2013 Latvian Song Festival recordings now available

Egils Kaljo | 

For the many who could not get tickets to the 2013 Song Festival events, many of the events have now been released on CD, DVD, and Blu-Ray DVD.

For those who attended or even participated in these concerts these recordings will be a valuable memento of this uniting festival for the Latvian nation.

The releases are:

The Jāzeps Vītols 150th anniversary concert on CD. Concert artistic director Mārtiņš Klišāns, director Roberts Rubīns.

The vocal symphonic music concert Brīnumzeme Latvija on DVD and Blu-Ray. Artistic director Mārtiņš Ozoliņš, director Dāvis Sīmanis.

The dance performance Tēvu laipas on DVD, featuring 600 dance groups and 15,000 dancers. Artistic directors Jānis Ērglis and Jānis Purviņš, director Māra Ķimele.

The closing concert of the 2013 Song Festival – Līgo on DVD and Blu-Ray – featuring 250 mixed choirs, 75 women’s choirs, 26 men’s choirs, 40 seniors’ choirs, as well as choirs from the Latvian diaspora – for a total of 13,000 singers, as well as 2000 dancers and 1000 wind orchestra musicians. Artistic directors Aira Birziņa and Ivars Cinkuss, director Pēteris Krilovs.

For further information, please visit http://www.dziesmusvetki.tv

image

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Dialoga stiprināšanā ar latviešiem pasaulē iesaistās arī Latvijas pašvaldības

Ilze Garoza | 

5. martā Latvijas Ārlietu ministrijas telpās notika Ārlietu ministrijas (ĀM) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM) un Latvijas Pašvaldību savienību rīkots seminārs par Latvijas pašvaldību sadarbību ar tautiešiem ārzemēs.

To, ka pašvaldības spēlē īpašu lomu saiknes stiprināšanā ar latviešiem pasaulē, seminārā atzina vairāki tā dalībnieki. Šobrīd, kad novērojama psiholoģiska plaisa starp lielu daļu neseno aizbraucēju un Latvijas valsti un varas iestādēm, šāda negatīva attieksme mazāk novērojama emigrējušo attiecībās ar savu novadu pašvaldībām, savās domās dalījās Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals.

ĀM Īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, uzsverot emigrācijas tēmas aktualitāti, mudināja pašvaldības dalīties pieredzē par to īstenotām aktivitātēm, lai veicinātu sadarbību ar novadniekiem pasaulē. Atbildot uz to, Rūjienas pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins pauda gandarījumu, ka kādreizējie emigranti atgriezušies mājās un savu ārpus Latvijas gūto pieredzi tagad izmanto Rūjienā. Vērtīga esot šo repatriantu atziņa, ka ar to pašu darbu, ko viņi ir ieguldījuši strādājot emigrācijā, arī savā zemē var plūkt darba augļus. Mazajās pašvaldībās priekšrocība esot ģimeniskums. „Mēs viens otru pazīstam un spējam uzrunāt,“ skaidro G.Gladkins. 

Īpašu interesi par sadarbību ar saviem novadniekiem pasaulē izrādījušas arī Cēsis, kur vairāku domu biedru grupa kopā ar Cēsu novada pašvaldību sākusi intensīvu darbu pie Vispasaules cēsnieku dienu rīkošanas, kas norisināsies šovasar no 21. līdz 25. jūlijam un noslēgsies ar Cēsu pilsētas svētkiem. Gatavojoties Vispasaules cēsnieku dienām, Cēsīs jau notikušas vairākas produktīvas tikšanās ar kādreizējiem cēsniekiem, kas šobrīd dzīvo un strādā ārpus Latvijas, informēja Māra Majore – Linē, viena no Vispasaules cēsnieku dienu organizatorēm.

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Malcenieks atzīst, ka līdz šim Cēsīm nav bijusi sistemātiska politika diasporas jautājumos, tomēr, varbūt neapzinoties, pilsēta esot paveikusi diezgan daudz saišu stiprināšanā ar latviešiem pasaulē, kā piemēru minot sadraudzību ar latviešiem Augšbebru ciemā Omskas apgabalā, Krievijā. Šogad, uzsākot vairākas uz ārvalstīs dzīvojošajiem vērstas aktivitātes, Cēsu pašvaldība grib panākt, ka izceļojušie novadnieki Cēsis saredz kā izcilu vietu, kur atgriezties un dzīvot, lai jūtas iesaistīti pilsētas dzīvē un grib izjust saikni ar šo pilsētu. Šādā nolūkā Cēsu novada dome sākusi sarunas ar pašvaldībām citās valstīs, kur sastopamas lielas cēsnieku kopienas. Šobrīd Cēsīs dota zaļā gaisma Pasaules latviešu mākslas centra un muzeja „Latvieši Pasaulē“ izveidei, kas savas durvis vērs 2015. gadā, bet šovasar Cēsu apmeklētājiem piedāvās tematisku izstādi. Tāpat pašvaldība izsludinājusi jauno uzņēmēju konkursu, kuri vēlas saņemt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai savā dzimtā pilsētā.

Rēzeknes novada ārējo sakaru speciāliste Inta Rimšāne informē, ka pašvaldība šobrīd īsteno vairākus oficiālus un neoficiālus sadarbības projektus. Kā piemēru Rimšāne min regulārās Amerikas latviešu apvienības organizētās „Sveika, Latvija!“ programmas vizītes un tikšanās ar Rēzeknes skolu audzēkņiem. Tāpat produktīvu sadarbību Rēzeknes novada dome ir izvērsusi ar Millersvilles Universitātes pasniedzēju Dr. Māru Andersoni, kura konsultējot Rēzeknes Augstkolas pasniedzējus un studentus.

Semināra gaitā tā dalībnieki uzskaitīja vairākas lietas, ko pašvaldības var darīt, cenšoties stiprināt saikni ar tautiešiem pasaulē – sākt ar savu novadnieku apzināšanu, kontaktu dibināšanu un saiknes stiprināšanu. Šādā nolūkā kā priekšlikums izskanēja deju kopu, koru un ansambļu viesošanās un uzstāšanās latviešu diasporas mītnes zemēs, kā arī diasporas bērnu un jauniešu nometņu rīkošana Latvijas novados. Lai veicinātu aizceļotāju interesi atgriezties, semināra dalībnieki secināja, ka nepieciešams ne vien domāt par nodarbinātības jautājumiem, bet arī par mājokļu un bērnudārzu pieejamību, kā arī vispārējā dzīves līmeņa celšanu.

Kā to izteica Cēsu pašvaldības pārstāvis, atsaucoties vēstnieku Rolandu Lappuķi, pašvaldībām ir „svarīgi apzināt savējos un pirmajiem pasniegt roku“, uz ko, cerams, atsauksies arī pasaulē dzīvojošie novadnieki.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Permanent presence of NATO forces in Latvia would strengthen Latvia’s national security

Vineta Poriņa | 

If the Saeima of the Republic of Latvia wants to prove that it truly understands the latest developments in Ukraine and wants to prevent the occurrence of similar events in Latvia, the Statement on Russia’s Aggression in Ukraine adopted by the Saeima on 6 March should not remain merely declarative.

Therefore, after adopting the Statement, both the Saeima and the government need to take extraordinary measures on a national level to prevent potential threats to Latvia’s national security. It is well-known that international law and practice allow countries to take extraordinary measures, where national security is under threat.

During an extraordinary meeting held on 3 March, the parliamentary group and Board of the National Alliance adopted a decision to urge the government of Latvia and the Saeima to take determined measures and consider this matter at the cooperation council of coalition parties. The proposals are as follows:

1. To limit pro-Kremlin war propaganda in the Latvian media;

2. To suspend issuance of residence permits to citizens of the Russian Federation;

3. To boost the defence capacity of the Latvian National Guard and to increase its involvement in strengthening domestic security;

4. To take all possible measures to ensure permanent presence of NATO forces in the territory of Latvia;

5. To ensure maximum transparency of foreign financing to NGOs and, if necessary, to set limitations.

Additional information on each proposal

1. Ways to limit pro-Kremlin war propaganda in the Latvian media can be sought also outside the media space, namely, among national security tools. To enable early detection of anti-democratic military aggression propaganda, it is necessary to ensure regular media monitoring. The National Alliance urges the National Security Council and the National Security Committee of the Saeima to seek possible solutions. Not only the Ministry of Defence but also the National Security Council and the National Security Committee need to explain to the Saeima and to the public the essence and objectives of the war propaganda. Monitoring and evaluation of the Internet environment and other types of mass media should be conducted centrally.

If the Saeima condemns the aggression in Ukraine, it should also strive to curb the pro-Kremlin aggression against Ukraine in the media. Aggression in the media should be analysed on a regular basis. Latvia has to act quickly instead of having a provincially backward response to the war propaganda broadcast in the media. It is clear that Latvia needs a media policy.

2. The Saeima has held a lot of debates about the necessity to suspend issuance of residence permits to citizens of the Russian Federation.  Backing off from the proposal of the National Alliance on this matter would mean facilitating a repeat of the current Ukrainian scenario in Latvia.

3. After the events in Ukraine, there can be no more discussions about whether to increase military spending. This, of course, must be done immediately and to the sufficient extent. At the moment, the share of spending for defence might be increased up to 1% of GDP with an upward trend.

It is necessary to boost the defence capacity of the Latvian National Guard and to increase its involvement in strengthening domestic security. Its functions should be clearly defined. The state should provide an opportunity for its people to volunteer as reservists in order to develop their civil-defence and military skills, for example, by offering every year a two-week long state-funded voluntary training supported by employers.

The National Security Council should have a plan for protecting the state from subversion similar to what is going on in Ukraine or to what happened in Georgia.

4. The Latvian government needs to take all necessary measures to ensure permanent presence of NATO forces in the territory of Latvia.

It is known that, upon the request of the Baltic States, the U.S. will provide the presence of another six fighter jets for air policing in the Baltic States. That was one of the points on which the National Alliance insisted during the Cooperation council of coalition parties on 3 March, when speaking about the permanent presence of NATO forces in Latvia. It is hard to understand why the coalition partners rejected this proposal of the National Alliance if the Minister for Defence later on supported it with his actions.

5. It is necessary to ensure maximum transparency of foreign financing to NGOs and, if necessary, to set limitations. State-funded NGOs cannot be real NGOs. Such organisations are called GONGO (government-organised non-governmental organisation). In Latvia these are NGOs established by the government of another country, namely, pro-Kremlin associations, that become active in this country whenever issues such as the Latvian official language, citizenship or state continuity etc. are being addressed. It is necessary to regularly monitor the financing of those NGOs what are in attention of the state, to publish pertinent reports and take steps to reduce the Kremlin’s impact in Latvia, so that Latvia’s sovereignty and democratic foundations are not undermined by those hiding behind the lofty name of NGOs.

I hope that events in Ukraine have been an eye-opener for everybody. It is high time for the Saeima and the Latvian government to act in order to prevent Ukraine’s current reality from becoming Latvia’s.