Dagamba creates unique fusion of Eastern and western sounds

Dagamba is a Latvian instrumental ensemble that merges classical and modern melodies, eastern and western sounds, as well as other disparate elements to create a unique fusion of music. Their sound, which includes cellos, piano, Persian instruments and drums can be at once steeped in classical traditions and then bursting with modern, popular sounds.

After their first efforts at combining popular songs with classical melodies on 2015’s Recycled (their second album after their debut – 2012’s New Life), the group has returned with their own interpretation of Baroque composer Vivaldi and perhaps his most famous composition – the series of concertos known as ‘The Four Seasons’. The resulting album – 2016’s Seasons – which also includes a few additional compositions – provides a new and fresh perspective on one of classical music’s greatest treasures.

Dagamba, founded in 2011, bring together cellists Valters Pūce and Antons Trocjuks, pianist Dainis Tenis, percussionist Hamidreza Rahbaralam (performing traditional instruments such as the daf, setar, and tambur), as well as a more recent addition – drummer Arturs Jermaks.

Though it is more a reimagining of Vivaldi’s work (created by Pūce and Tenis), rather than simply a new arrangement, it is still at once recognisable, containing Vivaldi’s familiar melodies in a new presentation. The foundation remains the cello and piano, however, the drums and traditional instruments give both an energetic flair and an exotic flavour to the music, particularly in “Summer Storm”, where an energetic, almost tense performance then leads to “Autumn”, displaying the full melancholic richness of the cello.

Credit goes to Dagamba for making this nearly 300 year old work as vital and lively as it was when it was first composed, and, were it not clear already, shows why Vivaldi’s Four Seasons is one of the most of the most popular compositions in history. The group provide a fine balance in their version of the work, ensuring that the music is still held in high reverence while still adding new elements and perspectives.

Beyond their version of Vivaldi’s opus, Seasons contains a few additional tracks in a similar fusion style. The song “Freddie”, which, as its title might indicate, contains elements of Queen, which are then merged with melodies by J. S. Bach. The track also features Latvian vocal ensemble Latvian Voices providing a haunting vocalise.

The group also prove adept at writing and performing entirely new material, as with the song “Escape”. Valters Pūce provided the music, and the song features guest vocalist (and lyricist) Aminata Savadogo, who has already made a name for herself in the Latvian music world with her memorable performance at Eurovision in 2015. On “Escape”, Aminata provides a similarly powerful vocal display.

Though the album is full of dynamic rock elements, it concludes with the subdued and tender “Postlude / Lascia Demons”, with original music by Pūce and Tenis synthesized with the music of Handel. After the turbulence of the previous tracks on the album, this provides a gentle and calming close, again modernising Baroque elements.

Dagamba once again show that music that is centuries old can be seamlessly integrated and fused with modern elements, making it both familiar and fresh. They continue these efforts on Seasons, with effective results. Providing a new take on the music of Vivaldi and other artists, Dagamba have created a compelling new interpretation of a timeless work, revealing and expressing elements which are just as relevant in today’s music world as they were centuries ago.

For further information, please visit the Dagamba website.

Seasons

Dagamba
2016

Track listing:

      1. Prelude
      2. Spring
      3. Summer Storm
      4. Autumn
      5. Winter
      6. Freddie
      7. Escape
      8. Intoxicated
      9. Postlude / Lascia Demons

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area who lives in Rīga, Latvia. When not working in the information technology field, he sings in the Latvian Academy of Culture mixed choir Sõla, does occasional translation work, and has been known to sing and play guitar at the Folkklubs Ala Pagrabs in Old Rīga. Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Stambulas pipariņi kļūst rosīgāki

No 1. oktobra latviešu nedēļas nogales skola Stambulā „Pipariņi” jau otro gadu pulcē savus skolniekus uz aktīvu un latvisku darbošanos. No šī gada skolas darbība ir paplašinājusies un nodarbības tiek organizētas trīs vecumu grupās: mazulīšu spēļu grupa, pirmskolas un skolas vecuma grupa.

Skolas darbība notiek 2 reizes mēnesī – svētdienu rītos. Katra skolas diena iesākas ar par tradīciju kļuvušo rīta apli ar skolas zvaniņa ieskandināšanu un himnas „Visi mazi pipariņi” dziedāšanu. Pēc tam pirmskolas un skolas vecuma grupiņas uz maiņām apmeklē mūzikas un ritmikas nodarbību „Sadziedāsimies un izkustēsimies!” un valodas pilnveidošanas nodarbību. Skolas dienas noslēgumā bērni kopā piedalās radošajā nodarbībā, kurā top gan individuāli, gan kopīgi mākslas darbi.

Šogad skola „Pipariņi” īpaši lepojas par uzaicinājumu uzstāties Latvijas Republikas vēstniecības Turcijā organizētajā svinīgajā pieņemšanā par godu Latvijas valsts proklamēšanas gadadienai. Pasākumam par godu skolēni sagatavoja muzikālu iestudējumu „Dzimšanas diena Latvijai!”, kuras laikā dāvināja Latvijai dažādas dāvanas.

Kopumā skolu regulāri apmeklē četrpadsmit bērni 2 – 7 gadu vecumā, no kuriem lielākā daļa ir zēni, kuri dod priekšroku aktīvām latviešu tautas rotaļām, piemēram „Ādamam bij’ septiņ’ dēli” vai „Gulēja saulīte ābeļu dārzā”. Tām līdzās skolēni regulāri arī lasa grāmatas latviešu valodā, raksta diktātus, zīmē, līmē, pagaršo, tādejādi apgūstot valodu un latvisko kultūru caur visām četrām maņām.

Jau otro gadu skolas darbību arī līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un Zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”.

Ar vienu šāvienu trīs zaķi: Atvērto durvju diena Adelaides latviešu skolā

“Esmu pateicīga visiem, kas kopā ar mani metās šajā izaicinājumā un šodien atbrauca uz Adelaides latviešu skolu. Atvērto durvju diena mūsu skolā līdz šim ir nebijis pasākums. Uzsākot jaunu pasākumu, vienmēr ir liels risks par to, vai tas būs veiksmīgs. Es ceru, ka izejot no šīm telpām, jūs būsit ieguvuši kaut ko jaunu, un būsit priecīgi un gandarīti.”

Tā es biju iedomājusies uzrunāt Atvērto durvju dienas dalībniekus. Vai nu vainīgs bija lielais melnrakstu blāķis manā somā, vai nebēdnīgais vējš, kas 4.novembra rītā bija diezgan brāzmains, lapiņa pazuda svarīgākajā brīdī. Tomēr teksts, kas galvā bija briedis ilgi, tika pateikts vēl īsāk. Garas runas nav vajadzīgas, vai ne?

Atvērto durvju dienas ietvaros tika plānoti divi pasākumi, bet tie izvērtās par trim. Ģimenes varēja apmeklēt skolu, izstaigāt telpas un piedalīties mācību stundās. Patiesībā, tas jau nav nekas īpašs, jo skolas brīvprātīgie darbinieki ir pretimnākoši, un katrs jaunpienācējs tiek sagaidīts kā īpašs viesis. Bērni, kas ir ienākuši un piedalījušies stundā, bieži vien nākamajos gados arī piebiedrojas skolas pulkam, jo te visi ir gaidīti.”Mūsu skola ir jūsu skola” – tāds ir skolas sauklis. Otrkārt, tika rīkots profesionālās pilnveides seminārs Austrālijas spēļu grupu koordinatoriem. Uz pirmo prezentāciju bija aicināti arī vecāki un vecvecāki. Kad skolā beidzās mācības, arī skolas skolotāji pievienojās , bet sākšu visu pēc kārtas.

Pēc uzrunas viesi devās ekskursijā pa skolu. Par skolas telpām un dzīvi tajā stāstīja ALS skolas pārzine Iveta Leitase. No 9:30-11:00 spēļu grupu koordinatori Amanda Hirst-Whyte (Melburna) un Līva Ulmane (Pērta), grāmatiņu autore un ciemiņš no Pertas Līga Gēmute, ieinteresētie vecāki Didzis un Anna, vecmāmiņa Rudīte un Māra, un pat viešņa un bērnudārza vadītāja Maira no Latvijas apmeklēja Atklāto stundu, kuru rūpīgi bija sagatavojušas Adelaides skolas spēļu grupas vadītāja Dace Freija un skolotāja Mārīte Rumpe. Īpaši tika domāts par to, kā dažādos veidos parādīt pēc iespējas vairāk, ko var darīt un izmantot, veidojot spēļu grupas nodarbības. Parādījām gan dažādas mūsdienu tehnoloģiju iespējas, gan pieeju radoši tulkot bērniem pazīstamās angļu grāmatas latviešu valodā. Dziedājām dziesmas, redzējām jautras rotaļas un pārģērbšanos, jo tuvojas Mārtiņi un ķekatās iešanas laiks. Bērni krāsoja gailīšus un līmēja spalviņas, fonā skanēja Mārtiņu dziesmas. Tomēr galvenais visā bija tas, ka visur skanēja latviešu valoda – gan skolotāju paskaidrojumos, gan mazo bērnu atbildēs, gan pieaugušo fona sarunās. Gaisotne bija pacilājoša un radoša. Arī saulīte sāka spožāk spīdēt un sildīt, un vējš sāka nomierināties.

Kafijas smarža jau sāka kutināt degunu. Par to gādāja Adelaides Latviešu biedrības saimnieces Ināra Kalniņa un Ilze Radziņa. Sākumā likās, ka ar visiem iegādātajiem našķiem būs gana, taču Mārīte Rumpe bija sagatavojusi vēl īpašus pārsteigumus – ābolu plātsmaizi, dateļkūku un pīrāgus. Un taisnība vien viņai bija – kārtīga latvieša galdam ir jālūzt no ēdiena daudzuma, tikai tad pasākumu var uzskatīt par izdevušos.

Pēc pārtraukuma pārstāvji no spēļu grupām iepazīstināja klātesošos ar savu spēļu grupu darbu – cik daudz bērnu, kurās dienās grupas darbojas, kādi ir izaicinājumi. Arī pārējie semināra dalībnieki pastāstīja par sevi un par to, kas viņus motivēja atnākt uz šejieni. Mazliet atlicinājām laiku arī tam, lai pārrunātu šodien nodarbībā redzēto. Nolēmām, ka ir par maz dziesmiņu labam spēļu grupas nodarbības noslēgumam. Visi to radoši sāka risināt un sarunāja, ka jāapmainās jau esošajām dziesmām.

Turpinājumā sekoja prezentācija par dažādiem materiāliem un resursiem, kur vecāki vai skolotāji var meklēt informāciju, lai apmācītu jaunāko latviešu paaudzi. Tad sekoja īss pārskats par to, kādas latviešu organizācijas pasaulē var atbalstīt un atbalsta latviešu diasporas spēļu grupas un skolas.

Latviešu skolā atskanēja zvans, un tas lika saprast, ka tūlīt pusdienas būs klāt. Pusdienās bija visgardākā un vissātīgākā sēņu zupa, ko līdz šim biju ēdusi. Tādu tikai Ināra prot te uzvārīt. Pusdienlaikā jau esošajiem dalībniekiem, piebiedrojās papildspēki – skolotāji no latviešu skolas Irēne, Aija un Dāvids, kas gribēja tikties ar grāmatu autori Līgu Gēmuti. Viņas grāmatiņas pirmo reizi tika izdotas deviņdesmitajos gados, taču dažādu apstākļu dēļ, viņas darbošanās bija apsīkusi. Pirms vairākiem gadiem es biju ķērusies pie dažu Adelaides latviešu skolas plauktu pārkārtošanas un atradu viņas darbus. Šie darbi mani uzrunāja uzreiz, un tad, kad radās iespēja, sazinājāmies ar autori. Varēja redzēt, ar kādu interesi skolotāji un vecāki skatījās viņas vieglo, ar atskaņām un humoru bagāto materiālu. Autorei vēl ir mazliet jāpiestrādā, lai grāmatiņu komplektu pabeigtu, bet skolas jaunāko klašu skolotāji bija gatavi strādāt ar jau esošo materiālu kaut tūlīt. Ir cerība, ka visas labās domas par šī materiāla izveidi līdz galam un nonākšanu diaporas skolās, realizēsies.

Pozitīvu emociju pārņemti, beidzām semināra oficiālo daļu. Atlika laiks arī izpētīt milzīgo grāmatu galdu, uz kura bija gan Latviešu valodas aģentūras jaunākie izdevumi (varbūt pat ne jaunākie, bet līdz Austrālijai viss nonāk ļoti lēni), gan arī grāmatas no dažādām citām izdevniecībām, kuras reti ieraugām savos skolu plauktos. Nezinu kāpēc, bet, kad pērkam grāmatas, vienmēr vairāk domājam par skolas vecuma bērniem, mazliet aizmirstot par to, ka mazuļu apmācība ir vissvarīgākā. Tā nu sanāk, ka noderīgas rokasgrāmatas un dziesmu grāmatas priekš spēļu grupu vadītājiem savos sūtījumos ieliekam reti.

Personīgs paldies arī Dacei Freijai, kura ciemiņiem paspēja vēl parādīt nedaudz no skaistās Adelaides, un Valdai Burleigh par sarūpētajām pārsteiguma vakariņām.

Par to, ka pārrunas par plāniem, idejām un citām lietām vēl turpinājās visu nākamo dienu, es šeit vairs nerakstīšu. Galvenais ir tas, ka ieguvām jaunus draugus un daudz izsmējāmies. Iveta, paldies Tev par ciemiņu sagaidīšanu, pavadīšanu lidostā un par naktsmājām! Lai mums viss izdodas!

Izglītojošo pasākumu līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”

Ļena Rumpe

LAAJ Skolu nozares vadītāja

 

Lena Rumpe ir LAAJ Skolu nozares vadītāja