1. un 12. maijā Latvijas prezidentūras laikā Rīgā notiekošajā konferencē par diasporas un migrācijas jautājumiem Eiropas Savienībā starptautiska ekspertu grupa izvirzīja politikas rekomendācijas Eiropas institūcijām mobilitātes un diasporas jomā.

Ņemot vērā migrācijas jautājuma aktualitāti, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts un Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers iepazīstināja ar priekšlikumiem, kā izveidot labāk integrētu un funkcionējošu ES iekšējo darba tirgu, un veicināt risinājumus nozīmīgiem jautājumiem ES pilsoņu mobilitātes jomā.

Rekomendācijās rosināts nākamajā Eiropas pilsonības ziņojumā (European Citizenship Report 2016) iekļaut Eiropas pilsoņu mobilitātes tēmu un kādu no nākamajiem gadiem veltīt Eiropas pilsoņu mobilitātes tematikai.

Nosakot kādu no nākamajiem gadiem par Eiropas pilsoņu mobilitātes gadu, tā mērķis būs aktualizēt jautājumu par ES pilsoņu un viņu ģimeņu locekļu tiesībām brīvi pārvietoties, novērst juridiskos, sociālos un kultūras šķēršļus, kā arī stiprināt ES diasporas lomu ekonomiskajā izaugsmē.

Ņemot vērā, ka daudzās valstīs tiek pārspīlētas ES iekšējās mobilitātes negatīvās sekas, priekšlikumos rosināts mazināt negatīvos priekšstatus par ES pilsoņu brīvo pārvietošanos, uzsverot pozitīvos ieguvumus.

Rekomendāciju projektā ieteikts uzlabot ES migrācijas plūsmas statistikas datu kvalitāti un lietot vienotus standartus datu salīdzināšanai Eiropas valstīs. Tāpat būtu jāveicina statistikas pētījumu izstrāde tieši vietējā, pašvaldību līmenī.

Priekšlikumos arī norādīts, ka īpaši jāpievēršas arī migrantu un viņu ģimenes locekļu valodas prasmēm mītnes zemē un dzimtās valodas prasmēm atgriežoties dzimtenē. Īpaši būtiski tas ir bērnu veiksmīgai integrācijai gan mītnes zemes skolu sistēmā, gan savas izcelsmes valsts izglītības sistēmā atgriežoties. Eiropas skolu tīkla paplašināšana tiek piedāvāta kā viens no risinājumiem.

Eksperti rekomendē paātrināt jautājumu virzību saistībā ar prasmju un kvalifikācijas atzīšanu, padarot to arī saprotamāku ES pilsoņiem. Atzinīgi tika vērtēts EK nodoms līdz šī gada beigām izstrādāt konkrētus priekšlikumus mobilitātes uzlabošanā ES iekšienē (tā dēvētā Mobilitātes pakete).

Konferencē piedalījās valdības amatpersonas no ES dalībvalstīm un eksperti no starptautiskām institūcijām, tajā skaitā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, ES Tiesas tiesnesis Egils Levits, Eurostat ģenerāldirektors Valters Radermahers (Walter Radermacher), Eiropas Migrācijas politikas institūta direktore Elizabete Koleta (Elizabeth Collett) un citi eksperti, kā arī ES nevalstisko organizāciju un diasporas pārstāvji.

Konferenci organizēja Ārlietu ministrija sadarbībā ar asociāciju „Eiropieši pasaulē”(Europeans Throughout the World) un Eiropas Latviešu apvienību. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Ārpolitikas institūts, Eiropas Komisija, Frīdriha Eberta fonds (Friedrich-Ebert-Stiftung) un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā.

Trešie Latviešu kultūras svētki Īrijā, kas noslēdzās aizvadītajā nedēļas nogalē, bija apjomīgākais kultūras pasākums, ko Zaļajā Salā jebkad organizējuši latvieši. Piecu dienu laikā svētku ietvaros notika 16 dažādi pasākumi, kuros piedalījās gan pieaugušie, gan bērni un kas piesaistīja ne vien Īrijā un Eiropā dzīvojošo tautiešu, bet arī vietējo iedzīvotāju un tūristu uzmanību.

No salīdzinoši nelielas Latviešu kultūras dienas, kas pirmo reizi notika Dublinā pirms četriem gadiem, pasākums ir izaudzis par īstiem svētkiem ar vairāk kā 450 dalībniekiem no vairākām valstīm – Īrijas, Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Tiek lēsts, ka kopējais skatītāju skaits šogad bijis vairāki tūkstoši.

Simboliski, ka Trešie Latviešu kultūras svētki tika atklāti Dublinas domes vēsturiskajā zālē Wood Quay Venue, kuras interjerā ir iekļauts senā pilsētas mūra fragments, kas tiek datēts ar apmēram 1100.gadu. Savukārt noslēguma koncerts notika Dublinas vecpilsētā Temple Bar un tiek uzskatīts, ka šī pilsētas daļa ar seniem krogiem, veikaliņiem, mākslas galerijām, ielu muzikantiem, nacionālo mūziku un dejām reprezentē īru vēsturisko kultūru.

Pirmo reizi Latviešu Kultūras svētku ietvaros notika viesu kolektīvu koncerts, ko sniedza jauktais koris „Madona” un tautas deju kopa „Baloži” no Latvijas, latviešu animācijas filmu seansi – N.Skapāna filmas bērniem un S.Baumanes filma „Akmeņi manās kabatās” pieaugušajiem, Latvijas Nacionālā teātra izrāde „Mollija saka: jā”, lokālie pasākumi Karlovā un Dublinā, Eiropas Latviešu kultūras svētku kora kopmēģinājums, Jaunatnes forums, kurā piedalījās vairāki jaunieši, kas iepriekš latviešu pasākumos nebija iesaistījušies, svētku dievkalpojums, kā arī Latvijas Radio kora koncerts. Pirmo reizi krodziņā The Czech Inn tika noorganizēts Latviešu saieta nams, kur visā svētku laikā notika tematiski vakari – sadziedāšanās, danču vakars kopā ar trio „Šmite. Kārkle. Cinkus” no Latvijas un karaoke Kaspara Ābrama vadībā.

Svētku Lielkoncerta dalībnieku vidū bija ne vien viesi no Latvijas un citām valstīm, bet arī vietējie dziedošie un dejojošie pieaugušie un arī bērni gan no pašdarbības kolektīviem, gan latviešu nedēļas nogales skoliņām. Kopumā svētkos piedalījās 23 bērnu un pieaugušo kopas, kā arī izglītības iestādes.

Jaunums svētku koncertā bija Latviešu apvienotā kora Īrijā ( LAKĪ ) un Latviešu apvienotā bērnu kora Īrijā ( LABKĪ ) dalība.

Lielkoncerta laikā skatītājiem bija pieejams arī Īrijas latviešu amatnieku tirdziņš, grāmatu galds un tradicionālo latviešu ēdienu stends.

Visiem svētku dalībniekiem un apmeklētājiem bija līdz šim vēl nebijusi iespēja iegūt savus vai grupu portretus svētku atmosfērā. Šis bija aizsākums Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) iecerei par foto sērijas „Īrijas latviešu portreti” izveidošanu.

Trešo Latviešu Kultūras svētku rīcības komiteja uzsver, ka pasākuma organizēšanā tika ieguldīts liels darbs, bet tas nebūtu iespējams bez dalībniekiem, sponsoriem un atbalstītājiem. Milzīgu pateicību organizatori izsaka visiem dalībniekiem un viņu ģimenēm, sponsoriem un atbalstītājiem, īpaši Latviešu biedrībai Īrijā, Latvijas vēstniecībai Īrijā, Eiropas prezidentūras padomei, Temple Bar Company, Dublinas domei un The Czech Inn.

Visu dalībnieku un svētku apmeklētāju vārdā rīcības komitejas priekšsēdētāja Inguna Grietiņa saka milzīgu paldies par nesavtīgu darbu svētku organizēšanā visai savai komandai un viņu ģimenēm – Baibai Kalniņai (scenāriju sagatavošana un izrāžu organizēšana), Santai Siliņai (dizains, reklāmas, svētku logo u.c.), Jurim Ekstam ( pasākumu organizēšana pilsētu parkos, sadarbība ar Īrijas valsts institūcijām), Pēterim Kļaviņam (sadarbība ar Īrijas valsts institūcijām), Elīnai Dimantei (PR, mājas lapas izveidošana un uzturēšana, svētku foto, filmu seansu organizēšana), Didzim Vilcānam (Jauniešu foruma organizēšana), Uģim Daņiļēvičam (PR, deju kopu, brīvprātīgo un svētku gājiena koordinēšana), Marutai Kairei (amatnieku koordinēšana), Indrai Jākobsonei (dalībnieku ēdināšana, latviešu ēdienu stenda organizēšana), Dacei Skudrai ( viesu uzņemšana), Elitai Baltaiskalns ( Latvijas ražotāju produkcijas koordinēšana), Rasai Stonkus ( koru un mūzikas kopu koordinēšana) un Evitai Zilgmei (skoliņu koordinēšana).

Tā kā Latviešu kultūras svētki Īrijā jau kļuvuši par tradīciju, rīcības komiteja darbu turpinās un nākošie svētki tiek plānoti pēc diviem gadiem – 2017.gadā.

 

Šonedēļ Latvija atzīmē 25. gadadienu kopš tās neatkarības atjaunošanas. Pa šiem gadiem tā ir demonstrējusi ievērojamu progresu, reformējot savu pārvaldes sistēmu un tautsaimniecības iekārtu. Pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO ir veicinājusi Latvijas izaugsmi un stiprinājusi Latvijas drošību.

Atvērtās Latvijas robežas, iespējas izglītoties, vairāk pelnīt un veidot karjeru ārzemēs, kā arī nesenās krīzes radītās sekas ir novedušas pie tā, ka no Latvijas pēdējos gados emigrējuši vairāk nekā 200 000 Latvijas valstspiederīgo. Kopā ar jau agrākā periodā izceļojušajiem dažādās pasaules valstīs šobrīd dzīvo ap 370 000 Latvijas izcelsmes personu. Kā liecina Latvijas Universitātes pētnieku veikta aptauja ESF projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros, uz kuru atsaucās 14,068 respondenti 118 valstīs, katrs trešais Latvijas diasporai piederīgais (34%) veic regulārus naudas pārvedumus uz Latviju, tādā veidā apzināti vai neapzināti turpinot sniegt atbalstu Latvijas tautsaimniecībai. Aptauja liecina, ka 38% sniedz papildu finansiālo atbalstu saviem draugiem vai radiniekiem Latvijā īpašos gadījumos. Saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu naudas pārvedumi uz Latviju pārsniedz pusmiljardu eiro gadā (2014. gadā – 594.78 milj. EUR, 2013. gadā – EUR, 574.29 milj. EUR, 2012. gadā – 567.79 milj. EUR).

Lai veicinātu mērķtiecīgus Latvijas diasporas pārstāvju zināšanu, sociālā un finanšu kapitāla ieguldījumus Latvijā, šī gada 10. jūlijā Rīgā tiek rīkots otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (turpmāk tekstā – forums), kurā aicināti piedalīties Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru profesionāļi no dažādām pasaules valstīm. Dienu pirms tā, 9. jūlijā, sasaistē ar forumu, Rīgā norisināsies Ārvalstu uzņēmēju tikšanās, kuras uzmanības lokā būs pārrunas par Latvijas ekonomisko izaugsmi un Latvijas investīciju vides konkurētspēju pasaulē. Savukārt 8. jūlijā Rīgas Ekonomikas augstskolā notiks Junior-PLEIF jeb Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums jauniešiem.

Foruma laikā par Latvijas investīciju vides konkurētspēju pasaulē, eksporta veicināšanas stratēģijām, uzņēmējdarbības uzsākšanu un iziešanu ārvalstu tirgos, kā arī par Latvijas diasporas lomu Latvijas kā uzņēmēju nācijas izveidē, diskutēs Latvijas izcelsmes ekonomisti, biznesa līderi un uzņēmēji, kuri savu profesionālo pieredzi ir ieguvuši strādājot gan Latvijā, gan ārpus tās. Dalībai forumā aicināti reģistrēties interesenti gan no Latvijas, gan ārvalstīm, kuriem ir interese veidot jaunus sadarbības tīklus un uzņēmējdarbības iniciatīvas, kā arī uz inovāciju un eksportu orientēto Latvijas uzņēmējdarbības nozaru un par ekonomikas attīstību atbildīgo institūciju, pētniecības un izglītības institūciju pārstāvji. Plašāka informācija par forumu, tajā skaitā reģistrācijas saite ir atrodama Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma mājas lapā.

Forumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskolu. Foruma plānošanā piedalās Ekonomikas ministrija un Latvijas Institūts.

Papildu informācija: Ilze Garoza, Pasaules brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre.

E-pasts: ilze.garoza@pbla.lv

Tālr. +1 732 666 7613