Overview of pre-WWII Latvian sound recordings published

Egils Kaljo | 

A comprehensive history of the early history of Latvian sound recordings has been released. Entitled Latviešu skaņuplašu vēsture (ISBN 978-9934-511-19-6, SIA Vesta-LK, 367 pages), the book was written by historian and collector Atis Gunivaldis Bērtiņš, and presents a thorough and detailed review of Latvian recordings in the pre-World War II era.

Besides providing a near complete discography of all recordings with Latvian artists (including records produced both in Latvian and internationally), the book also provides biographical notes on many of the artists that appear on these records, such as the ‘Latgalian Nightingale’ Helēna Ersa-Kozlovska , humorist Jānis Āre, and the conductor of the Bellacord Electro orchestra Teodors Vējš, among many others.

Besides Bellacord Electro (the major Latvian record label prior to World War II and producer of thousands of records from their factory in Riga), the book mentions many less well known labels such as Lyracord, Zonophone, and Tri-Ergon.

The book provides many historical anecdotes about the artists – for example, how in 1940, 11 of the records by the vocal comedic duo Brāļi Laivinieki were deemed ‘vulgar and of little artistic value’ by the Press division of the Latvian Social Ministry, and were to be taken out of circulation. However, the announcement had little effect, as these offending records were nowhere to be found.

The book is meant as the first volume in a multi-volume series, with the next volume to be about Latvian recordings after World War II.

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Pedagogi grib attīstīt prasmes strādāt ar diasporas bērniem un tiem, kas atgriežas Latvijā

Aija Lulle | 

2015. gada 22. oktobrī Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Mazajā Aulā notika konference “Radot iespējas attīstībai diasporas bērni un jaunieši,” kuras mērķis bija iepazīstināt klātesošos ar pēdējā gada laikā veiktajiem pētījumiem bērnu un jauniešu izglītības jomā.

Konference bija plaši apmeklēta, pulcējot valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, pedagogus, izglītības jomas vadošos darbiniekus, kā arī pašvaldību pārstāvjus no visas Latvijas. Tajā piedalījās arī diasporas pārstāvji – gan organizāciju vadība, gan individuāli dalībnieki no Vācijas, Austrālijas, Brazīlijas un ļaudis, kuri jau ir pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Uzrunājot konferences dalībniekus, LU prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā, profesors Jānis Ikstens izteica gandarījumu, ka Latvijas Universitātes pētnieki aktīvi pievēršas diasporas un migrācijas izpētei un mudināja arī nākotnē risināt tēmas, kas ir aktuālas zinātnei Latvijā, kā arī esošajiem un topošajiem studentiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts sekretāre Līga Lejiņa norādīja, ka IZM, kā arī tās pakļautībā esošās iestādes, diasporai un bērniem, kuri atgriežas Latvijas izglītības sistēmā, pievērš pastiprinātu uzmanību. Ministrija, atbildīgo jomu speciālisti un pedagogi, gan vēlas, gan cenšas pilnveidot savu darbu. Valsts sekretāre īpaši pateicās Valsts valodas aģentūras speciālistiem par ieguldījumu materiālu izstrādē diasporas bērniem, kā arī uzsvēra ministrijas vēlmi ņemt vērā jaunākos pētījumus un datos pamatotas rekomendācijas, lai tās ietvertu politikas īstenošanā un pedagogu spēju stiprināšanā.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts uzrunu sāka, citējot diasporas bērnu vecāku teikto par to, cik grūts, smags un laikietilpīgs darbs ir bērnu skološana svešumā. Šie zīmīgie vārdi, ko dzirdam kā attaisnojumu no daudziem šodienas vecākiem, kuri vairs nepievērš uzmanību bērnu latviskās identitātes kopšanai, bija iekļauti 1964. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs izdotajā brošūrā par bērnu un jauniešu izglītošanu latviešu kopienās. Viņš uzsvēra, ka, mācoties no vēstures, mēs varam neatkārtot kļūdas un sniegt mērķtiecīgāku atbalstu diasporai, kā arī pedagogiem, kuri vēlas pilnveidot savas prasmes. Vēstnieks arī īpaši akcentēja nepieciešamību radīt vairāk iespēju tieši jauniešiem, tai skaitā, mudinot diasporas jauniešus stāties Latvijas augstskolās, tehnikumos un profesionālajās skolās. Kā pozitīvu piemēru augstskolu stratēģijā stiprināt saiknes ar diasporu P.K. Elferts minēja tieši Latvijas Universitāti, kura XVI ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētkos šā gada septembra sākumā bija izveidojusi speciālu stendu. Apmeklētāju vidū bija ļoti liela interese par LU programmām, īpaši – ar starptautisku ievirzi.

Konferencē pētnieki prezentēja daļu no apjomīga pētījuma, kas sastāv no 18 rakstiem, un kurus izstrādājuši 16 autori. Pētījumos analizēta diasporas skolu vēsture, mūsdienu situācija, izglītības vajadzības, skolotāju izglītošana, bērnu pieredze atgriežoties, valodas apguves un identitātes jautājumi, aptverot gan skolēnus, gan studentus un absolventus. Pētījums ietver arī unikālus datus par latviešu bērnu skolas gaitām Anglijas izglītības sistēmā. To izstrādājusi LU absolvente Dr. Olga Cara, kura vēlāk studēja Lielbritānijā un pašlaik ir ļoti pieprasīta eksperte darbā ar kompleksām datu bāzēm arī Lielbritānijas mērogā.

Šā gada nogalē pētījums iznāks grāmatā, ko izdos LU Akadēmiskajā apgāds. Zinātniskās redaktores: Dr. Aija Lulle un Dr. Evija Kļave. Zinātniskie recenzenti: prof. Ieva Zaķe (ASV), prof. Zaiga Krišjāne (Latvija) un Andris Straumanis (ASV).

LU DMPC dibināts 2014. gadā, pateicoties diasporas pārstāvju aktīvai ierosmei un Ārlietu ministrijas finansiālam atbalstam. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalsta arī Latviešu fonds.

Plašāka informācija par LU DMPC darbu pieejama šeit: diaspora.lu.lv, kā arī rakstot: diaspora@lu.lv

 

Rīgā notiks konference “Radot iespējas attīstībai – diasporas bērni un jaunieši”

Laura Bužinska | 

Šā gada 22. oktobrī Latvijas Universitātē (LU), Raiņa bulvārī 19, Mazajā Aulā, plkst. 14.30 – 17.00 notiks diasporas bērnu un jauniešu izglītības iespējām veltīta konference. To rīko Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (DMPC).

Bērnu un jauniešu iespēju izzināšana gan Latvijā, gan visur pasaulē ir DMPC šā gada nozīmīgākā prioritāte. Centrs šogad arī izdos apjomīgu grāmatu, kurā daudzpusīgi analizēta diasporas skolu vēsture, mūsdienu problēmas un iespējas, bērnu atgriešanās un integrēšanās Latvijas skolu sistēmā, kā arī citi ar identitāti un vērtībām saistīti jautājumi vairāku paaudžu garumā. Grāmatas pētījumu sagatavošanā piedalījās pētnieki no vairākām pasaules valstīm. Pētījumi ietver arī unikālus datus, piemēram, par Latvijas bērnu skolas gaitām Anglijas skolu sistēmā, proti, mūsdienās galvenajā emigrācijas mērķa valstī. Konferenci noslēgs diskusijas, kuru galvenais mērķis ir iezīmēt tālāko Latvijas virzību, lai uzlabotu bērnu un jauniešu iespējas veidot saites ar Latviju vai pilnībā atgriezties savā vai vecāku dzimtenē.  Nobeigumā arī preses konference un neformālas sarunas furšetā.

LU DMPC izveidots 2014. gadā un saņem Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu. Grāmatas izdošanai par diasporas bērniem un jauniešiem Centrs konkursa kārtībā piesaistījis arī līdzekļus no Latviešu fonda.

 Aicinām piedalīties konferencē! Savu dalību lūdzam apstiprināt, rakstot uz e-pastu: diaspora@lu.lv. Plašāka informācija, rakstot uz e-pastu LU DMPC direktorei aija.lulle@lu.lv, vai zvanot 29152006.

Laura Bužinska ir ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Universitātē Āzijas studiju programmā un maģistra grādu izglītības zinātnē programmā Dažādības pedagoģiskie risinājumi. Latvijas Universitātes Diasporas Migrācijas Pētījumu Centra pētniece.