Pētījums: vairums aizbraukušo iedzīvotāju saglabā saikni ar Latviju

Pēdējos piecpadsmit gados no Latvijas emigrējušie iedzīvotāji tuvākajā laikā neplāno atgriezties, tomēr viņi nekādā gadījumā nav zuduši Latvijai. Šī ir viena no galvenajām atziņām, kas šodien izskanēja Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas prezentācijā.

Aptaujas dati atklāj, ka tuvāko 5 gadu laikā plāno atgriezties 16% ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo, un vēl 14% plāno atgriezties vecumdienās. Taču noteiktu apstākļu kopums, piemēram, darba iespējas un adekvāts atalgojums, turpmāko gadu laikā varētu pamudināt atgriezties vēl 40% respondentu. Biežāk par atgriešanos ir domājuši latvieši, jaunieši līdz 30 gadu vecumam un vīrieši. Lai gan 30% aizbraukušo atzīst, ka vairs vispār neplāno atgriezties Latvijā, aptauja arī parāda noturīgu saikni starp ilglaicīgajiem emigrantiem un Latviju. Piemēram, 62% jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, 67% regulāri seko līdzi Latvijas ziņām, 71% vismaz reizi nedēļā sazinās ar tuviniekiem Latvijā, 63% aptaujāto savā mītnes zemē atzīmē Jāņus, bet 62% – klausās latviešu mūziku.

Aptauja, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm, tika veikta LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieciskā projekta „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros. Projekta zinātniskā vadītāja Dr. Inta Mieriņa uzsver, ka aptaujas rezultāti atsedz gan skarbo patiesību par Latvijas emigrantu plāniem, gan arī izgaismo vēl neizmantotās iespējas. „Iegūtie dati liecina, ka, saglabājot saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespējas un veiksmīga emigrantu bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā,” norāda Mieriņa.

Pētnieki ar aptaujas datiem jau ir paguvuši iepazīstināt Ārlietu ministriju. Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts atzinīgi vērtē pētījumā iegūto informāciju: „Esmu ļoti pateicīgs pētniekiem par veikto darbu. Domāju, ka tas ir lieliski, ka ar šo pētījumu tieši iepazīstina Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienā. Pētījumā piedalījušies mūsu tautieši no 118 valstīm, kas apliecina, ka Latvijas diaspora ir visur pasaulē. Šis pētījums un līdz šim vēl nebijušie dati būs noderīgs instruments diasporas politikas veidotājiem, palīdzot pieņemt kvalitatīvus lēmumus, sadarbojoties ar diasporu un īstenojot atbalsta pasākumus, arī veicinot atgriešanos Latvijā.”

LU FSI pētniecisko projektu finansiāli ir atbalstījis Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā tika iesaistīti Latvijas sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projektu organizatoriski atbalsta LR Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas. Informatīvo atbalstu sniedz arī Draugiem.lv, lielākie Latvijas Interneta portāli (Delfi, Inbox, TvNet), diasporas mediji, kā arī daudzi aktīvi un ieinteresēti tautieši ārzemēs.

Aptauja par dziesmu un deju svētkiem latviešiem ārvalstīs

Latvija jau ir uzsākusi gatavošanos uz tās neatkarības simtgades svinībām 2018.gadā, kad nozīmīgo svētku gaisotnē notiks nākamie Dziesmu un deju svētki.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs  – Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs Latvijā, veic aptauju par dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanu latviešiem ārvalstīs.

Aptaujas mērķis ir noskaidrot latviešu ārvalstīs līdzdalības iespējas Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā Latvijā un ārvalstīs. Aptaujas rezultāti ļaus saprast, cik liela ir latviešu māksliniecisko grupu un to vadītāju iesaiste Dziesmu un deju svētku tradīcijā Latvijā kopumā un kāds varētu būt efektīvākais metodiskais atbalsts šīm mākslinieciskajām grupām, lai veicinātu aktīvāku līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijā Latvijā.

Lai mēs varētu noskaidrot Jūsu vēlmes un samērot tās ar mūsu iespējām tās atbalstīt, lūgums aizpildīt aptaujas anketu.

Jau iepriekš pateicamies par veltīto laiku kopīgo mērķu sasniegšanā!

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome tiekas ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili

14. janvārī Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) izpilddirektore Anta Spunde un Eiropas diasporas izglītības koordinators Māris Pūlis tikās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu diasporas izglītības aktuālākos jautājumus. Ministre tika iepazīstināta ar diasporas audzēkņu sasniegumiem, diasporas skolotāju aptaujas rezultātiem un iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanā.

PBLA IP pārstāvji ministrei nodeva pateicību no diasporas izglītības organizācijām par 2014. gadā no valsts budžeta saņemto finansiālo atbalstu diasporas skolu darbības un izglītojošo pasākumu nodrošināšanai, uzsverot nepieciešamību 2015. gadā finansējumu saglabāt un palielināt proporcionāli skolēnu skaita pieaugumam ārvalstīs. Tāpat tika uzsvērta līdzšinējā veiksmīgā sadarbība ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) diasporas izglītības vajadzību nodrošināšanā.

Turpmākajā sarunā tika apspriesta nepieciešamība definēt valsts nostāju saistībā ar diasporas izglītības turpmākās attīstības jautājumiem, iekļaujot to Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajās izglītības pamatnostādnēs nākamajiem gadiem, tika uzsvērta vajadzība veidot tālmācības programmu, kas būtu piemērota skolēniem (un atbalstoša skolotājiem) gan latviešu nedēļas nogales skolās, gan atsevišķiem indivīdiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu, kultūru, vēsturi un literatūru jebkurā kontinentā.

Līdzšinējā apkopotā informācija liecina, ka Latvijā ir vairāk kā 70 mācību iestādes, kas piedāvā tālmācības pakalpojumus. Diemžēl diasporas skolēnu mācību mērķiem neviena no tām nav piemērojama bez ievērojamu izmaiņu veikšanas, jo šīs programmas piedāvā Latvijas izglītības sistēmai atbilstošus materiālus un bieži – pilnu Latvijas izglītības programmu.

Pēc aptuveniem datiem, 2014./2015. mācību gada sākumā diasporas latviešu nedēļas nogales skolās ārpus Latvijas zināšanas apgūst ap 3 000 bērnu un jauniešu, tie ir tikai 10 % no kopējā ārzemēs reģistrēto bērnu skaita. Šie dati liecina, ka dažādu apstākļu dēļ ne visas ārpus Latvijas dzīvojošās ģimenes apmierina latviešu nedēļas nogales skolu piedāvājums ārzemēs.

Sarunas noslēgumā abas puses vienojās par turpmāku regulāru sadarbību diasporas izglītības jautājumu risināšanā.

Foto (no kreisās): Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) izpilddirektore Anta Spunde, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un Eiropas diasporas izglītības koordinators Māris Pūlis

Informāciju sagatavoja Anta Spunde, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes izpilddirektore; tālrunis 6728 2980; e-pasts: anta.spunde@pbla.lv