Garezera 50. jubilejas svinības – ko domā apmeklētāji?

Latvians Online | 

Jūlija sākumā Garezers svinēja savu 50. jubileju. Uz svinībām bija sabraukuši no visas plašās Amerikas latvieši, kuriem Garezers ir mīļš un kā “otrās mājas”. Lēš, ka ap 2,000 latviešu sabrauca uz Garezera svinībām no 2. līdz 5. jūlijam. Pēc svinībām Latvians Online intervēja vairākus G50 svinību dalībniekus.

Kāpēc jūs piedalījāties G50 svinībās?

Nevarēju nebūt! (Daina Bolšteina, Vašingtona)

Kopā ar pārējiem Frikadeļu zupistiem (pēdējo reizi kopā spēlējām apmēram 35 gadus atpakaļ) bijām lūgti uzstāties sestdienas Palooza notikumā Atbalsīs! (Laila Medne, Filadelfija)

Ieplānojām dalību G50 svinībās savā ASV brauciena laikā (dzīvojam Latvijā pēdējos 8 gadus), jo tā mums bija prioritāte.  Gribējām atdot pateicību un cieņu tiem, kam bija vīzija izveidot Gaŗezeru, kā arī tiem, kas gadu gaitā, tāpat kā mēs abi ar vīru, esam to cēluši, veidojuši, attīstītījuši.  Bija liela vēlme vienuviet satikt savus bijušos klases biedrus un draugus un baudīt svinību programmu, priecāties… (Vanda Dauksta, Latvija, ex-Čikāga)

Biju Garezera svinībās, tādēļ ka piedalos Garezera Sagatavošanas skolā, kā audzinātāja šogad. Vēlējos arī pieredzēt Amerikāņu latviešu kultūru, un iepazīties ar Amerikas jauniešiem. (Laila Grosa, Melburna, Austrālija)

Gaŗezers ir mana dvēsele. Es sāku apmeklēt Gaŗezeru kad man bija apmēram 8 gadi. Es biju Indrānos. Pēc nometnes (pirms tā laika kad bija GSS) es pārgāju uz absolvēju GVV 1982. gadā kopā ar 53 citiem burvīgiem, sirds draugiem. Kurš būtu domājis, ka tagad mans vecākais dēls ir jau absolvējis, un jaunākais ir GVV III. klasē, ka Gaŗezers vēl būtu? Pirms četrām vasarām es gadījos vienā kabīnē kur vācām iekšā mūsu puišus lai apmeklētu GSS, un mēs trīs saskatījāmies, mēs trīs, kas pavadījām MŪSU jaunības gadus Gaŗezerā, tagad dodam to tālāk mūsu bērniem. Tā bija baigi forša sajūta. (Maira Galiņa, Bostona)

Ko Garezers jums nozīmē?

Daina: Es esmu Gaŗezera bērns. Manas mūža pirmās vienpadsmit vasaras pavadīju Gaŗezerā, dzīvojoties pa Dzintariem un vēlāk pāris nedēļas katru vasaru apmeklējot bērnu nometni. Tad piecas vasaras apmeklēju GVV un to absolvēju. Pēc tam arī strādāju Gaŗezerā. Gaŗezers man saistīts ar tik daudz atmiņu, tik daudz draudzību, un vasaru bez tā vispār nevaru iedomāties. Kaut man šajās dienās jāceļo 500 jūdzes, lai tur nokļūtu, es to daru reizi vasarā, lai varu vismaz 2-3 dienas tur pavadīt – vidi baudīt un draugus satikt. Kāds cilvēks esmu, un kā saredzu latvisko šajā pasaulē un manā dzīvē, ir pa lielai daļai saistīts ar to, ko esmu Gaŗezerā iemācījusies un piedzīvojusi.

Laila M: Turpinājums – izglītībai, latvietībai, izaugsmei, tuvām draugu saitēm.

Vanda: Sarēķināju, ka esmu kopumā pavadījusi vairāk nekā vienu savu dzīves gadu Gaŗezerā.  Tā nozīme manā dzīvē, ne tikai laika ziņā,  ir neizsakāmi liela.  Pirms Latvija atguva savu neatkarību, Gaŗezers bija mana Latvija. Gaŗezers man nozīmē vietu kur:

    – ieguvu zināšanas par Latviju un latvisko;
    – izveidoju draudzības mūža garumā (to skaitā – mēs ar vīru iepazināmies Gaŗezerā, tur laulājāmies un svinējām kāzas, tur kristīti mūsu bērni);
    – esmu gan saņēmusi/baudījusi latvisku audzināšanau un kultūru, gan pielikusi savu roku/balsi to veidojot;
    – ir mana sabiedrība, kur varu atpūsties un priecāties – latviski.

Laila G: Garezers man nozīmē – vieta kur sanāk latvieši no visiem Amerikas štatiem un izbauda latviešu kultūru.

Maira: Man Gaŗezers nozīmē vietu, kurā es piedzīvoju savu pirmo īsto mīlestību, vietu kur man bija pirmā buča, vieta kur es sadraudzējos ar sirds draugiem un draudzenēm, kuri ir mani vismīļākie draugi vēl šodien. Gaŗezers man nozīmē vietu, kur latviešu jaunieši satiekas un nodibina mūža draudzības – vislabākās un vismīļākās.

g50-2

Ko sagaidījāt no šīm svinībām?

Daina: Sagaidīju, ka būs daudz cilvēku, un tā arī bija—Gaŗezerā sabrauca milzums daudz cilvēku. Satiku krietni daudz draugus un paziņas, kurus nebiju sen redzējusi – tas vienmēr jauki. Sagaidīju, ka sarīkojumi būs saistoši un labas kvalitātes, un arī tas piepildījās.

Laila M:  Tikties ar ilgi neredzētiem draugiem, paziņām, izbaudīt mūziku, uzvedumus, Māras Pelēces filmu.

Vanda: Sagaidījām nostaļģisku atskatīšanos uz pirmiem 50 gadiem.  Sagaidījām saviļņojošu programmu.  Sagaidījām prieka asaras un smieklus, skaistas sarunas. Sagaidīto arī sagaidījām/piedzīvojām!

Laila G: Sagaidīju daudzus pasākumus, un daudzus latviešus sapulcējušos vienā vietā. Tā arī bija.

Maira: Tieši to, kas bija – draugi, labs laiks, tikšanās, smiekli, ciemošanās, vienreizēji koncerti, notikumi un pāri pār visu, viss bija ELEGANTI noorganizēts! Cepure nost rīkotājiem!

Kas visspilgtāk paliks atmiņā no svinībām?

Daina: Dokumentālfilma “Satiksimies Gaŗezerā!”, vispirms tādēļ, ka tas kaut kas paliekošs, ko varēs vēl ar citiem dalīties. Otrkārt tādēļ, ka to ar simtiem gaŗezernieku ezermalā noskatīties bija vienreizējs piedzīvojums. Iepriekš likās, ka cilvēki varbūt uzmanīgi neskatīsies, jo tie gribēs ciemoties un sarunāties. Reiz, kad filma iesākās, iestājās klusums, un skatītāji patiesi dzīvoja līdzi – applaudēja, smējās, vienā punktā pat dziedāja līdzi! Man īpaši aizkustināja, ka spontāni izcēlās aplauss, kad filmā pieminēja prāvestu Vili Vārsbergu, bez kura Gaŗezers nebūtu. Beidzot tādēļ, ka filma ļoti labi atspoguļo Gaŗezeru, tā garu un tā pievilkšanas spēku. Arī paliks atmiņā tas, ka galvenajai svētku programmai Dziesmu leja bija skatītāju pārpildīta – tik daudz cilvēku tur tiešām sen nebija bijis. Koncerts pats bija skaists un piemērots, un to skatītāji arī izbaudīja. Īpaši jauki bija novērot ar kādu sajūsmu un prieku gan GVV jaunieši, gan citu pilsētu tautas deju kopu dejotāji uzstājās. Kad koncerta beigās mēs visi piecēlāmies kājās, sadevāmies rokās un dziedājām “Pūt, vējiņi”, tad jau visādas emocijas tika spilgti izjustas.

Laila M: Kopsajūta pēc lielā jubilejas akta. Bija ļoti daudz cilvēku, pilna Dziesmu leja, kad kopīgi noslēdzām vakaru dziesmā šūpojoties un aizvadot saulītes starus.

Vanda: 

    1. Māras Pelēces filmas noskatīšanās – gan pati filma (kurā, šķiet, katrs varēja ieraudzīt kautko, kas atspoguļoja viņa/s Gaŗezera piedzīvojumu), gan filmas seanss – voleja laukumā 2 stundas visiem acis pielīmētas pie ekrāna, mutes kaktiņi nepārtrauktā smaidā…
    2. Uzvedums Dziesmu lejā – no kora un deju priekšnesumiem līdz ballītei…
    3. Koncerts visas dienas garumā Atbalsīs
    4. Dievkalpojums, kurā māc. Anita Vārsberga sprediķa laikā no altāra nofotografēja sevi un visu draudzi selfijā, lai uzsvērtu to, ka katrs esam daļa no kautkā lielāka….
    5. Atzīšos, ka man tādā negatīvā atmiņā paliks uguņošana. Nepārprotiet – tā bija augsta līmeņa, iespaidīga un ar Gaŗezerā vēl nepieredzētu “WOW” faktoru.  Pie tam atzīmējot 4. jūliju, ASV neatkarības svētkus – vietā, kur latvieši 50 gadus brīvi saglabājuši latvisko identitāti un kultūru. Par to, cepure nost, gods godam un paldies ASV.  Bet dūņezera malā sēžot, acīm žilbstot, mani pārņēma skumjas par šāda veida naudas iztērēšanu. Saprotu, ka uguņošanu noziedoja un paldies arī ziedotājiem par to. Bet nebija ne latviskās pieticības, nedz vienkāršības skaistuma. :-(  Un naudiņu būtu varējuši izmantot lietderīgāk….

Laila G: Visspilgtāk man atmiņā paliks sestdienas vakara koncerts, kuram sekoja Pērkons koncerts un pēc tam DJ-Aiva. Man ļoti patika, kā pirmais koncerts bija salikts, iesaistot gan tautasdejas, gan koru dziesmas, sakombinējot dažādas lietas par Garezeru.

Maira: Koncerts Dziesmu lejā sestdienas vakarā bija nepārspējami aizkustinoši burvīgs.

Kādu jūs saredzat Garezera nākotni?

Daina: Kaut daudz lietu Gaŗezerā nav pa gadiem mainījušās, tomēr maiņas ir redzamas un tā tas turpināsies. Varbūt dotajā momentā grūti iedomāties, ka Gaŗezers vēl pastāvēs 50 gadus, bet 20-30 gadus tas, lēnām mainoties un šodienas apstākļiem kaut cik pielāgojoties, katrā ziņā vēl varēs turpināt darboties kā latviešu kulturāls centrs, satikšanās vieta, un bērnu un jauniešu izglītības iestāde.

Laila M: Es vēlos redzēt Gaŗezeru kā spēcīgu latvisku vidi, kur jauniešiem piedāvā izcilu programmu un dod iespēju pašiem izveidot savu latvisko “es”.

Vanda: Bijām klāt paneļdiskusijā par šo jautājumu G50 svinību laikā. Arī neformāli ar klases biedriem šo pārrunājām.  Bez šaubām tas ir sāpīgākais/sarežģītākais jautājums, kas Gaŗezera veidotājiem stāv priekšā. Jo — grūti iedomājams tāds Gaŗezers “for God and Latvia”, ja nu tas ir bijis (un tam jābūt?) “Dievam un Latvijai”. Kā nodrošināt pēc iespējas daudziem augsta līmeņa programmas latviešu valodā, cenšoties vienlaikus iesaistīt latviešus, kuriem valodas zināšanas ir vājas? Saredzu, ka arvien lielāku lomu ņems audzinātāji un skolotāji no Latvijas.

Laila G: Garezers man šķiet turpināsies ļoti ilgu laiku, te ir nākotne jauniešos, kuriem ir liels gribasspēks uzturēt šo latviešu kultūru.

Maira: Kamēr cilvēki ņem aktīvu dalību, un dzen Gaŗezeru uz priekšu, piekopj visu, kas darāms (fiziski uzturēt Gaŗezeru ir neticāmi grūts darbs), Gaŗezers pastāvēs. Vai ar laiku tas pāries vairāk uz divvalodu līmeni? Grūti teikt vai spriest, ļoti iespējams, BET te vēl arvien pastāv ļoti dedzīga latvietība. Vai ar laiku būs maiņas? Noteikti, bet cerams ka tas gars un tā jušana, kas iesēžas jauniešu dvēselēs nekad nezudīs. Var tikai cerēt.

Alternative electronic sound on new Manta CD

Egils Kaljo | 

In the history of Latvian alternative music, the group Hospitāļu iela remains one of the brightest stars. With their combination of varied musical styles, offbeat lyrics, and general quirkiness, songs such as ‘Par Pogu’ and ‘Par Raimi’ became hits. However, after their third album, 2007’s Pūķis, the group went on extended hiatus, and officially broke up in 2010 (though their final performance was in 2011). The group’s leader and songwriter Edgars Šubrovskis remained active in various projects (most notably the band Gaujarts and 2014’s tribute to Māris Šverns and Baložu pilni pagalmi – Brāļi un māsas), and now has a new project entitled Manta, who released their debut album Ansamblis Manta in 2014.

Along with Šubrovskis (on guitar, bass guitar and vocals), Manta’s other members are Edgars Mākens on organ, stylophone, and backup vocals, as well as Oskars Upenieks on synthesizers, samples and backup vocals, and Raitis Viļumovs on percussions and backup vocals.

The immediately noticeable difference between Manta and Hospitāļu iela is that keyboards are now a significant part of the sound, giving Manta a more electronic sound. The presence of the synthesizers gives the music a strong resemblance to Latvian electronic music pioneers Dzeltenie pastnieki – which may not be completely coincidental, considering that the producer of the album is one of Dzeltenie pastnieki ‘s founders Ingus Baušķenieks. The electronic flavor of the music gives the songs an additional creative dimension, allowing for more experimentation and creativity. Additionally, the presence of the electronic music is not overbearing, and is well balanced with the rest of the instruments.

With the first track, ‘Viva Voleros’, Manta define themselves as subdued, but intense performers. Šubrovskis’ picturesque lyrics relate views of the Voleri area of Riga – an area of abandoned factories, ports, and small gardens, with a variety of inhabitants, many of whom look suspiciously on unfamiliar visitors. The unease of an outsider visiting Voleri is reflected in the lyrics – ‘Kā tu domā, kā es te izskatos?’ (How do I look here, what do you think?)

The songs at times have images of fleeing and alienation, such as the song ‘Suņi seko’, which tells the story of a search for a fugitive shooter, while at the same time appearing to be an allegory for trying to find someone that cannot be found, with bitter memories. The plight of the fugitive is summed up with the song’s central lyric – ‘Vientuļa bēgļa vienīgais draugs ir nikotīns’ (The only friend of a lone fugitive is nicotine).

Manta provide their own variation on the Latvian legend of Kristaps, entitled ‘Antikristaps’, where the devil curses Kristaps to carry a child over the Daugava RIver, only to find the child getting heavier and heavier, until Kristaps, having reached the middle of the river, sinks. The slow and plaintive vocals, sung over a simple and deliberate electronic beat, give the song an eerie, atmospheric feel.

The slow, wistful ‘Tūkstošreiz’ closes the album. As with many of the songs of the album, the lyrics appear to be about travels to lesser known or unusual places – there is a sense of searching for something that cannot be found, a feeling of solitude and loneliness – ‘tur, kur kādreiz es braucu tūkstošreiz, bet nu arvien retāk’ (Where I used to go a thousand times, but nowadays rarely).

As was often the case with Hospitāļu iela, the lyrics can be a bit opaque from time to time. Interestingly, the group chose to include English translations of all the lyrics in the booklet – though that does not always help determine what the song was about!

It would always be a challenge to follow up on the success of Hospitāļu iela, which was one of the most popular and influential alternative bands in recent Latvian music history. Instead of copying previous successes, leader Edgars Šubrovskis takes things in a new direction, and with successful results. Manta has released an impressive debut album – it is not much of a surprise that Ansamblis Manta was awarded the Latvian Great Music award for best alternative album in 2014. Featuring quirky and intriguing lyrics, engaging music, Manta distinguish themselves from other alternative groups with their creativity, and have made a memorable album.

For further information, please visit Manta’s Facebook page.

Manta

 

Details

Manta

Ansamblis Manta
Produced by Biedrība HI, 2014

Track listing

  1. Viva Voleros
  2. Pastaigajos, nerunajos
  3. Antikristaps
  4. Jasmejas kopa
  5. Pred Plus
  6. Milicis
  7. Adita veste
  8. Mazie un lepnie
  9. Suni seko
  10. Nave juras mala
  11. Tukstošreiz

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

The Next Challenge for the Latvian Language

Arnis Gross | 

We use our computers and mobile devices and expect to be able to write and read in Latvian without a second thought. But to get where we are today has taken a journey spanning over two decades. With speech recognition fast becoming the new way to interact with our devices the Latvian language could face its biggest challenge yet.

A few years back I was lucky enough to receive a 1920s state of the art writing machine. What made this typewriter so special was its ability to write in Latvian – using all 33 letters of the Latvian alphabet including the accented letters (garumzīmes, jumtiņi and mīkstinājumi). Despite weighing over 5kg this technology was considered so important that it accompanied its owners all the way from war-torn Latvia to Germany and eventually Australia. It played a key role in the publication of many Latvian history books by the renowned historian Prof. Edgars Dunsdorfs.

Fast forward to the 1980s and a new revolution in technology begins – the personal computer. Not wanting to be left behind Latvian computer enthusiasts from all corners of the world began creating fonts and keyboard drivers so that they could join the desktop publishing boom and produce high quality books and magazines in their own cherished language. With the proliferation of custom made Baltic fonts it became increasingly difficult to share Latvian based documents amongst computer users. Even the Latvian newspapers Diena and Neatkarīgā Rīta Avīze resorted to special text conversion tools to cope with the many different text formats. At one stage there was over 10 different font “standards” for the Latvian language. Latvian Macintosh pioneer Juris Mazutis, who published the first Latvian computing magazine “LatDati” in the late 1980s dedicated many pages to this topic.

The emergence of the Internet in the early 90s presented another challenge for the Latvian language. Both the Web and email supported only Latin letters, but it wasn’t long before a work-around was found. Apostrophes, tildes, dashes and two letter combinations were some of the new ways to represent the diacritics when exchanging emails (a’ = ā, aa = ā, lj = ļ, sh = š).

The Artifical Intelligence Lab of the University of Latvia together with the Baltic Express Mail service used a similar approach to encode and decode Latvian texts sent in express electronic emails between Australia and Latvia. During the August 1991 coup this proved to be one of the few ways of getting in contact with the outside world, especially when most other communication channels had been cut off by Soviet authorities.

It wasn’t until late 1992, when the official Latvian computing standard, also referred to as LVS 8-92, finally took effect. For the first time users Windows and Macintosh users could begin exchanging Latvian documents without the hieroglyphics and unreadable text.

The Latvian National standardization committee was on a roll: LVS 18-92 (computing standard for the Liv language, which is a minority language with less than 100 speakers worldwide) and LVS 24-93 (Latvian language support for computers) were also published. LVS 24-93 went beyond the font and keyboard layout standard and specified how the Latvian language (alphabet, numbers, currency, punctuation marks, date & time) should be represented in the computing world.

1-LVstandard

Several months later the Latvian ergonomic keyboard standard LVS 23-93 was also announced, but because it required the production of a custom keyboard for the Latvian market it never took off.

2-LVkeyboard

The QWERTY keyboard or the US keyboard still remains the preferred keyboard both in Latvia and abroad. On this keyboard the most popular way to access the Latvian diacritics is by using the apostrophe or tilde dead key provided by Tildes Birojs, WinLat and other similar software packages for the Windows operating system.

3-keyboard

On the Macintosh the most popular way to obtain the accented Latvian letters is by holding the Option key followed by the letter, for example, OPTION a = ā, OPTION s = š, OPTION n = ņ.

The creation of the Baltic computing standards paved the way for the Estonian, Latvian, Liv & Lithuanian languages to be included into Unicode – an international and universal character set of more than 120,000 characters for 129 modern and historic scripts, as well as multiple symbol sets.

Since the early 90s Unicode has become so widespread that it is included in all modern operating systems and programming languages. Every Latvian web page will include a UTF-8/UTF-16 in the header of its source code. Unicode plays a vital role in the localization of products such as common home appliances, car navigation and entertainment systems. It has enabled Olympus to produce digital cameras with on-screen instructions in Latvian, Electrolux washing machines to display a Latvian menu, Monopoly to use Unicode fonts to release a Latvian version of its board game, Microsoft to offer translated versions of its MS Office software suite, Tom Tom car navigation instructions and prompts in Latvian, Google and Facebook to offer localized Latvian versions of their search and social networking services and major film studios to subtitle in Latvian. The effect of Unicode on new product releases for the Latvian market was regularly documented by the latviski.lv blog that ran from 2006 to 2009. Unicode permits Latvian domain names such as pīrāgs.com and bērziņš.lv and the .lv domain registrar will even offer you a 30% discount for the privilege.

4-latviski.lv

Thanks to Unicode today’s smartphones including tablet computers will enable you to read and write in Latvian. The latest Apple mobile operating system iOS 8, which powers the popular iPhones and iPads has a staggering 287 Unicode fonts all of which are compatible with the Latvian language. Even the wearable technologies such as Google Glass and the Apple Watch are Latvian friendly.

5-latvianverbs

As each new technology is introduced, whether it was the first specially crafted letters for the typewriter, the desktop and laptop computer with custom fonts and keyboard drivers, the palm computer with the stylus driven letter strokes or the latest touch devices with predictive text algorithms – Latvian language support has always caught up.

However the emerging trend of talking to our devices will also become the biggest challenge for the Latvian language. Already we use simple voice commands to initiate phone calls, select radio stations and play music from a compatible smartphone while driving a car. All of the software industry giants such as Apple, Google and Microsoft are investing considerable resources in speech recognition technologies for their mobile operating systems. Devices are getting smaller and it will be simply more practical to interact with voice commands rather than tapping on tiny screens.

The Artificial Intelligence Lab at the University of Latvia has for several years been developing a Latvian speech recognition corpus and offers an experimental page where you can upload your own voice samples. The corpus already includes just over 100 hours of audio data comprising of different types of background noise including office, street, in-car and hall, different speech styles covering TV and radio news, audiobooks, public speeches and presentations, male and female speakers of different ages and different dialects and accents such as Latgalian, Belorussian, English, Russian and Ukrainian. This is only a fraction of what will be required and you can monitor the progress at runa.korpuss.lv.

Considerable more investment is required for the continuing development of the Latvian speech recognition corpus. It should become an open system and freely available for software developers to use in their future software applications and technology platforms. It will provide the opportunity for our kids and the next generation to interact with the latest voice-driven technologies in their mother tongue rather than switching to a major language such as English or Russian.