The vocative case: Arnis! or Arni!

Ever since living in Latvia I was puzzled about why the vocative was constantly being misused. No wonder, as many of the Latvian grammar texts only briefly touch on the topic and it rarely appears in the declension tables. It seems that even in daily emails and other digital communications the vocative case is either avoided altogether or just plain wrong. But that is about to change!

In the Latvian language the vocative case is used to address a person or object: Mārtiņ! māt! skolotāj! Ieva! It is usually formed from the nominative case minus the last letter and there are declension groups where it is identical to the nominative. Its origins come from the Sanskrit language, but many modern Indo-European languages have lost the vocative case entirely. It is still very relevant for the Baltic and also most Slavic languages.

An interesting survey was conducted several years ago from various regions in Latvia which revealed that the nominative form was used for the vocative, especially amongst the male population. Is this the influence of the Russian language which has rid itself of the vocative case? Would a survey addressing the émigré Latvians in other parts of the world show different results?

The screenshots that appear in the top of this article were collected over the last six months. Recently I nearly fell off my chair when I received an email from a major telco (telecommunications company) and staring at me was Sveiks, Arni!, but this is extremely rare. Others skirt around the issue by using a general address form such as, E-pakalpojumu lietotāj! God. LMT klient! Sveiki! or even changing the case and inserting the recipient’s name in quotes. Marketing and Communication specialists will tell you that a personalised address is much more effective.

So why the interest in the vocative? Many years ago, while studying Latvian grammar in school, rather than follow the cue of my classmates and gaze into the air, I was inspired to put my basic programming skills to the test and create a prototype to decline nouns and further digitalise the Latvian language. Deklinators was born and made available for Windows and Macintosh computer users. The same, but much improved algorithm was used years later in the Latvian Nouns app for iPhones, iPads and Android smartphones. 

About a year ago, together with professional developer Pāvils Jurjāns we embarked on an open-source project to release the Deklinators algorithm to the general developer community. Several days ago, on the 18th of November we released the first version:    

For developers: GitHub

For users: Demo website

Now there should be no reason not to use the Latvian vocative case correctly.

Valsts prezidenta Egila Levita apsveikums valsts svētkos tautiešiem visā pasaulē

Sveicināti Latvijas valsts svētkos visā pasaulē!

Šogad jau 104. reizi svinam 18. novembri – Latvijas valsts dibināšanas dienu. Tie ir mūsu valstiskuma, brīvības un demokrātijas svētki.

Šis datums vedina domāt par Latviju vairāk un dziļāk. Mēs izjūtam piederību Latvijai, izjūtam atbildību par savu valsti. Tā mums ir dārga un vienīgā. Mēs esam gatavi to aizstāvēt.

Mīļie tautieši!

Latvija kļūst latviskāka. Saeimas lēmums par pāreju uz mācībām vienīgi latviešu valodā – mūsu valsts valodā – dziļi atbalsosies nākotnē. Tā ir ļoti būtiska reforma. Latvija kļūst latviskāka, un Latvijas sabiedrība kļūs saliedētāka.

Šajās dienās sagaidām jaunu valdību. Tai ir jābūt reformu valdībai. Mūsu tautsaimniecībai jāattīstās straujāk, mūsu tautas labklājībai jāaug ātrāk.

Tādēļ sadarbībai ar diasporu jākļūst vēl ciešākai un intensīvākai. Latvijai akūti ir vajadzīgi gudri cilvēki ar rietumniecisku domāšanu. Latvijas izrāviens izglītībā, ekonomikā un citās jomās nevar notikt bez jūsu iesaistīšanās pārmaiņu procesos.

Es aicinu apvienot spēkus Latvijas reformēšanai – tikai kopīgs darbs un nesavtīgi pūliņi Latvijai ļaus pastāvēt kā attīstītai, latviskai un modernai Eiropas valstij.

Dārgie tautieši!

Šeit, man aiz muguras, jūs redzat Paula Kalniņa un Jāzepa Rancāna portretus. Tie nesen papildināja Latvijas Valsts prezidentu portretu galeriju. Viņi trimdā uzņēmās pildīt Latvijas Valsts prezidenta pienākumus okupācijas laikā. Valsts prezidenta institūcijas simtgadē augstu novērtējam viņu darbu un ticību Latvijas atdzimšanai.

Liels paldies visiem valstiskā darba turpinātājiem ārpus Latvijas!

Dārgie draugi!

Nākamajā vasarā mūs kopā pulcēs Dziesmu svētki – skaistie, latviskie svētki, kam svinēsim 150. gadadienu. Tie vieno paaudzes, tie vieno latviešus gan Latvijā, gan visā pasaulē.

Dziesmu svētki izteic mūsu nācijas esību un mīlestību uz Latviju. Būsim tajos kopā, lai kur mēs katrs atrastos!

Vēlēsim Latvijai saules mūžu!

Apsveicu visus latviešus un visus Latvijas pilsoņus mūsu valsts proklamēšanas svētkos!

Oktobra beigās notika ALA latviešu skolotāju konference Priedainē, Ņudžersijā

ALA IzN Skolotāju konference 28.-30. oktobrī, Priedainē, Ņudžersijā.  Ko darījām, ko pārrunājām?

Piektdien pa dienu vairāki skolotāji apciemoja Latvijas vēstniecību Apvienotajās Nācijās, bija muzejos un ciemojās ar Viju Vētru.  Ekskursijas izkārtoja Līga Balode.  Vakarā Priedainē bija saviesīgais vakars, kura ietvaros spēlējām “Jeopardy” spēli par latviešu tautas dziesmām Mārtiņa Puteņa vadībā.  Paldies Līgai un Mārtiņam!

Dzīve Priedainē bija saulaina.  Rītos brokastis mums sagādāja laipnā saimniece Sarmīte Grigalinoviča-Leja ar palīdzēm, pusdienās bija talantīgu Ņudžersijas skolotāju vārītās zupas, bet greznas vakariņas mums gatavoja Rotas saimneice Terēze Apsīte.  Pārnakšņošana Priedainē bija ne tikai uz matracīšiem, bet uz matracīšiem teltīs!  Priedaines skatuve bija pārveidota par telšu pilsētu, kurā mierīgi nakšņoja skolotājas.  Par katru mūsu vajadzību rūpējās Priedaines saimnieki Jānis un Sarmīte.  Paldies viņiem!

Sestdien notika 4 darba posmi.  Ar lektori Aiju Otomeri mācījāmies par Latviešu valodas aģentūras piedāvātajiem materiāliem un pasākumiem.  Dace Mažeika stāstīja par valodas līmeņiem, valodas pārbaudījumiem un par mācību materiālu meklētāju “Sietiņu”.  Andra Zommere vadīja pārrunas par skolu vadību.  Sandra Kronīte-Sīpola, Māra Pelēce, Sanita Šūmane-Karami un Edgars Kiršs vadīja pārrunas par vecāko klašu skolēniem, jauniešiem un viņu iesaistīšanu vasaras vidusskolās, ziemas skolās un vēlāk dzīvē.  Daiga Cera mācīja par diferencēšanu, un to, kā labāk sagatavoties, lai palīdzētu skolēniem ar atšķirīgām valodas zināšanām, vajadzībām vai vecumiem.  Pēcpusdienā Ņujorkas skolas vecāks Džeisons Meilands mūs uzjautrināja ar uzrunu par latviešu skolas nozīmi. Priekus sagādāja Inta Šķinķe, kas vadīja jautru āra nodarbību, vakara ugunskurs ar ķekatniekiem, kā arī sirsnīga un skanīga dziedāšana.

Un, vēl pat pirms konference bija beigusies, jau sākām domāt par nākamo konferenci, kas būs 2023. gada rudenī!  Tas norāda uz to, cik labi gāja, un cik bija labi atkal būt kopā!
Paldies Ņudžersijas un Ņujorkas skolām par sadarbību konferenci rīkojot!  Paldies lektoriem un palīgiem par sniegtajām mācībām un ziedoto laiku!  

Lektoru izdalītos materiālus un prezentācijas varēs apskatīties ALA IzN Google Classroom.  Ja vēl neesat Classroom biedri, piesakieties Elisai Freimanei: education@alausa.org.  

Elisa Freimane ir ALA Izglītības nozares vadītāja un bijušā Čikāgas latviešu Krišjāņa Barona skolas pārzine.