Ilzes Bērziņas jaunākā grāmata ir mīlestības stāsts

image

Lai arī Ilze Bērziņa, divu gadu vecumā 1944. g. atrauta no savām saknēm, raksta tikai angliski, t.i., kosmosam, bet lai viņas rakstu darbus pilnīgi izbaudītu, tomēr ir jābūt latvietim. 

Ar diviem gadiem ir pieticis, lai latvietība, kā rupjas maizes garoza, aizmetusies aizmēles dziedzeros, iesēstos viņas prozā.

Visciešāk Ilzes darbus ieteiktu tiem Latvijas latviešiem, kuriem vienlaikus ir kāre uzzināt par emigranta ikdienas dzīves ieražām Kanādā un Amerikā un lai iemācītos šīs dienas dzīvo angļu valodu. Viņas valoda ir mūsdienīga, ideomātiski interesanta un pa reizei iepiparota.

Par tik par cik, autorei ir arī dzīve tīmeklī, mums ir iemesls domāt, ka Ilzes rakstu darbs A True Love Story, publicēts ir roman a clef, kas ir autobiogrāfijai tuvu stāvošs žanrs. Ilzes darbu varam arī saukt par mīlestības stāstu: par mīlestību pret zemi, tautu, dzīvniekiem – suņiem, kaķiem, zirgiem, brūno teļu (iesauktu: Šokolāde) – pret savu dzimtu (tuviniekiem), Parīzi un pret pretējo dzimumu.

Atļaušu lasītājiem izlemt, vai autores vēlā romance ar latvieti Georguss – kas pusmūžā iemainīja ķirurga māku pret dzīvi laukos, pie dabas, kopā ar dzīvniekiem un putnu dziesmām – spēja nogatavoties līdz Burgundija kairinošai kvēlei?

Kā niedra būsi svešā malā tur,
Ko mazais vējiņš iespēj samaitāt.

Details

LU sāk īstenot vērienīgu Latvijas emigrantu izpētes projektu

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti ir sācis īstenot apjomīgu pētniecības projektu, kura pamatuzdevumi ir iegūt un analizēt informāciju par Latvijas emigrantiem un izstrādāt instrumentus, kas veicinātu komunikāciju starp emigrantiem un Latvijas darba devējiem, pašvaldībām un valsts institūcijām.

Pētniecības projektu „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” atbalsta Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā ir iesaistīti sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki.

Projekta vadītāja Dr. Inta Mieriņa informē, ka pētnieku galvenais uzdevums būs izveidot kvalitatīvu un uzticamu informatīvo bāzi diasporas un reemigrācijas politikas veidotājiem, kas nākotnē palīdzētu pieņemt izsvērtus un iedarbīgus lēmumus, kā arī ļautu novērtēt jau īstenotās rīcībpolitikas efektivitāti. „Projektā fokusējamies uz dažādām rīcībpolitikām – migrācijas uzskaiti, diasporas politiku, reemigrāciju,” stāsta Mieriņa, „tādēļ mēs vēlamies iegūt daudzveidīgu un nepastarpinātu informāciju par emigrantu vajadzībām, cerībām un sadzīvi.”

Projekta laikā tiks apzināti gan Latvijas ilglaicīgo emigrantu nākotnes plāni, gan latviešu diasporas veidošanās procesi jaunajās mītnes zemēs. Pētījumu ir plānots īstenot līdz 2015. gada augustam. Tā laikā tiks veiktas intervijas ar politikas ekspertiem, emigrantu aptaujas, fokusgrupu diskusijas un padziļinātās intervijas ar Eiropā un ASV dzīvojošajiem emigrantiem, kas Latviju pametuši pēc 1991. gada, kā arī tiem, kuri jau atgriezušies Latvijā. Projekta komandā darbosies pieredzējuši Latvijas zinātnieki: Mihails Hazans, Ilze Koroļeva, Inese Šūpule, Evija Kļave, Laura Sūna, Mārtiņš Kaprāns, Inta Mieriņa, Māris Goldmanis, Daiga Kamrāde, Rita Kaša un Aivars Tabuns.

Lai gan projekts ir pētnieku komandas privātā iniciatīva, tā ietvaros notiks cieša sadarbība ar Ārlietu ministriju, LR vēstniecībām, Nodarbinātības valsts aģentūru, Kultūras ministriju, Latvijas pašvaldību savienību, kā arī Eiropas latviešu apvienību un citām emigrantu organizācijām. Paredzams, ka projekts sniegs ieguldījumu tādās jomās, kā nacionālās identitātes saglabāšana, darbaspēka mobilitāte, izglītības ekonomika, sociālā atmiņa, kā arī praktisko ieguldījumu reemigrācijas un diasporas politikas veidošanā valsts un pašvaldību līmenī. Šī gada vasaras mēnešos tiks uzsākta apjomīga Latvijas emigrantu aptauja.

Paziņojumu medijiem sagatavojuši projekta „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Mihails Hazans

Papildus informācija: 29337388

vācietis

image

The poetry of Latvian poet Aleksandrs Čaks, with its vivid descriptions of the city of Riga – both the bright and not so bright characteristics, featuring characters such as prostitutes, drunkards, even cockroaches, might translate well to a theatrical setting, one might think.

In fact, this idea became reality a few decades ago, when Latvian composer Artūrs Maskats wrote melodies for a number of Čaks’ poems, performed at the time by Ivars Kalniņš. The years went by, and the idea to bring these songs back to public life blossomed and Maskats began work on more songs with lyrics by Čaks.

These new songs, along with new arrangements of the older songs, became the project Hotelis Atlantīda, a musical/theatrical event that featured the Latvian Radio Choir (musical director Sigvards Kļava) and was premiered in April of 2012, and was directed by Viesturs Kairišs (who also was the author of the libretto).

A CD of the same name has been released, and now listeners can now be brought back in time to the Riga of the past, with not just its many seedy elements, but also with many charming and quaint aspects that may have been lost over the years.

Besides the texts by Čaks, much of the atmosphere is provided by the band, including Aldis Liepiņš playing the piano, Indulis Cintiņš on violin, Jānis Stafeckis on contrabass, Ivo Krūskops on percussion, as well as both Kārlis Bimbers and Iveta Romancāne playing the accordion. The instruments are essential to the action and atmosphere on Hotelis Atlantīda, and deserve much of the credit for the success of the work – for example, the sorrowful violin in “Klaidonis”, complementing the bitter words of the titular wanderer, gloomy laments like “Rūgtas dziesmās es izkliedzu sirdi” (In bitter songs I scream out my heart).

Though Maskats provides the melodies, many of the actual arrangements were done by other composers, and many of Latvia’s brightest composers were involved in this process – including composers such as Andris Sējāns, Anitra Tumšēvica, Emīls Zilberts, and Jēkabs Nīmanis.

The distinctive baritone of Ivars Cinkuss is one of the many stars in Hotelis Atlantīda, appearing on six of the numbers, providing what one might call the ‘soul’ of the performance, with the rueful prayer ‘Lūgšana’, or the plaintive ‘Vai varu tev pie kājām likt’, as well as the bitterly sentimental ode to the city outskirts in ‘Nomalei’, bringing the necessary haunted disenchantment that many of Čaks’ characters exhibit.

Singers Kristīne Barkovska and Agate Burkina give life to the world weary, cynical Rīga prostitutes depicted in the song “Prostitūtas dziesma”, singing about their various types of clients, and “tikai plaukstošs veikals labs” (only a blossoming store is good).

Perhaps one of Maskats’ most famous works is his setting to music of Čaks’ poem, the ode to Riga ‘Rīgai’. Celebrating both the ‘old’ Riga (“Rīga, sirmā Rīga”) and the ‘new’ Riga (“Jaunā, skaistā RĪga”), this song, though originally written as a song for a solo singer, has since become a popular choir work, and a perennial favorite at song festivals based around the anniversary of Riga. The Radio Choir provides both the necessary tenderness and reverence for this moving tribute to the Latvian capital city.

Composer Maskats, who has been working with theater music for much of his career, is clearly an ideal choice for adapting the works of Čaks to music. As much of his music has a dramatic, and yet romantic, aspect to it, the music of Maskats brings these characters of Čaks to a vibrant life – the music provides additional personality aspects, making them living and breathing beings that are also given form by the singers of the Latvian Radio Choir.

The combination of Aleksandrs Čaks’ poetry, Artūrs Maskats’ music, the Latvian Radio Choir’s singing and dramatic talent (under the direction of Sigvards Kļava) is a potent combination not to be missed. Čaks’ characters and images are vividly portrayed in their full colorful, if a bit scruffy, glory. Hotelis Atlantīda at once not only displays the talents of the singers of the Latvian Radio Choir, but also of composer Maskats, and, of course, the unique ability of Aleksandrs Čaks to breathe into existence the denizens of Riga, no matter what walk of life they are from.

The Latvian Radio Choir web page: http://www.radiokoris.lv

The Latvian Radio Choir on Facebook: https://www.facebook.com/pages/Latvian-Radio-Choir/122477347765305

Details

Hotelis Atlantīda

Latvian Radio Choir

Latvijas Koncerti,  2013

LK-019

Track listing:

1. Vai varu tev pie kājām likt

2. Lūgšana

3. Spēlē, spēlmani

4. Viesmīļa dziesma

5. Matrozis laķenēs

6. Noktirne

7. Šansons III

8. Pašpuikas dziesma 2

9. Nomalei

10. Nomaldījies

11. Šansons I

12. Klaidonis

13. Prostitūtas dziesma

14. Pašpuikas dziesma

15. Šansons II

16. Meitene sērās

17. Romance

18. Puteklis

19. Divi vientuļi

20. Rīgai

21. Sirds

22. Rīga

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.