Valsts prezidents aicina tautiešus ārzemēs aktīvi pārstāvēt Latvijas drošības un ekonomiskās intereses

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 11. aprīlī Rīgas pilī tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem.

Sarunas laikā Valsts prezidents uzklausīja abu organizāciju viedokli par tautiešiem aktuālajiem jautājumiem, apsprieda diasporas politikas nākotni un atbalstu latviešu valodas un kultūras tradīciju uzturēšanai ārpus Latvijas.

Raimonds Vējonis aicināja ārzemju tautiešu organizācijas aktīvi pārstāvēt Latvijas drošības un ekonomiskās intereses pasaulē, kas ir jo īpaši svarīgi strauji mainīgajā starptautiskajā situācijā.

Norādot uz ārzemēs dzīvojošo tautiešu pieredzes un zināšanu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā attīstībā, Valsts prezidents arī aicināja aktivizēt Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju foruma darbību. “Ir nepieciešams veicināt savstarpējos uzņēmēju kontaktus, kā arī informēt potenciālos ārvalstu investorus, ka Latvija ir droša un perspektīva valsts viņu ieguldījumiem,” teica Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents arī mudināja iesaistīties Latvijas simtgades svinību organizēšanā. “Latvijas simtgades svētki vieno latviešus visā pasaulē. Ir svarīgi saglabāt un attīstīt latviešu skolas ārzemēs, lai visu paaudžu tautieši varētu uzturēt saikni ar dzimto valodu un Latvijas kultūru,” teica Valsts prezidents.

Valsts prezidenta kanceleja

www.RezervesDALAS24.lv

Diasporas izglītības attīstība ir viena no Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm

Izglītības un zinātnes ministrijai, Ārlietu ministrijai un valdībai kopumā diasporas jautājumi ir ļoti svarīgi, un es esmu gatavs atbalstīt ikvienu nozīmīgu iniciatīvu diasporas izglītības attīstībai,” šodien, tiekoties ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Eiropas latviešu apvienības (ELA) vadību, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Viena no svarīgākajām IZM iniciatīvām šobrīd ir jautājums par iespējām kārtot latviešu valodas centralizēto eksāmenu attālināti, lai diasporā dzīvojošie jaunieši varētu iegūt latviešu valodas prasmes līmeņa novērtējumu, kas ir viens no nosacījumiem, pretendējot uz valsts budžeta vietām Latvijas augstskolās. Šodien sarunā tika apspriests arī jautājums par latviešu valodas kā svešvalodas mācību standarta izstrādi, par valodas prasmes līmeņu aprakstiem bērniem, vasaras nometņu organizēšanu gan Latvijā, gan mītnes zemēs, kā arī skolēnu un studentu apmaiņas programmām. Ir ļoti svarīgi, lai, vecākiem mainot dzīves un darba vietu, bērni var turpināt veiksmīgi apgūt latviešu valodu un kultūru atbilstošā līmenī, kas nodrošinātu viņiem iespējas atgriezties Latvijā un pilnvērtīgi turpināt izglītību. Tāpat ir svarīgi piedāvāt atbilstošu mācību saturu tiem, kuri diasporā vēlas tikai uzturēt latvisko identitāti un iepazīt kultūru.

Sadarbojoties PBLA, ELA, IZM, Latviešu valodas aģentūrai, Valsts izglītības satura centram un diasporas skolotājiem pašlaik tiek izstrādāts diasporas izglītības attīstības koncepcijas projekts. Kā uzver PBLA, mērķim ir jābūt stabilam nākotnes finansējumam diasporas izglītībai, kam pamatā jābalstās uz sistemātisku, ilgtspējīgu, latvisku izglītību diasporā, veidojot spēcīgu saikni ar Latviju. Līdztekus koncepcijai ir jāizstrādā arī rīcības plāns, kurā tiktu aptverti visdažādākie darbības aspekti un konkrētu diasporas kopienu vajadzības.

IZM nodrošina latviešu valodas kā svešvalodas apguves pilnveidi e-mācību vidē, regulāri uzlabojot un izstrādājot mācību materiālus e-vidē, kā arī realizējot tieši šim mērķim paredzēto jauno politikas iniciatīvu, kas trīs gadu laikā paredz izstrādāt tālmācības rīku, mācību saturu, attīstīt mācību vidi un aprobēt izstrādātos materiālus. Diasporas atbalsta un reemigrācijas veicināšanas pasākumi ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā, Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.—2020. gadam un Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam.

Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 26 valstīs vairāk nekā 100 neformālās izglītības mācību iestādēs, kas tiek sauktas par nedēļas nogales skolām. Plašāka informācija, kā arī diasporai izstrādātie elektroniskie mācību un metodiskie līdzekļi visiem par brīvu ir pieejami Latviešu valodas aģentūras mājaslapā.

Elizabeta Lāce’s album Mōaigā a celebration of the Liv culture

Harpist, songwriter, and vocalist Elizabeta Lāce released her first solo album in 2016. Entitled Mōaigā (or Zemesmala in Latvian, or Landside), the album is a collection of experimental instrumental works, performed entirely on the harp. Lāce, who has performed with groups such as Sus Dungo and Dzelzs vilks, has always been a major creative force in Latvian music, and this album has her branching out in yet another direction.

The album title – Mōaigā – is from the Liv language, and Lāce intended the album to be a celebration of the Liv culture, especially considering that there are very few Liv left. Lāce herself has been studying Liv culture and history, and these studies provided the inspiration for this album.

The atmospheric nature of the album becomes clear with the opening sounds of the song ‘Smiltis’, with the sound of the rustling wind then giving way to a slow procession of notes, evoking a late night or early morning stroll on a beach devoid of any other people. The song ends as quietly as it begins, and seems to almost drift away into the sea.

The song ‘Vētra’ (or Storm) is actually not as tempestuous as the title might indicate, though the deliberate progression of notes on the harp, gradually building to a crescendo, indicates a perhaps more emotional storm, which then slowly tapers off and recedes.

The serene and sacred atmosphere of a walk through a cemetery is presented in ‘Kapsēta’, perhaps the quietest work on this album of hushed songs. Elements of the Latvian folksong ‘Ej, saulīte, drīz pie dieva’ can be heard, and Lāce intertwines the melody with her own vision of a somber search for a particular headstone.

The most ominous work is ‘Ugunskoks’, which is dedicated to the Jews that died at the Salaspils concentration camp during World War II. Its low rumblings, indicating a sense of dread and fear, gradually build in emotional tension, making for unnerving and disturbing listening.

Though the album is purely instrumental (managing to get not just music, but all kinds of sounds from a harp), the booklet with the CD does include some poetry and stories (in Liv, Latvian and English), perhaps as a guide for better understanding of the musical works. Oddly, the booklet makes no mention of those that worked on the album (such as sound engineer Gundars Rullis or Alis P – with whom Lāce played on his album Ciparu pasaule). The album booklet also contains photographs taken by Lāce in locations where Livs live.

The improvisational and ambient style gives the album an overall dreamy feel, though one does wish at times that there had been a few more active, energetic sections to balance the calm and serene ones, though it is clearly intentional that the album moves at such a slow pace, perhaps as a balance against the frenetic modern world.

Elizabeta Lāce, at once creative and slightly eccentric (she once staged a performance while sitting in a rowboat full of water and slowly submerging herself) has made an album that showcases her creativity, but may be difficult to understand for some listeners. Some may hear a captivating sonic journey through nature, while others may just hear someone absentmindedly plucking at a harp for almost an hour. As it is indeed experimental harp music, absent of clear melodies, it does require a bit of imagination to enjoy and appreciate. The songs do tend to blend into one another, which is perhaps the idea, as it is meant to evoke a stroll by the sea, through the woods, and other depictions of natural phenomena. Elizabeta Lāce, on her album Mōaigā, utilizes her extensive musical and creative talents to present many unexpected and unusual aspects of the harp in her unique vision of nature.

Elizabeta Lace - Zemesmala 001

 

Elizabeta Lāce

Mōaigā
2016

Track listing:

      1. Smiltis
      2. Vētra
      3. Dieva suņu ēnas
      4. Vējš
      5. Nakts
      6. Cilvēki
      7. Langa
      8. Diena
      9. Ugunskoks
      10. Kapsēta
      11. Saulriets
      12. Laiks

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area who lives in Rīga, Latvia. When not working in the information technology field, he sings in the Latvian Academy of Culture mixed choir Sõla, does occasional translation work, and has been known to sing and play guitar at the Folkklubs Ala Pagrabs in Old Rīga. Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.