Latvian opera singer Egils Siliņš’ new CD titled “Latvian Songs”

Egils Kaljo | 

Latvian bass baritone Egils Siliņš, perhaps the best known Latvian opera singer internationally, has graced stages all over the world, including the New York Metropolitan Opera, the Royal Opera House in London, La Scala in Milan, and many others. His career has spanned multiple decades, and has won many awards for his performances. With engagements all over the world, he rarely has time to return to his native Latvia, but he still manages to perform for Latvian audiences when he can.

Though Siliņš’ repertoire includes operas from all over the world, he continues to sing works by Latvian composers, raising awareness of these works. One such event was his solo concert at the Jūrmala Dzintari Hall on October 31, 2015, where he performed vocal works by Latvian composers, accompanied by pianist Māris Skuja. The concert was recorded, and is now available on CD with the simple, laconic title Latvian Songs. The CD was released by the Latvian Music Information Centre’s record label Skani as part of their Centennial Series, in anticipation of the 100th anniversary of the Latvian nation in 1918.

And what better way to celebrate Latvia’s centennial with some of the greatest Latvian solo songs? The collection gathers many beloved songs from the 20th century (particularly from the early 20th century, from the time of Latvia’s first independence), and is an excellent and valuable gift to Latvia.

Siliņš’ versatility makes him an ideal choice to interpret these songs. The songs, obviously quite different than the Wagnerian works that Siliņš routinely performs, require a much gentler, personal touch. Particularly the works of Latvian composer Emīls Dārziņš, himself a particularly fragile, tragic persona. As many Latvian composers of the early 20th century, Dārziņš’ works are romantic, sentimental, and, appropriately for a Latvian composer, melancholic. Songs like “Teici to stundu, to brīdi” and “Aizver actiņas un smaidi” which remain not just cornerstones of the Latvian solo repertoire, but also beloved favorites, allow Siliņš to exhibit a more tender side, with Skuja’s accompaniment allowing for a particular intimacy. Dārziņš was also multi-faceted, such as in the atypical dramatic work “Spāniešu romance” (lyrics by Vilis Plūdonis, based on a work by Pushkin), where Siliņš commands: ‘Parādies!’ (Appear!) to the beautiful Spanish maiden.

Perhaps the most significant figure in 20th century Latvian classical music is Jāzeps Vītols, and this collection also includes many of his works. Though Vītols also had his share of romantic songs, such as “Pie tava augstā, baltā loga”, his songs also entered the realms of the fantastic, such as “Biķeris miroņu salā”, a mystical poem by poet Jānis Poruks about a goblet that gathers uneasy spirits on the island of the dead. Siliņš’ performance accentuates the mysterious and tragic in this work, engrossing the listener in this dark tale.

Though the bulk of the collection is early 20th century works, the CD also includes works by diaspora Latvian composers, for example, Bruno Skulte, who lived in exile in New York. As with many exiled Latvians, the loss of Latvia was tragic and heartbreaking, and this is reflected in Skulte’s work “Sapņu zeme” (lyrics by Kārlis Zāle). This wistful song – an ode to a lost dreamland – again reflects a more personal touch by Siliņš, particularly in the closing moments, where Siliņš sings “Tu tālā Dievzemīt, Tu mana Latvija” (Only you, dearest land, so far away, Only you, my Latvia). Also on the collection is “Miestiņš” by Canadian Latvian Tālivaldis Ķeniņš, an idyllic, slightly humorous and somewhat nostalgic work about a picturesque small village. Māris Skuja’s piano plays a particularly active role here, perhaps indicating the bustling activity, as Siliņš describes the inhabitants (such as the butcher, who is always talking).

The album also includes songs by composers Jānis Kaniņš, Emilis Melngailis, Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš, and Arvīds Žilinskis. There are notes on Siliņš and Skuja in Latvian and English, and all of the song lyrics are provided (with English translations).

Latvian Songs captures not just one of the most significant, but easily one of the best concerts in Latvia in recent years. Egils Siliņš reaffirms his place as one of the premiere vocalists not just in Latvia, but worldwide, and, as is shown by this performance, he is also a premiere interpreter of these Latvian vocal masterworks. Celebrating one hundred years of Latvian vocal works, as performed by Egils Siliņš, Latvian Songs is truly one of the greatest gifts Latvia could receive.

For further information, please visit the Skani record label website.

 egils-silins-latvian-songs-001

Egils Siliņš

Latvian Songs
LMIC, SKANI 045, 2016

Track listing:

    Emīls Dārziņš

    1. Teici to stundu, to brīdi
    2. Kad būs as’ras izraudātas
    3. Vēl tu rozes plūc
    4. Aizver actiņas un smaidi
    5. Sāpju spites
    6. Mana laime
    7. Kā zagšus
    8. Spāniešu romance

Jānis Kalniņš

      1. Par katru stundu

Emilis Melngailis

      1. Zeltītas lapas

Alfrēds Kalniņš

      1. Rudeņa zieds
      2. Brīnos es…

Jāzeps Vītols

      1. Pie tava, augstā, baltā loga
      2. Baltā bērza šupolītē
      3. Biķeris miroņu salā
      4. Kokļu skaņas
      5. Orhidejas sapnis
      6. Aizver actiņas un smaidi
      7. Man prātā stāv vēl klusā nakts
      8. Klausies, spulgacīt!

Jānis Mediņš

      1. Aka
      2. Glāsts

Tālivaldis Ķeniņš

      1. Miestiņš

Bruno Skulte

      1. Sapņu zeme

Arvīds Žilinskis

      1. Aktiera mūžs

       

      Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Iveta Vējone pārrunā latviešu diasporas skolu attīstību Amerikā

Dace Mažeika | 

21.septembrī Latvijas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā Iveta Vējones kundze, kas uzņēmusies latviešu diasporas skolu patroneses pienākumus, tikās ar abu Ņujorkas latviešu draudzes skolu – Jonkeru un Ņūdžersijas skolu pārzinēm, skolotājiem un vecākiem, kā arī Garezera vasaras vidusskolas direktori Sandru Kronīti-Sīpolu. Tikšanos organizēja Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes pārstāve ASV Dace Mažeika. Patronese pateicās klātesošajiem, novēlot, lai arī turpmāk latviešu skolu bērniem būtu līdzšinējā vienotas un lielas latviskās ģimenes sajūta, ko ar ilggadējo un grūto, taču no sirds veikto darbu latviskuma saglabāšanā ārpus Latvijas veic skolotāji un vecāki.

Skolas I.Vējoni iepazīstināja ar savu darbību, pastāstot par pēdējos gados ciešāk izveidojušos sadarbību ar Latvijas institūcijām, kas atbildīgas par sadarbību ar diasporu. Pretēji agrāko gadu tendencei skolēnu skaitam samazināties, pēdējos gados šīs skolas apmeklējošo bērnu skaits neatlaidīgi pieaug. Ar gandarījumu tika atzīmēts, ka papildus skolās pierastajam mācību darbam Latvijas valsts atbalsts pēdējos gados nodrošina iespēju diasporas bērniem iepazīties ar Latvijā aktuālām teātra izrādēm un citām kultūras norisēm. Skolu pārstāvji pastāstīja arī par audzēkņu vecāku lielo lomu bērnu latviskuma audzināšanā. Palielinoties jaukto laulību skaitam, arvien vairāk jāpiestrādā pie ģimenē latviski nerunājošu bērnu iekļaušanās latviskajā sabiedrībā. Katra no skolām atradusi savu pieeju šā jautājuma risināšanai.

Izglītības darbinieki informēja patronesi par valodas līmeņu pārbaudījumu ieviešanu ASV latviešu skolās; tas ir viens no soļiem virzībā uz katra atsevišķa skolēna prasmju novērtējumu, turpmāk mācību procesā izvēloties personiskāku pieeju un individuālākus mācību materiālus. Joprojām vērojams šādu mācību materiālu trūkums, it sevišķi pietrūkst mūsdienīgu un diasporas vajadzībām atbilstošu literatūras un vēstures materiālu. Tika izteiktas bažas, ka Latviešu valodas aģentūras piedāvātais tālmācības rīks Classflow latviešu valodas apguvei neatbildīs lielākās valodas apguvēju daļas vajadzībām diasporā.

Latviešu diasporas skolas pasaulē apmeklē ap 2000 skolēnu un to skaits pieaug. ASV jau vairāk nekā 60 gadus darbojas viens no aktīvākajiem un daudzskaitlīgākajiem diasporas skolu tīkliem.

3×3 Falls Creek viesosies Janta un Ilmārs Meži – iepazīsimies!

Daina Grosa | 

Nākošgad no Latvijas 3×3 Falls Creek, Austrālijā viesosies daudzpusīgie Janta un Ilmārs Meži. Iepazīsimies mazliet ar viņiem. Lai gan Mežiem ir kupla ģimene, uz 3×3 viņi tomēr dosies vieni paši.

Kāda jūsu pamatnodarbošanās, kādi vaļasprieki?

Janta ir botāniķe Latvijas Dabas muzejā, kur strādā ar izstāžu ierīkošanu, gan arī Latvijas augu kolekcijas papildināšanu. Savukārt Ilmārs strādā Starptautiskajā Migrācijas organizācijā, palīdzot imigrantiem brīvprātīgi atgriezties atpakaļ dzimtenē, ja tiem nav tiesību dzīvot Latvijā. Vaļasprieku mums ir daudz, no kuriem kopīgie ir saistīti ar latviešu tradicionālo kultūru un dabu. Mums ļoti patīk visiem izbraukt dabā – vai nu sēņot un ogot, vai ar laivām pa kādu nelielu upi, vai apceļot skaistas vietas.

Mums visiem liels pārsteigums bija uzzināt, ka jums ir viena no Latvijas “dižģimenēm” – ģimenē aug seši bērni! Kādos vecumos viņi ir?

Mums ir seši bērni: vecākā meita Ingrīda (24) jau strādā par zobārsta palīdzi, Silvija (21) mācās pēdējo gadu Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Nākamā ir Lauma (16), kura mācās Rīgas Āgenskalna ģimnāzijā un interesējas par “mangām” un mitoloģiju, bet Jānis Viesturs (13) mācās Rīgas Doma kora skolā, ir īsts kora puika, kaut, protams, labprātāk spēlētu futbolu vai kādu datorspēli. Bet abi maziņie – Kalvis Ievalts (4) un Marta Austra (1) vēl dzīvojas pa māju un izstaro prieku un enerģiju.

Lūdzu pastāstiet par savu folkloras dzīvi. Janta – tu dziedi grupā “Saucējas”, un Ilmār, tu esi dziedātājs, kā arī mūzikas instrumentu kolekcionārs. Cik katrs dziedat, cik mūzicējat?

Esam dziedājuši jau no skolas gadiem – Janta ilgu laiku dziedāja “Saviešos”, bet tagad jau 5 gadus dzied Latvijas Kultūras akadēmijas grupā “Saucējas”, kas vāc un restaurē senākās tradicionālās dziesmas bez apdares, tieši tā, kā tās ir skanējušas agrāk, un kā tās vēl vecākie ļaudis atceras. Ilmārs agrāk ir dziedājis folkloras draugu kopā “Skandinieki”, bet tagad labprāt dzied un muzicē draugu un ģimenes pasākumos. Mums abiem ir īpaša interese vākt un atdzīvināt sen aizmirstās latviešu dziesmas – kopā esam izbraukājuši daudzus Latvijas lauku nostūrus meklējot cilvēkus, kuri vēl atceras seno laiku dziedāšanu. Dziesmu meklēšanā esam bijuši arī vairākos Sibīrijas latviešu ciemos, kur pierakstītās dziesmas dziedam un dodam tām jaunu dzīvi mūsdienās. Ilmārs pēdējā laikā ir aizrāvies arī ar mūzikas instrumentiem – īpaši ermoņiku kolekcionēšanu un spēlēšanu, bet spēlē arī cītaru, kas ir sens latviešu stīgu instruments, līdzīgs koklei.

Ilmār, Tavs darbs ir saistīts ar demogrāfijas un migrācijas pētniecību. Lūdzu pastāsti, kā radās interese darboties šinī laukā..
Jau skolas gados sāku interesēties par iedzīvotāju ģeogrāfiju – atceros sevi kā puiku, aptuveni 12-14 gadu vecumā, izrakstot no grāmatām Latvijas pilsētas un pagastus ar to iedzīvotāju skaitu un arī vācot pamatinformāciju par visām pasaules valstīm. Interese padziļinājās studējot Latvijas universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, un vēlāk Rietumu Mičigānas universtitātē (ASV). Jau 18 gadus vadu Starptautiskās Migrācijas organizācijas nelielo biroju Rīgā, bet sabiedriskā kārtā esmu uzņēmies demogrāfijas politikas uzlabošanas mudinātāja pienākumus. Neatlaidīgi runājot ar žurnālistiem un politiķiem ir izdevies mazliet mainīt sabiedrisko domu, ka arī Latvijā ir nepieciešams lielāks atbalsts tām ģimenēm, kuras audzina vairākus bērnus, un svarīgi ir novērst nabadzību, kas daudzām ģimenēm rodās tāpēc, ka viņi vēlās vairākus bērnus. Vairākos gados ir izdevies rast dzirdīgas ausis arī politiķu un ierēdņu starpā, un pakāpeniski arī Latvijā tiek uzlabota demogrāfijas politika.

Vai esat piedalījušies 3×3 arī Latvijā? Un citur pasaulē?

Esam piedalījušies vairākos Latvijas 3×3 pasākumos kā lektori un praktisko nodarbību vadītāji, visspilgtākā atmiņā bija Alsungas nometne, kur varēja iedraudzēties ar dzīvespriecīgajām Suitu sievām. Esam arī bijuši 3×3 Garezerā vairākas reizes un senāk arī Katskiļos.

Janta, vai tev rokdarbi ir visu mūžu bijuši mīļi – vai no mātes, vecās mātes mācījies šīs mākas?

Protams, ka ar rokdarbiem nodarbojās gan mammiņa, gan vecmammiņa, toreiz jau tā bija ikdienas nepieciešamība – jo rocība daudziem neļāva neko daudz nopirkt, tāpēc rokdarbi bija labs risinājums. Jau 15 gadu vecumā sāku mācīties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur mācījos tekstila nodaļā. Mans diplomdarbs bija pašas gatavots tautastērps, un arī joprojām turpinu tos darināt – visai ģimenei un ārpus tās. Nesen pie manis sāka pulcēties sievietes, kam interesē savs tautas tērps un es varu palīdzēt – kam piegriezni izgriezt, kam uzsākt adījumu, kam iemācīt aust ar celiem, kam brunčus sašūt.

Kur dzīvojat Latvijā – vai pilsētas centrā, vai laukos?
Dzīvojam Rīgas laukos – jeb vienā no zaļākajām Rīgas nomalēm – Mārupē, ko precīzāk būtu saukt par Bieriņiem, bet šo veco nosaukumu daudzi neatpazīst. Tas ir plašākais Rīgas privātmāju apūves rajons, kur pie katras mājas ir lielāks vai mazāks dārzs. Mums ir liela māja, kura būvēta 1898.gadā, ko pamazām cenšamies atjaunot. Arī mums ir liels dārzs ar daudzām ābelēm, ķiršiem, plūmēm, ir arī izdevies ieaudzēt Latvijas vīnogas, persikus un aprikozes, kas visi nes saldus augļus. Blakus tek Mārupīte, no kuras mūsu dīķī iepeld līdakas, un pēdējā gadā pie mums ir apmeties dzīvot arī bebrs. Līdz Vecrīgai mums ir 50 minūšu gājiens, ko reizēm arī cenšamies veikt kājām vai riteņiem. Agrāk dzīvojām vienkāršos pilsētas centra dzīvokļos, tad ik katru brīvu dienu rāvāmies ārā uz laukiem, bet kopš pašiem ir māja ar dārzu, tad laprāt laiku pavadam tur.

Vai bērni jums arī interesējas par folkloru – rokdarbiem, dziedāšanu, latvisko dzīves ziņu?

Ar bērniem nav tik viegli – jo viņiem jāļauj iziet arī caur vecāku noliegšanas stadijai – nevaram lielīties, ka visi bērni ir aktīvi dziedātāji, muzicētāji vai tautas tērpu darinātāji. Bet lietas notiekas pamazām – vecākā meita pamazām ir sajutusi vajadzību gatavot linu kreklus, arī jostiņas. Savukārt Silvija ir aktīva dejotāja tautiskajos dančos – būtu tikai puišu tur vairāk:-) Domājam, ka ar laiku visi bērni sajutīs nepieciešamību darboties arī kādā latviešu tradīciju jomā.

Vai būsit Austrālijā pirmo reizi? Kas jums Austrālijā visvairāk interesē?

Austrālijā abi būsim pirmo reizi. Vistuvāk Austrālijai līdz šim esam ceļojuši uz Sibīrijas latviešu ciemiem un arī Indijā. Austrālijā ceram iepazīt gan dabu, gan cilvēkus un viņu kultūru – gan eiropejiešu, gan vietējo aborigēnu. Priecāsimies, ja izdosies uz kādu brīdi ienirt siltā jūras līcī pavērot krāsainās zivtiņas, kā arī ceram ieraudzīt kādu ķenguru bariņu. Visbeidzot ir arī maza cerība no Austrālijas vecākās paaudzes latviešiem dzirdēt kādu mums nepazīstamu dziesmu. Mūsu labākās teicējas Ķērstas Albužes (dz.Bubēris) brālis dzīvojot kaut kur Austrālijā – varbūt izdotos satikt arī viņu un parunāt par “veciem laikiem”.

Kas jums mīļākā nodarbe karstā vasaras dienā? Garajos ziemas vakaros?
Kā jau ziemeļniekiem mūsu ideālais vasaras siltuma komforts ir no 20-25 C, bet ja karstums pārsniedz 30 grādus, tad meklējam ēnu un ūdeni. Ziemā, kad ir tumšs un auksts – tad Ilmārs strādā ar arhīva datiem vācot latviešu uzvārdu sarakstu un to izplatību, bet Janta veic rokdarbus. Labā ziemas dienā, gan mēģinam ar bērniem slidot un slēpot, veidot sniegavīru.

Paldies par interviju! Tiksimies 3×3 janvārī!

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.