Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” sagatavojis un izdevis atmiņu stāstu grāmatu Dziesma. Svētki. Dzīve, kurā apkopotas mutvārdu liecības par dziesmu svētku tradīciju ārpus Latvijas, kas izveidojās uzreiz pēc Otrā pasaules kara un turpinās līdz pat šai dienai.
Grāmata Dziesma. Svētki. Dzīve sniedz pavisam neparastu un nebijušu skatu uz latviešu dziesmu svētku fenomenu ārpus Latvijas. Tā piedāvā dažādu paaudžu dalībnieku – galvenokārt dejotāju, dziedātāju un skatītāju – atmiņas, pārdomas un vērtējumus par dziesmu svētku nozīmi viņu dzīvē. Izdevumā iekļauti arī daži svētku organizētāju atmiņu stāsti, tomēr jābrīdina, ka grāmatā nebūs atrodami visu pazīstamāko ārzemju latviešu dziesmu svētku rīkotāju vārdi un nopelni. Tas darīts ar nolūku, jo vairākās citās, nu jau par klasiku kļuvušajās grāmatās (piemēram, V. Bērzkana Latviešu dziesmu svētki trimdā, 1946-1965, V. Dulmaņa Latviešu kultūras dienas Austrālijā 1950-1970, M. Biezaites Latviešu kultūras dienas Austrālijā 1971-1991 u.c.) ir iespējams gūt detalizētu un izsmeļošu informāciju par ārpus Latvijas notikušajiem dziesmu svētkiem un kultūras dienām, to rīkotājiem, norises vietām un aktivitātēm.
Ar grāmatu Dziesma. Svētki. Dzīve muzejs „Latvieši pasaulē” vēlas atklāt unikālus un aizraujošus atmiņu stāstus par piedzīvoto dziesmu svētkos, dziesmu dienās un kultūras dienās Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā un Zviedrijā.
Latvijas lasītājiem grāmata būs atklājums par apbrīnojamo enerģiju un mērķtiecīgajām, izdomas bagātajām trimdas latviešu sabiedrības aktivitātēm, savukārt bijušiem trimdas latviešiem izdevums uzjundīs pieredzē glabātas atmiņu ainas un izjūtas, kas radušās, piedaloties dziesmu svētkos ārpus Latvijas.
No vienas puses, izdevumā publicētie stāsti dokumentē dziesmu svētku tradīciju no individuālu cilvēku perspektīvas, no otras puses, tie negaidīti rada dziesmu svētku īpašo “garšu”, aizrauj līdzi lasītāju svētku dalībnieku piedalīšanās priekā, sniedzot visdažādākās atbildes uz tādiem jautājumiem – kāpēc cilvēki paaudžu paaudzēs piedalījās svētkos? Kāpēc viņiem bija tik svarīgi ieguldīt savu laiku, talantus un līdzekļus dziesmu un kultūras svētku kustības uzturēšanā?
