PBLA dalīborganizāciju paziņojums, pieminot Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas dienu

Šajā nedēļā, konkrēti – 23. augustā, pirms 77 gadiem divu lielvaru slepena vienošanās izšķīra Eiropas likteni un noveda pie Otrā pasaules kara, kas prasīja vairāk nekā 60 miljonu cilvēku dzīvību. 1939. gada 23. augustā tika parakstīts Molotova – Ribentropa pakts un tam pievienotie slepenie protokoli, tādējādi sadalot ietekmi Eiropā un nolemjot trīs 1918. gadā neatkarību ieguvušās Baltijas valstis okupācijai 50 gadu garumā.

Mēs – Pasaules Brīvo latviešu apvienība un tās dalīborganizācijas – lielā mērā esam liecība Latvijas okupācijas pretlikumībai. Mūsu priekšteči – šo organizāciju dibinātāji – bija tautieši, kuri, bēgot no padomju represijām, bija spiesti pamest savas mājas un dzimto zemi, bet, nezaudējot ticību, uzturēja neatkarīgās Latvijas ideju, nepieļaujot Latvijas okupācijas atzīšanu Rietumos. Sniedzot visa veida atbalstu Latvijas brīvības centieniem, mēs kopīgi ar pārējo Latvijas tautu panācām, ka Latvija pirms 25 gadiem, 1991. gada 21. augustā, atguva savu neatkarību un atgriezās Eiropas demokrātisko valstu saimē. Ar to PBLA un tās dalīborganizāciju misija nebūt nav beigusies – mēs apliecinām savu gatavību arī turpmāk sniegt atbalstu Latvijas valdības un pilsoniskās sabiedrības centieniem stiprināt Latvijas valstiskumu un tiesiskumu un līdzdarboties Latvijas interešu starptautiskā aizstāvībā.

Šobrīd esam jaunu izaicinājumu priekšā. Pēdējos gados Krievija, raušoties uz Padomju Savienības krāsmatām, demonstrē arvien lielāku agresiju un grauj pēc Aukstā kara beigām iedibināto starptautiskās drošības kārtību, pārkāpjot citu valstu robežas un to suverēnās tiesības. Mēs kategoriski nosodām Krievijas militāru iejaukšanos Ukrainā un īstenoto Krimas aneksiju, un iestājamies pret tās atzīšanu starptautiskos forumos. Vienlaikus mēs aicinām tautiešus atgādināt par Padomju Krievijas noziegumiem pret Baltijas valstīm un brīdināt rietumvalstis par Krievijas centieniem pārrakstīt vēsturi un šķeltnieciskā un militārā veidā vairot savu ietekmi reģionā, radot tiešus draudus Eiropai un starptautiskajai drošībai.

Vērojot notikumu attīstību Eiropā un citviet pasaulē – pieaugošo populismu un autoritārisma tendencies -, mēs stingri iestājamies par demokrātisku, tiesisku un uz starptautiskām normām balstītu kārtību. Mēs aicinām Latvijas valdību un citas Eiropas Savienības valstis uz izlēmīgu, vienotu un solidāru rīcību, kā atbildot Krievijas draudiem, tā risinot starptautisko migrācijas krīzi un terorisma uzliesmojumu dažādās Eiropas valstīs. Mēs stingri iestājamies par transatlantisko saišu saglabāšanu un nostiprināšanu.

PBLA, kas savulaik ieguldījusi lielas pūles un enerģiju, lai panāktu Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, pauž bažas par izteikumiem, kas apšauba šīs organizācijas nozīmīgo lomu un kolektīvās aizsardzības principus. Mēs atkārtoti vēršamies pie Latvijas valdības ar aicinājumu apliecināt savas rūpes par Latvijas drošību un izpildīt NATO saistības, nekavējoties atvēlot valsts aizsardzībai vismaz 2% no IKP. Vienlaikus mēs aicinām savu mītnes zemju valdības stingri iestāties par NATO kolektīvās aizsardzības principiem un Baltijas valstu aizsardzību apdraudējuma gadījumā.

Ņemot vērā informācijas telpas lielo mūsdienu nozīmi, arī drošības izaicinājumu kontekstā, mēs aicinām tautiešus un Latvijas valstspiederīgos stāvēt Latvijas drošības sardzē, aizstāvot to privātās sarunās un publiskos forumos. Tas ir mūsu pienākums pret mūsu senčiem, kas izcīnīja Latvijas neatkarību, un pienākums pret latviešu tautu šodien un nākotnē.

 

PBLA dalīborganizāciju vārdā,

Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs

Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde Renāte Albrehta

Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Kristīne Saulīte

Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis Andris Ķesteris

 

Atbalstu šim PBLA dalīborganizāciju paziņojumam visi iepriekšminētie latviešu mītņu zemju centrālo organizāciju vadītāji pauduši elektroniskā saziņas formātā.

New ‘Latvijas brūnā’ 2 Euro coin released

The Bank of Latvia has released a new special circulation 2 Euro coin entitled ‘Latvijas brūnā’ or ‘Latvian Brown Cow’. Prior to introducing the Euro, the Latvian 2 Lats coin had an image of a cow on it.

The design of the national side of the coin was by Gunārs Lūsis (graphic design) and Jānis Strupulis (plaster model). The coin was minted by UAB Lietuvos monetu kalykla (Lithuania).

According to the Bank of Latvia website, “The main breed of dairy cows in Latvia is the Latvian Brown. Initially, the Latvian brown cow was registered in 1911 as the Latvian Red-brown, but the Latvian Brown breed was approved in 1922. The Latvian Brown is a reddish-brown cow with darker legs and head, and a dark grey muzzle.”

For further information, please visit the Bank of Latvia website.

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area who lives in Rīga, Latvia. When not working in the information technology field, he sings in the Latvian Academy of Culture mixed choir Sõla, does occasional translation work, and has been known to sing and play guitar at the Folkklubs Ala Pagrabs in Old Rīga. Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

www.RezervesDALAS24.lv

Seasonal songs of summer feature on new Daba san album

One of the longest running folk ensembles in Latvia has been Vecpilsētas dziedātāji, a group based out of the Rīga Technical University. The past few years saw the group reach new heights, particularly with the release of their 2013 album Puzurs, featuring songs about the winter solstice.

As the group has evolved and further developed their sound and style, they decided to change their name, and are now known as Daba San (or ‘nature hums’), a name that would more accurately reflect their sound, as many of the songs that they perform have themes of nature.

The group also continued writing and arranging songs, and has now released their first album under their new name – Vaiņags. Continuing the seasonal theme that was on Puzurs, this collection features songs that relate to the summer season, as well as Midsummer.

The ensemble is a large one, the album credits list eleven musicians, with nine of those musicians providing vocals. With such a large ensemble, and with a variety of voices, Vaiņags is a diverse and engaging collection of songs.

Having so many vocalists allows the group to create multi-layered vocal harmonies, such as in the song “Debess kalējs” (folk song with music by Linda Zonne). The distinctive vocal arrangements, in addition to the instrumental accompaniment, provide for a vivid interpretation of this folk song with its metaphorical images of a blacksmith forging in the sky and the coal falling into the Daugava River.

The group takes a cue from their name and applies much of the hum of nature to the song “Dienvidus” (folk song with music by Linda Zonne), which is appropriate, as the song makes mention of the playing of the bees and sun in a clearing. The song, where the vocal is passed between the group members, is about a woman’s hard work on a farm – but though the work is hard, she finds happiness that she can provide an entire barn full of grain as a result.

Pastoral themes continue in the song “Pļavas dziesma” (folk song with music by Solveiga Kaļva), which provides a particularly striking and colorful picture of a walk in a field – silver droplets, green grass, golden dew, with the band members also providing bird sounds to complete the picture.

As many of the members of the group are female, it is then no surprise that often the songs are from a woman’s perspective, or are simply about women, such as “Jūras meitas” (folk song with music by Solveiga Kaļva), a song about how enjoyable life by the sea is, and how the daughters of the sea weave shawls on the waves.

Composer Valts Pūce, who often has used folklore elements in his works (particularly on albums like the collection of choir songs Gadalaiku dziesmas and his Georgian-Latvian folk music synthesis on the album Es arī) assists on the song “Divi” (folk song with music by Linda Zonne and Valts Pūce) about how the rocks and the water together live for all eternity. The folk song texts emphasize the duality of nature in the water and the rock, and Daba San’s performance highlights this expansive and endless natural interaction.

Colorful and lyrical, vivid and mystical, Vaiņags is a thoroughly engaging musical presentation of the Latvian summer. Daba San continue to present themselves as a mature, creative and imaginative presence in modern Latvian folk music. Even though these folk songs have ancient texts, the group, in their layered and multi-faceted musical arrangements, reveal new insights into the power of nature.

For further information, please visit the Daba San Facebook page.

Daba san

Vaiņags
Lauska, LAUSKA CD064, 2016

Track listing:

  1. Debesu kalējs
  2. Saule deva savu meitu
  3. Upes dziesma
  4. Dienvidus
  5. Pļavas dziesma
  6. Mošanās
  7. Saule zirgus peldināja
  8. Liju, liju, lietutiņ
  9. Lietus gaisi
  10. Vētras deja
  11. Drosmes dziesma
  12. Raganu vārdi
  13. Jūras meitas
  14. Divi

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area who lives in Rīga, Latvia. When not working in the information technology field, he sings in the Latvian Academy of Culture mixed choir Sõla, does occasional translation work, and has been known to sing and play guitar at the Folkklubs Ala Pagrabs in Old Rīga. Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.