Pasaules tuvinās jaunā grāmatā par Austrālijas latviešiem

Inguna Daukste-Silasproģe. TĀLA ZEME, TUVI ĻAUDIS. Latvieši Austrālijā: dzīve, literārais process, personības. – Latvijas Universitātes Literatūras un mākslas institūts, 2014.g., 719 lpp.

Ingunai Daukstei-Silasproģei bijusi vēlme tuvināt pasaules. Atklāt Latvijā mītošajiem mazzināmu latvisku pasauli, stāstīt par latviešiem Austrālijā, saprast vienas tautas daļas dzīvošanu un izdzīvošanu – par spīti grūtībām, ilgām, sāpēm un smeldzei. Autore labi apzinās, ka latvieši svešumā nedevās meklēt jaunu tēvzemi, viņi bija polītiskie bēgļi, kuri cerēja drīz atgriezties mājās (viņa ir autore arī agrāk izdotām grāmatām par latviešu literāro dzīvi un literatūru bēgļu gados Vācijā un vēlāk Ziemeļamerikā).

Grāmatā uzmanība pievērsta tiem latviešiem, kas izceļoja no Vācijas bēgļu nometnēm uz Austrāliju, nedaudz ieskicējot latviešu gaitas arī Jaunzēlandē. Tā aptver laika posmu no pirmajiem izceļotājiem līdz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai, tātad no 1947. līdz 1991. gadam. Tas bija laiks, kad Austrālijā, līdz ar dažādu tautību jaunatbraucējiem, pamazām veidojās multikulturāla sabiedrība.

Autore ieguldījusi lielu darbu plašās avotu studijās. Bez literāriem tekstiem, ņemtas vērā dienasgrāmatas un vēstules, kā arī dažādi raksti grāmatās un periodikā (ne tikai Austrālijas, bet arī Lielbritānijas, ASV, Kanādas un Vācijas). Skatīti arī materiāli rakstnieku archīvos. Pētījums apzināti veidots kā starpdisciplinārs, jo skatīt literāro procesu un literārus tekstus atrauti no dzīves un ikdienas ir neiespējami.

Grāmatas sākuma nodaļās aplūkota latviešu izceļošana, iezīmējot Vācijas nometņu laika izskaņu, tranzītnometnes, ceļu uz jauno mītnes zemi, pirmos iespaidus un ieceļotāju nometnes Austrālijā. Tālāk stāstīts par ikdienas darbu un sadzīvi pirmajos gados, un par latviešu organizēšanos Austrālijas un Jaunzēlandes pilsētās. Vēlākās nodaļās raksturoti latviešu preses izdevumi, Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas darbība, literārie sarīkojumi un viesi no citiem kontinentiem.

Seko nodaļas par jaunradi: dzeju, prozu un drāmu. Kaut literatūrai un literātiem pētījumā ir centrāla loma, autore nav rakstījusi izsvērtu Austrālijas latviešu trimdas literatūras vēsturi. Skatot literāros tekstus, viņa vairāk analizējusi to atšķirīgo, ko latviešu trimdas literāro darbu kopumā jaunpienesa šis eiropietim svešādais kontinents – plašāk aplūkojot atsvešināto Ziemassvētku sajūtu vasaras svelmē un Austrālijas ainavas un dabas tēlojumus, nemēģinot vērtēt ik dzejas krājumu vai prozas tekstu.

Daudz faktu un datu apkopoti vairākos pielikumos. Vienā no tiem ir biografiskas ziņas par rakstniekiem un dzejniekiem, citos par Austrālijas latviešu grāmatām un par literāriem sarīkojumiem dažādās pilsētās.

Lasīju grāmatu ar interesi un patiku. Tā atsauca atmiņā aizgājušos gadus un notikumus, senus draugus un paziņas. Autore ir veiksmīgi ļāvusi liecības par pagātni sniegt nevien rakstiem avīzēs, vēstulēm un dienasgrāmatām, bet arī izvilkumiem no romāniem, stāstiem, reizēm arī dzejoļiem. Kaut daļēji atkārtojoties, tie visi kopā veido raibu, krāsainu mozaīku.

Citu valodu īpašvārdu, ieskaitot vietvārdu rakstība latviski ir saistīta ar grūtībām un nereti ar domstarpībām.  Man šķiet simpatiska un pareiza autores pieeja, respektējot pašu Austrālijas latviešu vietvārdu lietojumu; kaut ne vienmēr konsekventi, vietvārdi atveidoti tuvu oriģinālam. Tā vismaz izvairāmies no tādām dīvainībām mūsdienu transkripcijā Latvijā kā Adelaida Adelaides un Betersta Bathurstas vietā.

Šī ir vērtīga grāmata. Es ceru, ka tai būs daudz lasītāju, it sevišķi Latvijā.

Dzimis Rīgā, Kārlis Ābele ir Austrālijas latviešu publicists, bijis aktīvs Latviešu preses biedrībā. Ģeologs, ieguvis Dr. grādu Adelaides Universitātē un strādājis kā lektors paleontoloģijā un vēsturiskā ģeoloģijā Chulalongkorn Universitātē Bangkokā. Vēlāk strādājis pētniecības darbā un bijis Viktorijas Ģeoloģijas Institūta paleontoloģijas nodaļas vadītājs.

Starptautiskajā čempionātā Latvijas pārstāvji GIGI bloks iegūst otro vietu

Šogad no 17. līdz 19. novembrim Kopenhāgenā jau ceturto reizi norisinājās radošo uzņēmēju pasaules čempionāts “Creative Business Cup”, kas katru gadu pulcē talantīgākos un radošākos uzņēmējus starptautiskajā finālā. 2014. gada laikā 4 000 uzņēmumi piedalījās nacionālās atlases sacensībās, lai iegūtu tiesības pārstāvēt savu valsti šajās sacensībās.

Visiem 55 valstu pārstāvjiem bija jāprezentē sava biznesa ideja starptautiskas un profesionālas žūrijas priekšā. Tikai 16 uzņēmumi iekļuva nākamajā kārtā un prezentēja savu uzņēmumu žūrijas un skatītāju priekšā. Balstoties uz žūrijas lēmumu, tika izvēlēti 5 finālisti, kas sniedza prezentācijas trešo reizi Dānijas kroņprinča un valsts nacionālo mediju klātbūtnē. Pēc šīm prezentācijām tika izvēlēti pirmo trīs vietu uzvarētāji.

Balvas pasniedza Dānijas kroņprincis Frederiks, uzsverot radošas domāšanas nozīmi mūsu ikdienas dzīvē un cildinot radošo uzņēmēju spējas. Pirmo vietu ieņēma uzņēmums no Polijas, bet Latviju pārstāvošais uzņēmums GIGI bloks ieguva godpilno otro vietu un veicināšanas balvu 10 000 dolāru apmērā. Tas ir liels sasniegums Latvijai un pierāda mūsu radošo industriju spēku.

Uzņēmuma GIGI bloks produkts ir lielizmēra celtniecības klucīši, kas atdzīvina iztēli un iedvesmo bērnus radīt un veidot pašiem savus stāstus, izgudrojumus, celtnes un dzīvniekus. Tie ir ērti savienojami, viegli un droši, veidoti no videi draudzīga un izturīga kartona. Žūrijas viedoklis par GIGI bloks: “Komanda izmanto radošo procesu, lai radītu ko neordināru no ikdienā izmantojamiem materiāliem. Viņi ir pārliecinājuši žūriju par savu potenciālu ar labu produktu un ievērojamu dizainu. Radošums ir klātesošs gan pašā uzņēmumā, gan tiek ienests arī GIGI bloks lietotāju dzīvē.”

GIGI bloks uzņēmuma vadītāja Ilona Viļuma: “Šis konkurss ir viens no vērtīgākajiem ceļiem, kas ieved uzņēmumu starptautiskajā arēnā. Iedomājieties – satikt, prezentēt biznesu un saņemt ieteikumus no ietekmīgākākajiem biznesmeņiem un uzņēmumu pārstāvjiem  – tādiem kā Kauffman, Lego, IKEA group, Entrepreneur Magazine. Ātra rekacija, spēja krtiski vērtēt atgriezenisko saiti, ieviešot tūlītējas izmaiņas GIGI bloks produkta prezentācijā, iespējams deva to pēdējo soli, lai mēs iekļūtu konkursa TOP 3.”

Jauno uzņēmēju centra pārstāve Līva Brēmere: “Man bija tas gods vērot GIGI bloks panākumus “Creative Business Cup” konkursā un just viņiem līdzi klātienē. Tas ir liels sasniegums Latvijai un pierāda mūsu spējas radošo industriju jomā. GIGI bloks ceļš ir tikai pašā sākumā un nākotne šim uzņēmumam solās būt ļoti veiksmīga. Latvija viennozīmīgi var!”

Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļas vadītājas p.i. Zanda Tamuļone: “Mums ir milzīgs prieks, ka Latvijas radošas uzņēmējdarbības potenciāls ir novērtēts starptautiskajā vidē. Kultūras ministrija jau otro gadu sadarbībā ar partneriem nodrošina nacionālo radošo uzņēmēju atlasi šim ievērojamajam konkursam un ceram arī nākamgad atbalstīt jaunos un spējīgos Latvijas radošo industriju censoņus.”

Uzņēmums GIGI bloks tika izvēlēts pārstāvēt Latviju “Creative Business Cup” konkursā, balstoties uz nacionālās atlases procesu un rezultātiem. Konkurss tapis sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Plašāka informācija par konkursu: http://www.creativebusinesscup.com

Valsts prezidenta uzruna valsts svētkos latviešiem ārpus Latvijas

Godātie tautieši tuvās un tālās zemēs!

Latvija – tie esam mēs! Katrs no savas bērnības un skolas, no savām atmiņām, sapņiem un emocijām, katrs ar savu īpašo piederības sajūtu mūsu Latvijai – skaistākajai zemei pasaulē.

Lai arī cik tālu dzīves ceļi mūs vestu no Latvijas, ik gadu nozīmīgākajos datumos, it sevišķi 18. novembrī, mēs savās domās kaut uz mirkli esam Latvijā.

Kas noticis mūsu Dzimtenē pa šo gadu? Kā dzīvo mūsu mīļie, draugi un laikabiedri? Kas notiek mūsu pilsētā, novadā, pagastā? ŠĪs ir pirmās domas, kas ikvienam nāk prātā, domājot par valsti, kurā ir sācies mūsu dzīves ceļš.

Šis gads ir bijis notikumiem pārbagāts gan starptautiski, gan iekšpolitiski. Pasaule ir mainījusies, tai līdzi maināmies arī mēs. Drošība ir kļuvusi par vienu no galvenajām prioritātēm Eiropā un jo īpaši Baltijas reģionā. Lai gan Latvijas ekonomiskās izaugsmes prognozes un rādītāji joprojām ir pozitīvi, attiecību samezglojumi starp rietumiem un Krieviju ietekmē arī mūsu uzņēmējus. Tādēļ mums jābūt tālredzīgiem un gudriem, jāprot atrast un piesaistīt alternatīvas gan enerģetikas sektorā, gan jaunu noieta tirgu meklējumos, bet mūsu jaunievēlētajiem politiķiem ir jāspēj domāt cilvēku vajadzību un vērtību kategorijās. Ja to nedarīsim un ja vēlme pēc cilvēka cienīgas dzīves dzimtenē paliks tikai nodomu līmenī, aizbraukušo skaits turpinās pieaugt un par atgriešanos domās arvien mazāk.

Latvijas stiprums un nākotne ir mūsu prātos, darbos un rokās, mēs to nododam saviem bērniem un bērnu bērniem. Ko par Latviju domāsim un stāstīsim, to domās arī viņi; kā Latviju mīlēsim, tā to darīs arī nākamās paaudzes.

Šajā svētku priekšvakarā novēlu, lai mums vēl vairāk pašapziņas, gribas un apņēmības, ceļot Latviju un ticot tās izaugsmei gan pārmaiņ, gan pārbaudījumu laikos.

Mūsu spēkos ir darīt Latviju stipru un mūžīgu!

Dievs, svētī Latviju!

Andris Bērziņš
Latvijas valsts prezidents