Straujuma: ‘Ar lielu gandarījumu raugos uz ārzemēs dzīvojošo tautiešu paveikto’

Ministru prezidente Laimdota Straujuma aprīļa beigās dosies darba vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) un citām amatpersonām, kā arī potenciālajiem investoriem un Amerikas latviešiem. Vizītes pēdējā dienā, 2.maijā, Straujuma uzrunās Amerikas latviešu apvienības (ALA) 63.kongresu, kas notiks Filadelfijā.

Straujuma darbu sāka 22.janvārī, atvietojot Valdi Dombrovski, kas 23.novembrī paziņoja, ka atkāpjas no amata. Jaunā premjerministre pirms tam Dombrovska valdībā bija zemkopības ministre.

Gatavajoties uz vizīti, Ministru prezidente piekrita intervijai ar portālu “Latvians Online”. Intervija veikta ar e-pasta starpniecību.

* * *
Latvians Online: Jūsu valdības deklarācija, līdzīgi V. Dombrovska valdības deklarācijai, sola sadarboties ar tautiešiem ārzemēs, lai sasniegtu dažādus mērķus. Starp tiem ir stiprināt “ārzemēs dzīvojošo tautiešu saikni ar Latviju un latvisko identitāti.” Ņemot vērā, ka Jūs maija sākumā uzrunāsiet Amerikas latviešu apvienības (ALA) gadskārtējo kongresu, kas, Jūsuprāt, valdībai jādara, lai stiprinātu tieši Amerikā dzīvojošo tautiešu saikni ar Latviju?

Straujuma: Ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu saikni ar dzimteni mēs sekmējam dažādi. Piemēram, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna ietvaros palīdzam tiem ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri apsver iespēju vai ir jau izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā, vai vēlas dibināt savu uzņēmumu, vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju.

Demogrāfiskās tendences liecina, ka Latvijā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinās un turpinās samazināties. Turpinoties ekonomikas attīstībai un pārorientācijai uz eksportspējīgajām nozarēm, var veidoties darbaspēka deficīts. Šie jautājumi jau patlaban ir aktuāli vairākās nozarēs, piemēram, metālapstrādē, informācijas un komunikāciju tehnoloģijā u.c. Līdz ar to darbaspēka pieejamības jautājumi, attīstoties ekonomikai un mainoties tās struktūrai, Latvijā turpmākajos gados aktualizēsies arvien vairāk.

Lai sekmētu ekonomisko izaugsmi daudzas citas valstis īsteno politiku, kas paredz darbaspēka imigrāciju no ārzemēm. Latvija savukārt vēlas dot iespēju mūsu valsti celt pašu rokām, piedaloties mūsu tautiešiem, nevis imigrantiem no citām valstīm. Un šajā gadījumā runa nav tikai par darbavietām, kurās nepieciešami strādājošie, bet arī par mūsu valsts, mūsu nacionālo vērtību un kultūras saglabāšanu. Tāpēc ir izstrādāts un valdībā apstiprināts reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns ar mērķi palīdzēt cilvēkiem risināt tās problēmas, ar ko viņi saskaras, atgriežoties Latvijā.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns paredz astoņus rīcības virzienus – “vienas pieturas principa” nodrošināšanu, darba tirgus informācijas pieejamību, augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti, latviešu valodas apmācības, sadarbības ar diasporu paplašināšanu, atbalstu skolēniem, kas atgriežas un iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu atvērtības sekmēšanu, personu loka paplašināšanu, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.

Taču bez reemigrācijas pasākumiem ir arī citi veidi kā sekmēt tautiešu saikni ar Latviju – ir iespēja saņemt dubultpilsonību un piedalīties vēlēšanās, ir atbalsta programmas tiem, kas vēlas studēt latviešu kultūru un valodu, tiek strādāts pie informatīvās telpas pilnveidošanas, lai ārzemēs dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem dotu iespēju iegūt objektīvu un aktuālu informāciju, ir idejas arī par televīzijas kanāla izveidi.

Taču ir arī jauns atbalsta un sadarbības formāts, kas iedibināts pagājušā gada jūlijā – Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. To rīkoja Pasaules brīvo latviešu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Ārlietu ministrija.

Tas bija īpaši nozīmīgs pasākums – 341 dalībnieks no 20 valstīm, kas bija pulcējušies ar izcilu mērķi veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Pasākums ļāva stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem latviešiem Latvijā un citur pasaulē, kā arī veicināt inovāciju, finanšu investīciju un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai.

Toreiz pasākumā piedalījās 122 ārzemju latvieši, no kuriem lielākā daļa bijuši tieši no ASV.

Šai iniciatīvai ir daudz pozitīvi vaibsti, tostarp tā stiprina ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederību savai un savu senču dzimtenei. Tādēļ vēlamies šo formātu turpināt, iedibinot regulāru tradīciju rīkot forumu ik pēc pieciem gadiem.

Latvians Online: Amerikā, Kanādā, Austrālijā dzīvo pārsvarā t.s. “vecā trimda” un viņas pēcteči, dažkārt tagad jau ceturtajā paaudzē. Nav noslēpums, ka vairums latviešu izcelsmes jaunieši šajās zemēs nedomā par dzīvi Latvijā. Vai Jūsuprāt ir cerība viņus tomēr iesaistīt savā etniskajā dzimtenē? Kā?

Straujuma: Tieši šai latviešu paaudzei ir ļoti spēcīgas patriotisma jūtas. Amerikas latvieši, piemēram, ļoti labi pārzina Latvijā jau sen aizmirstas latviešu tradīcijas, ir bagāti savā pieredzē, kā cīnīties pret asimilācijas spiedienu un ir spēcīgi savās zināšanās un saiknē ar mūsdienu Latviju. Tādēļ viņi noteikti ir gatavi piedalīties Latvijas labklājības veidošanā, atbalstot Latvijas centienus veidā, ko var vislabāk.

Iespējams, ka tas ir atbalsts diplomātiskajos centienos, iespējams, uzrunājot investorus par ieguldījumiem Latvijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) dati par repatriāciju liecina, ka jau vairākus gadus pēc kārtas repatriācijas dinamika saglabājas stabila un repatriantu skaita pieaugums ir iespējams. Ja 2009.gadā uz Latviju atgriezās 93 tautieši, 2013.gadā uz dzīvi dzimtenē atgriezās 166 latvieši, no kuriem 5 bija no ASV.

Ar lielu gandarījumu raugos uz ārzemēs dzīvojošo tautiešu paveikto. Piemēram, PBLA, ALA, Baltic American Freedom League ir paveikuši neapšaubāmi daudz, sniedzot atbalstu Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, tostarp, Latvijas neatkarības stiprināšanā, ceļā uz NATO, ekonomisko saišu stiprināšanā. Organizācijas turpina veikt politiskās akcijas, seko notikumiem Latvijā un reģionā, lobē Molotova-Ribentropa pakta dienas iekļaušanu ASV pieminamo dienu sarakstā (Black Ribbon Day).

Runājot par ASV, noteikti jāmin vairākas ASV latviešu individuālo personu stipendijas studijām augstskolās. Piemēram, ir atbalsts Latvijas Universitātes Fondam. Neatsverams ir arī materiālais atbalsts, ko ASV latvieši pasākuma “Drošības tilts” ietvaros sniedz jau kopš 1994.gada Latvijas daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un vecāku pamestiem bērniem.

Esmu gandarīta par to, ka šīm organizācijām ir izveidojusies ļoti laba un cieša sadarbība ar Latvijas vēstniecību ASV. Varam būt droši, ka, pateicoties šai regulārajai sadarbībai un informācijas apmaiņai, latviešu saikne ar dzimteni kļūs vēl ciešāka. Iespējams varēsim vērot pieaugošo repatriācijas dinamiku, jo dzīves kvalitāte Latvijā ir augsta, turklāt tā ir vienīgā vieta uz pasaules, kur tiek kopta latviešu valoda, tradīcijas, kur ir Latvijas valsts.

Augsti novērtējam un atbalstām jaunās ārvalstu latviešu iniciatīvas. Piemēram, iniciatīvu “Sveika, dzimtene!”, kas latviešu izcelsmes jauniešiem ļauj klātienē Latvijā iepazīt savu dzimto kultūru. Ja šovasar jaunieši plāno braucienu uz Latviju, es labprāt tiktos ar viņiem, lai mēs varētu kopīgi dalīties iespaidos par šodienas Latviju.

Viens no manas vizītes uz ASV būtiskākajiem mērķiem ir stiprināt saiknes ar diasporu, tādēļ ar nepacietību raugos uz iespēju tikties ar ASV latviešiem klātienē. 1.maijā tikšos ar latviešu organizāciju vadītājiem un Amerikas latviešu apvienības valdi. Savukārt 2.maijā piedalīšos Amerikas latviešu apvienības 63. kongresa atklāšanā.

Latvians Online: Jūsu vizītes laikā ASV ir paredzēts tikšanās ar dažādiem biznesa vadītājiem, kā arī prezentēt Latviju ASV Tirdzniecības kameras sapulcē. Kas ir Jūsu sapnis par ASV un Latvijas tirdzniecības attiecībām, un ko varētu reāli sasniegt Jūsu valdības pastāvēšanas laikā? Kādu lomu varētu spēlēt Amerikas latvieši un viņu organizācijas?

Straujuma: Galvenais mans mērķis ir izmantot Latvijas priekšrocības, lai stiprinātu ietekmi pasaulē, pašreiz tas īpaši būtiski Ukrainas kontekstā – esam pateicīgi par ASV uzmanību un atbalstu Latvijai.

Ņemot vērā propagandu un nereti sagrozīto informāciju par Latvijas vēsturi, liela nozīme ir arī ārzemēs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju informācijai savās mītnes zemēs par objektīvo situāciju Latvijā, par Latvijas sarežģīto vēsturi, centieniem nostiprināt savu valsti un pilnveidot ekonomisko attīstību, būtiski stiprināt neatkarību no Krievijas. Līdz ar to ir būtiski sabalansēt investīcijas, piesaistot ASV investīcijas Latvijā un arī meklējot jaunus noieta tirgus Latvijas uzņēmēju ražojumiem un pakalpojumiem, kā arī ciešāk sadarboties enerģētikas jautājumos, lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas.

Liela nozīme ir nepārtrauktai sadarbībai ar ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem – uzņēmējiem. Kopīgus projektus turpināsim īstenot ne tikai Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma ietvaros, bet arī regulāri rīkojot mazāka formāta tikšanās un pasākumus. Sadarbība ir jāturpina, lai kopīgi spertu soļus Latvijas labklājības attīstībai. 2013.gadā Latvijas preču eksports uz ASV bija par 7% vairāk nekā 2012. gadā. Vēlamies šo dinamiku palielināt, tāpēc pēdējos trīs gados šī jau ir ceturtā Latvijas premjera vizīte uz ASV ar mērķi piesaistīt ASV investīcijas Latvijai.

Latvians Online: Tāpat kā tautieši Latvijā, arī Amerikas latvieši ar bažām vēro notikumus Ukrainā. Amerikas latvieši bija starp tiem ASV pilsoņiem, kas 6.martā piedalījās piketā pie Baltā nama Vašingtonā. Nedēļu vēlāk, ALA prezidente Anita Bataraga nosūtīja vēstuli ASV prezidentam Barakam Obama, pateicoties par Amerikas atbalstu Baltijas valstīm, bet aizrādot uz vēstures liecībām par Krievijas ambīcijām. Vai ar piketiem un vēstuļu nosūtīšanu pietiek? Ko vēl Jūs ieteiktu Amerikas latviešiem darīt attiecībā uz Ukrainas lietu?

Straujuma: Sabiedriskā aktivitāte šādos gadījumos ir ļoti augsta, tāpēc es novērtēju gan atbalstu Ukrainai kā piketos, tā vēstulēs. Visļaunākais ir vienaldzība vai salts biznesa aprēķins, ja iet runa par valstu neatkarību. Latvija šo situāciju ļoti labi saprot un atceras arī savu neatkarības atgūšanas periodu – Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atzīšanā liela loma bija Rietumos dzīvojošajiem latviešiem un baltiešiem.

Arī šobrīd Amerikas latviešiem ir jāizmanto visi iespējamie veidi un kontakti, lai aktivizētu atbalstu tiem spēkiem, kuri meklē izeju no situācijas. Tas ir būtiski, lai palīdzētu stabilizēt situāciju Ukrainā, un mazinātu iespējamos riskus Latvijai – tas ir liels skaidrošanas un pārliecināšanas darbs.

Krievijas situācija jāvērtē pasaules drošības izaicinājumu kontekstā. Ir būtiska vienota Eiropas savienības valstu un lielāko pasaules spēlētāju rīcība, taču mēs skaidri redzam, ka bieži tā ir nogaidoša. Ir būtiski viņus pārliecināt, ka miers pasaulē un valstu neatkarība ir vērtība, par kuru jāiestājas aktīvi, mums nav morālu tiesību atturēties. Ukrainas situācija pierāda, ka par savu valsti jācīnās vienmēr! Latvijas spēks ir arī tas, ka latvieši ir visā pasaulē – tā ir iespēja visās valstīs, kur dzīvo mūsu tautieši, iestāties par Latvijas neatkarību, par mūsu vērtībām un valodu!

Latvians Online: Pilsonības likuma grozījumi, to skaitā iespēja izveidot dubultpilsonību, stājās spēkā 1.oktobrī. Šķiet, ka pēdējās ziņas no PMLP bija, ka līdz janvāra beigām saņemti gandrīz 1400 iesniegumi par dubultpilsonību, un ka galvenokārt tie nākuši no “vecās trimdas”. Vai tas Jūs apmierina? Cik, Jūsuprāt, ir svarīgi latviešiem ārzemēs sevi reģistrēt par Latvijas pilsoņiem?

Straujuma: Pagājušā gada maijā pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā plaši pieļauj dubultpilsonības iespējas. Tas ir Latvijas solis, lai dotu iespēju ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem ietekmēt situāciju Latvijā, piedaloties mūsu valsts parlamentārajās vēlēšanās un referendumos. Es kā Ministru prezidente aicinu mūsu tautiešus izmantot šo iespēju.

* * *

Kā ziņo Valsts kancelejas Komunikācijas departaments, Ministru prezidentes Straujumas vizīte sāksies 28.aprīlī Bostonā, kur viņa atklās Latvijas–Amerikas biznesa forumu un tiksies ar Bostonas mēru Martinu Volšu (Martin J. Walsh), kā arī ar Masačūsetsas uzņēmējiem. Pēc tam viņa dosies uz Vašingtonu, kur 29.aprīlī Ministru prezidente tiksies ar ASV viceprezidentu Baidenu, “Defense Logistics Agency” direktoru viceadmirāli Marku Harnitčeku (Mark Harnitchek) un citām amatpersonām. Straujuma uzrunās “Atlantic Council” konferences “Toward Europe Whole and Free” darba sesiju “Defining Strategy for Europe’s East” un tiksies ar ASV Pārstāvju palātas kongresmeņiem. Vēl viņa Latvijas vēstniecībā atklās izstādi “A Latvian Voice and Glass”.

Vizīte 30.aprīlī turpināsies turpat Vašingtonā. Straujumai paredzēta tikšanās ar ASV Senatoru Džonu Makeinu (John McCain) un ASV Senāta Bruņotu spēku komitejas priekšsēdētāju senatoru Karlu Levinu (Carl Levin). Straujuma ari parakstīs deklarāciju par sadarbību ar Virdžīnijas štatu un tiksies ar Latvijas un ASV uzņēmējiem.

Premjerministre 1.maijā tiksies ar ASV enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu (Ernest Moniz), kā arī sniegs intervijas laikrakstam “The Washington Post” un biznesa ziņu aģentūrai “Bloomberg”.

Pēc tam Straujuma dosies un Filadelfiju, kur piedalīsies ALAs rīkotajā apaļā galda diskusijā ar latviešu organizāciju vadītājiem. Ministru prezidentei arī ir paredzēta saruna ar Latvijas Universitātes atbalsta fonda ASV locekļiem. Nākamajā dienā, 2.maijā, Straujuma uzrunās ALA kongresu un tiksies ar Filadelfijas pilsētas mēru Maiklu Nateru (Michael Nutter).

Ministru prezidente Latvijā atgriezīsies 3.maijā.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Emigrants from Latvia to send record $787 million to homeland

Remittances to Latvia, payments made by emigrants back to their home country, are expected to reach a record USD 787 million this year, according to data compiled by the World Bank and released in October.

That would be a 7.8 percent increase from 2012, when emigrants from Latvia sent back about USD 730 million. Large numbers of emigrants from Latvia are found in a number of countries, but chiefly in the United Kingdom and Ireland, as well as the Russian Federation, the United States, Germany, Israel, Canada, Australia, Lithuania and Sweden, according to the bank’s Migration and Remittances Factbook 2011.

The amount of remittances to Latvia has increased steadily since 1996, the first year the World Bank has data about the country. Only in 2009 did remittances temporarily retreat.

This year the remittances are expected to account for 2.6 percent of Latvia’s Gross Domestic Product, according to the World Bank.

Remittances from immigrants in Latvia back to their home countries are estimated to reach USD 64 million by the end of this year, an increase of 36 percent from 2012.

Emigrants from Lithuania will send back more than USD 1.8 billion in remittances this year, or 3.6 percent of that country’s GDP, the World Bank data show. Meanwhile, emigrants from Estonia are expected to send back USD 451 million, or 1.8 percent of GDP.

The migration and remittances data are available from the World Bank’s website.

Description of image

(Graphic by Andris Straumanis. Source: World Bank.)

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

Prokopčuka takes third in New York City marathon

Jeļena Prokopčuka of Latvia, a two-time winner of the ING New York City Marathon, has finished third in this year’s running of the 26-mile course.

The 37-year-old Prokopčuka crossed the finish line in 2 hours, 27 minutes and 47 seconds. Priscah Jeptoo of Kenya won the women’s competition and Buzunesh Deba of the United States came in second, according to results posted on the marathon’s official website.

Prokopčuka, from Jūrmala, has a record of doing well in the New York marathon, finishing fifth in 2004, first in 2005, first in 2006, and third in 2007. She took a break after the birth of her son and has slowly returned to competition by running in half-marathons and marathons in Latvia and elsewhere in Europe, according to media reports.

She is coached by her husband, Aleksandrs Prokopčuks.

The men’s marathon was won by Geoffrey Mutai of Kenya, who finished in 2:8:24, according to the official results. The pushrim wheelchair competition was won by Marcel Hug of Switzerland and Tom Davis of the United States won the handcycle race.

Prokopčuka was one of five runners from Latvia registered for the New York marathon. Others included Inese Ķīkule of Rīga, Andis Brucis of Jūrmala, Aivars Bergmanis of Rīga, and Māris Diņģelis of Rīga.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.