Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares rīkotā skolotāju konference Bostonā notikusi jau vairākkārt. Arī 2015. g. septembrī Bostona sagaidīja ciemiņus ar sirsnību, sauli un atvasaras siltumu.

Konferencē piedalījās skolotāji no 10 diasporas skolām, kas atrodas 9 ASV pavalstīs, kā arī speciālistes no Latvijas – Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktora vietniece Dace Dalbiņa, galvenā metodiķe Vineta Vaivade un Valsts izglītības satura centra (VISC) valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva, kurām šī bija pirmā tikšanās ar ASV latviešu skolu pārstāvjiem. Klāt bija arī PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde, kas, sadarbojoties ar LVA, ir diasporas skolu galvenais lobijs Latvijā.

Konferenci apmeklēja arī negaidīti viesi – televīzijas raidījuma “Piektais novads” filmēšanas grupa, kuri vienlaicīgi pārstāvēja arī Īrijas latviešu kopienu. No konferences viņi paņēma līdzi vērtīgu informāciju, kas viņiem noderēs veidojot pirmo latviešu vidusskolu Īrijā, ieguva jaunus draugus un, pateicoties viņiem, konferences gaita tika arī dokumentēta.

Konferencē tika piedāvātas vairākas lekcijas, kuru tēmas bija saistītas ar jautājumiem, ar kuriem latviešu skolu skolotāji saskaras ikdienā. “Time to Teach” izglītības konsultante Anita Erkmane, kura pati strādā Indianapoles latviešu skolā, stāstīja par valodas bagātas vides veidošanu, bet PBLA Izglītības padomes pārstāve Dace Mažeika – par jauno valodas līmeņu pārbaudījumu ieviešanu diasporas latviešu skolās. Tā kā visas skolas vēl nav ieviesušas šos pārbaudījumus, pārrunu laikā tika sniegti sīkāki paskaidrojumi, atbildēts uz jautājumiem, kā arī notika dalīšanās pieredzē kā pārbaudījumi tiek piedāvāti un izvērtēti.

Latviešu valodas metodiķe Vineta Vaivade vada nodarbību konferencē.

Valodas līmeņu pārbaudījumi ASV latviešu skolu programmās tiek ieteikti kā aizvietojums agrāk tradicionālo, bet nu jau savu mūžu nokalpojušo, ALA pārbaudījumu vietā. Tie palīdzēs noteikt katra skolēna zināšanu līmeni lasīšanā, rakstīšanā, runāšanā, klausīšanās prasmē, un valodas lietojumā. Tādi paši pārbaudījumi tiek piedāvāti arī Latvijā tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā. Jaunos pārbaudījumus iesaka veikt gan mācību gada sākumā, gan beigās, sākot no zemākajiem A1 un A2 līmeņiem. Rezultāti dos iespēju skolotājiem noteikt katra skolnieka valodas līmeni, uzskatāmi parādīs katra bērna progresu un palīdzēs izstrādāt precīzākus mācību plānus, kas nodrošinās katra skolēna individuālo izaugsmi. Garezera Vasaras vidusskolas direktore Sandra Kronīte – Sīpola uzsvēra, ka šādi pārbaudījumi ir ne vien nozīmīgs solis pretī pārmaiņām latviskās izglītības programmās ASV, bet arī ļauj pašiem jauniešiem labāk saprast kā viņi apgūst valodu.

ALA Amerikas latviešu skolām nopietnu atbalstu sniedz jau sen un nu jau vairākus gadus skolotāji saņem materiālus un grāmatu sūtījumus arī no LVA. Tomēr nekas neatsver tikšanos klātienē. LVA pārstāves iepazīstināja ar metodiskajiem materiāliem un palīgmateriāliem, kas īpaši izstrādāti diasporas skolu vajadzībām. Daudz atrodams LVA interneta vietnē “Māci un mācies”.

Skolotāji stāstīja par saviem izaicinājumiem un kopā ar Latvijas speciālistēm un kolēģiem apmainījās pieredzē un risinājumos. Vairāki skolotāji atzina, ka būtu nepieciešami materiāli un metodika literatūras mācīšanai, tā, lai nedaudzo mācību stundu laikā, spētu iepazīstināt skolēnus gan ar latviešu literatūras klasiku, gan arī ar labāko ko piedāvā mūsdienu oriģinālliteratūra. Tā kā diasporas skolās pārsvarā strādā entuziasti nevis profesionāli skolotāji, LVA metodiskais atbalsts un ieteikumi ir īpaši nozīmīgi.

Dažādo skolu skolotāji vienmēr ir ieinteresēti dalīties pieredzē par vecāku iesaistīšanu skolu darbā, ģimenes lomu valodas mācīšanā un darba metodēm, strādājot ar ļoti dažāda latviešu valodas līmeņa bērniem. Lai arī katra skola ir atšķirīga gan audzēkņu skaita, vecuma vai valodas prasmes ziņā, problēmas visumā ir līdzīgas un tādēļ kolēģu pieredze redzot, kādas metodes darbojas un kādas nē, palīdz mums visiem veiksmīgāk sasniegt mūsu valodas un izglītības mērķus. Tādēļ, pateicamies visiem konferences lektoriem, Amerikas latviešu apvienībai (ALA) un īpaši ALA Izglītības nozares vadītājai Andrai Zommerei par vērtīgo tikšanos!

Renāte Kenney un Renāte Karle Ruszczyk, Bostonas latviešu skolas skolotājas

 

2015. gada 22. oktobrī Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Mazajā Aulā notika konference “Radot iespējas attīstībai diasporas bērni un jaunieši,” kuras mērķis bija iepazīstināt klātesošos ar pēdējā gada laikā veiktajiem pētījumiem bērnu un jauniešu izglītības jomā.

Konference bija plaši apmeklēta, pulcējot valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, pedagogus, izglītības jomas vadošos darbiniekus, kā arī pašvaldību pārstāvjus no visas Latvijas. Tajā piedalījās arī diasporas pārstāvji – gan organizāciju vadība, gan individuāli dalībnieki no Vācijas, Austrālijas, Brazīlijas un ļaudis, kuri jau ir pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Uzrunājot konferences dalībniekus, LU prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā, profesors Jānis Ikstens izteica gandarījumu, ka Latvijas Universitātes pētnieki aktīvi pievēršas diasporas un migrācijas izpētei un mudināja arī nākotnē risināt tēmas, kas ir aktuālas zinātnei Latvijā, kā arī esošajiem un topošajiem studentiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts sekretāre Līga Lejiņa norādīja, ka IZM, kā arī tās pakļautībā esošās iestādes, diasporai un bērniem, kuri atgriežas Latvijas izglītības sistēmā, pievērš pastiprinātu uzmanību. Ministrija, atbildīgo jomu speciālisti un pedagogi, gan vēlas, gan cenšas pilnveidot savu darbu. Valsts sekretāre īpaši pateicās Valsts valodas aģentūras speciālistiem par ieguldījumu materiālu izstrādē diasporas bērniem, kā arī uzsvēra ministrijas vēlmi ņemt vērā jaunākos pētījumus un datos pamatotas rekomendācijas, lai tās ietvertu politikas īstenošanā un pedagogu spēju stiprināšanā.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts uzrunu sāka, citējot diasporas bērnu vecāku teikto par to, cik grūts, smags un laikietilpīgs darbs ir bērnu skološana svešumā. Šie zīmīgie vārdi, ko dzirdam kā attaisnojumu no daudziem šodienas vecākiem, kuri vairs nepievērš uzmanību bērnu latviskās identitātes kopšanai, bija iekļauti 1964. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs izdotajā brošūrā par bērnu un jauniešu izglītošanu latviešu kopienās. Viņš uzsvēra, ka, mācoties no vēstures, mēs varam neatkārtot kļūdas un sniegt mērķtiecīgāku atbalstu diasporai, kā arī pedagogiem, kuri vēlas pilnveidot savas prasmes. Vēstnieks arī īpaši akcentēja nepieciešamību radīt vairāk iespēju tieši jauniešiem, tai skaitā, mudinot diasporas jauniešus stāties Latvijas augstskolās, tehnikumos un profesionālajās skolās. Kā pozitīvu piemēru augstskolu stratēģijā stiprināt saiknes ar diasporu P.K. Elferts minēja tieši Latvijas Universitāti, kura XVI ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētkos šā gada septembra sākumā bija izveidojusi speciālu stendu. Apmeklētāju vidū bija ļoti liela interese par LU programmām, īpaši – ar starptautisku ievirzi.

Konferencē pētnieki prezentēja daļu no apjomīga pētījuma, kas sastāv no 18 rakstiem, un kurus izstrādājuši 16 autori. Pētījumos analizēta diasporas skolu vēsture, mūsdienu situācija, izglītības vajadzības, skolotāju izglītošana, bērnu pieredze atgriežoties, valodas apguves un identitātes jautājumi, aptverot gan skolēnus, gan studentus un absolventus. Pētījums ietver arī unikālus datus par latviešu bērnu skolas gaitām Anglijas izglītības sistēmā. To izstrādājusi LU absolvente Dr. Olga Cara, kura vēlāk studēja Lielbritānijā un pašlaik ir ļoti pieprasīta eksperte darbā ar kompleksām datu bāzēm arī Lielbritānijas mērogā.

Šā gada nogalē pētījums iznāks grāmatā, ko izdos LU Akadēmiskajā apgāds. Zinātniskās redaktores: Dr. Aija Lulle un Dr. Evija Kļave. Zinātniskie recenzenti: prof. Ieva Zaķe (ASV), prof. Zaiga Krišjāne (Latvija) un Andris Straumanis (ASV).

LU DMPC dibināts 2014. gadā, pateicoties diasporas pārstāvju aktīvai ierosmei un Ārlietu ministrijas finansiālam atbalstam. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalsta arī Latviešu fonds.

Plašāka informācija par LU DMPC darbu pieejama šeit: diaspora.lu.lv, kā arī rakstot: diaspora@lu.lv