Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile tikās ar ASV latviešu skolu vadītājiem un skolotājiem šā gada 8. martā Ņujorkā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO. Ministre bija ieradusies Ņujorkā, lai piedalītos ANO Sieviešu statusa komisijas sanāksmē, pārstāvot ne tikai Latviju, bet Eiropas Savienības prezidentūras pienākumos, arī visu Eiropas Savienību. Tomēr, ministre atvēlēja laiku, lai tuvāk iepazītos ar ASV latviešu skolu darbību un līdzšinējo sadarbību ar Latviju. Uz tikšanos bija ieradusies ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere, ALA priekšniece Anita Bataraga, Garezera Vasaras Vidusskolas direktrise Sandra Kronīte-Sīpola, PBLA Izglītības padomes locekle Dace Mažeika, kā arī abu Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes skolu, Bronksas (Jonkeru) un Ņudžersijas, pārstāves. Ministri Seili pavadīja Evija Papule, ilggadīga IZM ierēdne, kas arī labi pārzina dažādo Latvijas izglītības iestāžu darba virzienu un iespējas.

Ievadot sarunas, Latvijas vēstnieks pie ANO, Jānis Mažeiks, uzsvēra to, ka pētījumi apstiprina, ka latviešu skolas ārpus Latvijas ir vieta kur visbiežāk vērojama cieša sadarbība starp „veco trimdu” un nesen no Latvijas izceļojušiem. Tādēļ, Ministres Seiles piekrišana tikties ar skolu pārstāvēm ir pozitīvs apliecinājums tam, ka diasporas skolām ir nozīmīga loma tautas identitātes veidošanā, lai pēc iespējas daudz bērnu un ģimeņu justos latviešu tautai un Latvijas valstij piederīgi. Zīmīgi, ka fakts par skolām kā ciešas sadarbības vietu tika apstiprināts ar to, ka apmēram puse ieradušās skolu pārstāves dzimušas ASV un otra puse Latvijā.

Mārīte Seile ieskicēja daļu no apstākļiem ar ko viņas vadītai ministrijai jānodarbojas, it sevišķi par to, ka Latvijā tomēr bērnu skaits arvien samazinājas. Līdz ar to lauku skolas sarūk un jādomā par to kā nodrošināt, lai visiem Latvijas bērniem būtu pieejama ne tikai kaut kāda izglītība, bet izcila izglītība. Dažādi rādītāji liecina, ka Latvijā samērā labi nodrošina vidusmēra izglītību, bet, ar atsevišķu izcilības saliņu izņēmumiem, kopumā izglītības līmeņa celšana ir mērķis kam būtu jāveltī pūles.

Tālāk, ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere īsumā pastāstīja par latviešu skolām ASV, par to skaitu, lielumu un aptuveno darba virzienu un apstākļiem. Ziemas skolas ir dažāda lieluma, bet vidēji ar apmēram 40 skolēniem. Darbojas arī divas vasaras vidusskolas. Vasaras nometņu loma valodas nostiprināšanā ir nozīmīga, jo daudziem bērniem tas ir posms, kad viņu vide ir latviskāka nekā pārējo gadu. Zommere izteica atzinību un pateicās, ka pēdējo 3 gadu laikā manāmi pieaudzis atbalsts un atsaucība no Latvijas puses, it sevišķi no Latviešu valodas aģentūras. ASV skolas arvien cenšas iepazīties ar mācību materiāliem un grāmatām, kas domātas mazākumtautībām vai arī diasporas skolām. Tāpat tīmeklī arvien vairāk pieejamā mācību viela, sākot no programmu aprakstiem līdz spēlēm un valodas vingrinājumiem, ir kaut kas jauns un moderns. Ar visu to, mūsu skolu sastāvs un apstākļi ir unikāli un skolotājiem vajadzīgi mācību materiāli. Esam gatavas turpināt sarunas un sadarbību, lai rastu to, kas mūsu latviešu bērnu izglītošanai ir vislabākais.

Šīs tikšanās galvenā organizatore, Dace Mažeika, bija uzdevusi skolu pārstāvēm mājas darbus, t.i. uzdeva padomāt par sekojošiem jautājumiem, lai sarunas būtu mērķtiecīgas:

1. Kādus mācību materiālus skolotāji izmanto (grāmatas, vietnes, programmas, lietotnes u.c.)?
2. Kādas pārbaudes un testus valodas zināšanu pārbaudei izmanto skolās? ALAs valodas pārbaudījumu pielietojamība un pieredze skolā.
3. Kādos projektos sadarbībā ar Latviju skola ir iesaistījusies un kādu finanšu palīdzību saņēmusi? Kā vērtē sadarbības projektus? Pozitīvā pieredze un ieteikumi.
4. Kādu mācību formu trūkst valodas un kultūras apguves stiprināšanai diasporā? (piemēram, tālmācība, skolotāju tālākizglītība, Latvijas skolotāju viesošanās un pieredzes apmaiņa utt.)

Ieradušās skolu pārstāves katra sevi iepazīstināja un atbildēja tos uzdototos jautājumus, kas vistiešāk saistīti ar katras darbu un pieredzi. Skolotājas cenšas izmantot Latvijā sagatavotus mācību līdzekļus, toties izjūt, ka to ir tik daudz, ka grūti visu apskatīt un izvērtēt tā piemērotību. Vairākas skolotājas pozitīvi novērtē un izmanto Latviešu valodas aģentūras māciunmācies vietni. No skolotājām izskanēja novērojums, ka atšķirīgie līmeņi vienā klasē ir apstāklis ar ko arvien vairāk sastopas un šogad pirmo reizi pielietotie valodas līmeņu pārbaudījumi, varētu sākt kalpot, lai efektīvāk mācītu bērnus. Ļoti noderētu lasāmviela katram līmenim, ņemot vērā bērnu vecumus un vispārējo intelektuālo līmeni. Pieaug skolēnu skaits, kuru vecāki meklē tikai vispārēju kulturālu izglītību, bet ne valodu. Skolas, iespēju robežās, piedalās dažādos Latvijā izsludinātos projektos, piemēram, Latvijas nacionālās bibliotēkas bērnu grāmatu žūrijā vai domrakstu konkursos. Abas pārstāvētās skolas arī saņēmušas financiālu atbalstu no Latvijas. Visas skolotājas visādā ziņā pozitīvi novērtē sadarbības projektus, jo tie viecina reālas saites ar Latviju gan skolēnos, gan skolotājos.

Sarunās par nākotnes iespējām visvairāk pievērsās trim iespējām. Pirmā- iespējai nodibināt tiešākus kontaktus starp skolām vai pat klasēm, izmantojot šodienas relatīvi vieglāko sazināšanos, piemēram Skype, rodot iespēju skolēniem tieši sarunāties. Visas skolotājas atzīst, ka ASV skolēniem noder vairāk izdevību sarunāties latviski par tematiem, kas viņus interesē. Ministre Seile apstiprināja, ka šadu projektu varētu realizēt, ja tam izstrādā skaidrus darbības noteikumus. Andra Zommere, savukārt, stāstīja, ka gatavojoties uz šo tikšanos, bija uzdevusi skolu pārzinēm vairākus jautājumus. Pirmo reizi gandrīz visas skolas atsaucās, ka tām interesētu tālmācības programma. Sarunu gaitā konstatēja, ka precīzāk jāformulē, kā šāda programma darbotos. Vai tā būtu līdzīga plaši pazīstamajai Khan academy? Cik laika skolēnam paredzēts tai veltīt? Kā tā atšķirtos no jau esošajām tālmācības iespējām? Trešais sadarbības projekts starp ASV, vai pat visām, diasporas skolām un Latvijas skolām būtu saistīts ar Latvijas simtgadi 2018. gadā.

Viesošanās beigās Andra Zommere dāvināja Mārītei Seilei eksemplāru no grāmatas, kuru veidoja visas ASV latviešu skolas, katra izgatavojot divas lappuses par sevi. Grāmatu gatavoja Latvijas nacionālās bibliotēkas „Gaismas pils” atklāšanai un ievietošanai Tautas grāmatu plauktā. Ministre Seile, savukārt, bija atvedusi dažādas grāmatas, ierakstus diskos un informatīvo materiālu no LVA un IZM. Par spīti šodienas ērtajiem un veiklajiem sazināšanās veidiem, nekas nav tik spēcīgs kā personīga tikšanās, lai spertu pirmos soļus tālākā kopīgā ceļā. Lai tā arī būtu ar šo Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un ALA Izglītības nozares uzsākto ceļu!