Savā veidā esmu Austrālijas Kultūras dienu veterāne. No bērnu dienām tiku vilkta līdz uz KD—tās bija mūsu ģimenes gadskārtējās brīvdienas. Kopā esmu apmeklējusi apmēram 15 mūsu kultūras svētkus. Ar patiesu sirdi varu teikt, ka šīs KD mani saviļņoja tāpat kā septiņdesmitajos gados, kad pati piedalījos dejojot tautas deju uzvedumos un piedaloties jauniešu koncertos.

Atklāšanas koncerts bija vienkārši pirmklasīgs. It īpaši bija patīkami novērot mūsu jaunos topošos mūziķus saspēlējoties ar mūsu profesionāliem mūziķiem; klausīties Austrālijas latvietes jaundarbu blakus Latvijas latviešu kompozīcijām; izbaudīt pirmo reizi Austrālijā niancētos Gaudeamus vīrus un iepazīties ar jau pirms 14 gadiem šeit viesojušos Iļģu attīstību. Viktorijai Mačēnai izdevās izveidot augsta līmeņa līdz šim neredzētu kopainavu savijot kopā pasaules latviešu talantus patiesi elegantā veidā!

Kultūras dienu ietvaros notika līdz šim neredzēts “danču vakars”. Jānis Čečiņš pēdējos 12 mēnešus neatlaidīgi piestrādāja pie savas koncepcijas īstenošanas, proti, savest kopā īpaši šim nolūkam izveidotus Austrālijas latviešu muzikantu ansambļus, un saspēlēt kopā ar Latvijas muzikantiem. Sanāca kopā muzikanti no Adelaides, Brisbanes, Melburnas un Sidnejas kuriem piebiedrojas Iļģi un Ceirulītis no Latvijas. Ansambļi spēlēja gan atsevišķi gan kopēji radot tik spēcīgu vilinošu enerģiju kurai tikai pavisam retais spēj pretoties! Sadancoja veci ar jauniem; jauni ar jauniem; bērni ar vecākiem; vecāki ar vecākiem! Vienreizēji jauks iesākums pirmās dienas kultūras svētkiem!

Aizrāvos arī ar Iļģiem! Laikam kaut kur būtu dzirdēts izteiciens “pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Jūtos pagodināta un novērtēju to, ka Iļģi uzskatīja par pietiekoši vērtīgu, vai pat par vajadzīgu, lai atbrauktu pie Austrālijas latviešiem, it īpaši tādā gada laikā kad parasti ģimenes sanāk kopā un profesionālie pienākumu arī netrūkst. Iļģi mums pasniedz mūsu tautas mantojumu mūsdienīgā apdarē, kas manāmi publiku saviļņoja saucieniem un nerimstošiem aplausiem izskanot. Bija daļa publikas, kuŗa nebija izsekojusi Iļģu attistībai kopš viņu viesošanās šeit pirms 14 gadiem. Cik nojautu, tiem bija neliels pārsteigums. No zāles izejot visur bija pamanāma melodiju dūdošana. Ko vairāk var prasīt?

Kaut gan atsevišķs “bērnu rīts” nebija KD ietvaros, bērnu—un jauniešu—sejas bija redzamas vairākos sarīkojumos. Gribēju it īpaši pieminēt teātri “Emīls un detektīvi” un jauniešu sarīkojumu. Ilona Brūvere apvienoja jauniešus un bērnus galvenās lomās kopa ar pieredzējušiem teātra veterāņiem “kameo” lomās. Ja padomā par to, tas ir vispār diezgan ģeniāls gājiens. Jūs jau paši izdibināsit kamdēļ. Bija iespaids, ka jauniem aktieriem bija prieks piedalīties—stāsts jau pats par sevi atbilstošs ziņkārīgai un uzņēmīgai Harija Potera paaudzei—un ar vecāku paaudžu piespēles rezultāts atkal bija elegants. Jāpiemin arī režijas vizuāli saistošas starpspēles nomainot dekorācijas.

Jauniešu sarīkojums, pēdējais KD sarīkojums, bija atkal kā dārgakmens kronī. Piedalījas ap 65 dalībnieku vecumā starp 3 un 23 gadiem. Viktorija Mačēna un Maija Upeniece bija piestrādājušas, lai izveidotu daudzpusīgu, bagātīgu un augstvērtīgu priekšnesumu sakopojumu. Varēja baudīt topošos solistus (klavieres, čellu, vijoli) kā ari balss duetu, flautu trio, ģitāru un trompētas džezistus, multi-instrumentālus ansambļus un vokālos ansambļus. Līvānu Ceiruleits mūs pacienāja ar mazu gabaliņu Latgales. Pārrunas par šo burvīgo sarīkojumu vēl bija manāmas Gaudeamus kora koncerta starpbrīža laikā dažas dienas vēlāk Melburnā.

Ar Jāni Graudu pie stūres, sidnejiešu sagādāja daudzpusīgu, interesantu un ārkārtīgi jauku feinšmehera bufeti! Jūtos labi un kvalitatīvi uzēdusi. Ļoti gaidu nākamo mielastu Melburnā 50. Kultūras dienu laikā pēc diviem gadiem, 2004. gada beigās.