A Latvian school class dating back to the late 1960s in Australia. Photo courtesy of an anonymous Latvian Australian.

Survey: What do you think of your Latvian schooling?

Did you go to Latvian school, happy to meet up with friends, eat pīrāgi and smalkmaizītes and dance the polka together? Or did you go under pressure because you wanted to play sports with your local school friends? Do you think attending school was of any benefit to you later in life? Here is your chance to express your views – anonymously – about the Latvian school system as it was set up when you attended.

A survey has been created by Daina Gross as part of a study of the attitudes of previous generations to their Latvian schooling that will be presented at a conference titled “Latvia Outside Latvia: Culture, History, Emigration and National Identity” organized by the World Federation of Free Latvians (PBLA) which will take place in Riga this October.

The purpose of the survey is to get feedback from Latvians worldwide on their time spent at Latvian school on Saturdays or Sundays back in the 1950s through to the 1990s. Insights into the views of the previous generations will provide valuable information on how to move forward and provide a better quality “Latvian” education to those hundreds of Latvian children who currently live outside Latvia and attend Latvian schools on weekends.

The survey is meant for those Latvians who lived outside Latvia during the trimda years and attended extra-curricular Latvian Saturday/Sunday school. Those who were born and raised outside Latvia, and now live in Latvia are welcome to complete the survey as well.

Survey participants are also encouraged to follow up with an interview at a later date – via email – if they feel they would like to share their views further on a particular aspect of their Latvian schooling.

Click here to complete the survey.

Thank you to all survey participants in advance – your views are valuable to the next generation of Latvians!

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a migration researcher at the University of Latvia, PhD from the University of Sussex, formerly a member of the board of the World Federation of Free Latvians, author and translator/ editor/ proofreader from Latvian into English of an eclectic mix of publications of different genres.

Īrijas skolotājas Bradfordas skolotāju konferencē, kopā ar viesiem no Latvijas, Latviešu valodas aģentūras darbiniecēm un PBLA pārstāvi, Antu Spundi. Foto: baltic-ireland.ie

Aizritējis diasporas skolotāju seminārs Anglijā

Aizvadītajās brīvdienās, 10. un 11. maijā, kaimiņsalā, Bradfordas pilsētā notika Anglijas un Īrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņu skolotāju seminārs, ko sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) organizēja Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā (LNPL).

Semināra mērķis bija ne tikai informēt skolotājus par diasporas skolu atbalsta sistēmu, iepazīstināt ar aktualitātēm latviešu valodas apmācības metodikā, jaunākajiem mācību materiāliem un elektroniskajiem resursiem, bet arī dot iespēju skolotājiem dalīties pieredzē, kā arī veicināt sadarbību starp diasporas skolām.

Semināra atklāšanā skolotājus uzrunāja Latvijas Republikas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis, LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis, LVA Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes (IP) priekšsēdes vietniece sadarbībā ar Latviju Anta Spunde.

A.Teikmanis solīja turpināt atbalstīt skolas, cik vien tas vēstniecībai ir iespējams, un atzīmēja, ka apstākļos, kad katru gadu Lielbritānijā rodas vismaz pāris jaunas latviešu nedēļas nogales skolas, arvien aktuālāks kļūst jautājums par Izglītības atašeja nodrošināšanu Britu salās. Vēstnieks atzīmēja, ka LVA atbalsts diasporas skoliņām ir jūtams un ļoti nozīmīgs, kā arī pauda gatavību vest sarunas par latviešu valodas apmācību britu skolās un aicināja nedēļas nogales skolas sniegt nepieciešamo informāciju par latviešu bērniem, kuri šajās skolās mācās.

Apsveikumus – simboliskus groziņus, kuros krāt seminārā gūtās idejas, dalībniekiem bija sagatavojuši arī mājnieki, Bradfordas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņas skolotāji un audzēkņi.

Pēc apsveikuma uzrunām LVA metodiķe Aija Otomere informēja semināra dalībniekus par Latvijas valsts atbalstu izglītībai diasporā 2014. gadā, kā arī skaidroja kritērijus līdzfinansējuma saņemšanai.

Šajā gadā valsts ir piešķīrusi sekojošu finansējumu latviešu nedēļas nogales skolām un izglītojošu pasākumu organizēšanai:

  • kopējais piešķirtais finansējums – 57638 € (ieskaitot administrēšanas izdevumus);
  • kopumā nedēļas nogales skolām – 32400 €, tostarp Eiropā 22680 € (70%), ārpus Eiropas 9720 € (30%);
  • kopumā izglītojošo pasākumu organizēšanai – 19207 €, tostarp Eiropā 5222 € (30%), ārpus Eiropas 13985 € (70%).

Otomere informēja, ka pasaulē šobrīd ir aptuveni 100 latviešu nedēļas nogales skolas 21 valstī, no kurām Eiropā darbojas 54. Viņa piezīmēja, ka šis skaits gan pastāvīgi mainās, tā kā dažkārt skolas pārtrauc savu darbību, kā arī rodas jaunas.

Ja pagājušajā gadā LVA atbalstu saņēma 36 diasporas nedēļas nogales skolas, tad šajā gadā, visticamāk, uz to pretendēs vairāk skolu. Jāpiezīmē, ka līdzīgā seminārā pagājušajā gadā Bradfordā piedalījās 43 skolotājas, bet šogad dalībnieku skaits bija 72 un pārstāvētas bija 23 skoliņas.

Otomere skaidroja arī finansējuma saņēmēju atlases kritērijus un saņemšanas nosacījumus, kurus gan vēl jāizvērtē un jāapstiprina komisijai, kuras sastāvā būs LVA, PBLA un ELA pārstāvji. Kritēriji cita starpā paredz, ka uz finansējumu varēs pretendēt skola, kura vismaz gadu jau ir darbojusies pēc mācību programmas, kuras apjoms ir vismaz 75 stundas gadā un daļa no programmas ir paredzēta tieši latviešu valodas apguvei (gramatikai, pareizrakstībai, pareizrunai utt.) Bērnu skaitam skolā jābūt ne mazāk kā 10, bet skolotāju – 2.

Turpinājumā semināra dalībnieki tika aicināti apvienoties vairākās grupās un katrai no šīm grupām uzbūvēt simbolisku “Valodas māju”, akcentējot būtiskāko, kas veido valodu. Katra grupa prezentēja galarezultātu, pamatojot un skaidrojot savu izvēli.

Pēc tam LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade aicināja skolotājas izveidot trīs darba grupas, kuru nākamais darba uzdevums bija dažādos veidos un aspektos, soli pa solim izanalizēt mācību programmu un noskaidrot, kas ir galvenais valodas apguvē. Katra no grupām dienas gaitā strādāja pēc kārtas ar visām trim lektorēm – Vinetu Vaivadi, Lieni Valdmani un Daci Dalbiņu.

Pēc pusdienām vārds tika dots skolotājām, lai varētu dalīties ar stāstiem par savām skoliņām un iezīmētu problēmas. Jāpiebilst, ka šajā reizē vairāk tika runāts tieši par pozitīvo pieredzi un mazāk par problēmām.

Nopietno šīs dienas programmas daļu noslēdza pārrunas par diasporas latviešu saliedēšanas pasākumiem un citām iniciatīvām Lielbritānijā un Īrijā. LNPL Izglītības nodaļas vadītājs Māris Pūlis iepazīstināja ar plāniem saistībā ar pasākumu bērniem – “Puķu bērns”, LBĪ priekšsēdētāja Inguna Grietiņa informēja par diasporas kolektīvu iespējām piedalīties XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2015.gada 6.- 12.jūlijā Rīgā, bet Eiropas Vasaras skolas (EVS) organizatore Dace Ali stāstīja par EVS 2014, kas notiks no 27.jūlija līdz 10.augustam Katvaru speciālajā internātskolā Latvijā.

Neformālo dienas daļu ievadīja Bradfordas teātra trupas iestudētā A.Brigaderes luga “Čaukstenes” – izrāde, kas ļāva skatītājiem izsmieties no sirds. Kā informēja mājnieki, šajā teātra trupā kopā darbojas Bradfordas skoliņas skolotājas un bērnu vecāki un to vada Gita Robalde.

Noslēgumā, kā arī bija predzēts semināra programmā, sekoja neformālās daļas turpinājums turpat Daugavas Vanagu nama bārā – sirsnīgas sarunas, joki, dziesmas un pat rotaļas.

Arī otrajā semināra dienā skolotājas ieguva gan informāciju, gan praktiskus un metodiskus padomus par jaunumiem un mācību materiāliem, kas pieejami un izmantojami LVA mājas lapā http://www.valoda.lv L.Valdmane un V.Vaivade skaidroja, kā strādāt ar didaktiskajām spēlēm, apgūstot alfabētu, vārdu pareizrakstību, izrunu, teikumu veidošanu, u.c., ko ļoti veiksmīgi var izmantot arī vecāki, darbojoties ar saviem bērniem mājās.

Anta Spunde klātesošos informēja par tālmācības projektu, kas sniegtu iespējas mācīties ārzemēs dzīvojošajiem skolēniem, kuru ģimenes plāno atgriezties Latvijā.

Turpinājumā skolotājas dalījās ne tikai ar stāstiem par skoliņu dzīvi, bet arī par gadījumiem, kad audzēkņi no visas sirds ir viņas aizkustinājuši un saviļņojuši, dodot atkal prieku un spēku darboties. Savukārt pozitīvas un spraigas diskusijas izraisīja M.Pūļa prezentācija, kurā iezīmējās diasporas skoliņu nākotnes vīzijas.

Katra skola dāvinājumā no LVA saņēma gan simbolisku zīmuļu komplektiņu, gan grāmatu, bet skolotājas – apliecību par profesionālās kvalifikācijas celšanas kursu apmeklējumu.

No Īrijas uz semināru šoreiz bija ieradušās skolotājas no 9 nedēļas nogales skoliņām un Dublinas mūzikas studijas/skolas “Mazais Letiņš” – Sintija Strode un Sarmīte Vorobjova no Limerikas, Teiksma Kuzņecova no Droghedas, Inga Zvirgzdiņa no Navanas, Inita Danne, Vineta Magone un Ira Fjodorova no Portlaoise, Inta Dreimane-Riekstiņa no Tullow, Liene Kravinska un Anda Eglīte no Galway, Vineta Makšus, Evita Makšus un Vita Ozola no Portadown, Santa Eglīte, Evita Zilgme, Inese Briļa, Ilze Barkus un Rasa Stonkus no Dublinas, Daina Škurova – Konstantinova un Inita Kļaviņa-Smirnova no Charleville.

Semināra dalībnieces atzina, ka šādas skolotāju tikšanās, kur iespējams gan dalīties pieredzē, gan iegūt zināšanas, dod sparu darboties un apziņu, ka šis darbs ir ļoti nozīmīgs un svarīgs.

Visi semināra dalībnieki sūta sirsnīgu paldies organizatoriem un arī Bradfordas Daugavas Vanagu nodaļai par telpām un gardajiem ēdieniem!

Raksts oriģināli publicēts Baltic Ireland portālā 12. maijā.

ALAs 63. Kongresa fokusā Baltijas drošības jautājums

Maija pirmajā nedēļas nogalē Filadelfijā, Pensilvānijas pavalstī, noslēdzās Amerikas latviešu apvienības 63. kongress, kurā piedalījās vairāk nekā 70 Amerikas latviešu organizāciju pārstāvji un atsevišķo biedru delegāti, kā arī viesi no Latvijas un Kanādas. Reaģējot uz Krievijas agresijas izpausmēm Ukrainas teritorijā un no tās izrietošās starptautiskās drošības situācijas pasliktināšanos, šogad ALAs kongresā dominēja Eiropas un Baltijas reģiona drošības tematika.

Amerikas latvieši aicina stiprināt Baltijas drošību

Amerikas latviešu apvienības kongress, kas ir augstākā lēmējinstitūcija Amerikas latviešu sabiedrībā, savā noslēguma sesijā 4. maija rītā apstiprināja 20 rezolūcijas, no kurām liela daļa fokusējās uz drošības situāciju Baltijas valstīs un to kaimiņu reģionā.Pirmkārt, Amerikas latviešu apvienība vienotībā ar Latviešu nacionālo apvienību Kanādā (LNAK) kategoriski nosodīja Krievijas agresiju un iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās un tās mēģinājumu mainīt pastāvošās robežas Eiropā. Otrkārt, ALA izteica atzinību ASV administrācijai un prezidentam Barakam Obamam par izrādīto nostāju Ukrainas jautājumā un pateicās ASV par Baltijas valstu drošības stiprināšanu, nosūtot karaspēka vienības un lidmašīnas uz Latviju, Lietuvu un Igauniju. Vienlaikus, reaģējot uz Krievijas agresijas izpausmēm, Kongresa delegāti aicināja Latvijas valdību lemt par Latvijas aizsardzības budžeta palielinājumu līdz 2% no IKP jau sākot ar nākamo gadu, nevis ar 2020. gadu, kā to paredz Latvijas valdības šī brīža solījumi NATO. Lai dotu pretsparu Krievijas agresijai un stiprinātu Baltijas valstu drošību, ALA Kongresa delegāti arī aicina ASV pastiprināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kā arī NATO nodrošināt pastāvīgu militāru klātbūtni Baltijas valstīs. Lai veicinātu Eiropas valstu neatkarību no Krievijas energoresursiem, kongresa delegāti aicināja ASV valdību atvieglot Amerikas energoresursu eksportu uz Eiropas Savienību.

Savā uzrunā ALA kongresa delegātiem, skaidrojot situācijas attīstību Ukrainā un tās mācībstundu Latvijai, Latvijas vēstnieks ANO Jānis Mažeiks uzsvēra, ka šajā situācijā, kad Krievija ir anektējusi Krimu, tādā veidā ignorējot savas starptautiskās saistības, latviešiem ir īpaši svarīgi turpināt skaidrot Baltijas valstu vēsturi starptautiskajai sabiedrībai. Jānis Mažeiks aicināja necelt paniku, bet atgādināja, ka Ukrainas drošības situācija ir arī Latvijas drošības jautājums. Tādēļ Latvijas vēstnieks ANO mudinājaAmerikas latviešus piedalīties pasākumos Ukrainas atbalstam, vērsties pie ASV administrācijas ar aicinājumu spert tālākus soļus NATO kolektīvās drošības telpas stiprināšanai Baltijas reģionā, kā arī veicināt Amerikas investīcijas Latvijā, kas savukārt stiprinātu ASV interesi par Latviju.

ALA atjauno Ārējās informācijas nozares darbu

Reaģējot uz Krievijas radītajiem draudiem starptautiskajai, tajā skaitā, Baltijas drošībai, Amerikas latviešu apvienības kongresa delegāti vienbalsīgi atbalstīja ierosinājumu paplašināt ALA valdes sastāvu, atjaunojot Ārējās informācijas nozares darbu. Ārējās informācijas nozares kompetencē būs pastiprināti strādāt pie komunikācijas ar ASV varas iestādēm un Amerikas sabiedrību ar mērķi nodrošināt ASV atbalstu un valdības garantijas Baltijas valstu drošībai. Nozares vadītāja amatā tika apstiprināts Apvienotās Baltiešu komitejas valdes loceklis, Vašingtonā dzīvojošais Markus Videnieks. ALAs Iekšējās informācijas nozari, kuras pārziņā ir ALAs ikmēneša Infogrammu izplatīšana, „Latvian Dimensions“ žurnāla izdošana, kā arī sociālo mediju kontu administrēšana, tāpat kā pēdējos divus gadus vadīs Taira Zoldnere. Saskaņā ar ALA kongresā notikušajām valdes vēlēšanām, ALAs valdes sastāvs šogad nav būtiski mainījies, ja neskaita Kaijas Petrovskas ievēlēšanu „Sadarbība ar Latviju“ nozares vadītāja vietnieka amatā. ALAs priekšsēdes pienākumus turpinās pildīt Anita Bataraga, savukārt vicepriekšsēža amatā uz vēl vienu termiņu pārvēlēts Andris Ramāns. Ar pilnu ALA valdes locekļu sastāvu iespējams iepazīties ALA mājas lapā: www.alausa.org.

Ministru prezidente aicina uz ciešāku sadarbību

Rūpēs par Latvijas drošības situāciju un ar mērķi veicināt Latvijas un ASV ekonomisko sadarbību, pagājušajā nedēļā ASV viesojās un ALA Kongresu apmeklēja arī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Latvijas ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Latvijas Ministru prezidente, kuras Amerikas apmeklējuma mērķis bija sarunās ar ASV augstākajām amatpersonām pārrunāt drošības situāciju Baltijā, kā arī veicināt Latvijas un ASV politisko dialogu un ekonomisko sadarbību, ALA Kongresa atklāšanā pateicās Amerikas latviešiem par ieguldīto darbu Latvijas drošības stiprināšanā un labklājības veicināšanā, kā arī latviešu valodas un kultūras uzturēšanā ārpus Latvijas. „Esmu pārliecināta, ka latviešu saikne ar dzimteni – Latviju nekad nepārtrūks. Mums visiem rūp Latvija, lai vai kur mēs atrastos,” savā uzrunā sacīja Ministru prezidente. Latvijas premjerministre uzsvēra, ka Latvijai ir īpaši svarīgi veicināt tautiešu politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt viņu saikni ar Latviju un latvisko identitāti, kā arī stiprināt esošo sadarbību. Kā spilgtu sadarbības piemēru premjerministre izcēla 2013.gada jūlijā notikušo Pasaules Latviešu Ekonomikas un inovāciju forumu – iniciatīvu, kas Rīgā pulcēja vairāk nekā 350 latviešu izcelsmes profesionāļu no 21 valsts, un pauda cerību, ka šāda uzņēmēju tīkla izveide kļūs par svarīgu instrumentu Latvijas attīstības veicināšanai. Premjerministre atgādināja, ka pērn stājās spēkā Pilsonības likuma grozījumi, kas pieļauj dubultpilsonību, un aicināja ikvienu latvieti izmantot dubultpilsonības sniegtās iespējas ietekmēt situāciju Latvijā, piedaloties Latvijas parlamentārajās vēlēšanās un referendumos.

Šogad starp Kongresa īpašajiem viesiem bija arī Latvijas Ārlietu Ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, kurš kongresa delegātus iepazīstināja ar Latvijas valdības rīcību sadarbības stiprināšanā ar latviešu diasporu, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kurš kongresa delegātusiepazīstināja ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas labiekārtošanas gaitu.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.