Limerikā notiek diasporas skolotāju pieredzes apmaiņas diena un izglītības konference

6. un 7. februārī, Limerikā notika Latviešu Biedrības Īrijā (LBĪ) rīkotā diasporas skolotāju pieredzes apmaiņas diena un izglītības konference, kuru atbalstīja Latviešu valodas aģentūra (LVA) un Eiropas Latviešu Apvienība (ELA) no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

Tā norisinājās LBĪ Limerikas latviešu nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” telpās. Tika rīkota arī ekskursija uz King John’s pili.

Uz pieredzes apmaiņu un konferenci bija uzaicināti skolotāji un organizāciju pārstāvji no Latvijas, Lielbritānijas un Īrijas un ieradās 42 dalībnieki.

Pieredzes apmaiņas dienas un konferences mērķis bija apmainīties ar praksi vadot latviešu valodas nodarbības, sniegt aktuālo informāciju par dažādiem atbalsta veidiem un plāniem diasporas skolās, kā arī sniegt ieteikumus un praktiskus padomus skolotājiem darbā ar bērniem, skolotāju profesionālo izdegšanu un izglītības iespējām e-vidē.

Dalībniekiem bija iespēja vērot klātienē LBĪ Limerikas nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” latviešu valodas nodarbības.

Nodarbības, kā ierasts, sākās ar rīta apli, kurā bērni nodziedāja dziesmu “Labrīt” un aicināja visus iepazīties. Pēc iepazīšanās, nu jau kopā ar viesiem, vēlreiz tika nodziedāta “Labrīt” dziesma. Tālāk visi devās uz latviešu valodas nodarbībām.

Skoliņā nodarbības tiek veidotas 5 dažādos līmeņos:1. līmenis – bilingvālā apmācība, 2. līmenis – pirmsskolas apmācība, 3.līmenis – burtu jeb alfabēta mācība, 4.līmenis – skaņu mācība un iedalījums, 5.līmenis – vārdu iedalījums vārdšķirās un projekts “Grāmata”.

Īpašu atzinību dalībnieki izteica par dažādo metožu izmantošanu mācību procesā, tādējādi padarot šo latviešu valodas apguvi interesantāku un atbilstošāku dažādajiem bērnu zināšanu līmeņiem klasēs.

Nodarbību beigās gan skoliņas audzēkņi, gan viesi spēlēja spēli “Met, domā, raksti!”.

Spēlē tika izmantoti 6 vārdu kubi, bērnu uzdevums bija izmest šos kubus un izveidot vienkāršu teikumu par katru izmesto vārdu. Teikumu veidošanā, mazākajiem bērniem palīdzēja lielāko klašu bērni vai klašu skolotāji. Savukārt, viesu uzdevums bija no šiem sešiem vienkāršiem teikumiem, izveidot vienu saliktu teikumu.

Atvadoties, bērni un viesi vēlreiz sanāca aplī, lai sveiktu skoliņas dzimšanas dienas un vārda dienas jubilārus, kopīgi nodziedādu mājupceļa dziesmu “Kamēr saule, kamēr mēness” un pasniegtu sagatavotās dāvanas.

Izglītības konferenci atklāja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) kultūras referente un LBĪ priekšsēdētāja Ingūna Grietiņa, tālāk dodot vārdu LBĪ vice priekšsēdētājam Pēterim Kļaviņam, kurš dalījās ar savu pieredzi latviešu valodas apgūšanā un uzturēšanā, dzīvojot Austrālijā.

ELA izglītības referents Māris Pūlis stāstīja par jaunumiem diasporas skolās Eiropā, skolu statistiku un jaunumiem sadarbībā ar Izglītības un Zinātnes ministriju.

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde klātesošos iepazīstināja ar tālmācības programmas izstrādi un projekta attīstību. Aicināja diasporas skoliņas iesaistīties divās akcijās – “Latvijas 100gades” svinēšanā un Tautasdziesmu akcijā. Kā arī, informēja par ārvalstīs dzīvojošo jauno zinātnieku un speciālistu finansiālā atbalsta iespējām darbam Latvijas augstskolās.

Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas direktora vietniece, latviešu valodas skolotāja Aija Dubova un sākumskolas skolotāja Inga Miruškina, kas ir autores arī vairākiem mācību līdzekļu izdevumiem un mācību grāmatām, izskaidroja par mācību saturu integrāciju latviešu valodas nodarbībās un sniedza noderīgus padomus skolotājiem nodarbību izveidē un mācību metožu izmantošanā.

Savukārt, Anta Lazareva, kas ir Valsts izglītības un satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja, stāstīja par darbu ar tekstiem un uzsvēra klausīšanās nozīmi, tās uzdevumus un attīstīšanu. Skolotājiem tika  izdalīti sagatavoti teksta paraugi ar dažādiem grūtību pakāpju uzdevumiem, kurus skolotāji tālak var izmantot darbā, pielāgojot tos bērnu zināšanu līmeņiem.

Konferences turpinājumā, LBĪ Limerikas latviešu nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” skolotāja, bērnu psiholoģijas studente ar pieredzi darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, uzstājās ar runu par bērnu psiholoģiju un izskaidroja uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma jēdzienu. Deva praktiskus padomus skolotājiem kā rīkoties, strādājot ar šādiem bērniem.

Ar atraktīvu un aizraujošu uztāšanos, ELA kultūras referente un LBĪ priekšsēdētāja Ingūna Grietiņa klātesošajiem parādīja praksē kā mācīt mūziku bērniem diasporas skolās, kurās nav pieejams mūzikas skolotājs.

Bet LBĪ Limerikas latviešu nedēļas nogales skoliņas “Kamenīte” skolotāja un personāla vadības speciāliste Santa Markote, uzstājās par tēmu darbs kolektīvā un skolotāju profesionālā izdegšana. Skolotāji tika iepazīstināti ar visbiežāk sastopamajiem stresa avotiem pedagogu darbā un pirmajām izdegšanas pazīmēm un preventīvajiem pasākumiem, lai situāciju stabilizētu un atgūtu līdzsvaru. Uzstāšanās laikā tika prezentēti arī aptaujas rezultāti un izteikti secinājumi. Aptauja tika veidota, ar mērķi, noskaidrot Īrijas diasporu skolās visbiežāk sastopamās stresa situācijas un tās lietas, kas skolotājiem patīk savā darbā.

Latviešu valodas aģentūras  (LVA)  metodiķe Vineta Vaivade savā uzstāšanās uzrunā stāstīja par aģentūras sniegto atbalstu latviešu valodas apguvei diasporā, informēja par jaunākajiem atbalsta plāniem un pielikumiem programmām. Un uzsvēra, ka katram skolotājam ir pašam sevī jāatrod motivācija strādāt!

Konferences nobeigumā Alberta koledžas direktora vietniece, studiju programmas “Sabiedriskās attiecības direktore Vita Stiģe-Škuškovnika, informēja par iespējām iegūt profesionālo augstāko izglītību e-vidē, radot arī vizuālu priekšstatu par mācību procesu šādā formā.

Konferences laikā, īsa uzstāšanās tika dota arī Zanei Kažotniecei, Mayo latviešu atbalsta grupas skoliņas vadītājai, kas pastāstīja par gaidāmo 3×3 nometni un iespējām līdzdarboties.

Konferences laikā diasporas skolas varēja saņemt arī LVA dāvinātās grāmatas.

Pēc konferences, viesi un konferences dalībnieki devās uz vakariņām viesnīcā Strand Hotel, kur norisinājās diskusijas par skolotājiem interesējošām tēmām un vakara saviesīgā daļa.

Konferences otrajā dienā, tika rīkota ekskursija uz Limerikas pilsētas pili (King John’s Castle).

 

PBLA Izglītības padome aicina diasporas skolu jauniešus piedalīties tautasdziesmu akcijā

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, izsludina akciju “Man dziesmiņu nepietrūka”, kurā aicināti piedalīties latviešu diasporas skolu bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem.

Akcija norisināsies trīs posmos, sākot ar 2016. gada februāri, un noslēgsies 2018.gada jūlijā. Akcijas pirmajā posmā latviešu diasporas skolu skolēni aicināti veikt pētījumus par latviešu tautasdziesmām, kas tiek rīkota ar mērķi veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu cieņu un mīlestību pret latviešu tautasdziesmām, radot iespēju tās pētīt un analizēt, kā arī izdziedāt. Tālākā akcijas posmā —2017. un 2018.gadā—ir paredzēts izveidot dāvanu Latvijas valsts simtgadē —mobilo ierīču lietotni ar ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu mīļākajām tautasdziesmām.

„Tautasdziesma ir nesusi latviešu tautu cauri visādiem laikiem. Tajā koncentrētā veidā ir ievīta latviešu tautas dzīvesziņa un domāšanas veids. Latviešu tauta ar tautasdziesmas palīdzību ir nonākusi līdz brīvvalstij 1918. gadā,“ skaidro akcijas rīkotāji. „Šī akcija palīdzēs latviešu bērniem un jauniešiem saprast tautasdziesmu īpašo nozīmi ne tikai latviešu kultūrā, bet arī Latvijas nācijas izveidē,“ tālāk skaidro PBLA Izglītības padomes akcijas rīkotāji. Akcijā var piedalīties gan klašu grupas, ģimenes vai pat vesela skolas saime.

Plašāka informācija par akciju atrodama PBLA akcijas nolikumā: www.mandziesminunepietruka.lv vai rakstot uz info@mandziesminunepietruka.lv

State Choir Latvija records all of Emīls Dārziņš’ musical pearls

Perhaps no other Latvian composer is as unconditionally beloved as the late National-Romantic Emīls Dārziņš. In his brief life, cut short at the age of 35, Dārziņš composed music that would resonate with every successive generation for more than a century – his music remains as vital today as it has ever been. His most famous composition – the singular symphonic work ‘Melanholiskais valsis’ (Melancholy Waltz) remains not only popular, but the defining work of Latvian symphonic music. His works for solo voice, such as ‘Teici to stundu, to brīdi’ and ‘Vēl tu rozes plūc’, remain recognizable and revered.

However, it is Dārziņš’ choir music that has become an immutable and irrefutable part of the Latvian cultural psyche. Tallying at a mere seventeen works (for mixed, men’s and women’s choir), each one is a treasure, and continue to inspire and leave a deep emotional impact.

2015 is the 140th anniversary of Dārziņš’ birth (and, sadly, the 105th anniversary of his death), and, in celebration of Dārziņš’ life and work, the State Choir Latvija, conducted by Māris Sirmais, undertook the daunting task of recording all 17 choir songs and has released them in the collection entitled simply Emīls Dārziņš, which is the first time all 17 have been collected on one album. As these songs are so very beloved and ingrained in Latvian music, expectations can be not only high, but perhaps even unrealistic that one choir can do all these songs justice. Fortunately, Latvija and Sirmais are more than up to the challenge, and succeed beyond all expectations.

Dārziņš was a fragile soul, and this fragility is woven through almost all of his songs, perhaps most notably in the women’s choir song “Nāru dziesma”, with lyrics by Jānis Jaunsudrabiņš. The performance, tenderly and delicately presented by the women of the choir, captures the essence of Dārziņš’ spirit – with just a few words and brief, quiet music which barely rises above a piano, it entrances the listener with its siren song of “Nāc, ak, nāc” (Come, oh come).

Perhaps the most tragic of Dārziņš’ works is the men’s choir song “Mūžam zili”, a Kārlis Skalbe poem set to music. The somber, subdued opening, with its lament of “Mūžam nav miera zem Latvijas bērziem, Mūžam raud kokle pār Latvijas kalniem” (There is never peace beneath Latvia’s birches, The kokle always cries over Latvia’s hills), displays the uncertainty of the Latvian nation, long suffering under centuries of foreign rule. As the song builds to its crescendo with the cry “Mūžam nerimst varoņu gars” (The spirit of the heroes never dies), it concludes with the near hopeless despair of the introduction – a moving and memorable performance by the men of the choir.

Dārziņš was innately able to capture in music the spirit of the words of his contemporary poets. For example, Aspazija’s poem “Mēness starus stīgo”, with its fantastic and vivid imagery, complemented with Dārziņš’ lyrical and delicate music, results in one of the richest choir music works in the Latvian repertoire. Beginning with its immediately recognizable male choir introduction, quietly sublime, the music, with Aspazija’s words, paints a resplendent picture, filled with the subtle nuances and grace of the choir.

The collection concludes with Dārziņš’ defiantly triumphant “Lauztās priedes” with lyrics by poet Rainis. The metaphorical broken pines, which, though broken, do not concede defeat – Rainis’ fiery conclusion – “Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt, Mēs tāles sniegsim, kur saule aust!” (You can splinter us, you can break us, We will reach the heights where the sun dawns!) reflects not only the dawning of the Latvian nation at the beginning of the 20th century, but also the indomitable spirit of the Latvian people throughout the centuries. Dārziņš captures this spirit like no other in this work, one of the pillars of Latvian choir music. The State Choir Latvija brings forth the raw power and strength of this song, resulting in a truly soul-stirring rendition of this timeless classic.

The collection itself is presented in a beautiful hard-backed book, with extensive notes in Latvian on Dārziņš and his choir works by musicologist Arnolds Klotiņš, as well as detailed biographies of the choir and conductor Sirmais, and full texts for each work. In a charming touch, each book has a drawing of a pine tree that was glued in by hand.

These 17 pearls, though amounting to barely more than 40 minutes of music, continue to reverberate in the Latvian consciousness more than one hundred years later. Emīls Dārziņš is not just historically significant and precious, but also a stunning achievement by the State Choir Latvija and their mercurial conductor Māris Sirmais. After listening to this CD, the tragedy of Dārziņš’ brief time on this planet becomes even more pronounced and heartbreaking – if, during 35 years, the composer could compose such treasures, imagine what he could have done with another 35 years? We are blessed with these few works the composer was able to share with us, and blessed further that we have such a world class choir to present them to us in such an affecting and emotionally striking performance. Emīls Dārziņš is truly a testament not only to the composer’s genius, but also the unparalleled abilities of the choir Latvija and conductor Māris Sirmais.

For further information, please visit the State Choir Latvija website.

 

Koris Latvija - Emils Darzins 3

Emīls Dārziņš

State Choir Latvija
VAKL, 2015

Track listing:

  1. Nāru dziesma
  2. Sapņu tālumā
  3. Mirdzi, kā zvaigzne
  4. Pie tēvu zemes dārgās
  5. Minjona
  6. Nāc man līdz!
  7. Ja uz Betlēmi es ietu
  8. Ciānas bērni
  9. Es zinu
  10. Kapsētas klusums
  11. Šūpuļa dziesma
  12. Senatne
  13. Jūs kalni un jūs lejas
  14. Lai vētra krāc
  15. Mūžam zili
  16. Mēness starus stīgo
  17. Lauztās priedes

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area who lives in Rīga, Latvia. When not working in the information technology field, he sings in the Latvian Academy of Culture mixed choir Sõla, does occasional translation work, and has been known to sing and play guitar at the Folkklubs Ala Pagrabs in Old Rīga. Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.