Aujam kājas, kravājam somas – pošamies uz Dziesmu svētkiem San Jose, Kalifornijā!

XVI Rietumkrasta Dziesmu svētku gads ir klāt! No 2015.gada 3. līdz 6.septembrim būsim kopā, dziedāsim, dejosim, priecāsimies lielākajā latviešu kultūras forumā ASV – XVI Rietumkrasta Dziesmu svētkos!

Kas tad dalībniekus un skatītājus sagaida Silīcija ielejas Dziesmu svētkos? Dziedātājus un klausītājus aicinām uz plašu kora lielkoncertu. Kopkora koncerta programmā pārstāvēta gan iemīļotā latviešu kora klasika, gan jaunāki darbi, no kuriem liela daļa tapuši tepat, Kalifornijā. Paredzēts arī Garīgās mūzikas koncerts, kas dos iespēju dziedātājiem pierādīt savas spējas izpildot skaistu un sarežģītu kora mūziku, bet klausītājiem tā būs papildus bauda acīm un ausīm. Kora koncertu virsvadītāja ir pieredzes bagātā Ziemeļkalifornijas kora diriģente Zinta Zariņa, kas bija koru vadītāja arī iepriekšējos, XIV Rietumkrasta Dziesmu svētkos Sanfrancisko 2003.gadā. Tradicionāli paredzēts arī Tautas deju uzvedums. Gaidām visus deju entuziastus gan kā dalībniekus deju lielkoncertā, gan ar katras kopas īpašo priekšnesumu – „ciemakukuļa” deju. Tāpat kā iepriekš, deju lielkoncerta vadību uzņēmusies Aija Ivonna Turaids. Apvienojot pieredzējušo vadītāju lietpratību ar dziedātāju un dejotāju aizrautību, kora un tautas deju koncerti solās būt profesionāli sagatavoti un emociju piepildīti!

Kā jau vienmēr, plaši tiks pārstāvēti arī citi skatuves mākslas veidi. Skatītājus iepriecinās Latvijas aktieri ar viesizrādi, kurā kopā ar lugas varoņiem varēsim gan paskumt par dzīves nedienām, gan pasmieties paši par sevi, gan atviegloti uzelpot „laimīgās beigās”. Dienu vēlāk visi aicināti uz populārās mūzikas koncertu „Te nu mēs esam”, kurā uzstāsies Losandželosas mūzikas zvaigznes Lolitas Ritmanes vadībā.

Piektdienas rītā paredzēta XVI Rietumkrasta Dziesmu svētku Mākslas izstādes atklāšana. Izstādes tēma: „Vakar, šodien un rīt”. Tās koordinatori aicina pieteikt izstādei darbus, kuri atspoguļo mākslinieku personisko pārdzīvojumu kā latvietim un latviešu domubiedram Amerikā.

Neatņemama mūsu kultūras sastāvdaļa ir arī tautas lietišķā māksla, tāpēc visu Dziesmu svētku laiku darbosies Svētku tirdziņš. Aicinām latviešu daiļamatu meistarus piedalīties tirdziņā, lai atmiņai par svētkiem katrs varam aizvest mājās kādu skaistu latviešu amatniecības darbu.

Dziesmu svētkos mūs vieno ne tikai dziesma, deja un māksla, bet arī lielais atkalredzēšanās prieks, kad satiekam gadiem neredzētus draugus, vecos skolasbiedrus, radus vai ģimenes piederīgos, kurus ikdienā šķir lielie Amerikas attālumi. Svētku rīkotāji ir padomājuši par to, lai dalībniekiem un apmeklētājiem būtu iespēja tā „pa īstam” izpriecāties vairākās ballēs un saietos. Ir paredzēta iepazīšanās balle, jauniešu saiets, organizāciju tikšanās, svētku vakariņas, svētku balle un pirms mājup došanās – atvadu brokastis. Nav aizmirsts arī par mazajiem svētku apmeklētājiem, kuri tiek lūgti uz īpaši viņiem sarīkoto „Bērnu rītu” sestdienas priekšpusdienā.

Plašas un skaistas telpas ir sagādātas gan koncertiem, gan visiem citiem svētku pasākumiem, un, liekas, padomāts par visu, lai svētki izdotos.

Dziedātāji un dejotāji, aktieri un mūziķi, amatnieki un mākslinieki, gaidām jūsu pieteikumus dalībai XVI Rietumkrasta Dziesmu svētkos!

Mīļie skatītāji, gaidām jūs skaistajā Kalifornijas Silīcija ielejā! Nāciet paši un ņemiet līdzi draugus un ģimenes locekļus.

Sekojiet jaunumiem par Dziesmu svētkiem mūsu mājas lapā www.latviansongfest.org. Dziesmu svētku mājas lapā jau tagad varat rezervēt viesnīcu, kā arī atradīsiet dalībniekiem nepieciešamos kontaktus. Turpmāk mājas lapā publicēsim pieteikšanās anketas, informāciju par biļešu iegādi un visus aktuālos dziesmu svētku jaunumus.

Sekojiet dziesmu svētku norisēm arī Facebook lapā: XVI Rietumkrasta Dziesmusvētki / XVI West Coast Latvian Song Festival.

Uz tikšanos pavisam drīz, 3.septembrī!

 

Pētījums: vairums aizbraukušo iedzīvotāju saglabā saikni ar Latviju

Pēdējos piecpadsmit gados no Latvijas emigrējušie iedzīvotāji tuvākajā laikā neplāno atgriezties, tomēr viņi nekādā gadījumā nav zuduši Latvijai. Šī ir viena no galvenajām atziņām, kas šodien izskanēja Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas prezentācijā.

Aptaujas dati atklāj, ka tuvāko 5 gadu laikā plāno atgriezties 16% ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo, un vēl 14% plāno atgriezties vecumdienās. Taču noteiktu apstākļu kopums, piemēram, darba iespējas un adekvāts atalgojums, turpmāko gadu laikā varētu pamudināt atgriezties vēl 40% respondentu. Biežāk par atgriešanos ir domājuši latvieši, jaunieši līdz 30 gadu vecumam un vīrieši. Lai gan 30% aizbraukušo atzīst, ka vairs vispār neplāno atgriezties Latvijā, aptauja arī parāda noturīgu saikni starp ilglaicīgajiem emigrantiem un Latviju. Piemēram, 62% jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, 67% regulāri seko līdzi Latvijas ziņām, 71% vismaz reizi nedēļā sazinās ar tuviniekiem Latvijā, 63% aptaujāto savā mītnes zemē atzīmē Jāņus, bet 62% – klausās latviešu mūziku.

Aptauja, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm, tika veikta LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieciskā projekta „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros. Projekta zinātniskā vadītāja Dr. Inta Mieriņa uzsver, ka aptaujas rezultāti atsedz gan skarbo patiesību par Latvijas emigrantu plāniem, gan arī izgaismo vēl neizmantotās iespējas. „Iegūtie dati liecina, ka, saglabājot saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespējas un veiksmīga emigrantu bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā,” norāda Mieriņa.

Pētnieki ar aptaujas datiem jau ir paguvuši iepazīstināt Ārlietu ministriju. Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts atzinīgi vērtē pētījumā iegūto informāciju: „Esmu ļoti pateicīgs pētniekiem par veikto darbu. Domāju, ka tas ir lieliski, ka ar šo pētījumu tieši iepazīstina Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienā. Pētījumā piedalījušies mūsu tautieši no 118 valstīm, kas apliecina, ka Latvijas diaspora ir visur pasaulē. Šis pētījums un līdz šim vēl nebijušie dati būs noderīgs instruments diasporas politikas veidotājiem, palīdzot pieņemt kvalitatīvus lēmumus, sadarbojoties ar diasporu un īstenojot atbalsta pasākumus, arī veicinot atgriešanos Latvijā.”

LU FSI pētniecisko projektu finansiāli ir atbalstījis Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā tika iesaistīti Latvijas sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projektu organizatoriski atbalsta LR Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas. Informatīvo atbalstu sniedz arī Draugiem.lv, lielākie Latvijas Interneta portāli (Delfi, Inbox, TvNet), diasporas mediji, kā arī daudzi aktīvi un ieinteresēti tautieši ārzemēs.

Preses konferences prezentācija pieejama šeit.

Inta Mieriņa ir projekta "Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika" zinātniskā vadītāja, ieguvusi socioloģijas doktora grādu Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātē.

Aptauja par dziesmu un deju svētkiem latviešiem ārvalstīs

Latvija jau ir uzsākusi gatavošanos uz tās neatkarības simtgades svinībām 2018.gadā, kad nozīmīgo svētku gaisotnē notiks nākamie Dziesmu un deju svētki.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs  – Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs Latvijā, veic aptauju par dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanu latviešiem ārvalstīs.

Aptaujas mērķis ir noskaidrot latviešu ārvalstīs līdzdalības iespējas Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā Latvijā un ārvalstīs. Aptaujas rezultāti ļaus saprast, cik liela ir latviešu māksliniecisko grupu un to vadītāju iesaiste Dziesmu un deju svētku tradīcijā Latvijā kopumā un kāds varētu būt efektīvākais metodiskais atbalsts šīm mākslinieciskajām grupām, lai veicinātu aktīvāku līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijā Latvijā.

Lai mēs varētu noskaidrot Jūsu vēlmes un samērot tās ar mūsu iespējām tās atbalstīt, lūgums aizpildīt aptaujas anketu.

Jau iepriekš pateicamies par veltīto laiku kopīgo mērķu sasniegšanā!