Baltic presidents visit U.S. president, but Syria overshadows coverage

Latvian President Andris Bērziņš and his counterparts from Estonia and Lithuania met Aug. 30 with U.S. President Barack Obama in the White House, but the news hardly registered in the United States.

The meeting with Berziņš, Estonian President Toomas Hendrik Ilves and Lithuanian President Dalia Grybauskaitė was meant to highlight the changes the Baltic countries have undergone during the past two decades and to underscore the Baltics’ close relationship to the U.S.

In the Baltics, of course, the meeting was big news. It was prominently displayed on Internet portals and the evening news.

However, the continued speculation about if and when America might strike at Syria dominated coverage in the U.S. A CBS News report about the pending attack, for example, briefly showed Obama flanked by the Baltic presidents, but did not reveal why they were in the White House.

The Washington Post, in a story focusing on White House reaction to Russia nixing a U.N. resolution about Syria, closed with a reference to the Baltic presidents:

Obama also met Friday afternoon in the Cabinet Room with the presidents of three Baltic states — Estonia, Latvia and Lithuania — that are on Russia’s doorstep and often act as an irritant to Moscow.

Obama told reporters that the Baltics “are among our most reliable allies in NATO, and our commitment to their security is rock solid.”

Estonian President Toomas Hendrik Ilves then offered Obama a friendly boost on Syria: “The use of chemical weapons is deplorable. The attack demands a response. Those responsible must be held accountable.”

The White House website also published a blog entry about the Baltic presidents’ visit, but devoted most of the space to Obama’s remarks about Syria:

The visit underscored the close ties between the United States and the Baltic states, which are grounded in our shared values, ideals, and interests. The leaders highlighted ongoing cooperation on issues including defense and security, trade and investment, energy and the environment, and global development.

The transcript of the news conference with Obama and the Baltic leaders—including remarks from Bērziņš—is available on the White House website.

One outcome of the meeting with the Baltic heads of state is a joint statement, the text of which can be found on the Latvian president’s website in Latvian and English. The statement notes that “the United States has a profound and enduring interest in the independence, sovereignty, territorial integrity, and security of Estonia, Latvia, and Lithuania.”

The Baltic diasporas are mentioned in the last paragraph of the joint statement:

The Baltic states remain grateful to the United States and the American people for their non-recognition policy during the Cold War. Our warm relations are anchored by close interpersonal ties and the rich contributions that the Estonian, Latvian, and Lithuanian diasporas have made to the multi-ethnic culture of the United States.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Police in Michigan investigate murder of Latvian émigré

Police in Kalamazoo, Mich., are investigating the suspected murder of an 88-year-old Latvian émigré who was found dead in his home on Aug. 23.

Alfrēds Minka lived on Brookmont Street on Kalamazoo’s northeast side. Police were sent to the home at 10:27 p.m. and found Minka dead on the floor.

Police are continuing their investigation and are seeking the public’s help, Kalamazoo Public Safety Lt. David O’Strander said in a press release. Anyone with information about the crime is asked to contact police by telephone at +1 (269) 337-8994 or anonymously through the Kalamazoo County Silent Observer program at +1 (269) 343-2100 or www.kalamazoosilentobserver.com.

Minka’s wife, Gaida, died in August 2012, according to an obituary in the Kalamazoo Gazette. The couple married in 1951 and raised four children while being active members of the Kalamazoo Latvian community.

Alfrēds Minka served seven years as head of the Kalamazoo Latvian Association (Kalamazū latviešu biedrība), according to the American Latvian Association’s Immigration Documentation Database (Amerikas latviešu apvienības imigrācijas dokumentācijas datubāze).

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Sveika, Latvija! – Iespēja iemīlēt Latviju divās nedēļās

image

12 dienas. 15 dalībnieki no ASV, Kanādas un Austrālijas. 28 pieturvietas visos četros Latvijas vēsturiskajos novados. Tā skaitļos raksturojams Amerikas latviešu apvienības izveidotās un administrētās „Sveika, Latvija!“ izglītojošo ceļojumu programmas 30. brauciens uz Latviju, kura ietvaros š.g. augustā ārpus Latvijas dzimušie latviešu izcelsmes jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem iepazīst savu senču dzimteni Latviju.

Šis ir jau 30. ceļojums, kopš 1997. gada, kad tika likti pamati šīs programmas izveidei un kas pa šiem gadiem ir nodrošinājusi iespēju gandrīz 600 Amerikas latviešu sestdienas un svētdienas skolu absolventiem apceļot un iepazīt savu senču dzimteni, stiprināt piederību Latvijai un latviešu kopienai Amerikā.

Ideja dzimst bērnu vecāku prātā

Ideja par „Sveika, Latvija!“ programmas izveidi radās deviņdesmito gadu otrajā pusē sarunās starp toreizējo ALAs priekšsēdi Jāni Kukaini, viņa dzīvesbiedri Aiju Kukaini un Aivaru Osvaldu, kuru bērni bija uzcītīgi apmeklējuši latviešu svētdienas skolas un kuri vēlējās pēdējā skolas gada noslēgumā piedāvāt tiem iespēju apmeklēt Latviju. „Man likās, ka būtu jauki, ja vietējie latviešu skolas absolventi kopā ar audzinātāju varētu braukt šādā ceļojumā. Man tā likās kā interesanta ideja,“ skaidro A.Osvalds, atsaucoties uz līdzīgām programmām, ko piedāvāja amerikāņu vispārizglītojošās skolas svešvalodu, piemēram, franču vai vācu valodas apguves kursu ietvaros.

Sadarbībā ar tā laika ALAs ģenerālsekretāri Ievu Bolšteinu ticis izveidots pirmā ceļojuma plāns, kura pamatprincipi vēl joprojām tiek izmantoti Sveika, Latvija! programmā. Proti, ik gadu uz Latviju no ASV dodas divas „Sveika, Latvija!“ grupas, kuru izceļošanas laiks ir pielāgots ASV mācību iestāžu kalendārajam gadam. Programma strukturēta tā, ka pirmās dienas programmas dalībnieki pavada Rīgā un tad divas dienas katrā no četriem Latvijas vēsturiskajiem novadiem, aptverot daudzas mazākas un lielākas Latvijas pilsētas. Katrā braucienā Amerikas latviešu jaunieši tiekas ar saviem vienaudžiem kādā no apmeklētajām pilsētām. Savukārt pēdējā dienā parasti jaunieši dodas viesos pie Latvijas prezidenta un ASV vēstnieka, kurā pievienojas arī Latvijā satiktie vienaudži. „Tā programma ir sevi attaisnojusi tūkstotkārt. Pēc brauciena bērni kļūst pavisam citādi, viņi daudz ko sāk saprast, tas brauciens viņus izmaina,“ programmas ietekmi uz jauniešiem vērtē J.Kukainis. „Mēs skatāmies, ka mēs paši neesam no Latvijas tik daudz redzējuši kā mūsu jaunieši,“ piebilst programmas idejas līdzautors A. Osvalds, kurš Sveika, Latvija! raksturo kā pozitīvu pieredzi, kas iedrošinājusi viņa abus bērnus atgriezties Latvijā.

Ceļojums stiprina piederību Latvijai

Sveika, Latvija! programmas īpašo nozīmi Amerikas latviešu jauniešu latviskās izglītības procesā akcentē arī ALAs Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere: „Sveika, Latvija! dzīvā veidā skolēniem parāda visu, ko viņi skolas laikā macījušies. No izglītības viedokļa, Sveika, Latvija! pieredze ir neatsverama, lai iekaltu skolēnu atmiņās Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, literatūru, valodu un kultūru. Tā dod iespēju jauniešiem izvingrināt mēli latviešu valodā, kas arī ir latviešu skolu mērķis.“ Šī iemesla pēc Amerikas latviešu apvienība jau no programmas izveides pirmssākumiem ir atbalstījusi tās īstenošanu, finansējot programmas administrēšanu un subsidējot dalībnieku līdzdalības izmaksas. Šobrīd ALA apmaksā vienu trešdaļu programmas izmaksu, savukārt vecāki sedz atlikušās divas trešdaļas. Nereti papildus atbalstu programmas dalībniekiem piedāvā arī vietējās latviešu organizācijas, kas apzinās programmas lielo ietekmi uz bērnu latvisko izglītību.

„Šis ceļojums ir īpaši nozīmīgs jo ietilpīgā divpadsmit dienu ceļojumā pa Latviju bērni apskata to, par ko viņi mācījušies latviešu pamatskolā pēdējos 10 gadus. Ar to Latvija viņiem paliek arvien dzīvāka, tuvāka un sasniedzamāka, un vieta, kur turpmākos gados meklēt savas saknes un piederību,“ skaidro Amerikas latviešu apvienības priekšsēde Anita Bataraga, kuras visi trīs bērni ir piedalījušies „Sveika, Latvija!“ programmā. “Sveika, Latvija!” ceļojums ir dzīves ceļojums, kas nekad nebeidzas – tas apvieno mīlestību pret latviešu kultūru, valodu un zemi, ko mēs Amerikā jau vairākās pēc 2. pasaules kara iebraukušo paaudzēs esam centušies iedzīvināt savos bērnos ar to, ko mēs redzam, meklējam un piedzīvojam, kad esam uz vietas Latvijā,“ piebilst A.Bataraga.

Vaicāta, vai gadu gaitā, novecojot un sarūkot aktīvajai Amerikas latviešu sabiedrības daļai un palielinoties ārzemju latviešu iespējām apceļot Latviju individuāli, nav mazinājusies interese par dalību šajā programmā, „Sveika, Latvija!“ programmas vadītāja Anita Juberte saka: „Es neesmu redzēju nekādu atslābumu interesē braukt. Iespaids ir, ka jau 6., 7. un 8. klasē jaunieši par to sāk runāt. Daudziem brāļi un māsas ir piedalījušies, un viņi sagaida, ka viņiem arī būs iespēja piedalīsies.“ Pēdējos gados klāt nākuši arī interesenti arī no Kanādas un Austrālijas. Šis ceļojums ir „dzīva ģeogrāfijas stunda. Viena lieta ir mācīties par Gauju, pavisam cita – plostot pa Gauju vai redzēt Kokneses pilsdrupas vai Rīgas panorāmu, turklāt kopā ar saviem draugiem un vienaudžiem,“ brauciena būtību paskaidro programmas vadītāja. Jāpiebilst, ka līdzīgus izglītojošus ceļojumus angļu valodā ar nosaukumu „Heritage Latvia“ ALA piedāvā arī bērniem, kas nerunā latviešu valodā.

Līdzīgas programmas piedāvā arī citas valstis

Atšķirībā no citiem parastiem tūrisma braucieniem, ceļojums uz savu senču dzimto zemi nereti tiek raksturots kā svētceļojums. Tā, piemēram, ebreju filantropi un organizācijas sadarbībā ar Izraēlas valdību pirms 14 gadiem izveidoja Taglit – Birthright Israel programmu jauniešiem vecumā no 18 līdz 26 gadiem, ticot, ka līdzdalība šajā programmā stiprinās tās dalībnieku piederību Izraēlai un ebreju kopienai. Šajā programmā ik gadu piedalās vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku, kopējam dalībnieku skaitam gadu gaitā pārsniedzot 340 000.

Desmit dienas garā izglītojošā brauciena organizētāji uzskata, ka tās ir katra ārpus Izrāelas dzīvojoša ebreju jaunieša tiesības apmeklēt savu etnisko dzimteni, kas ietverts arī programmas nosaukumā. Jāuzsver, ka līdzdalība Birthright programmā ir pilnībā apmaksāta, ko nodrošina ebreju filantropu un Izraēlas valdības sniegtais finansiālais atbalsts.
„Ceļojums ilgst 10 dienas, atmiņas – visu mūžu,“ uzsver Birthright Israel organizatori. Aptaujājot un nointervējot 1223 ebreju jauniešus, gan tādus, kas piedalījās programmā, gan kontrolgrupu, kas nepiedalījās programmā, pētījuma autori konstatēja, ka 45 procenti dalībnieku desmit dienu ilgo ceļojumu pa Izraēlu piecus līdz desmit gadus vēlāk novērtēja kā pieredzi, kas „ļoti lielā mērā“ izmainījusi viņu dzīvi. Savukārt 28 procenti atbildējuši, ka šis brauciens „zināmā mērā“ izmainījis viņu dzīvi. Par 23 procentiem vairāk programmas dalībnieku uzrādīju „ļoti ciešu“ saikni ar Izraēlu salīdzinājumā ar tiem jauniešiem, kas nepiedalījās programmā. Kopumā programmas dalībnieki daudz biežāk sekoja līdzi ziņām par notiekošo Izraēlā un pauda lielāku pārliecību par to, ka viņi spētu izskaidrot Izraēlā notiekošo.

Līdzīgas programmas pēdējo desmit gadu laikā izveidojušas arī armēņu, ungāru un grieķu diasporas organizācijas.

 

image

Sveika, Latvija! 2013. gada jūnija grupa pie Latvijas Valsts prezidenta. Foto: Aleks Dankers.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.