs… – Imants Skrastiņš

3. Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc -Edgars Liepiņš

4. Rīta stunda – Ieva Akuratere

5. Bizes – Ivars Kalniņš

6. Meitene ar kallu ziediem – Credo

7. Ja ticīgs es būtu – Ojārs Grīnbergs

8. Tā es tevi mīlēšu – Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks

9. Balta pūka – Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks

10. Spītība – Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere

11. Kā svece deg – Aija Kukule

12. Vēja ziedi – Viktors Lapčenoks

13. Latviešu jūrniekiem – Viktors Lapčenoks

14. Mežs – Uldis Stabulnieks

15. Nenes zvaigznes istabā – Ingus Pētersons

16. Upei pāri – Aija Kukule

17. Zvaigžņu zaglis – Uldis Stabulnieks

18. Tu neej prom – Mirdza Zīvere

19. Tautas laiks – Zigfrīds Muktupāvels

20. Straume – Līvi

21. Svētvakars – Andris Bērziņš

22. Buramdziesmiņa – Olga

23. Mūžu mūžos būs dziesma – Dziesmu svētku koris

24. Dziesmiņa par prieku – Viktors Lapčenoks

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.