Lai mums izdodas saglabāt nešaubīgu ticību Latvijas nākotnei

Es nešaubīgi ticu Latvijas nākotnei, kas izaugs no mums.

Manā darbistabā vasarnīcā “Tērvetē” Kvebekas provincē pie sienas karājas garāks raksts, kas ielogots melnā rāmī. Raksts ir apzīmēts ar 1947. gadu un zem tā ir parakstījies kāds cilvēks ar iniciāļiem G.D. Savam rakstam tā autors ir izvēlējies virsrakstu “Latviešu stāja svešumā”.

Es šo rakstu ieguvu no sava tēva tālbraucēju kapteiņa Jāņa Sausiņa, kuŗu atceros kā ļoti patriotisku cilvēku un mīļu tēvu. Tēvs man bieži teica, ka pēc viņa prāta visbriesmīgākais, kas noticis viņa dzīvē, bija zaudēt savu tēvu zemi. Zemi, ko viņš tik dziļi bija iemīlējis.

Raksts iesākas šādi: “Šim manas ticības apliecinājumam ir brīvas gribas izpaudums ar zvēresta spēku, zvēresta, kas rakstīts manā sirdī un tāpēc neizskan tikai vārdos, bet izpaužas arī darbos, nosakot manu stāju visās svešniecības gaitās. Dieva un Laimas svētīto, balto un nebalto dienu caurausto Latvijas pagātni cienīdams, es nešaubīgi ticu Latvijas nākotnei, kas izaugs no mums, kā mēs izauguši no sava tēvu un māmuļu darba, dziesmām, cīņām un ciešanām. Tādēļ dabisko cilvēku tiesību vārdā mans pirmais pienākums svešumā ir cīnīties par latviešu tautas brīvību un Latvijas nākotni, kur un kā vien spēju, apzinoties savu atbildību neskaitāmu aizgājušo un nākošo paaudžu priekšā.”

Šie ir stipri vārdi! Esam daudzus gadu desmitus trimdā pildījuši šo zvērestu pēc vislabākās apziņas, un Latvija tagad ir brīva un neatkarīga. Šī gada 9. novembrī apritēja 20 gadi, kopš Berlīnes mūris krita un Austrumeiropas tautas varēja gavilēt par brīvību pēc tik daudziem nebrīves gadiem zem komunisma režīma. Atskatoties uz Latvijas okupācijas 50 gadiem, esam pieredzējuši ne tikai to, kā viena impērija var “nodzīvot līdz kliņķim” tās okupētās kolonijas, bet arī to, kā var samaitāt un kropļot tur mītošo cilvēku dvēseles un domāšanu. Tomēr ceram uz atveseļošanos.

Mūsu valsts cieš no tā, ka pašreizējos “dižķibeles” apstākļos latvietis dodas prom no Latvijas kā Sprīdītis meklēt savu laimi plašā pasaulē. Kad izceļotājam tiek vaicāts, kādēļ viņš dodas prom no tēvzemes, tad bieži vien atbilde ir: “Esmu Latvijas patriots, bet ne tik liels, lai paliktu šeit”.

Valsts svētku priekšvakarā nav lieki pārdomāt, kas vispār ir patriotisms. Skaidrības labad katrs pats var ielūkoties svešvārdu vārdnīcā, kur par patriotismu teikts: tēvzemes mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tautai; pašaizliedzīga darbošanās savas dzimtenes labā. Patriotisms vai nu piemīt vai nepiemīt. Patriotisma nekad nevar būt par daudz.

Pasaules brīvo latviešu apvienības darbs Latvijā jūtami tiek kavēts tādēļ, ka iepriekš minētie vārdi “pašaizliedzība” un “patriotisms” Latvijā valdošajās politiskajās aprindās bieži vien nav sastopami. Patriotisma saknes iet daudz dziļāki, tas nav tikai valsts svētku, bet gan ikdienas darba jautājums. Patriotisms ir jādēsta katrā paaudzē no jauna. Ja neievērosim patriotisma jēgu un nozīmi arī šajā gadsimtā, Latvija būs valsts bez nākotnes un mūsu nākotne būs bez savas valsts.

Dieva un Laimas svētīto, balto un nebalto dienu caurausto Latvijas pagātni šajās 18. novembŗa dienās pieminot un apzinoties savu atbildību neskaitāmu aizgājušo un nākošo paaudžu priekšā, lai mums izdodas saglabāt nešaubīgu ticību Latvijas nākotnei!

Dievs, svētī Latviju!

Mārtiņš Sausiņš

Mārtiņš Sausiņš

Latvija izdzīvos. Jautājums būs tikai, kā?

Pasaules brīvo latviešu apvienība kā ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība pastāv un darbojas jau vairāk nekā 53 gadus. Mūsu organizācijai ir ievērojama pieredze un atpazīstamība. PBLA valde pārstāv visas lielākās latviešu mītnes zemes – ASV, Kanādu, Austrāliju, Eiropu, Krieviju un Dienvidameriku.

PBLA valdes locekļi darbojas bez atlīdzības, bet ar degsmi, neatlaidību, ideālismu, ziedojot savu laiku un līdzekļus, lai saglabātu latvietību ārpus Latvijas valsts robežām, kā arī lai iespaidotu savu mītņu zemju valdības, aizstāvot Latvijas valsts un tautas intereses.

Esam daudz paveikuši kā Latvijas valdības partneri, palīdzējām, lai Latvija tiktu uzņemta Eiropas Savienībā un NATO, kā arī panācām bezvīzu režīmu Latvijai ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu. PBLA daudzkārt ir kolektīvi ietekmējusi savu mītņu zemju politiku un palīdzējusi Latvijai daudzās jomās. Liels paldies daudzajām latviešu paaudzēm trimdā, kuras ziedojušas un joprojām nesavtīgi ziedo savus līdzekļus PBLA un tās dalīborganizācijām, kas ziedo savus līdzekļus Latvijai, tās izglītībai un kultūrai un citām nozarēm, tās bāreņiem un trūkumcietējiem.

Latviešu tautai 20. gadsimta dramatiskajos notikumos ir izdevies saglabāt savu nacionālo identitāti, un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudziem latviešiem no ārzemēm ir bijusi iespēja atgriezties Latvijā un sekmīgi darboties savu senču zemē. Tiesa gan, jāpiebilst, ka ir jaunieši, kuri bijuši spiesti atgriezties savās mītņu zemēs. Viens no galvenajiem vilšanās iemesliem joprojām ir nepietiekami nostiprinātais latviešu valodas statuss mūsu valstī.

PBLA dalīborganizācijās patlaban nomainās paaudzes, kuŗas pārstāv savas mītņu zemes. Joprojām ir ievērojamas atšķirības, kā katrā no kontinentiem un mītņu zemēm darbojas latviešu organizācijas un kā tās raugās uz PBLA darbības prioritātēm – turklāt mūsdienu mainīgajā pasaulē veidojas latviešu jaunizbraucēju kopienas dažādās Eiropas zemēs, piemēram, Īrijā, Lielbritānijā, Beneluksa un Skandināvijas zemēs, Šveicē, Itālijā, Spānijā, Gruzijā un citur.

Vēlos pateikties Ārlietu ministrijai un tās darbiniekiem Latvijas vēstniecībās par ļoti veiksmīgo sadarbību ar latviešu jauno un veco diasporu ārzemēs.

Situāciju pasaulē un Latvijā aizvadītajā gadā krasi mainījusi un ietekmējusi ekonomiskā krīze jeb dižķibele. Dzīves standarts Latvijā ievērojami krities, graujoši audzis bezdarba līmenis, līdz ar to ievērojami pieaugusi latviešu emigrācija uz ārzemēm. Tas vairs nav vīrs, sieva jeb bērni, kas aizbrauc peļņā uz ārzemēm, projām dodas veselas ģimenes. Tautas uzticība Latvijas politiķiem, politiskajām partijām un valsts varai ir katastrofāli mazinājusies un atgūt šo uzticību būs ārkārtīgi grūti. Un mēs nevaram pašreizējā situācijā Latvijā vainot tikai dižķibeli. Tā saskatāma Latvijas politiķu un līdzšinējo valdību neplānotā rīcībā, nerēķinoties ar iespējamo saimniecisko lejupslīdi un neveicot līdzekļu uzkrāšanu sliktākiem laikiem. Var tikai cerēt, ka jauno politiķu un valstsvīru paaudze Latvijā no iepriekšējo kļūdām būs mācījušies un sāks domāt par rītdienu. Par to rītdienu, kad pēc neiepriecinošām prognozēm pieaugs Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums, demogrāfiskais stāvoklis vēl ievērojami pasliktināsies, un līdz ar to samazināsies iedzīvotāju skaits mūsu valstī. Aizvien nozīmīgāki Latvijas pašreizējai un nākamajām valdībām būs centieni panākt daudzo emigrantu atgriešanos atpakaļ uz dzīvi Latvijā. Latvija izdzīvos. Jautājums būs tikai, kā? Grūtības nav tikai Latvijā, bet lielākajā daļā no Rietumu pasaules. Ja būsim optimisti, ka varam pārvarēt šībrīža grūtības, un strādāsim, tad arī būs labāka nākotne šeit pat Latvijā. Tāpēc jo nozīmīgāk kļūst uzturēt latvietību ārzemēs, uzturēt saites ar tēvzemi un atgriezties. Tāpēc jo nozīmīgāka arī kļūst sadarbība starp PBLA un Latvijas valdību.  Mēs savās mītnes zemēs neesam tik augstprātīgi, lai domātu, ka pilnībā izprotam Latvijā notiekošos procesus, jo esam daudzi bijuši projām daudzus gadus. Mēs bieži vien sakām, ka neizprotam tagadējo Latviju, cilvēku attiecības un vērtību sistēmu šeit, tikai manām, ka cilvēku attiecības tēvzemē nereti ir kļuvušas ciniskas, žults un vilšanās pilnas pret politiķiem, Latvijas valsti un dzīvi šeit vispār.

PBLA ir uzdevums palīdzēt Latvijai pārvarēt šo vilšanos un glābt Latvijas dzīvo spēku. PBLA darba lauks ir neizsmeļams, bet resursi gan naudas, gan dzīvā spēka ziņā ir ierobežoti. Mēs apzināmies tās lielās grūtības, kas ir Latvijas valdībai un tautai, un esam gatavi uz dialogu, kas veicinātu diasporas iesaistīšanu šo grūtību pārvarēšanā. Arī Latvijas valdībai un sabiedrībai ir jābūt gatavai iesaistīt PBLA, jo īpaši – pārrunājot diasporas problemātiku un to, kā pagriezt emigrācijas vilni atpakaļ uz Latviju. Jau tagad Latvijai ir vajadzīgs katrs tās pilsonis, jo darbaspēks citādi būs jāmeklē citās tautās, vai tas mums vajadzīgs? Vai tā ir Latvija, ko mēs vēlamies? Latvijas valdībām jāveido tālredzīga politika, nevis jādomā par īslaicīgu varas noturēšanu nemitīgos strīdos par to, kuŗš un kā valdīs. Ir sen laiks mainīt pieeju politikai un konsolidēties politiskās apvienībās, blokos un plašākās frakcijās, kurām mērķi būtu cēlāki, nekā tie, ko līdz šim esam redzējuši. Politikā un Latvijas sabiedrībā jāienāk augstākiem mērķiem un ideāliem, citai vērtību sistēmai, nevis jāpieļauj pastāvošā „savējo sistēma” un pašlabuma dominēšana pār vispārējo labumu. Mēs sagaidām valstisku darbību un attieksmi!

Latvijas valdībai patlaban ir svarīgi risināt dubultpilsonības jautājumu, jo citādi ik gadus zaudējam potenciālus pilsoņus nevis simtiem, bet tūkstošiem! Latvijai ir nozīmīgs katrs latvietis!

Mums jāievieš Latvijas vēstures mācība kā atsevišķs priekšmets Latvijas skolās, cik ātri vien iespējams, lai Latvijas jaunatnē pieaugtu nācijas sajūta, lepnums un patriotisms. Izglītības un zinātnes ministrijas mērķis ir sākt Latvijas vēsturi mācīt atsevišķi no 2011. gada – tas ir vēlu, bet tomēr ceram, ka tas tā arī būs.

Ārlietu ministrijai ir nozīmīga loma saiknes uzturēšanā ar jauno latviešu diasporu ārzemēs. Tā dēļ man ir liels prieks paziņot, ka no 2010. gada PBLA un Ārlietu ministrija darbosies kā partneri. PBLA bijusi ļoti nelaimīga par Latvijas valdības līdzšinējo politiku mūs saistīt ar ministrijām, ar kurām mums nekādas saites nekad nav bijušas. Kopš Latvijas valstiskuma atjaunošanas pirmajām dienām esam sadarbojušies ar Latvijas ārlietu dienestu, palīdzot veicināt attiecības ar mūsu mītņu zemju politiķiem, ierēdņiem, lobējot Latvijas uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā. Šis politiskais darbs PBLA vienmēr ir bijis primārs.

Kaut arī kopš Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā ir mainījušies drošības politikas akcenti, tomēr ekonomiskās krīzes apstākļos ar bažām raugāmies uz mūsu austrumu kaimiņa – imperiālistiskās Putina/Medvedeva režīma Krievijas augošo ietekmi politiskajos procesos Latvijā. Diemžēl mums patlaban ir arī bažas par ASV politiku, un PBLA dalīborganizācija Amerikas latviešu apvienība jau aktīvi iesaistījusies, aicinot pašreizējā prezidenta Obamas administrāciju neatstāt novārtā Austrumeiropu. Tomēr Latvijai ir stingri jāturas pie sava stratēģiskā partnera ASV, jo tas ir vislabākais brīvības garants Latvijai.

Kādi ir PBLA nākotnes mērķi un kur būs mūsu darba lauks nākotnē? Esmu to jau daļēji izklāstījis. Lai kāda organizācija būtu sekmīga, tai jāspēj darboties pie jauniem laikmeta izaicinājumiem. Mēs esam tam gatavi, un šogad tas būs arī mūsu pārrunu temats valdes sēdē šeit, Rīgā.

PBLA būdama nevalstiska organizācija, nav nevienam pakļauta un var brīvi rīkoties sabiedriskās domas ietekmēšanā arī Latvijā. Diemžēl iedzīvotāju liela daļa nav politikā ieinteresēta – ir bijušas lielas vilšanās politiskajos procesos Latvijā. Šo situāciju politiķi bieži vien izmanto savtīgos nolūkos. Vai lai mēs šeit iejauktos un kā? Patlaban atbalstām Vēlēšanu Reformas Biedrību, lai varētu ieteikt pozitīvas maiņas vēlēšanu procesā Latvijā, un ceram uz panākumiem. Lielākais sasniegums šogad ir atteikšanās no tā sauktā “lokomotīvju principa” vēlēšanu sarakstos. Tagad svarīgi ir panākt, lai vēlētāji varētu tuvāk iepazīties ar saviem ievēlētajiem deputātiem, ne tikai televizora ekrānā, radiofonā un presē, bet arī tajos iecirkņos, kur par viņiem balsots, un tādā veidā mazināt plaisu starp tautu un politiķiem. Ceram arī uz Saeimas akceptu lietot velētāju reģistru, kas atvieglinātu piedalīšanos vēlēšanās ārzemēs.

Visbeidzot gribu pieminēt valodu. Vai beidzot nav pienācis laiks, lai Latvijas politiķi pieņemtu kā pašsaprotamu to, ka valsts valoda Latvijā ir tikai latviešu valoda un tā ir sazināšanās valoda ar visiem Latvijas iedzīvotājiem? Latviešu valodas statusa nostiprināšana jāsāk valsts augstāko amatpersonu līmenī. Vēlreiz vēlos pateikties mūsu Valsts prezidentam Valdim Zatleram par viņa izteikto nostāju Latvijā lietot tikai latviešu valodu. Paldies Jums, Valsts prezidenta kungs, par šo noteikto stāju!

Šobrīd PBLA darbības smagumpunkti ir:

  • atbalstīt Latvijas Ārlietu ministriju un tās sadarbību ar diasporu un jaunizbraucējiem.
  • PBLA uzdevums ir atbalstīt centienus latviešu valodas statusa nostiprināšanai. Lai arī Latvijas rusifikācija izbeidzās līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, arī šobrīd nevaram noliegt, ka pastāv lieli rusifikācijas draudi. Patlaban šis process notiek slēptākā veidā, cenšoties mazināt latviešu valodas nozīmi mūsu valstī.
  • PBLA vēlas uzsvērt, ka Latvijas valdības interesēs ir iesaistīt latviešus ārzemēs kā dubultpavalstniekus aktīvā dalībā Latvijas politikā un Latvijas saimnieciskajā attīstībā. Citas valstis to dara. Valstis cīnās par to, lai piesaistītu lielāku cilvēku skaitu ar labu izglītību un labām izredzēm integrēt viņus savā valstī – kāpēc ne Latvija?
  • PBLA vēlas uzsvērt, ka Latvijas valdības interesēs ir atbalstīt ārzemju latviešu pasākumus, piemēram, Dziesmu svētkus, “Sveika, Latvija” jauniešu braucienus uz Latviju, 2×2 nometnes, Gaŗezeru un citas līdzīgas nometnes, kā arī trimdas presi.

Kā mēs visus šo mērķus sasniedzam un ar kādiem rezultātiem – tas ir mūsu kopējs darba lauks. Strādāsim mērķtiecīgi un vienoti, lai roku rokā – latviešu sabiedrība ārzemēs un Latvijas valsts – palīdzētu stiprākai Latvijai un laimīgākai latviešu tautai.

Dievs, svētī Latviju!