Garezera konference “Atvērsim durvis uz nākotni!” ASV latviešu skolu skolotājiem

image

Visi konferences dalībnieki pie Garezera vasaras vidusskolas “Saulgriežu” ēkas. Foto: Daina Grosa.

Garezerā, netālu no Kalamazū no 15. līdz 17. martam notika skolotāju konference Amerikas latviešu skolu skolotājiem.

Ierados ASV jau nedēļu pirms konferences un pāris dienas pavadīju Kalamazū pie galvenās rīkotājas ALA Izglītības nozares priekšsēdes Andras Zommeres. Katru dienu Andra nāca mājās no sava maizes darba (Andra strādā par pārzini vietējā katoļu pamatskolā) un ar lielu izbrīnu, bet arī patiesu prieku paziņoja jaunākās ziņas. “Šodien pieteicās vēl 2 skolotāji!” – Andra atstāstīja pa dienu saņemtos e-pastus. Nākamajā dienā līdzīgs stāsts: “Skaits jau pāri par 45 dalībniekiem!” Vēl konferences pirmajā dienā tika visiem paziņots, ka beidzamajā brīdī pieteikušies vēl pāris dalībnieku ,– un dalībnieku skaits sasniedzis apaļu 50!

50 dalībniekos ieskaitīti arī viesi no tuvākām un tālākām ārzemēm. Piedalījās divas pārstāves no Kanādas, LNAK Izglītības padomes – priekšsēde Elita Pētersone ar meitu Grietiņu, kas māca Toronto latviešu skolā. Dalībniekos arī bija PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis ar kundzi Aiju. Šis fakts liecina par ļoti svarīgu lietu: izglītība atzīta par PBLA prioritāti, jo priekšsēža klātbūtne atspoguļoja šo uzsvaru. Es pati, pārstāvot PBLA Izglītības padomi ierados no Austrālijas; no Latvijas bija ieradusies PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece sadarbībai ar Latviju Dace Mažeika. Piedalījās arī ALA priekšsēde Anita Bataraga (iepriekšējā ALA Izglītības nozares priekšsēde), skaidri vēlreiz atgādinot, ka ALA rūp mūsu bērnu latviešu izglītība un tās nākotne.

Piektdienas pēcpusdiena bija veltīta ALA Izglītības nozares priekšsēdes pārrunām ar skolu pārziņiem. Pārrunas bija domātas, lai kaltu turpmākos plānus, kā izglītības nozarei visefektīgāk kalpot savām skolām:izplatīt informāciju, gatavot kopīgus 8. klases pārbaudījumus, kā rīkot turpmākos skolotāju kursus un konferences. Lēmums bija vienprātīgs – informācijas plūsma jāuzlabo (gan pa e-pastu, gan ALA mājaslapā, gan izmantojot iespējamus citus sociālos medijus).

Konferences rīkošanā talkā bija nākusi Garezera vidusskolas vadība – Andrai pie rīkošanas jau mēnešiem ilgi palīdzēja Garezera Vasaras vidusskolas direktore, Sandra Kronīte–Sīpola, bet uz vietas vēl palīgos bija viņas čaklās Garezera līdzstrādnieces – Iveta Eilande un Gunta Beard. Nekad arī netrūka izpalīdzīgu roku uz vietas.Garezera vadība bija bijusi arī īpaši pretīmnākoša, atvēlot konferences telpas ALA bez maksas.

Pirmā vakara nodarbība bija veltīta mūsu pašu – skolotāju – dziļākai izpratnei par latvietības jēdzienu un to, kā mēs to uztveram.Galvenā doma – ko tad mēs īsti gribam savos bērnos “iedēstīt”. Pārrunu iedvesmotāja bijusī bērnudārza “Stariņš” vadītāja Aija Kīna lika visiem pašiem aizdomāties par savām gaitām latviešu skolā, latviešu nometnē, latviešu vasaras vidusskolā. Atgriezties atpakaļ bērnībā un ar pieaugušā skatu paraudzīties pašiem uz savu bērna dvēseli un atcerēties, kas šķita pozitīvs, kas iespaidoja un motivēja turpināt darboties latviešu lietas labā.

Visiem bija iespēja piedalīties “prāta vētrā”, rakstot idejas uz papīra lapām, kas vēlāk tika piespraustas pie sienas. Visi jautājumi bija ar līdzīgu tēmu: kas ir latvietība, kādas cerības saistās ar mūsu latviešu skolu, kā ārpus valodas varam veicināt un veidot latvisko identitāti bērnos un ģimenēs, ko varam darīt, lai veidotu latviskāku vidi mūsu skolās, kas mūs visās latviešu skolās vieno, kas ir svarīgāks – valoda vai kultūra?  Jautājumi bija vērtīgi, jo, paskatoties dziļāk mūsu pašu secinājumos par savām bērnības gaitām latviskā vidē, varam izdarīt nopietnākus secinājumus par to,  ko mēs šodien vēlamies saviem bērniem nodot tālāk.

Sestdienas rīts uzausa apmācies, bet tas nenomāca skolotāju garastāvokli un nemazināja ēstgribu. Pēc brokastīm notika īsa, bet sirsnīga konferences atklāšana, kas bija uzticēta GVV direktorei. Sandra Kronīte-Sīpola pateicās visiem, kas velta laiku mūsu bērnu izglītošanai – gan pārziņiem, gan skolotājiem – par viņu pūlēm un vēlmi ieguldīt laiku un enerģiju. Runa ir ne tikai par tiem, kas katru nedēļu domā par stundu sagatavošanu, skolas mājīgu iekārtošanu, bet arī par tiem, kas pašaizliedzīgi velta savas vasaras, kas brauc garus attālumus, lai tik varētu nākt un vadīt, rīkot un palīdzēt.

Sandras uzrunas pamatdoma: “Latviešu skolas skolotājs palīdz pievest savus skolēnus tuvāk savām latviešu saknēm un latviskai dzīves izpratnei. Protams, ka materiāli un metodoloģija ir svarīgas latviešu skolas sastāvdaļas, bet pa reizei mēs arī varam par daudz tās uzsvērt un aizmirst skolotāja īsto mērķi. Katram no jums ir zināmas dāvanas, ko piedāvāt. Vai esat par tām padomājuši? Vai esat tās identificējuši? Ir dāvanas, kas katram iedzimtas, bet ir arī daudzas, ko ikkatrs var iemācīties un attīstīt. Pirmā no īpašībām ir mīlestība un cieņa pret savu tautu un tās kultūru. Vai mēs paši pavadām laiku, lai kaut dažas minūtes ieietu latviskā pasaulē? Varbūt lasām kādu grāmatu, klausāmies tautas mūziku? Kā mēs attīstām mūsu latvisko dvēseli?” Nobeigumā uz ekrāna tika parādītas dažādas durvis – gan vecas, gan jaunas, gan greznas, gan vienkāršas. Skolotāji durvīm ir kā atslēga, un, kad durvis atvērtas, tām jāveras uz abām pusēm – no lektoriem līdz skolotājiem un tālāk skolēniem. Un skolotājiem arī pašiem šīs durvis jāvirina.  Ar mudinājumu – Atvērsim durvis! – Sandra nodeva dienas gaitas tālāko ritumu pirmajai lektorei Ivetai Grīnbergai.

Iveta Grīnberga ir latviešu valodas pasniedzēja Vašingtonas Universitātē Siatlā. Iveta ir arī vairāku mācību grāmatu autore, un viņai ir liela pieredze, ievedot iesācējus latviešu valodas labirintos. Latviešu valodas aģentūra pagājušā gada vasarā izdeva jaunu latviešu valodas mācību grāmatu, kas domāta latviešu valodas iesācējiem. Iveta bija šī projekta vadītāja. Šī “Latviešu valoda studentiem” ir mācību līdzeklis latviešu valodas kā svešvalodas apguvei. Tās autores ir Nicola Nau un Inga Klēvere-Velhli, kas strādā par pasniedzējām Ādama Mickēviča (Adam Mickiewicz)universitātē Poznaņā Polijā. Iveta uzskata, ka šī grāmata derēs arī mūsu – ārzemju latviešu jauniešu un bērnu – vajadzībām. Valoda tajā pasniegta pa tēmām, gramatika tiek nemanot iepīta nodarbībās. Valodas mācība integrēta ar kultūras un vēstures tēmām, par mērķi nosakot iespēju sazināties latviski. Iveta skolotājiem mācīja, kā mācīt, izmantojot šo grāmatu. Skolotāji ar lielu interesi noklausījās un vēlāk atzina, ka stundas izklāsts bijis ļoti noderīgs.

Grāmatai komplektā ir CD, tātad tiek mācīta un vingrināta ne tikai lasīšanas un rakstīšanas, bet arī klausīšanās un runas prasmes. Mācību grāmata ar nolūku veidota tikai latviski, taču strukturēta tā, lai to varētu izmantot jebkuras tautības pārstāvis. Iespējams,  skolotājiem noderētu arī īsi, metodiski paskaidrojumi pāris valodās, kur būtu paskaidrots, kuri gramatikas elementi tiek vingrināti. Jāatzīst, ka pašmācībai grāmata būtu par sarežģītu, jo tomēr nepieciešams skolotājs, kas latviešu valodu pārzina.

Nākamajā nodarbībā tika izskatīta jauno ALA mācību mērķu papildināšana ar lasāmvielu. Skolotāji strādāja vairākās darba grupās – pa vecuma grupām, ko katrs māca savā nedēļas nogales skolā. Darba grupas uzdevums – pa pāris stundām sīki apskatīt mācību mērķus un, ievērojot šos mērķus, katrai vecuma grupai (vai līmenim, jo šādā veidā arī varētu sadalīt kopīgo programmu) atlasīt vispiemērotākās mācību grāmatas. ALA Izglītības nodaļa bija sarūpējusi veselu telpu ar dažāda veida mācību vielu – gan to, kas pieejama ALA apgādā, gan grāmatām, kas nupat atvestas no Latvijas. Skolotāji no pieejamās mācību vielas izvēlējās to, kas vislabāk atbilstu viņu noteiktajiem mērķiem, attīstot dažādas skolēnu prasmes: runāšanu, lasītprasmi, rakstītprasmi, gramatikas elementus un tekstu apguvi no galvas.

Pauzē mazai atelpai tika piedāvāta Līgas Ejupas vadīta pastaiga pa latviešu mākslas pasauli – blakusesošajā ēkā Klinklāva mākslas galerijā un O. Grīna Tautas mākslas muzejā. Šis bija ievads Līgas vēlāk noturētajai aizraujošajai lekcijai par to, kā bērniem mācīt par latviešu mākslu, mākslas izjūtu un kā “izvilkt” bērnu pašu izjūtas un emocijas, kas rodas, saskaroties ar latviešu mākslu.

Pēc pusdienām Iveta Grīnberga konferences dalībniekus iepazīstināja ar Latvijā publicētajiem mācību materiāliem, kas radīti, lai mācītu latviešu valodu mazākumtautību skolām, apmācot, kā tos efektīgi izmantot mūsu skolās.

Nemanot jau pienāca vakariņu laiks, un laika taupīšanas nolūkos skolotājiem tika piedāvāts iegūt informāciju arī maltītes laikā. Šo brīdi izmantoja PBLA Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa un pasniedza Andrai Zommerei jauniznākušās PBLA izdotās mācību grāmatas – “Latviešu valoda 2. Grāmata” – vienu katrai Amerikas skolai. LNAK Izglītības priekšsēde Elita Pētersone arī saņēma mācību grāmatas katrai Kanādas skolai. Daina Grosa skolotājiem īsumā parādīja arī PBLA pēdējos gados publicēto mācību literatūru, kā arī informēja par skolotāju kursiem, ko šogad Latviešu valodas aģentūra rīkos sadarbībā ar PBLA,.. Savukārt Dace Mažeika īsumā izskaidroja skolotājiem par to, kas pēdējā gada laikā noticis Latvijas iestādēs un kā politiskie spēki īsteno sevis nosprausto politiku, kurā sadarbība ar diasporu izvirzīta par prioritāti. Skolotāji uzzināja par to, kādi dokumenti atspoguļo politisko nostāju un rīcību un kādas iestādes iesaistītas politikas īstenošanā. Līdz šim ļoti veiksmīgi veidojusies sadarbība gan ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan tās pakļautībā esošo Latviešu valodas aģentūru, kurā speciāliste sadarbībai ar diasporu Aija Otomere ir veikusi lielu un nozīmīgu darbu, sagatavojot materiālus un informāciju latviešu skolu skolotājiem ārpus valsts, pastāvīgi apzinot skolu vajadzības un mēģinot ar visiem pieejamiem līdzekļiem veicināt sadarbību un apmierināt skolu prasības un vajadzības. Vairāki projekti īstenoti arī Kultūras ministrijas paspārnē un Ārlietu ministrija bieži palīdzējusi gan ar informāciju, gan ar materiālu nosūtīšanu uz ārzemēm. Dace Mažeika izteica visu skolotāju kopīgo cerību, ka šie labi sāktie sadarbības virzieni turpināsies un attīstīsies arī nākamajos gados un Latvijas valsts atradīs līdzekļus savu tautiešu izglītošanas atbalstam ārvalstīs

Matisonu ģimene, kas dzīvo netālu no Garezera, reizi gadā rīko vietējās apkārtnes latviešu dziedāšanas vakaru. Šogad tas iekrita tieši ALA skolotāju konferences nedēļas nogalē, un ģimene bija ar mieru laipni uzņemt lielo skolotāju skaitu savās mājās. Enerģiska un skaļa dziedāšana vairāku stundu garumā bija jauks noslēgums garajai un informācijas pārsātinātai dienai.

Nākamā rīta cēlienu ievadīja Andra ar īsu pateicības lūgšanu, kam sekoja LELBA Svētdienas skolas nozares vadītājas Rutas Bambānes uzruna, kurā skolotāji iepazinās ar LELBA ticības mācības materiāliem.

Tālāk PBLA pārstāve Dace Mažeika sīki iepazīstināja skolotājus ar internetā pieejamajiem resursiem gan Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, kurā, iespējams, nav ļoti vienkārši atrast nepieciešamos materiālus, tomēr, kad viela atrasta, tā izrādās ir ļoti bagāta gan programmu, gan mācību vielas, gan metodisko materiālu ziņā.  Jāatzīmē, ka Latviešu valodas aģentūras mājaslapa www.valoda.lv arvien vairāk kļūst par dārgumu lādi, kas ļoti noderīga arī ārpus Latvijas dzīvojošiem skolēniem un skolotājiem.

Nobeigumā PBLA IP priekšsēde Daina Grosa iepazīstināja skolotājus ar lietotnēm (apps), ko var izmantot, mācot latviešu valodu ar iPad, iPhone, kā arī Android planšetdatoriem un mobilajām ierīcēm. Dažas lietotnes var izmantot kā resursus gramatikas mācīšanai, citas – kā vārdu krājuma bagātinātājas. Lietotnes pašlaik var veikt arī ļoti svarīgu funkciju – parādīt bērniem un jauniešiem, ka latviešu valoda darbojas arī jaunajās tehnoloģijās, un šī sapratne arī daudz ko dod. Piemēram, lietotnē Bitsboard ne tikai skolotāji, bet arī paši bērni var veidot vārdu krājumu un pēc tam vingrināties, spēlējot dažādas spēles. Bērniem pašiem jautri un rotaļājoties viņi nemanot paplašina savu vārdu krājumu. Jo vairāk varam šodien atrast šāda veida nodarbības, jo vairāk varam piesaistīt bērnu uzmanību. Bez uzmanības piesaistīšanas šodienas jauniešiem ātri zūd interese un jēga mācīties.

Konferencē izskanēja arī ļoti apsveicama ideja no ALA Izglītības nozares puses – aicinājums skolotājiem lejuplādēt savu skolu radīto mācību vielu un labi izdevušās nodarbības vienā speciāli šim nolūkam paredzētā datorā. Pēc tam katrs ieinteresētais šos materiālus varēs lejuplādēt savā USB datu nesējā. Šis bija praktisks risinājums, lai uz vietas dalītos ar informāciju.

Tāpat skolotājiem bija arī iespēja vizuāli uzzīmēt ierosinājumus, kā pārveidot ALA Izglītības mājaslapu, lai tā vislabāk kalpotu Amerikas latviešu skolu vajadzībām. Jācer, ka šī iecere drīzumā vainagosies panākumiem.

Kopumā konferences tēma – “Atvērsim durvis uz nākotni!”  ar apakšsaukli “Jā, mēs varam!”-  tika labi un gudri apspēlēta no dažādiem viedokļiem. “Nākotne” – mēs visi apzināmies, ko nozīmē pārmaiņas un ka tās var īstenot, ja ir redzama cerība. Skolotāju konference šogad deva šo cerību – dodot skolotājiem gan jaunus rīkus, gan jaunu pieeju un jaunu skatu uz mūsu skolas dzīvi un uz to, ko mēs īsti vēlamies panākt. Tā turpinām! Paldies Andrai Zommerei un viņas izglītības triecienkomandai par vīziju un praktisko risinājumu! Lai nākamās konferences un kursi turpina atšķetināt atsevišķos pavedienus, kas atradīs un piedāvās risinājumus mūsu daudzveidīgai skolas sabiedrībai.

 

image

Skolotāji uzmanīgi klausās lekcijas skolotāju konferencē. Foto: Daina Grosa.

image

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

PBLA dāvā mācību grāmatas skolām ārpus Latvijas

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) pēdējos pāris gados ir mērķtiecīgi veidojusi mācību vielu, kas attiecas uz tās mērķauditoriju – latviešu bērniem, kas dzīvo ārpus Latvijas.

Tā kā pēdējos 10 gados lielā emigrācijas viļņa rezultātā daudz latviešu bērnu pašlaik atrodas ārpus Latvijas un apmeklē latviešu skolas, kas izveidojušās vietējos rajonos – galvenokārt lielākajās pilsētās gan kontinentālajā Eiropā, gan Lielbritānijā un Īrijā – PBLA apzinās, ka šiem bērniem, kā arī trimdinieku jaunākajai paaudzei vajag mazliet citādāku mācību vielu, kā skolās Latvijā.

Tāpēc, sadarbojoties ar Unu Auziņu, latviešu valodas skolotāju Rīgas Starpautiskajā skolā Ķīpsalā, uzrakstītas un izdotas darba burtnīcas un lasīšanas “mazgrāmatiņas” (readers), ko var izmantot mācot bērniem no 1. līdz 6. klasei latviešu valodu. Una Auziņa ikdienā mācot citu tautību bērniem latviešu valodu ir saskārusies ar to, ka bērniem jāmāca lietas, kas latviešiem varbūt šķiet pašsaprotamas – burtu skaņas; to, ka lietvārdi dalās dzimtēs; teikuma struktūru latviešu valodā –  īsumā – valodu jāmāca elementārā līmenī, bet tai pašā laikā jāpataisa mācības saistošas un pievilcīgas.

Darba burtnīcas veidotas vienkāršā valodā – padomājot par bērniem, kas ikdienā latviešu valodu nedzird visapkārt. Ģimenē, iespējams, valodu dzird mutiski, bet rakstītais bērnam nav bijis iekalts no bērna kājas ikdienā, skolas solā sēžot. Tā arī, iespējams, ka bērns ļoti labi saprot, un runā latviski, bet rakstītais “klibo” un vārda galotnes ir neskaidras un tiek tikai minētas.

PBLA apzinās, ka katra latviešu skola ārpus Latvijas ir svarīga un tāpēc 2013. gadā sistemātiski mēģina, izmantojot gan Ārlietu ministrijas starpniecību, kā arī caur viesmākslinieku “laipnu roku”, nogādāt visjaunākās darba burtnīcas skolās visā pasaulē.

Nupat šī gada sākumā iznākusi otrā grāmata Vieglās gramatikas sērijā: Latviešu valoda: 2. grāmata. Darba burtnīca domāta bērniem no 4. līdz 6. klasei. Temati darba burtnīcā sekojoši: dažādi saziņas līdzekļi, skaņas un burti, patskaņi, līdzskaņi, divskaņi, vārdu sastāvs un vārdu darināšana, teikumi, uzrunas. Jaunās darba burtnīcas jau uzdāvinātas gan 30 skolām Īrijā un Lielbritānijā,  gan Vīnes, Cīrihes, Ženēvas, Bonnas, Luksemburgas, Briseles un Minsteres latviešu skolām, kā arī latviešu skolām Austrālijā un nākamajās nedēļās arī ASV un Kanādas skolas tiks pie brīveksemplāra ALA organizētajā skolotāju konferencē.

Pārējām latviešu skolām Eiropā būs iespēja tikt pie viena bezmaksas eksemplāra Latviešu valodas aģentūras rīkotajos diasporas skolotāju kursos, kas notiks šī gada jūlijā Rīgā.

Papildus eksemplārus var iegādāties PBLA birojā Rīgā. Maksa par katru darba burtnīcu – 3 LVL.

Iespējams PBLA birojā arī iegādāties PBLA jau iepriekš izdotās darba burtnīcas: Vieglā un saprotamā latviešu valodas gramatika – 3 LVL, Roku rokā Latvijā – grāmata lasīšanai un rakstīšanai – 3 LVL, 8 dažādas viegli lasāmas mazgrāmatiņas (readers) – 1 LVL katra.

PBLA biroja adrese ir Lāčplēša iela 29-5 Rīga, tel. nr. 67282980 un epasts: lelde@pbla.lv

Auzina2.pdf

Jaunā gramatikas darba burtnīca – 2. gramatikas burtnīcu sērijā

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Australian Latvian identity forged through culture

image

Latvian youth from Sydney, Melbourne, Canberra and Adelaide dancing at the folk dancing performance at Scott Theatre, Adelaide. Photo: Gunārs Nāgels.

Australian Latvians braved the heat of the Australian summer and came out in droves to take part in the biennial Latvian culture festival in December, 2012. This is the traditional expression of Latvian identity that has been the stalwart of the community since 1951.

For the past 60 years the Australian Latvian Kultūras dienas has provided three generations of Australians of Latvian descent with an annual burst of cultural energy to sustain them for the coming year.

Latvians in Australia have, since their arrival as refugees in the late 1940s, prided themselves on their cultural heritage. Just as the Latvians in the United States and Canada have regular Song Festivals – Dziesmu svētki – which alternate between the major cities either on the west or east coast or in the midwest, the Latvians in Australia have alternated their festivals, or Kultūras dienas, as they are known in Australia, among the capital cities of all States of Australia. As decades have gone by and communities in the smaller cities have dwindled, the main three cities to host the festivals now are Sydney, Melbourne and Adelaide.

What is the recipe to a successful Kultūras dienas? Is it a hefty dose of patriotic Latvian songs? Is it the vigorous dancing by the youth in the community at the folk dancing spectacular? Or the dancing at the traditional dance evening – danču vakars – that leaves you breathless but exhilarated? Is it the chance for Latvians of all ages to catch up with old friends and savour some Latvian culture at the same time? Or is it the strange sense of familiarity, maybe even belonging, that seems to overpower you as soon as you walk through the door at the Latvian House? I would dare to say – all of the above and more.

The first question that comes to mind is – why? This past decade Latvians have left their homeland in the tens of thousands for various reasons. A handful have also landed on Australian shores. Do the recent arrivals also take part in this decades-old tradition? A few do – and those active Latvians have brought fresh ideas and a different approach to their interpretation of the Latvian “way”. Yet many have not integrated with the older generation, even if they are of the same age group. A recent emigrant and a 3rd generation Australian-Latvian may find it a little strange to find a common language. Yet it is possible – and a successful marriage – at the Latvian Saturday schools. This is where the two worlds collide and Latvians who want to pass something of their language and cultural heritage on to their children gather under the same roof and strive for a common goal.

The culture days on Australian soil were held in Adelaide last December, just after Christmas. For six days until New Years’ Eve the Latvian language and music could be heard all around Adelaide. The older generation was happy to reconnect, while the younger crowd was happy to party together – Latvian style. This was most evident at the New Years’ Eve Ball at the National Wine Centre where the Latvian teenagers and twenty-somethings instantly flocked to the dance floor when the Latvian version of the popular Gangnam-style song by Psy started playing.

Over the past decade the cultural festival has had to rethink its future and slowly reinvent itself. If twenty, thirty years ago the festival could draw crowds of various thousands and singers in the choir and folk dancers could be counted in the hundreds, today the organisers have had to face reality and realise the numbers will never rival those of days gone by. But this does not mean the end of the event, just the dawn of a new more compact, dare I say more, cosy and welcoming festival. With smaller participant and audience numbers, the events have to be held at smaller venues (often the Latvian House) and the model has to be tweaked to get maximum interest from both the singers/dancers as well as the audience.

And so new events have been included, some even based on succesful counterparts in Latvia, such as the new “Lai dzied ģimenes” afternoon (based on Dziedošās ģimenes on Latvian TV) at the Adelaide festival. A well-attended event was the Family Fun Day with an Art and Crafts Market. These events cater for various generations and are relatively informal while at the same time they showcase various aspects of a uniquely Latvian frame of mind. The Latvian girl making Jāņu vaiņagi, inviting you to come and learn how to make one yourself was a good example of this. At the same time a crowd of children was trying out their skills on the basketball court, taking part in Latvian dancing games – rotaļas – and being whizzed around on an “ice sled”. The photo booth was also a great idea for friends and family to crowd together and have some fun.

Guest performers from Latvia are always a drawcard and the two groups from the homeland that came to enrich the festival were well received. Trio Šmite Kārkle Cinkuss and ansamblis Mūza showed their talents in various genres. While the former had a more traditional, even ancient, flavour to their music, albeit with a modern twist, the latter ensemble – Mūza – excelled in their performance of works by classical Latvian composers.

The old favourites – the folk dancing and choral concert – were both organised by the “younger generation” – (35-50 age bracket) and a breath of fresh air could be felt in both. The dance concert predominantly featured dances choreographed by Latvians living outside Latvia, a number of them Kultūras dienu participants themselves. The live music at the the dance concert provided by a group of Australian Latvian twenty-somethings, titled Vepons ov Rok proved that not only does the younger generation have musical talent but also a joie de vivre that spills over into the audience!

The joint choir concert was a success as many of the songs in the repertoire were well-known and favourites – and songs that will be sung in the Dziesmu svētki in Rīga this year. A good turnout of choristers, the ranks of which were replenished in the second half of the concert with the Adelaide Philharmonic Choir, all added to the quality of the choir and did not disappoint the audience which had surprised the organisers and filled the Latvian House to bursting point.

One positive feature of the new collaboration between the Latvian government and the diaspora is the interest that politicians and high-ranking government officials have shown in the cultural festivals in the diaspora. The US-Latvian Dziesmu svētki in Milwaukee was attended by the Minister of Culture, Žaneta Jaunzeme-Grende in July, 2012 and the Australian-Latvian equivalent was also on the Culture Minister’s agenda. As the Latvian government has placed emphasis on the ever-growing diaspora worldwide this would seem a natural place for the Minister to visit and see first-hand how the Australian Latvians celebrate the culture of their heritage. Jaunzeme-Grende attended most events and could frequently be seen networking with the local Latvian community members. The Minister also spoke at the opening ceremony and later at an information session where outlined the Latvian government’s new directions in the area of culture.

It is impossible to list the numerous different events that made these culture days a success. And it’s not really necessary as every person who took part – either in the audience or on stage – will have their own memories. It is these individual memories that all join together to form the collective memory of the intangible – the words “Kultūras dienas” seem to take on their own meaning in each of our minds. The memory of youth, of concerts from years ago, the memory of a first love, a night to remember, a feeling of Latvianness (latvietība). It is for this reason that the organisers are prepared to put in various years of hard work, why the participants are happy to attend rehearsals for weeks on end and why Latvians around Australia are still glad to gather in one place every two years to celebrate their heritage and their culture. May our community have the wisdom to continue evolving with the times to continue this tradition for many more decades!

image

The joint choir from all States of Australia singing at the cultural festival. Conductor Marija Perejma. Photo: Gunārs Nāgels.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.