Latviešu skolas Amerikā – ceļš uz iekļaujošu latviešu kopienu

Ilze Garoza | 2013. gada 11. September

Milvoku latviešu skolas bērni izlaidumā. Foto: Ēriks Kākulis

Šomēnes daudzās pasaules valstīs darbību atsāk latviešu sestdienas un svētdienas skolas, kurās paralēli vispārizglītojošai izglītībai ārpus Latvijas dzimušie un izceļojušie bērni nedēļas nogalēs apgūst latviešu valodu, vēsturi, ģeogrāfiju, folkloru un citus mācību priekšmetus. Latviešu skolām ārpus Latvijas ir īpaša nozīme, jo tās ne tikai nodrošina iespēju nodot latviešu valodu un kultūru ārzemēs dzīvojošajām latviešu atvasēm, bet arī veido latviešu sabiedrības kodolu ārzemēs un nodrošina tās pēctecību nākamajās paaudzēs.

Kamēr Eiropā lielākā daļa latviešu skolu ir radušās nesenās latviešu masveida izceļošanas iespaidā, tikmēr tādās valstīs, kā ASV, Kanāda un Austrālija latviešu skolas pastāv jau vairāk nekā 60 gadus, pēdējos gados arvien vairāk piepulcējot šajās valstīs pēc neatkarības ieceļojušās latviešu ģimenes.

Skolu demogrāfija ASV strauji mainās

Visas šobrīd ASV darbojošās Latviešu sestdienas un svētdienas skolas radās 2. Pasaules kara rezultātā emigrējušo latviešu pašorganizēšanās rezultātā, kuri vēlējās nodot latviešu valodu un kultūru saviem bērniem un mazbērniem. ASV šādu sestdienas un svētdienas skolu uzplaukums tika pieredzēts pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad to skaits sniedzās pāri par 60 skolām un tās apmeklēja ap 2 200 bērnu, liecina izdevumā “Trimdas Skola” publicētā informācija. Šobrīd ASV darbojas 16 skolas, kuru skolēnu skaits variē no dažiem skolēniem līdz pat 100, kopskaitā pārsniedzot skaitli 500. Papildus sestdienas un svētdienas skolām ASV darbojas arī divas vasaras vidusskolas – Garezers un Kursa.

Saskaņā ar 2009./2010. mācību gadā ASV latviešu skolās veiktu aptauju , lielākā daļa jeb 76% no tā brīža pāri par 530 skolu audzēkņu bija pēc otrā pasaules kara ASV ieceļojušo latviešu atvases trešajā un ceturtajā paaudzē. Savukārt 22% bērnu vismaz viens no vecākiem ASV bija ieradies pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. (Skolēnu vidū bija arī deviņi amerikāņi un četri bērni, kam skolas pārziņi uzrādīja atšķirīgu etnisko piederību.) Tomēr situācija no skolas uz skolu atšķīrās – dažās mācījās tikai Amerikas latviešu bērni, citās vienlīdz pārstāvētas bija gan Amerikas latviešu, gan jauniebraucēju no Latvijas atvases. Jānorāda gan, ka ik gadu Amerikas latviešu skolu saimei piepulcējas arvien jaunas pēdējos gados ASV ieceļojušo latviešu ģimenes, kas atsevišķās pilsētās ir radījušas īstu demogrāfisko “sprādzienu”.

Motivācija, kādēļ Amerikas latvieši un jauniebraucēji no Latvijas sūta savus bērnus latviešu skolās Amerikā atšķiras – vieniem ir svarīgi, lai viņu bērni apgūtu latviešu valodu tā, lai tie varētu sazināties ar saviem vecvecākiem. Citi vēlas, lai viņu bērni būtu spējīgi iekļauties Latvijas izglītības sistēmā gadījumā, ja viņi nolemtu tur kādreiz atgriezties. Savukārt citiem primāri svarīga ir bērnu apgrozīšanās un socializēšanās latviskā vidē. Neatkarīgi no tā, kurā laikā šie skolēnu vecāki ir ASV ieceļojuši, vienojoša ir apziņa, ka latviešu valodas, vēstures un kultūras pārzināšana ir šo bērnu bagātība un konkurētspējas veicinātāja tālākajā dzīvē.

Dažādas latvietības

Lai arī latviešu skolu audzēkņu vecākus vieno kopējs vadmotīvs – latviešu valodas un kultūras nodošana nākamajām paaudzēm, dažkārt pārsteidzošas ir tās problēmas un izaicinājumi, ar ko Amerikas latviešiem un jauniebraucējiem nākas saskarties skolu ikdienas dzīvē: Kāda latviešu valoda būtu mācāma? Un kas ir latviešu kultūras centrālās vērtības? Nonākot saskarsmē trimdas latviešiem ar personām, kas uzaugušas Padomju Latvijas režīmā vai atjaunotās neatkarības apstākļos, nereti izgaismojas vēsturisko apstākļu rezultātā radušās kultūras atšķirības. Proti, nesenajiem izceļotājiem no Latvijas lielu pārsteigumu un neizpratni nereti rada apstāklis, ka daudzi ASV latvieši uzstājīgi izvēlas pieturēties pie pirmskara latviešu valodas gramatikas tradīcijām, kas ietver mīkstā „r” un „ch” lietojumu. Tāpat zināmas atšķirības pastāv abu grupu leksikā, kā piemēram, ASV bieži lietotā vārda „kādenis” vai “apstāklenis” nozīmi Latvijā nojauš tikai retais. Tāpat skolās ik pa laikam uzplaiksnī diskusijas par literatūru, kas būtu uzskatāma par latviešu literatūras klasiku. (Jāatzīmē, ka Latvijas okupācijas gados trimdā attīstījās sava rakstniecība, kas bija stipri nošķirta no Padomju laikā Latvijā publicētās literatūras tradīcijām.) Lai arī augstāk minētie apstākļi dažkārt raisa asas diskusijas abu grupu starpā, tomēr, mainoties paaudzēm un skolotājiem, mainās arī mācību vielas saturs, kura uzlabošanai un aktualizēšanai šogad pieķērusies arī Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozare, piesaistot mācībspēkus no Latvijas.

Atšķirīgie akcenti latviskās identitātes izpratnē

Atšķirīgā izpratne par latvietību un latviskajām vērtībām jūtama arī aptaujāto vecāku atbildēs par to, kas pēc viņu ieskatiem ir vitāli svarīgās latviskās identitātes pazīmes. Ja abu grupu pārstāvju atbildēs ir jūtama vienprātība par latviešu valodu kā par latviskās identitātes galveno izpausmi, tad pastāv zināmas nianses pārējo latviskās identitātes pazīmju uzskaitījumā. Amerikas latviešiem jo īpaši svarīga ir līdzdalība latviešu sabiedriskajā dzīvē un draudzību uzturēšana ar citiem latviešiem. No viņu atbildēm top skaidrs, ka šī kolektīvā saikne ar citiem latviešiem ir ļāvusi tiem izpaust un saglabāt savu latvisko piederību ārpus Latvijas vairāk nekā 60 gadu garumā. Latvijā dzimušajiem, bet pēc neatkarības atjaunošanas ASV ieceļojušajiem latviešiem, kuri paši par sevi jūtas gana latviski, šīs kopienas saites ir svarīgas, bet ne tik lielā mērā kā aptaujātajiem Amerikas latviešiem. Jauniebraucēju atbildēs vairāk iezīmējas individuāli orientētas latviskās piederības pazīmes, tādās, kā latviešu vēstures pārzināšana, latvisku ēdienu gatavošana, zināšanas par latviešu folkloru, dziesmām un pasakām.

Ceļš uz iekļaujošu sabiedrību

Atšķirīgie migrācijas apstākļi un atšķirīgā pieredzes „bagāža” starp diviem emigrācijas viļņiem no Latvijas ir radījusi zināmas barjeras starp Amerikas latviešiem un jauniebraucējiem. Šajos apstākļos, kad šīs abas grupas citviet satiekas visai reti, skolas kļūst par vienu no galvenajiem, ja ne pat pašu galveno centru, kur novērojama šo abu kopienu mijiedarbība un tuvināšanās.

Skolas nodrošina vietu, kur šīs visus okupācijas gadus nošķirtās latviešu sabiedrības daļas var sanākt kopā un vienota mērķa – bērnu latviskās izglītības labad pārvarēt tās atšķirības, kas radušās vēsturisko apstākļu rezultātā. Turklāt tās piedāvā iespēju mācīties vienam no otra to, ko katra grupa pārzina vislabāk. Amerikas latvieši, piemēram, ļoti labi pārzina Latvijā jau sen aizmirstas latviešu tradīcijas. Tāpat bijušie trimdinieki, kuri ir spējuši uzturēt latvietību svešumā 60 gadu garumā, ir bagāti savā pieredzē, kā cīnīties pret asimilācijas spiedienu, ko uz savas ādas šobrīd izjūt pēdējos 22 gados no Latvijas izceļojušie latvieši. Turpetīm pēdējā emigrācijas viļņa pārstāvji ir daudz spēcīgāki savās zināšanās un saiknē ar mūsdienu Latviju. Apmainoties šajā pieredzē, abas grupas ne vien tuvināsies iekļaujošas latviešu kopienas izveidei, bet arī bagātinās viena otru un veicinās šīs kopienas dzīvotspēju ārpus Latvijas.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Sveika, Latvija! – Iespēja iemīlēt Latviju divās nedēļās

Ilze Garoza | 2013. gada 19. August

12 dienas. 15 dalībnieki no ASV, Kanādas un Austrālijas. 28 pieturvietas visos četros Latvijas vēsturiskajos novados. Tā skaitļos raksturojams Amerikas latviešu apvienības izveidotās un administrētās „Sveika, Latvija!“ izglītojošo ceļojumu programmas 30. brauciens uz Latviju, kura ietvaros š.g. augustā ārpus Latvijas dzimušie latviešu izcelsmes jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem iepazīst savu senču dzimteni Latviju.

Šis ir jau 30. ceļojums, kopš 1997. gada, kad tika likti pamati šīs programmas izveidei un kas pa šiem gadiem ir nodrošinājusi iespēju gandrīz 600 Amerikas latviešu sestdienas un svētdienas skolu absolventiem apceļot un iepazīt savu senču dzimteni, stiprināt piederību Latvijai un latviešu kopienai Amerikā.

Ideja dzimst bērnu vecāku prātā

Ideja par „Sveika, Latvija!“ programmas izveidi radās deviņdesmito gadu otrajā pusē sarunās starp toreizējo ALAs priekšsēdi Jāni Kukaini, viņa dzīvesbiedri Aiju Kukaini un Aivaru Osvaldu, kuru bērni bija uzcītīgi apmeklējuši latviešu svētdienas skolas un kuri vēlējās pēdējā skolas gada noslēgumā piedāvāt tiem iespēju apmeklēt Latviju. „Man likās, ka būtu jauki, ja vietējie latviešu skolas absolventi kopā ar audzinātāju varētu braukt šādā ceļojumā. Man tā likās kā interesanta ideja,“ skaidro A.Osvalds, atsaucoties uz līdzīgām programmām, ko piedāvāja amerikāņu vispārizglītojošās skolas svešvalodu, piemēram, franču vai vācu valodas apguves kursu ietvaros.

Sadarbībā ar tā laika ALAs ģenerālsekretāri Ievu Bolšteinu ticis izveidots pirmā ceļojuma plāns, kura pamatprincipi vēl joprojām tiek izmantoti Sveika, Latvija! programmā. Proti, ik gadu uz Latviju no ASV dodas divas „Sveika, Latvija!“ grupas, kuru izceļošanas laiks ir pielāgots ASV mācību iestāžu kalendārajam gadam. Programma strukturēta tā, ka pirmās dienas programmas dalībnieki pavada Rīgā un tad divas dienas katrā no četriem Latvijas vēsturiskajiem novadiem, aptverot daudzas mazākas un lielākas Latvijas pilsētas. Katrā braucienā Amerikas latviešu jaunieši tiekas ar saviem vienaudžiem kādā no apmeklētajām pilsētām. Savukārt pēdējā dienā parasti jaunieši dodas viesos pie Latvijas prezidenta un ASV vēstnieka, kurā pievienojas arī Latvijā satiktie vienaudži. „Tā programma ir sevi attaisnojusi tūkstotkārt. Pēc brauciena bērni kļūst pavisam citādi, viņi daudz ko sāk saprast, tas brauciens viņus izmaina,“ programmas ietekmi uz jauniešiem vērtē J.Kukainis. „Mēs skatāmies, ka mēs paši neesam no Latvijas tik daudz redzējuši kā mūsu jaunieši,“ piebilst programmas idejas līdzautors A. Osvalds, kurš Sveika, Latvija! raksturo kā pozitīvu pieredzi, kas iedrošinājusi viņa abus bērnus atgriezties Latvijā.

Ceļojums stiprina piederību Latvijai

Sveika, Latvija! programmas īpašo nozīmi Amerikas latviešu jauniešu latviskās izglītības procesā akcentē arī ALAs Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere: „Sveika, Latvija! dzīvā veidā skolēniem parāda visu, ko viņi skolas laikā macījušies. No izglītības viedokļa, Sveika, Latvija! pieredze ir neatsverama, lai iekaltu skolēnu atmiņās Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, literatūru, valodu un kultūru. Tā dod iespēju jauniešiem izvingrināt mēli latviešu valodā, kas arī ir latviešu skolu mērķis.“ Šī iemesla pēc Amerikas latviešu apvienība jau no programmas izveides pirmssākumiem ir atbalstījusi tās īstenošanu, finansējot programmas administrēšanu un subsidējot dalībnieku līdzdalības izmaksas. Šobrīd ALA apmaksā vienu trešdaļu programmas izmaksu, savukārt vecāki sedz atlikušās divas trešdaļas. Nereti papildus atbalstu programmas dalībniekiem piedāvā arī vietējās latviešu organizācijas, kas apzinās programmas lielo ietekmi uz bērnu latvisko izglītību.

„Šis ceļojums ir īpaši nozīmīgs jo ietilpīgā divpadsmit dienu ceļojumā pa Latviju bērni apskata to, par ko viņi mācījušies latviešu pamatskolā pēdējos 10 gadus. Ar to Latvija viņiem paliek arvien dzīvāka, tuvāka un sasniedzamāka, un vieta, kur turpmākos gados meklēt savas saknes un piederību,“ skaidro Amerikas latviešu apvienības priekšsēde Anita Bataraga, kuras visi trīs bērni ir piedalījušies „Sveika, Latvija!“ programmā. “Sveika, Latvija!” ceļojums ir dzīves ceļojums, kas nekad nebeidzas – tas apvieno mīlestību pret latviešu kultūru, valodu un zemi, ko mēs Amerikā jau vairākās pēc 2. pasaules kara iebraukušo paaudzēs esam centušies iedzīvināt savos bērnos ar to, ko mēs redzam, meklējam un piedzīvojam, kad esam uz vietas Latvijā,“ piebilst A.Bataraga.

Vaicāta, vai gadu gaitā, novecojot un sarūkot aktīvajai Amerikas latviešu sabiedrības daļai un palielinoties ārzemju latviešu iespējām apceļot Latviju individuāli, nav mazinājusies interese par dalību šajā programmā, „Sveika, Latvija!“ programmas vadītāja Anita Juberte saka: „Es neesmu redzēju nekādu atslābumu interesē braukt. Iespaids ir, ka jau 6., 7. un 8. klasē jaunieši par to sāk runāt. Daudziem brāļi un māsas ir piedalījušies, un viņi sagaida, ka viņiem arī būs iespēja piedalīsies.“ Pēdējos gados klāt nākuši arī interesenti arī no Kanādas un Austrālijas. Šis ceļojums ir „dzīva ģeogrāfijas stunda. Viena lieta ir mācīties par Gauju, pavisam cita – plostot pa Gauju vai redzēt Kokneses pilsdrupas vai Rīgas panorāmu, turklāt kopā ar saviem draugiem un vienaudžiem,“ brauciena būtību paskaidro programmas vadītāja. Jāpiebilst, ka līdzīgus izglītojošus ceļojumus angļu valodā ar nosaukumu „Heritage Latvia“ ALA piedāvā arī bērniem, kas nerunā latviešu valodā.

Līdzīgas programmas piedāvā arī citas valstis

Atšķirībā no citiem parastiem tūrisma braucieniem, ceļojums uz savu senču dzimto zemi nereti tiek raksturots kā svētceļojums. Tā, piemēram, ebreju filantropi un organizācijas sadarbībā ar Izraēlas valdību pirms 14 gadiem izveidoja Taglit – Birthright Israel programmu jauniešiem vecumā no 18 līdz 26 gadiem, ticot, ka līdzdalība šajā programmā stiprinās tās dalībnieku piederību Izraēlai un ebreju kopienai. Šajā programmā ik gadu piedalās vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku, kopējam dalībnieku skaitam gadu gaitā pārsniedzot 340 000.

Desmit dienas garā izglītojošā brauciena organizētāji uzskata, ka tās ir katra ārpus Izrāelas dzīvojoša ebreju jaunieša tiesības apmeklēt savu etnisko dzimteni, kas ietverts arī programmas nosaukumā. Jāuzsver, ka līdzdalība Birthright programmā ir pilnībā apmaksāta, ko nodrošina ebreju filantropu un Izraēlas valdības sniegtais finansiālais atbalsts.
„Ceļojums ilgst 10 dienas, atmiņas – visu mūžu,“ uzsver Birthright Israel organizatori. Aptaujājot un nointervējot 1223 ebreju jauniešus, gan tādus, kas piedalījās programmā, gan kontrolgrupu, kas nepiedalījās programmā, pētījuma autori konstatēja, ka 45 procenti dalībnieku desmit dienu ilgo ceļojumu pa Izraēlu piecus līdz desmit gadus vēlāk novērtēja kā pieredzi, kas „ļoti lielā mērā“ izmainījusi viņu dzīvi. Savukārt 28 procenti atbildējuši, ka šis brauciens „zināmā mērā“ izmainījis viņu dzīvi. Par 23 procentiem vairāk programmas dalībnieku uzrādīju „ļoti ciešu“ saikni ar Izraēlu salīdzinājumā ar tiem jauniešiem, kas nepiedalījās programmā. Kopumā programmas dalībnieki daudz biežāk sekoja līdzi ziņām par notiekošo Izraēlā un pauda lielāku pārliecību par to, ka viņi spētu izskaidrot Izraēlā notiekošo.

Līdzīgas programmas pēdējo desmit gadu laikā izveidojušas arī armēņu, ungāru un grieķu diasporas organizācijas.

Sveika, Latvija! 2013. gada jūnija grupa pie Latvijas Valsts prezidenta. Foto: Aleks Dankers.

Kas motivē Amerikas latviešus iesaistīties sabiedriskā dzīvē?

Ilze Garoza | 2013. gada 3. March

Iedziļināties un saprast, kas motivē ārzemēs dzīvojošos latviešus iesaistīties latviešu sabiedriskā dzīvē un sabiedriskā darbā, dzīvojot ārpus Latvijas, ir jautājums, uz kuru atrast atbildi ir daudzu ārzemju latviešu organizāciju interesēs, kas cenšas piedāvāt diasporas latviešiem saistošas programmas un pasākumus.

Šis bija jautājums, ko pērn stratēģiskās plānošanas nolūkā centās izzināt arī Amerikas latviešu apvienība, veicot Amerikas latviešu sabiedrības aptauju, uz kuru atsaucās vairāk nekā 600 personas no 37 ASV pavalstīm.

Līdzdalību motivējošie faktori

Iemesli, kas motivē Amerikas latviešus iesaistīties latviešu sabiedrisko organizāciju darbā un sabiedriskā dzīvē, bieži vien ir ļoti subjektīvi. Dažus ASV dzīvojošos latviešus līdzdarboties sabiedriskā dzīvē motivē „nostalģija“, „lepnums būt etniskam amerikānim“, iespēja „…tirdziņā nopirkt maizi, alu vai pīrādziņus“. Citi uz šo jautājumu sniedz daudz lakoniskāku atbildi: „patīk to darīt“. Tomēr papildus šiem individuāli aprakstītajiem sabiedriskās līdzdalības iemesliem ALAs izplatītajā aptaujā iezīmējas vairākas dominējošas tendences, kas ilustrē plašākas sabiedrības līdzdalības motivējošos faktorus.
Visbiežākais minētais iemesls, kas motivē Amerikas latviešus iesaistīties vietējā sabiedriskā dzīvē, ir iespēja svešumā uzturēt latviešu valodu un kultūru, ko par svarīgāko iemeslu uzrādīja 80 procenti aptaujāto. Kā otrais svarīgākais iemesls tiek minēta draudzību uzturēšana ar citiem latviešiem (73 %), bet kā trešais – piederības stiprināšana latviešu tautai (48 %).

Retāk par vienu no galvenajiem iemesliem iesaistīties sabiedriskā dzīvē tiek minēta pienākuma apziņa (30%), iespēja sniegt atbalstu Latvijai (20 %) un ģimenes ietekme (19 %). 14 % kā vienu no galvenajiem iemesliem līdzdalībai sabiedriskā dzīvē minēja iespēju iegūt un apmainīties ar praktisku, sadzīvē noderīgu informāciju. Nelielai daļai sabiedriski aktīvo latviešu (7%) kā viens no motivējošiem sabiedriskās līdzdalības iemesliem ir iespēja gūt atzinību un novērtējumu no citiem latviešiem. Trīs procentus aptaujāto Amerikas latviešu motivē „finansiāla palīdzība vai atlīdzība“. Vairākkārt kā viens no svarīgākajiem līdzdarbošanās iemesliem tiek minēts – latviešu valodas un kultūras nodošana bērniem. Tajā pat laikā aptaujā tika minētas arī tādas atbildes kā – latviešu sabiedrībā iesaistīties „neinteresē“ vai arī starp motivējošiem faktoriem tika uzrādīts „nekas“.

Līdzības un atšķirības trimdinieku un jauniebraucēju motivācijā

Analizējot ALAs aptaujā iegūtos datus šķērsgriezumā, redzams, ka parādās zināmas atšķirības atbildēs, ko snieguši “trimdas latvieši” jeb personas, kas ASV ieceļojušas II Pasaules kara rezultātā vai viņu pēcteči, un personas, kas ASV ieceļojušas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. II Pasaules kara rezultātā ASV ieceļojušie latvieši un viņu pēcteči kā galvenos trīs iemeslus līdzdalībai latviešu sabiedriskā dzīvē un sabiedriskā darbā min: 1) iespēju uzturēt latviešu valodu un kultūru, ko par vienu no galvenajiem iemesliem nosauca 82 procenti aptaujāto Amerikas latviešu; 2) draudzību uzturēšanu ar citiem latviešiem (72%) un 3) piederības stiprināšanu latviešu tautai 49 (%).

Tie latvieši, kas ieradušies ASV pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kā svarīgākos motivējošos iemeslus līdzdalībai vietējā latviešu sabiedriskā dzīvē uzskaita tos pašus iemeslus, ko Amerikas latvieši, tikai mazliet atšķirīgā secībā. Kā visbiežāk minētā motivācija jauniebraucēju atbildēs izskan iespēja veidot un uzturēt draudzības ar citiem latviešiem, ko par galveno iemeslu min 82 procenti jauniebraucēju. Tas arī izskaidro to, ka jauniebraucēji bieži vien daudz labprātāk tiekas neformālos pasākumos un sarunās nekā formālos sarīkojumos. Kā otro svarīgāko iemeslu jauniebraucēji ierindo “iespēju uzturēt latviešu valodu un kultūru” – 73%, savukārt kā trešo – “piederības stiprināšanu latviešu tautai” (50%). Kā ceturtā visbiežākā motivācija jauniebraucēju vidū parādās “praktiskas informācijas apmaiņa”, ko prioritāro trīs motivāciju sarakstā iekļāva 36 procenti aptaujāto jauniebraucēju. Salīdzinājumam, tikai astoņi procenti II Pasaules kara rezultātā ASV ieceļojušās personas un viņu pēcteči nosauca praktiskas informācijas apmaiņu kā vienu no trim svarīgākajiem iemesliem, kādēļ viņi iesaistās Amerikas latviešu sabiedriskā dzīvē.

Kā to 2012. gada pavasarī vairākos latviešu centros ALAs sarīkotajās fokusgrupās sacīja uzrunātie jauniebraucēji no Latvijas, saziņā ar citiem ASV dzīvojošajiem latviešiem viņus interesē atrast atbildes uz tādiem praktiskas dabas jautājumiem, kā piemēram, kur atrast dzīvokli, kā sameklēt darbu, iespējas apgūt un papildināt savas angļu valodas prasmes, kā iegūt veselības apdrošināšanu, sūtīt savus bērnus skolā utml. Jauniebraucēji atzīst, ka daudz no šīs informācijas esot atrodama internetā angļu valodā, tomēr par specifiskiem tematiem, kā piemēram, par apdrošināšanas polisēm un citiem juridiska rakstura jautājumiem to esot daudz vieglāk saprast savā dzimtajā valodā. Zīmīgi, ka atšķirībā no Amerikas latviešiem, starp kuriem 22% “ģimenes ietekmi” nosauc kā vienu no trim nozīmīgākajiem motivējošiem faktoriem līdzdalībai sabiedriskā dzīvē, tikai četri procenti jauniebraucēju atzīmēja ģimenes ietekmi kā atbildi uz šo aptaujā iekļauto jautājumu.

Vadoties pēc ALAs izplatītās aptaujas datiem, redzams, ka latviešus ASV līdzdarboties vietējā latviešu sabiedriskā dzīvē motivē dažādi iemesli, kas galvenokārt saistās ar latviešu valodas un kultūras uzturēšanu, draudzību veidošanu un piederības stiprināšanu latviešu tautai. Domājot par to, kā uzrunāt un piesaistīt jauniebraucējus no Latvijas, kas ir aktuāls jautājums daudzos latviešu centros ASV, organizācijām būtu vērts ņemt vērā jauniebraucēju identificēto interesi par praktiskas informācijas ieguvi un apmaiņu. Vai jūsu centrā ir kāda kontaktpersona, pie kā jauniebraucējs no Latvijas var vērsties pēc padoma par sadzīviskas dabas jautājumiem? Vai jūsu centrā ir notikusi kāda formāla vai neformāla saruna par to, kā jauniebraucējam no Latvijas labāk orientēties ASV likumos un ikdienas dzīvē? Tikai iedziļinoties, saprotot un ņemot vērā sabiedrības intereses, organizācijas varēs piesaistīt jaunus biedrus un pasākumu apmeklētājus. Saprotot, ka šīs intereses dažādām grupām atšķiras, paver iespējas veidot daudz mērķtiecīgākas un saistošākas programmas, ar ko ieinteresēt ASV dzīvojošos latviešus.

Plašāka informācija par ALAs veikto Amerikas latviešu sabiedrības aptauju pieejama pēdējā Latvian Dimensions numurā! Plašāka informācija par Amerikas latviešu organizāciju stāvokli lasīt iepriekš publicētajā rakstā: https://latviansonline.com/site/print/8351/

Paraksts zem tabulas: “Amerikas latvieši” piedāvātajā grafikā apzīmē latviešus, kas ASV ieceļojušas pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas un viņu pēctečus. “Jauniebraucēji no Latvijas” apzīmē tās personas, kas ieceļojušas ASV no Latvijas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.