Special commission to study changes to Latvia’s citizenship law

A special subcommission will be created to work out differences among three sets of proposed amendments to Latvia’s citizenship law, including changes that could lead to allowing dual citizenship in certain circumstances.

The Saeima’s Law Commission decided March 23 to form the subcommission to study the proposed amendments as well as other issues related to the Citizenship Law, according to the parliamentary press office.

“To codify all these initiatives and to take into account suggestions from experts and the public, we have decided to form a subcommission to prepare a bill,” Ilma Čepāne, chair of the Law Commission, said in a press release.

Since January, the Saeima has received bills from the National Association (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) and from the Unity (Vienotība) bloc, as well as an initiative from President Valdis Zatlers.

Čepāne, a member of the Unity (Vienotība) bloc, herself is a co-sponsor of one of the proposed amendments.

Under Latvian law, dual citizenship no longer is allowed. From 1991 to July 1995, exile Latvians and their descendants were able to register as Latvian citizens without giving up the citizenship of their home country. Since then, pressure to reconsider restrictions in the law has increased both from exile Latvians who missed the 1995 deadline and from politicians interested in helping thousands of post-independence emigrants maintain ties with their homeland.

All three sets of amendments seek to allow dual citizenship for wartime exiles and their descendants, as well as to former Latvian citizens who have become citizens of European Union, European Free Trade Association and NATO defense alliance member states.

However, the proposals differ in several ways. While all three would allow dual citizenship for persons who left Latvia between the start of the Soviet occupation of Latvia in June 1940 and Latvia’s declaration of independence from the U.S.S.R. in May 1990, only Unity’s proposal has language that specifically mentions World War II exiles (trimdinieki), creating a specific paragraph in the law identifying them.

All three proposals address Latvians now living abroad, especially in Europe. While the United States and Canada are not mentioned by name, they would fall under the proposals’ desire to extend dual citizenship to Latvians in NATO member states. Only the National Alliance proposal specifically addresses Australia and Brazil—countries with significant ethnic Latvian populations. The president’s amendments and Unity’s bill could include Australia and Brazil under provisions recognizing dual citizenship through bilateral agreements.

Only Unity’s and the president’s proposals include language allowing dual citizenship for persons who become citizens of another country through marriage. Only the National Association and the president’s proposals mention granting dual citizenship rights to children adopted by Latvian parents.

The president’s initiative also includes language to make it easier for children born of non-citizens in Latvia to become citizens.

The Law Commission will ask the Saeima to set a deadline in September for recommendations to be submitted for the legislation’s second reading. Each fraction in the Saeima will be asked to appoint two representatives to the subcommission, according to the parliament’s press office.

Zatlers is expected to meet at the beginning of April with a group of ethnic Latvian youth in the United States interested in the dual citizenship issue. The president will be attending the annual conference of the Joint Baltic American National Committee in Washington, D.C.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

University of Latvia geography student seeks survey responses from U.S.

A graduate student from Latvia is seeking Latvians in America interested in helping her with research on ethnic identity.

Elīna Ivanova, who is studying for a master’s degree in geography at the University of Latvia, is looking into how Latvians form and maintain their national identity.

The research, she told Latvians Online in an e-mail, is tied to geography because she is examining the migration process. Ivanova is looking at aspects such as the distribution of Latvian communities and how both the host country and the homeland affect the development and maintenance of identity.

Ivanova has set up an online survey and is asking Latvians in the United States to complete it by April 20. She wants responses from both recent immigrants and from the exile community—even from those individuals who are in the second or third generations and might no longer speak Latvian.

The survey is available in Latvian and in English.

Survey about Latvian identity

A student at the University of Latvia is using an online survey to research ethnic identity among Latvians in the United States.

Andris Straumanis is a special correspondent for and a co-founder of Latvians Online. From 2000–2012 he was editor of the website.

ASV skolotājiem ražīga konference Sanfrancisko

Description of image

San Francisco skolotāju konferences dalībnieku kopbilde.

Sanfrancisko no 4. līdz 6. martam notika Amerikas Latviešu Apvienības Izglītības nozares rīkotā Skolotāju konference, kur piedalījās skolotāji no deviņām ASV pamatskolām.

Uz ASV rietumkrastu bija atbraukuši skolotāji no Vašingtonas, Ņudžersijas, Mančesteras, Klīvlandes, Kalamazū, Čikāgas, Stariņu bērnudārza, Mineapoles un Sietlas, kā arī saujiņa skolotāju no vietējās Sanfrancisko skolas, kas pārzines Katrīnas Smith viesmīlīgajā vadībā, izkārtoja saimnieciskās vajadzības viesu uzņemšanai.

ALAs Izglītības nozarei darbības gadā, neskaitot “Sveika, Latvija” ceļojumus, skolotāju konference ir lielākais financiālais ieguldījums, jo ALA sedz no katras skolas viena skolotāja ceļa izdevumus. Kopējā virziena veidošanai ir ļoti vērtīgi sadabūt vienā pulciņā pārstāvi no katras skolas, un ir vēl labāk, kad ir divas, kā piemēram no Vašingtonas skolas, kur skola maksāja par otras skolotājas lidbiļeti, vai no Nudžersijas, kur otrai izdevumus sedza Ņudžersijas novads, (un trešā brauca pa savām iekrātajām jūdzēm!) jo tad atgriežoties mītņu pilsētā, konferencē iesāktais dialogs turpinās skolas apmērā. Šogad klātesošo dalībnieku skaitā bija patīkami saskaitīt, ka arvien lielāks skolotāju un lektoru skaits ir Latvijā dzimuši un līdz ar to pienes bagātāku valodas pūru mūsu skolu līmenim, kā arī atjaunotu diskusiju par valodas veidošanu un mīkstinātā “r” rakstību!

Egils Zālītis no Mančesteras skolas ievadīja siltu noskaņojumu visai nogalei ar pirmo lekciju: ietilpīgo pārskatu par latviešu lauku sētu, kā latviskās dzīves ziņas centru un sirdi. Plašo pārskatu par ēkām un darbiem papildināja ar bagātīgu fotogrāfiju klāstu, kuŗu pamīšus tēva stāstījumam, rādīja vienpadsmitgadīgais tehniskais asistents, dēls Krišjānis.

Kristīne Motivāne, jaunā latviešu valodas pasniedzēja Vašingtonas universitātes baltiešu studiju programmā vispirms iepazīstināja klausītājus ar universitātes programmu, un tad sniedza izsmeļošu pārskatu par valodas mācību teorijām un metodiku. Klausītājiem Kristīne tad uzdeva valodas mācības vingrinājumus, kas dažkārt izveidojās nesagaidīti uzjautrinoši un smieklīgi, un deva jaunas idejas, ko katram konferences dalībniekam izmēgināt savā klasē.

Ginta Kārkliņa, jau trešo gadu direktrise Čikāgas Stariņa bērnudārzā, mums deva spraigu sniegumu par svētku svinēšanu Stariņu skolā. Fotogrāfijas padarīja stāstījumu dzīvu, bet sagatavotie palīgmateriāli un padoms deva katrai skolotājai iespēju pārnest Stariņu svinības arī uz savu skolu.

Pēcpusdienas pēdējais posms, neformālā paneļdiskusijas veidā, bija veltīts jautājumam, ar kuŗu katra skola regulāri sastopas: kā motivēt bērnu interesi attīstīt valodu un mācīties latviešu skolā! Savus vērtējumus par efektīgiem projektiem sniedza Līga Sūrīte, kas aprakstīja Vašingtonas draudzes skolas lasīšanas projektus; Linda Zālīte, kas stāstīja kā Ņudžersijas skola pielāgo skolas dienas kārtību, lai veicinātu disciplīna jautājumu risināšanu, un mācītāja Gundega Puidza aprakstīja Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolas dažādos projektus, to starpā, kā pielāgota pazīstamā “Monopoly” spēle, lai ilustrētu apustuļa Pāvila dzīves gaitas.

ALA pateicas Sanfrancisko latviešu biedrībai par sestdienas vakara programmu – Losandželosas vīra kora koncertu, kas uzsita enerģijas vilni visiem klausītājiem, un patīkamā gaisotnē iesaistīja arī konferences dalībniekus dziesmu vakarā, kas turpinājās pēc oficiālās programmas beigām. Atvērtā gaisotne laikam arī mudināja skolotāju neformālās sarunas, kas turpinājās vēl vakara vēlajās stundās.

Svētdienas rīts bija veltīts pārrunām: ko ALA var dot skolotājiem un ko skolotāji var dot ALAi. ALAs Izglītības nozare noteikti šoreiz ieguva ļoti daudz, jo reti, kad tik daudz skolotājas brīvprātīgi piesakas uzņemties vēl papildus darbiņus: jauno materiālu koriģēšanā, tālmacību programmas veidošanā, esošo mācību mērķu papildināšanas projekta veidošanai. Esmu bezgala gandarīta par labo sadarbību un vēlēšanos kopīgiem spēkiem piestrādāt pie vērtīgu un vajadzīgu projektu attīstīšanas.

Arī atsaucāmies uz lūgumiem, ko prasīja atsevišķas skolas, piemēram Bostonas skolas aicinājumu izveidot epasta sakaru tīklu, kas apvienos visas skolas, kas vēlas piedalīties, sadalītu pa klasēm un priekšmetiem, lai skolotāji varētu savstarpēji izmainīties ar idejām. Pārrunājām visbiežāk dzirdēto lūgumu pēc jaunas mācībvielas, lai klases audzinātājai būtu iespēja labāk piemērot mācību stundas klases dažādajiem bērnu valodas līmeņiem. Konkrēti, mums tagad ir grupiņa skolotāju, kas izskatīs un koriģēs valodu jaunizveidotām darba lapām, ko katra skola veido savām vajadzībām, bet arī nodod tālāk citu skolu lietošanai. Pirms jaunās darba lapas, kuŗām visumā viela interesanti un glīti pasniegta, bet ne vienmēr ir gramatiski pareizā valodā, tiks ievietotas ALAs Izglītības mājas lapā, tās nodosim valodas noslīpēšanai.

ALAs Izglītības nozare jau agros piecdesmitajos gados sastādīja mācību mērķus katrai pamatskolas klasei, un daudzas skolas interesantā kārtā, vēl vadās pēc šiem oriģinālajiem sarakstiem. Toties, lai tie būtu pielietojamāki, atkal pārrunājām prasību tos paplašināt, kā arī pierakstīt mācībvielu, ko iesaka lietot katrai klasei. Aicinu visas skolas atsaukties uz šo kopējo projektu, kuŗa iedzīvināšanu ceram veikt pa vasaras mēnešiem, sanākot uz pārrunām nometnes laikā Katskiļos un Garezerā: lūdzu atsūtiet man savus ieteikumus par mācībvielu, kā arī konkrētiem projektiem, kas labi pielietojami katras klases līmenim. Arī, papildus, bet tikpat svarīgi, kādus mērķus uzstādat un kādu vielu pielietojat bērniem klasē, kam ir vājš valodas līmenis?

Bija iecerēts konferencē pasniegt sakopotos rezultātus rudenī izsūtītai pamatskolu aptaujai, bet atbildes no skolām, ar dažiem izņēmumiem, ienāca loti gausā tempā, vai arī nemaz, un tā pagaisa iespēja ar konkrētu faktu sakopojumu likt priekšā konstatētās vajadzības. Toties, kaut vēl ļoti ceru no visām skolām saņemt atbildes, lai varam veidot labāku pārskatu par mūsu demografisko stāvokli, mums nepietrūka vielas, ko pārrunāt. Un šogad itsevišķi, vielas un jautājumu risināšanai pārrunas veidojās ar pozitīvu noskaņojumu, un pie darāmiem darbiņiem pieteicās talkā brīvprātīgi un ļoti spējīgas un pozitīvi noskaņotas personas.