KM aicinājums 4. maijā svinēt Baltā galdauta svētkus gūst atsaucību sabiedrībā

Šī gada 4.maijā, ieskandinot Latvijas valsts simtgades svinības, kas sāksies nākošgad, Kultūras ministrijas (KM) Latvijas valsts simtgades birojs aicina aizsākt jaunu tradīciju atzīmēt Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienu ar Baltā galdauta svētkiem. Pulcēsimies pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā, radīsim svētkus sev paši, katrs pievienojot galdā un kopīgajās sarunās savu devumu.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzsver: „Mūsu tautas folklora vēsta par visu četru galda stūru simbolisko nozīmi dzīvesziņas veidošanā – gluži kā katrs galda stūris ir vajadzīgs, tā arī katrs latvietis ir piederīgs Latvijai un ikviens saimes galds – Baltā galdauta svētkiem.”

KM Latvijas valsts simtgades birojs aicina vēstīt par sava 4. maija atmiņām sociālajos tīklos ar tēmturiem #mans4maijs un #LV100, lai kopīgi saglabātu gan atmiņas par 1990. gada 4. maiju, gan liecības par mūsu laika 4. maiju. Aicinām dalīties ar Baltā galdauta svētku fotogrāfijām, sūtot tās uz lv100@km.gov.lv, lai kopīgi veidotu pirmo lielo Baltā galdauta svētku fotogaleriju.

Latvijas valsts simtgades biroja aicinājums kopīgās sarunās svinēt 4.maija svētkus sadzirdēts visā Latvijā, attīstot Baltā galdauta svētku ideju. Tam atsaukušies gan uzņēmēji, piedāvājot Baltā galdauta svētkos izmantojamu atribūtiku, gan izglītības iestādes, pašvaldības, darba kolektīvi, biedrības un neformālas cilvēku grupas visā Latvijā. Tā, piemēram, Gulbenes novada Tirzas pamatskolā jau šodien, 3.maijā pieaugušie dalās ar skolēniem savās personiskajās izjūtās, pārrunā 4. maija nozīmi mūsdienu dzīvē un bauda kopīgas svētku pusdienas.

Rīgā viens no centrālajiem Baltā galdauta svētku pasākumiem notiek Latvijas Mākslas akadēmijas zaļajā zonā, kur svētkus rīko Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Valsts simtgades jauniešu rīcības komiteja, uzrunājot tieši jauno paaudzi. Savukārt fon Stricka villas dārzā kaimiņus un draugus kopā aicina kvartāla iemītnieki – gan kvartālā esošie uzņēmēji, ēdinātāji un pakalpojumu sniedzēji. Arī O.Vācieša muzeja saimnieki aicina visus aktīvos un kopienas attīstībā ieinteresētos iemītniekus nākt ciemos pie balti klāta galda muzeja dārzā, ņemtot līdzi kādu cienastu vai ziedu pušķi un kopīgi svinēt Latvijas svētkus.

Pārgaujas novadā Baltā galdauta svētki notiks Mazstraupes pils dārzā, kur pie galda pulcēsies ļaudis, kuri visos laikos bijuši un ir darītāji – dibinājuši Latvijas Tautas fronti, cep kūkas, kolekcionē puķes, iepriecina citus ar dziesmām, ir uzņēmīgi ļaudis un rada sev un citiem svētku sajūtas. Katrs aicināts ņemt līdz savas ģimenes vēstures liecinieci – senlaicīgu terīni, kurā pie viena var ievietot arī cienastu.

Valkā Baltā galdauta svētkos Latvijas armijas ģenerāļa, divkārtēja Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Radziņa dzimtas pārstāves Dzintra Celmiņa un Teika Slaidiņa uz lielā saimes galda klās Radziņu dzimtas balto galdautu, radot unikālu vēstures notikumu mūsdienu stāstu satikšanās brīdi.

Jēkabpils jaunieši visas dienas garumā akcijā “Latvijas spēka zīmes” pilsētvidē dāvinās spēka zīmju lentītes iedzīvotājiem un viesiem kā apliecinājumu – PAR Latviju, bet Daugavpils novada Višķu jaunieši 4.maijā dosies uz pansionātu, kur pavadīs laiku sarunās ar vecajiem cilvēkiem.

Savukārt Rucavā Vītolu ielas māju iedzīvotāji Baltā galdauta svētkus svinēs 8.maijā, kad sanāks kopā, lai izietu cauri Latvijas vēstures stāstiem, atskatoties uz katras mājas vēsturi, atceroties bijušos māju iedzīvotājus, kā arī satiktos un iepazītos ar tagadējiem kaimiņiem.

Plašāka informācija par Baltā galdauta svētku svinību vietām visā Latvijā.

4.maijā balti galdauti tiks klāti ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē vietās, kur mīt Latvijas valstspiederīgo kopienas, piemēram, Hamburgā, Freiburgā un Briselē.

Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies piecu gadu periodā no 2017.gada aprīļa līdz 2021.gada janvārim, aptverot galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus. Pašvaldību, nevalstisko organizāciju un sabiedrības aktivitātes Latvijas reģionos ir simtgades svinību veiksmes atslēga.

Vairāk informācijas par 4.maija atzīmēšanai veltītiem Baltā galdauta svētkiem – www.lv100.lv. Vairāk informācijas medijiem par valsts simtgades svinību sagatavošanu – Latvijas valsts simtgades mājās lapas mediju sadaļā medijiem.lv100.lv

Baltā galdauta svētku logotipus var lejupielādēt ŠEIT

 

Papildu informācija:

Linda Pavļuta

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas

Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja

67330322, Linda.Pavluta@km.gov.lv

Aprīļa beigās Dublinā notiks 5. Latviešu kultūras svētki Īrijā

Latviešu biedrība Īrijā aicina kalendārā iezīmēt 30.aprīli un 1.maiju – banku brīvdienu nedeļas nogali, kurā norisināsies 5.Latviešu kultūras svētki Īrijā – karaoke, teātris, danči, semināri un vislielākais amatnieku un gardumu tirgus kāds līdz šim Īrijā pieredzēts!

Programmā paredzētie pasākumi ir atvērti visiem interesentiem. Lai nodrošinātu veiksmīgu pasājuma norisi lūdzam savu dalību šādiem pasākumiem:
tikšanās ar ministri: rakstot e-pastu uz info@lbi.ie
seminārs “[ie]dRosme” par aktīvu latvietību: aizpildot anketu:

Lielkoncertā, Svētdien, 1.maijā kopā sabrauks un skatītājus priecēs 16 pašdarbības kolektīvi no Īrijas un Latvijas.
Ar lielu prieku varam atklāt, ka šī gada programmu ar priekšnesumiem kuplinās LBĪ skola Saulgriezīte, skola “Pasaciņa”, LBĪ Navanas latviešu skola “Impulss” un LBĪ Portlaoise nedēļas nogales skola “Sauleszaķēns” . Tāpat ar savu labāko repertuāru mūs priecēs Dimantas.lv, sieviešu vokālais ansamblis “Kadence”, LBĪ Mūzikas studija/skola “Mazais letiņš, koris “eLVé”, LLKIA “DZINTARS” Dzimtara mākslas skolas ansamblis “DZINTARA balsis” un LAKĪ Portlīšas grupa. Un protams arī tautas deju kolektīvi “Karbunkulis”, “Nemiers” un “Rudzupuķe”, Igauņu tautas deju grupa “Liris”, un bērnu deju kolektivi “Dzirnaviņas”, “Sauleszaķēns”, “Sienāzītis” un “Taurenītis”.

Svētku programma:

Sestdien, 30.aprīlī
Kultūras centrs Clasac, Alfie Byrne Road, Clontarf, Dublin 3

11:00 – 13:00 Tikšanās ar LR Kultūras ministri Daci Melbārdi par Latvijas Simtgades svinībām – uz tikšanos aicināti visi interesenti
15:30 – 16:00 Kafijas un uzkodu pauze
13:00 – 15:30 Radošā pēcpusdiena jauniešiem Īrijā – Vainagu radošā darbnīca. Aicināti visi interesenti.
16:00 – 18:00 Eiropas latviešu appvienības (ELA) rīkots seminārs “[ie]dRosme” par aktīvu latvietību.
Diskusijas viesi:
Dace Melbārde, LR kultūras ministre
Aigars Grauba, mūziķis un filmu režisors, piemēram, Rīgas sargi un Sapņu komanda
Dzintra Geka, filmu režisore, piemēram, Sibīrijas bērni un sabiedriski aktīvs cilvēks
Pēteris Kļaviņš, sabiedriski aktīvs Īrijas latvietis
18:00 – 20:00 Pāvilostas teātra izrāde “Latvieša sapnis” pēc Agneses Bules darba motīviem – asprātīgs un veselīga humora pilns skatījums uz mums pašiem.

Czech Inn krodziņš, Essex gate, Temple Bar, Dublin 8
20:00 – 01:00 Latviešu karaoke vakars kopā Kasparu Ābramu. Darbosies bārs.

Svētdien, 1.maijā
Meeting House Square, Temple Bar, Dublinas vecpilsēta

12:00 – 17:00 Maija umurkumurs un pavasara gadatirgus.
Priekšnesumi, tirgus, spēles.

17:00 – 01:00 Danču vakars kopā ar folkgrupu “Māsas Dimantas” no Latvijas vecpilsētas krodziņā Czech Inn

Latviešu kultūras svētki Īrijā Maija umurkumurs un pavasara gadatirgus ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda un Dublinas domes finansiālu atbalstu. Par Latviešu kultūras svētku Īrijā “Maija umurkumurs un pavasara gadatirgus”saturu atbild Latviešu biedrība Īrijā.

Svētku atbalstītāji: Eiropas latviešu apvienība, Four Grains, Floral essence, Infinite Winder Films, Sergevi,kompānija “Sergevi”, veikals “Bite”, Kravu pārvadājumi.

Ar cieņu,
Latviešu kultūras svētku Īrijā rīcības komiteja

Austrālijas latviešu skolotāju konference notiek Sidnejā, ar viesiem no Latvijas

Skolotāju konference Sidnejas Latviešu namā notika no 9. līdz 10.aprīlim, piedaloties  latviešu skolu skolotājiem no Austrālijas, kā arī Latviešu valodas aģentūras (LVA) dalībniekiem, Valsts izglītības un satura centra (VISC) pārstāvei un PBLA pārstāvei no Latvijas. Bija kupls dalībnieku skaits – 40 personas – gan skolotāji, gan brīvklausītāji.

Daina Grosa, PBLA IP locekle un LAAJ skolu nozares vadītāja, kā arī konferences rīkotāja, lūdza prof. Jāni Valdmani, Latviešu valodas aģentūras direktoru, atklāt Skolotāju konferenci Sidnejā 2016. Profesors atzīmēja, ka mums ir kopīgs mērķis, stiprinot latviešu valodu un kultūru pasaulē. Viņš arī teica, ka mācību materiālu sagatavošanā un mācību procesa nodrošināšanā svarīgākā nozīme ir skolotājam. No visām latviešu vērtībām latvieši liek savu valodu pirmajā vietā. Tad runāja LAAJ priekšsēde Kristīne Saulīte. Viņa teica, ka divas trešdaļas no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem vēlas, lai viņu bērni saprot un pārvalda latviešu valodu. Un tālmācība ir līdzeklis, kā uzturēt latviešu valodu. Daina Grosa tad sveicināja viesus. Viņa minēja, ka ir brīnums, ka latviešiem ārvalstīs pastāv trešā latviski runājoša paaudze. Katrs bērns ir svarīgs. Jārada bērnam piederības sajūta ar Latviju. Bērniem ir jāpatīk iet skolā. Valoda ir jāmāca strukturālā veidā. Tikai 10% no latviešu bērniem ārpus Latvijas apmeklē latviešu skolas.

Dace Dalbiņa, Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece, paskaidroja par Latviešu valodas aģentūras atbalsta pasākumiem diasporai 2016.gadā. Aģentūras darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas, kā LR valsts valodas un ES oficiālās valodas statusa nostiprināšanu un ilgtspēju attīstību. Āģentūrā strādā ap 22 cilvēki. Aģentūra izdod vārdnīcas, latviešu un arī lībiešu valodu mācībvielu, kā arī rūpējas par skolotāju tālāku izglītību. PBLA sadarbojas ar aģentūru jau kopš 2005.gada. Ja nebūtu sadarbība ar diasporu, tad darbs nebūtu veiksmīgs. Tad izklāstīja LVA budžetu diasporai. Salīdzinot ar 2010.gadu, atbalsts ir manāmi pieaudzis. 2010.gadā tas bija 34,433 eiro, bet 2015.gadā jau 212,330 eiro. Diaspora saņem ap vienu piekto daļu no aģentūras budžeta. Ir atbalsts Eiropas skolām, kā arī skolām ārpus Eiropas, ieskaitot skolām Krievijas federācijā. Notiek arī kursi: šogad no 26.-28. jūlijam Latgalē paredzēta latviešu valodas apguves nometne „Mana Latvija”. Aģentūra arī nosūta grāmatas diasporai. Katru gadu 26.septembrī aģentūra piedalās pasākumā Eiropas valodu dienā. Jautājumos pēc referāta pacēlās vajadzība pēc ļoti elementāras mācību grāmatas mūsu skolēniem – ar angļu valodu kā starpniekvalodu.

Sekoja Austrālijas latviešu skolu pārskati. Pārskatus sniedza Ingrīda Veidnere no Sidnejas pamatskolas, kur ir 32 skolēni (5-16.g.v.); Dace Ose-Abey no Brisbanes latviešu skolas, kur ir 10 bērnu (2-16.g.v.); Linda Graudiņa no Melburnas pamatskolas, kur ir 42 bērni; Amanda Hirst-Whyte no Melburnas bērnudārza; Mārīte Rumpe no Adelaides skolas, kur ir 12 mazie un 27 lielie; Ilga Vasele no Adelaides latviešu vidusskolas, kur mācās viens skolēns.

Sekoja Prof. Jāņa Valdmaņa lekcija: „Latviešu valodas prasme un valodiskā uzvedība: Sociolingvistiskais aspekts”. Profesors ir mācījis ilgāk nekā 30 gadu Latvijas Universitātē un bijis saistīts ar pētniecību, latviešu valodas sintaksi, semantiku un valodas polītiku. Profesors stāstīja, ka 2014.gada aptauja rāda, ka aptaujāto cittautiešu pašvērtējumā 33% uzskata savu latviešu valodas prasmi  par labu, 32% par viduvēju, 16% par ļoti labu, 15% par pamatprasmi un 9% neprot. Salīdzinājumā – 1989.gadā tikai 23% cittautieši prata latviešu valodu jebkādā līmenī. Profesors uz ekrāna izrādīja daudz slīdīšu ar tabulām par valodas lietošanu un tos izklāstīja.

Pēc kafijas pauzes Dace Dalbiņa sniedza lekciju: „Latviešu valoda kā svešvaloda Latvijā un diasporā”. Eiropas valstis izstrādāja valodas apguves līmeņus un izveidoja Eiropas valodas portfeli. (Galvenais iemesls ir, lai sekmīgi apgūtu svešvalodas saziņai un darba nolūkiem citur Eiropā-VK). Latvijā mazākumtautību izglītība ir septiņās valodās. Tas ir polītiski svarīgi. Latvijā ir arī bēgļi no citām valstīm. Ir izdotas mācību grāmatas „Palīgā” sērija un sāk izdot grāmatu sēriju „Laipa”. Laipa jau ir iznākusi valodas līmenī A1. Ir arī financiāls atbalsts septiņiem lektorātiem ārvalstu augstskolās, kur pasniedz latviešu valodu: Sietlā (ASV), Kauņā, Prāgā, Pekinā, Tallinā, Tartu un Ļvovā – tagad arī Helsinkos. 21 augstskolā pasniedz latviešu valodu.

Pēc garšīgām pusdienām, ko sagatavoja Sidnejas sestdienas skolas vecāki, Anta Lazareva nolasīja lekciju: „Valodas prasmes līmeņi – kā tie saistāmi ar latviešu valodu diasporā?”

Valodas prasmes līmeņi ir domāti svešvalodu apguvei. Augstākais līmenis ir “Proficient user“. Tas sastāv no C2- brīvi pārvalda valodu (Mastery) un C1- profesionāli pārvalda valodu (Effective Operational Proficiency). Vidējais līmenis – “Independent user” sastāv no B2 – patstāvīgi spēj lietot valodu, progresīvais sliekšņa līmenis (Vantage) un B1- sliekšņa līmenis (Threshold). Pamata līmenis – “Basic user” sastāv no A2 – Elementāra valodas prasme pirmssliekšņa līmenis (Waystage) un A1 – Izdzīvošanas līmenis (Breakthrough). Latvijā sāk izstrādāt mācību materiālus lietojot valodas līmeņu specifikācijas, piemēram, grāmatu sēriju „Laipa”, kura ir jau iznākusi A1 līmenī.

Nākošo lekciju „Mans prakses laiks Latvijā – ko jaunieši var darīt pēc skolas beigšanas” sniedza Andrejs Jaudzems, kas studē inženieru zinātnes Monaša universitātē Melburnā. Viņš ir Annas Ziedares vasaras vidusskolas absolvents un ir 20 gadus vecs. A.Jaudzems stāstīja par savu darba praksi Latvijā. Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā  uz 6 mēnešiem kļūst par prezidējušo valsti un vada ES Padomes darbu. Latvija bija prezidējušā valsts 2015.gada pirmajā pusē. A.Jaudzems strādāja sekretāriatā, starp profesionāliem, kas gatavoja prezidentūru. Latvijā bija 181 prezidentūras diena. Šajā laikā notika kopā 225 kultūras pasākumi un 197 sanāksmes. Arī citiem jauniešiem no vasaras vidusskolas ir bijuši sarunāti darbi Latvijā.

Sekoja divu darbu grupu nodarbības. Vineta Vaivade vadīja grupu „Idejas diferencētai mācīšanai valodas klasēs” un Anta Lazareva vadīja grupu „Diagnosticējošo valodas pārbaudes darbu veidošana un izmantošana valodas apguvē”.

Ar to arī beidzās konferences pirmā diena. Pēc tam dalībnieki piedalījās vakariņās vietējā korejiešu restorānā un sadziedāšanās vakarā ar Viktoriju Mačēnu un Kaiju Upenieci.

Iesākot otro konferences dienu, Ļena Rumpe sniedza lekciju „Adelaides latviešu skolas eksperimentālā mācību programma – teorija un prakse”. Mārīte Rumpe no Adelaides skolas arī piepalīdzēja. Programmas teorētiskais pamatojums ir sintezēts no dažādām apmācību teorijām. Mācības ir tematiskas un klasē māca daudzos līmeņos. Mājas darbiem un daudziem materiāliem ir jābūt ar paskaidrojumiem angļu valodā. Redzējām arī video no vienas mācību klases nodarbībām. Ļ.Rumpe ir ļoti piestrādājusi pie savas programmas.

Nākošo lekciju sniedza Anta Spunde un Arnis Gross – „Latviešu valodas tālmācības programma un tās izstrāde”. Anta Spunde ir PBLA IP izpilddirektore un Arnis Gross PBLA IP tehniskais konsultants. Arnis Gross parādīja piemērus valodas mācību mājas lapām internetā. Quizlet lieto vārdu krājumu papildināšanai. Ir arī lietotnes (apps) – DuoLingo (programma, ko lieto ap 120,000,000 cilvēki pasaulē bet tur latviešu valoda nav iekļauta), uTalkLatvian, Bitsboard, Lociņš, Tilde Translator, Latvian nouns, Latvian verbs, Vārdenīte, Ābece; Kas, kas, ko; Lakstīgala un Ēriks (runas atpazīšana valūtas konvertēšanai). Pašlaik ir izveidots tālmācības rīka vienas nodarbības paraugs/prototips un notiek sagatavošanas darbi tālmācības rīka izveidei. Par saturisko daļu būs atbildīga Latviešu valodas aģentūra, PBLA IP tehniskā komanda veidos tehnisko darbu. Mērķauditorija ir diasporas pusaudži, jaunieši un pieaugušie jebkurā vietā pasaulē.

Pēdējo lekciju „Latviešu valodas aģentūras „Māci un mācies” portāls – kas tur atrodams, kā to izmantot valodas mācīšanā” nolasīja Vineta Vaivade. Aģentūrai ir brīvpieejas  elektroniski mācību un metodiskie resursi. Tie ir atrodami vietnē „Māci un mācies” maciunmacies.valoda.lv un www.saziņastilts.lv  Arī ir E-pupa. Valodas mācības arī iepazīstina ar Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, kultūru un tradīcijām. Beigās vēl parādīja īsu video sižetu par suitu sievām.

Pēc lekcijām notika nodarbības divās darba grupās. Pirmā bija „Ieskats LVA izveidotajā mācību vielā diasporai/studentiem, ko vadīja Vineta Vaivade. Viņa minēja dažādus materiālus – piem. Laipa A1, Latviešu valoda studentiem (mācību grāmata/skolotāju gramata), Lociņš, Jaunā lasāmgrāmata 12-14.g.v. bērniem” u.c. Otrā bija pārrunas – „Skola absolvēta, ko tālāk?”, ko vadīja Daina Grosa un Anta Spunde. Tika minētas iespējas – Sveika Latvija (13-15 g.v.) / Heritage Latvija (ALA projekts); par abām informācija pieejama www.alausa.org (13-15g.v.)/ prakses darbs Latvijā, 6-8 nedēļas (19-29.g.v.) / 2 x 2 Latvijā (www.2x2pasaule.lv)/ Vasaras nometnes Latvijā/ darbs valsts pārvaldē tiem jauniešiem, kas jau beiguši studijas ārpus Latvijas un ir speciālisti savā laukā.

Pirmdien dalībnieki pavadīja jauku dienu ekskursijā, braucot ar kuģīti un pastaigājoties par Menliju (Manly), kā arī vēlāk ap Operas namu, pirms devās mājās.

www.RezervesDALAS24.lv