Fight! Fight! The Great Fashion Versus Folk Costume Debate!

Since the beginning of January, Latvia’s most influential trend opinion leader, visual journalist and editor of Benji Knewman, Agnese Kleina, together with Dīvs Reiznieks have been hosting a weekly TV program called Uzvelc tautastērpu (Put on a Folk Costume). The extremely engaging magazine show switches seamlessly from the vaults of the National History Museum, former President Vaira Vīķe-Freiberga, outfits by Recycled.lv that use bicycle parts and electrical resistors, t-shirts by Vainags.com to men’s pants created by the iconically named Ulmaņbikses.

This seemingly willy-nilly melange elicited a flood of irate mail from traditionalists and ethnographic experts too great for Latvian Television to ignore, that last Friday, Henrieta Verhoustinska devoted a special program of Kultūršoks to debate the issue.

As staunch protectors of the canon of the national costume*, the critics felt that the TV program was sending a message – wear what you like, a folk costume is anything worn by the folk!

In 2013, whilst working for the Latvian Song and Dance Celebration, I received an equally irate reaction from the opposite camp when I attempted to contribute to a discussion on Facebook (Latvians in Australia) seemingly defending the draconian attitude of the “national costume police” regarding what could or couldn’t be worn at the song festival.

In both cases, it depends on what you call the issue. I see two possibilities.

  1. If the issue is a TV program made by creative people with a broad vision that ranges from identity, branding, creative expression, and national pride to the preservation and development of heritage skills, then wearing a national costume is clearly an intelligent journalistic device that furthers discussion of all of the above.
  2. On the other hand, if the issue is an ensemble that specifically Latvians wore (as opposed to the other nationalities resident in Latvia at the time) at the end of the 19th century, then it is a closed set of rules, proportions, angles, colours and components that finished evolving in the early 1920ies.

For the benefit of Latvians Online readers, whose ties to the Latvian language and traditions are perhaps less active, there is another term that it is important to note, which is goda tērps. It simply means “Sunday best”. It is the outfit you wore to church on Sundays, to christenings, weddings, funerals and events requiring an expression of dignity and honour (like perhaps meeting the President). As the industrial revolution took hold and communities became urbanised all over Europe, the wearing of folk costume disappeared everywhere as these community lifestyles changed. There are some exceptions like Arles in France, Bavaria and provincial Austria where trachten is still worn, but that is because their traditions are still (surprisingly) alive.

The fact that in Latvia, so many examples of authentic national costumes survived is astonishing, and the range and variety — different for every village — is even more astonishing. This is the reason that this ethnographic treasure trove must be preserved intact. It can’t be lost to individual bad taste. Examples of “degeneration” were clear in the 1920ies when flapper fashion pushed folk costume crowns onto the foreheads of their wearers. The Soviet era brought in ever more bizarre adaptations. Some were deliberate in the greater scheme of things to dilute national culture into an eventual “Soviet aesthetic”, and others were simply kitschy flights of dance group leaders’ fancy. The needs of dance groups are still a threat to the integrity of the authentic national costume, as is the ridiculous demand that they all be identical. Of course all skirts in Alsunga are purply-red, but each woman would have her own version, and they would all be different. It’s the complete ensemble that matters, the line that is created, the subtle pallette of colours and proportions. Every modern designer knows that. Ultimately, the canon of the national costume is a remarkable visual snapshot of the Latvian aesthetic world before globalization sets in, created with delicate harmony by community consensus accumulated over a number of centuries.

Having closed off the realm of the national costume to further interpretation there is nothing at all to stop any person or designer to create, assemble or wear whatever elements they fancy to their hearts content. This however, is not called a national costume, it’s called “my clothes”. In the case of folk dancers – “my stage costume”.

Of course there is a Latvian aesthetic, a mood, a sensibility in the 21st century (and a Baltic one!), but it’s quite intangible and eludes precise description. It too is an accumulation, but our methods of documentation now are insanely faster than the development. As we will all eventually tire of our love affair with the global looks of the High Street like Zara and Primark, and we will; our choices will be made (not just in fashion) on other criteria, individuality and sustainability being part of the mix.

As Latvians prepare for their centenary of independence in a few years – a very tangible statement of identity, Uzvelc tautastērpu is simply ahead of the game, provoking, poking and posing pertinent questions.

The programmes are available online: Uzvelc tautastērpu and Kultūršoks.

* In this article I use the term “folk costume” to refer to the general topic and “national costume” specifically as a translation for the Latvian “tautas tērps”.

The Author: Brigita Stroda is a crown maker and part of the Lakstigala.com team – an emerging online shop offering a growing collection of Baltic designers.

New Vilki album has songs about war with a 21st century twist

The men’s vocal group Vilki have long been known not just for their vocal talent, but also for their repertoire, which mainly consists of songs with themes of war and battle. Throughout their long history (the origins of the group can be traced to 1980), the group are not content to simply perform the songs, but also study and research traditions with the goal of presenting the material in the most authentic way possible.

Though most of all of their recordings up until now have presented songs in a traditional manner, for their most recent album – 2015’s Cīņai sveiks! – the group took a different approach – this time the songs are performed with modern arrangements with the purpose of presenting an album of songs about war in a contemporary manner. Vilki, made up of members Edgars Lipors, Andris Balcers, Gundars Kalniņš, Jānis-Atis Krūmiņš, Raimonds Kundziņš, Ēriks Ēriksons, and Uģis Treide, are joined by varied Latvian musicians and performers.

Cīņai sveiks! (partially funded by crowdfunded means) presents both Latvian folk songs as well as newly written songs in varied styles and with diverse elements – the subtitle of the album is “Latviešu karavīru dziesmas jaunās skaņās” (Latvian soldiers’ songs in new sounds). Vilki perform vocals on all of the songs, but even though they are often in the role of backing vocalists, their presence and spirit are felt in all the performances.

The military elements in the music become clear with the first notes of the first song “Ko domāji tu, kundziņi” (arranged by Aigars Grāvers, of veteran Latvian synthpop group Jumprava, and performed by Vilki and Jānis Kušķis). Grāvers’ version of this Latvian folk song, full of bravado and boasting, retains the spirit of the ancient words and melodies, but balances it with modern instruments and sounds in this thunderous performance.

Artūrs Uškāns, leader of the folk ensemble Laimas muzykanti, provides one of the modern songs on the album – “Hammers” – dedicated to the Hummer military vehicle. The song, one of the many heavier entries on the album, is dedicated to the heroics of Latvian military personnel who drive their Hummers through dangerous minefields. The song also features the Jāzeps Mediņš’ music school boys’ choir, conducted by Romāns Vanags.

Songs of war, often with violent and aggressive imagery, would seem to naturally lend themselves to the heavy metal musical style – and to prove this point conclusively, one of the guests on the album is Skyforger, perhaps Latvia’s best known heavy metal export. Skyforger, who also are deeply influenced by Latvian history and legends, perform the song “Ar nāvi esam uz tu” (We are familiar with death), a thunderous ode about laughing in the face of death. The album’s liner notes even includes a story about a Latvian brigade that showed great such bravery and courage in battle in Afghanistan, so much so that their American counterparts dubbed them “Heavy metal”.

Post-folk group Iļģi are featured on the track “Brīvības kareivji” (a song with lyrics by Kārlis Rusovs, a Latvian national partisan, written in 1947). The tragic song, with themes about the fight being almost lost – “Gan retas mums kļuvušas rindas, un cerību spožums jau dziest” (our lines become thinner, and the brightness of hope is fading), remains defiant until the end – “Tak nenorims ieroču šķindas, vienalga, vai mirt būs, vai ciest” (still, our weapons will resound, it doesn’t matter if we die or suffer). The song closes with a sorrowful bagpipe lamenting the fallen heroes.

The album notes include many biographical notes (only in Latvian) on notable soldiers throughout Latvian history – starting with King Namejs’ battles with crusaders and the Livonian wars centuries ago up until modern times.

Cīņai sveiks! with its mix of Latvian folk songs and new songs, spearheaded by Vilki and all presented with topical arrangements, is a potent collection of battle songs. Joined by a variety of Latvian artists, both traditional and modern, Vilki present a fresh and lively portrait of Latvian soldiers and the bravery displayed by them throughout the centuries, always against larger and more powerful foes. Considering Latvia’s location in the world, and comparatively small stature (when compared with larger and more populous nations nearby), it is no surprise that themes of fighting and war often appear in Latvian songs. Cīņai sveiks! provides an exceptional collection of songs in a 21st century interpretation.

For further information, please visit the Vilki website.

Vilki - Cīņai sveiks 001

Cīņai sveiks!

Vilki
Lauska, 2015

Track listing:

  1. Ko domāji tu kundziņi
  2. Divīzijas dziesma
  3. Hammers
  4. Nu ar Dievu
  5. Zviegtin’ zviedza kara zirgi
  6. Dzeloņdrātis
  7. Brīvības kareivji
  8. Ar nāvi mēs esam uz tu
  9. Bunkurs 13
  10. Uz priekšu
  11. Uz akmeņa malku cirtu

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Limerikā notiek diasporas skolotāju pieredzes apmaiņas diena un izglītības konference

6. un 7. februārī, Limerikā notika Latviešu Biedrības Īrijā (LBĪ) rīkotā diasporas skolotāju pieredzes apmaiņas diena un izglītības konference, kuru atbalstīja Latviešu valodas aģentūra (LVA) un Eiropas Latviešu Apvienība (ELA) no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

Tā norisinājās LBĪ Limerikas latviešu nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” telpās. Tika rīkota arī ekskursija uz King John’s pili.

Uz pieredzes apmaiņu un konferenci bija uzaicināti skolotāji un organizāciju pārstāvji no Latvijas, Lielbritānijas un Īrijas un ieradās 42 dalībnieki.

Pieredzes apmaiņas dienas un konferences mērķis bija apmainīties ar praksi vadot latviešu valodas nodarbības, sniegt aktuālo informāciju par dažādiem atbalsta veidiem un plāniem diasporas skolās, kā arī sniegt ieteikumus un praktiskus padomus skolotājiem darbā ar bērniem, skolotāju profesionālo izdegšanu un izglītības iespējām e-vidē.

Dalībniekiem bija iespēja vērot klātienē LBĪ Limerikas nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” latviešu valodas nodarbības.

Nodarbības, kā ierasts, sākās ar rīta apli, kurā bērni nodziedāja dziesmu “Labrīt” un aicināja visus iepazīties. Pēc iepazīšanās, nu jau kopā ar viesiem, vēlreiz tika nodziedāta “Labrīt” dziesma. Tālāk visi devās uz latviešu valodas nodarbībām.

Skoliņā nodarbības tiek veidotas 5 dažādos līmeņos:1. līmenis – bilingvālā apmācība, 2. līmenis – pirmsskolas apmācība, 3.līmenis – burtu jeb alfabēta mācība, 4.līmenis – skaņu mācība un iedalījums, 5.līmenis – vārdu iedalījums vārdšķirās un projekts “Grāmata”.

Īpašu atzinību dalībnieki izteica par dažādo metožu izmantošanu mācību procesā, tādējādi padarot šo latviešu valodas apguvi interesantāku un atbilstošāku dažādajiem bērnu zināšanu līmeņiem klasēs.

Nodarbību beigās gan skoliņas audzēkņi, gan viesi spēlēja spēli “Met, domā, raksti!”.

Spēlē tika izmantoti 6 vārdu kubi, bērnu uzdevums bija izmest šos kubus un izveidot vienkāršu teikumu par katru izmesto vārdu. Teikumu veidošanā, mazākajiem bērniem palīdzēja lielāko klašu bērni vai klašu skolotāji. Savukārt, viesu uzdevums bija no šiem sešiem vienkāršiem teikumiem, izveidot vienu saliktu teikumu.

Atvadoties, bērni un viesi vēlreiz sanāca aplī, lai sveiktu skoliņas dzimšanas dienas un vārda dienas jubilārus, kopīgi nodziedādu mājupceļa dziesmu “Kamēr saule, kamēr mēness” un pasniegtu sagatavotās dāvanas.

Izglītības konferenci atklāja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) kultūras referente un LBĪ priekšsēdētāja Ingūna Grietiņa, tālāk dodot vārdu LBĪ vice priekšsēdētājam Pēterim Kļaviņam, kurš dalījās ar savu pieredzi latviešu valodas apgūšanā un uzturēšanā, dzīvojot Austrālijā.

ELA izglītības referents Māris Pūlis stāstīja par jaunumiem diasporas skolās Eiropā, skolu statistiku un jaunumiem sadarbībā ar Izglītības un Zinātnes ministriju.

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde klātesošos iepazīstināja ar tālmācības programmas izstrādi un projekta attīstību. Aicināja diasporas skoliņas iesaistīties divās akcijās – “Latvijas 100gades” svinēšanā un Tautasdziesmu akcijā. Kā arī, informēja par ārvalstīs dzīvojošo jauno zinātnieku un speciālistu finansiālā atbalsta iespējām darbam Latvijas augstskolās.

Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas direktora vietniece, latviešu valodas skolotāja Aija Dubova un sākumskolas skolotāja Inga Miruškina, kas ir autores arī vairākiem mācību līdzekļu izdevumiem un mācību grāmatām, izskaidroja par mācību saturu integrāciju latviešu valodas nodarbībās un sniedza noderīgus padomus skolotājiem nodarbību izveidē un mācību metožu izmantošanā.

Savukārt, Anta Lazareva, kas ir Valsts izglītības un satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja, stāstīja par darbu ar tekstiem un uzsvēra klausīšanās nozīmi, tās uzdevumus un attīstīšanu. Skolotājiem tika  izdalīti sagatavoti teksta paraugi ar dažādiem grūtību pakāpju uzdevumiem, kurus skolotāji tālak var izmantot darbā, pielāgojot tos bērnu zināšanu līmeņiem.

Konferences turpinājumā, LBĪ Limerikas latviešu nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” skolotāja, bērnu psiholoģijas studente ar pieredzi darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, uzstājās ar runu par bērnu psiholoģiju un izskaidroja uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma jēdzienu. Deva praktiskus padomus skolotājiem kā rīkoties, strādājot ar šādiem bērniem.

Ar atraktīvu un aizraujošu uztāšanos, ELA kultūras referente un LBĪ priekšsēdētāja Ingūna Grietiņa klātesošajiem parādīja praksē kā mācīt mūziku bērniem diasporas skolās, kurās nav pieejams mūzikas skolotājs.

Bet LBĪ Limerikas latviešu nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” skolotāja un personāla vadības speciāliste Santa Markote, uzstājās par tēmu darbs kolektīvā un skolotāju profesionālā izdegšana. Skolotāji tika iepazīstināti ar visbiežāk sastopamajiem stresa avotiem pedagogu darbā un pirmajām izdegšanas pazīmēm un preventīvajiem pasākumiem, lai situāciju stabilizētu un atgūtu līdzsvaru. Uzstāšanās laikā tika prezentēti arī aptaujas rezultāti un izteikti secinājumi. Aptauja tika veidota, ar mērķi, noskaidrot Īrijas diasporu skolās visbiežāk sastopamās stresa situācijas un tās lietas, kas skolotājiem patīk savā darbā.

Latviešu valodas aģentūras  (LVA)  metodiķe Vineta Vaivade savā uzstāšanās uzrunā stāstīja par aģentūras sniegto atbalstu latviešu valodas apguvei diasporā, informēja par jaunākajiem atbalsta plāniem un pielikumiem programmām. Un uzsvēra, ka katram skolotājam ir pašam sevī jāatrod motivācija strādāt!

Konferences nobeigumā Alberta koledžas direktora vietniece, studiju programmas “Sabiedriskās attiecības direktore Vita Stiģe-Škuškovnika, informēja par iespējām iegūt profesionālo augstāko izglītību e-vidē, radot arī vizuālu priekšstatu par mācību procesu šādā formā.

Konferences laikā, īsa uzstāšanās tika dota arī Zanei Kažotniecei, Mayo latviešu atbalsta grupas skoliņas vadītājai, kas pastāstīja par gaidāmo 3×3 nometni un iespējām līdzdarboties.

Konferences laikā diasporas skolas varēja saņemt arī LVA dāvinātās grāmatas.

Pēc konferences, viesi un konferences dalībnieki devās uz vakariņām viesnīcā Strand Hotel, kur norisinājās diskusijas par skolotājiem interesējošām tēmām un vakara saviesīgā daļa.

Konferences otrajā dienā, tika rīkota ekskursija uz Limerikas pilsētas pili (King John’s Castle).